Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

CAPÍTULO 9

“Xátaxuʼdáminaʼ aʼkhá ga̱jma̱ʼ mbáa”

“Xátaxuʼdáminaʼ aʼkhá ga̱jma̱ʼ mbáa”

“Gunigámbáa dí na̱nda̱ʼa̱ xuyala dí [...] mataxuʼdáminaʼ aʼkhá ga̱jma̱ʼ mbáa, dí mitsaga wéñuʼ, dí nagua̱ʼa̱ wéñuʼ mataba̱ʼ ga̱jma̱ʼ mbáa, dí nandaʼ matani gawúunʼ eʼwíínʼ ga̱jma̱a̱ dí maʼndaʼ maraʼdáá wéñuʼ, xúgíʼ rúʼko̱ nindxu̱u̱ xóo matiamajkún xándú.” (COLOSENSES 3:5.)

1, 2. Ndiéjunʼ awan niriyaʼ Balaam mu maʼni dí ra̱májánʼ náa xuajñu Jeobá rá.

BI̱ NAGUDÍIN xujkhúʼ, ginii ndaʼyoo ndiéjunʼ eʼkhu xujkhúʼ bi̱ nandoo maxíyáa. Índo̱ ndaʼyoo ndiéjunʼ eniguuʼ mikhu, ikhú nagíʼ tsáʼkhá. Índo̱ xujkhúʼ na̱ʼkhu̱ rígi̱ ikhú naxpátriguíi náa tsáʼkhá ikhú bi̱ nagudíin xujkhúʼ nadxuu wéñuʼ numuu dí nigíʼ náa tsáʼkhá dí phú naniguuʼ mikhu xujkhúʼ.

2 Nákha tsiguʼ 1473 tsiguʼ ginii, nixtáa mbáa xa̱bu̱ bi̱ niraʼwíí ndiéjunʼ gágíʼ náa tsáʼkhá, mu raʼkháa ndrígóo xujkhúʼ. Nigumbiʼyuu Balaam, ikhaa nindoo rí xa̱bi̱i̱ Dios majngutíguíin náa tsáʼkhá, bi̱ nigiʼdoo campamento ndrígóo náa xkua̱ ndrígóo xuajen Moab, náa phú ndawaa ga̱jma̱a̱ Ku̱ba̱ʼ rí Jeobá niʼthí maxnún. Maski ajndu niʼni rí ninindxu̱u̱ gaʼyee ndrígóo Jeobá, ikhaa ninindxu̱u̱ mbáa bi̱ naʼninduwaʼ mu magiʼdoo wéñuʼ, bi̱ nijuiʼyááʼ mu maʼtá tsrigun xa̱bu̱. Nixmiéjunʼ, numuu dí Jeobá raʼkháa i̱ndó tániñuʼ maʼni, asndu nitsuda rí maʼni tsajkurámiinʼ. Índo̱ Balaam ndiʼyoo dí muni numáá, nigíʼ niʼni xó má eyoo. Nindxa̱ʼwáminaʼ rí á mu ikhaa naʼni rí muxudami̱jna̱ aʼkhá rí mitsáʼkhúun wéñuʼ, Dios maʼniún dí ra̱májánʼ. Ndiéjunʼ tsáʼkhá nijmuu xá. E̱jín gu̱ʼu̱ bi̱ mitsiʼñíin bi̱ kuwa náa Moab (Números 22:1-7; 31:15, 16; Revelación 2:14).

3. Ndiéjunʼ nirígá ga̱jma̱a̱ tsáʼkhá dí nigíʼ Balaam rá.

3 Lá nijngutígúun náa tsáʼkhá xáʼ. Xúʼko̱, numuu rí mbaʼin wéñuʼ “xa̱bu̱ xuajen nigi̱ʼdi̱i̱ nibún gajmiún wa̱ʼxa̱ʼ bi̱ kuwa náa Moab”. Asndu niguánu ndiyamajkhún dios ndrígu̱ún moabitas, mbáa dí ikhaa ninindxu̱u̱ Baal de Peor, dios bi̱ mitsaga̱a̱ bi̱ naʼni muguaʼdiin e̱ji̱n o bi̱ naʼni rí mubúúnʼ. Ikha jngó nikháñun mbá 24,000 xa̱bekha nákha inu matu̱ʼu̱u̱n náa Ku̱ba̱ʼ rí Jeobá niʼthí maxnún. ¡Phú ra̱májánʼ dí nirígá! (Números 25:1-9.)

4. Ndíjkha rí mbaʼin me̱ndaʼkho israelitas nixudami̱jna̱ aʼkhá rá.

4 Ndíjkha dí nirígá xúʼko̱ rá. Dí xóo nirígá náa a̱jkiu̱ún mbaʼin israelitas. Ni̱jkha̱ rajoo dí ra̱májánʼ náa ikhiin numuu rí nini tsinguamíjná náa Jeobá, rí tármáʼáan a̱jkiu̱ún xúgíʼ rí niʼni Jeobá ga̱jma̱a̱ numún: Rí niʼni káwíin náa xuajen Egipto, rí nixnítsun náa Ku̱ba̱ʼ mixooʼ ga̱jma̱a̱ rí ni̱jkha̱ kagu̱u̱n ga̱jma̱a̱ májánʼ asndu náa Ku̱ba̱ʼ rí niʼthí maxnún (Hebreos 3:12). Apóstol Pablo nindxa̱ʼwáminaʼ ga̱jma̱a̱ numuu gamiéjunʼ rígi̱ índo̱ niʼnirámáʼ: “Xúxuʼdámijná aʼkhá gajmiúlú mbáa, xó má tikhun dí ikhiin niguánu nini, ikha jngó nikháñun mbóó mbiʼi mbá 23,000 xa̱bu̱” (1 Corintios 10:8). *

5, 6. Xóo embáyuluʼ índo̱ naʼthí xú káʼnii nixudami̱jna̱ aʼkhá xuajen Israel náa xkua̱ ndrígóo Moab rá.

5 Bi̱ ni̱ndxu̱lú xa̱bi̱i̱ Dios rí mbiʼi xúgi̱ kuwáanʼ xó má eʼthí náa i̱yi̱i̱ʼ ndrígóo Números. Inu matu̱ʼu̱lú náa Ku̱ba̱ʼ dí nijuiʼthá mixnúlúʼ, mú itháan mba̱a̱ rígi̱ (1 Corintios 10:11). Kuwáanʼ náa numbaaʼ rí i̱ndó nanigu̱nʼ mubúúnʼ xó má nini moabitas, mu na̱jkha̱ rajoo itháan rí mbiʼi xúgi̱. Xa̱bu̱ israelitas nini muxudami̱jna̱ aʼkhá, ikhaa rúʼko̱ rí naʼni majngutíguíin mbaʼin me̱ndaʼkho cristianos mámbá tsiguʼ (2 Corintios 2:11). Xó má niʼni Zimrí, bi̱ na̱nguá nitiyuuʼ maʼga̱ ga̱jma̱a̱ mbáa a̱ʼgú madianita náa campamento ndrígóo Israel ma̱ngaa rí mato̱ʼo̱o̱ ga̱jma̱a̱ náa guʼwá xtíin ndrígóo, tikhun bi̱ kuwa náa congregación nuni dí ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ nuni rí eʼwíínʼ maguánu muni mangiin (Números 25:6, 14; Judas 4).

6 Guraximíjna̱: “Lá ndayaminaʼ ikhúúnʼ náa xkua̱ ndrígóo Moab dí rígá mbiʼi xúgi̱ ráʼ. Lá nda̱yo̱o̱ mijngii Ku̱ba̱ʼ nuxi̱ʼ dí naʼthí Dios maxnúʼ ráʼ.” Guʼni tsiakimijna mu maʼndulú kuʼyáá má xúʼko̱ Dios rí muʼnimbulúʼ xtángoo ndrígóo náa naʼthí: “Xáxuʼdáminaʼ aʼkhá ga̱jma̱ʼ mbáa” (1 Corintios 6:18).

Nakujmaa xkua̱ ndrígóo Moab

NDIÉJUNʼ NINDXU̱U̱ DÍ MATAXUʼDÁMINAʼ AʼKHÁ GA̱JMA̱ʼ MBÁA RÁ.

7, 8. Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n itháan náa Biblia índo̱ naʼthí rí xuxuda̱mi̱jna̱ aʼkhá gajmiún mbáa, ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ egíʼnii xa̱bu̱ bi̱ naguánu nuni rá.

7 Náa Biblia, ajngáa dí mataxuʼdáminaʼ aʼkhá ga̱jma̱ʼ mbáa (náa ajngáa griego pornéia) nandoo gáʼthúu̱n xúgíʼ aʼkhá dí mitsaga dí nuni a̱jmi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ na̱nguá nidamijná náa inuu Dios. Nandoo gáʼthi índo̱ nabóoʼ ga̱jma̱a̱ mbáa bi̱ raʼkháa a̱ʼgiu̱u̱ o ajmbio̱o̱ xúʼko̱ má índo̱ nubúunʼ a̱jmi̱i̱n bi̱ na̱nguá nidamijná, o nubúunʼ gajmiún mbáa bi̱ nagujuamínaʼ. Dí najmún ixtun mu mubúúnʼ, o najmún rawúnʼ mu muni aʼkhá gajmiún bi̱ na̱nguá ndi̱ya̱a̱, o nurugua ndrígu̱ún, ma̱ngaa nindxu̱u̱ dí mataxuʼdáminaʼ aʼkhá. Ga̱jma̱a̱ ikháá má nindxu̱u̱ á mu kanikhiin xa̱bekha ebúnʼ o kanikhiin gu̱ʼu̱ o asndu bi̱ nubúunʼ gajmiún xujkhúʼ mu muni aʼkhá. *

8 Náa Escrituras naʼthí kaʼwu: Bi̱ nuxuda̱mi̱jna̱ aʼkhá gajmiún eʼwíínʼ xándoo makuwá kámuu mbiʼi (1 Corintios 6:9; Revelación 22:15). Maʼni má maguaʼdáá xkujndu rí mbiʼi xúgi̱. Ma̱ngaa asndu xándoo makuwá náa congregación. Mú raʼkháa i̱ndó naʼni rí maʼni gawúunʼ conciencia ndrígu̱ún, rí xúyamajkún ga̱jma̱a̱ rí xúnimbu̱ún kuñún eʼwíínʼ, ma̱ngaa asndu naʼni rí mugi̱ʼdu̱u̱n xa̱bu̱ bi̱ nidamijná, dí muda̱ ewáan mbáa ada̱ bi̱ tsíñún maguaʼdáá, nandii o asndu na̱jkha̱ kagu̱u̱n makhañún (atraxnuu Gálatas 6:7, 8). Lá májánʼ nindxu̱u̱ dí murajtuun mbá kamba̱a̱ náa mugíʼnii dí ra̱májánʼ ráʼ. Phú gíná, mbaʼin na̱nguá endxaʼwamíjna̱ dí mugíʼnii nda̱wa̱á índo̱ nugi̱ʼdi̱i̱ nuni, mbá dí ikhaa nindxu̱u̱ pornografía.

PORNOGRAFÍA: TIMBÁ RÍ NA̱JKHA̱ KAGU̱U̱N MUNI AʼKHÁ

9. Lá nda̱a̱ rí gáʼniaʼ ma̱ta̱ya̱a̱ pornografía xó má ethi tikhun ráʼ. Arathá

9 Náa mbaʼa xuajen, pornografía nakujmaa náa naxtango̱jo̱o̱ revistas, náa ajmúú, dí nanújngoo náa televisión ga̱jma̱a̱ náa mbaʼa ináa ndrígóo Internet. * Lá phú ra̱májánʼ xó má ethi eʼwíínʼ ráʼ. Tikhun nuthi dí májánʼ ma̱ta̱ya̱a̱, mú ragájkhun nindxu̱u̱ rúʼko̱. Bi̱ naguánu nduyáá asndu maguánu murugua ndrígu̱ún mu makumún rí kuwa rubúnʼ gajmiún mbáa ga̱jma̱a̱ nundxa̱ʼwa̱míjna̱ má xúʼko̱ xúgíʼ dí ra̱májánʼ. Rígi̱ maʼni rí maʼndún mubúúnʼ má xúʼko̱, rí i̱ndó nundxa̱ʼwa̱míjna̱ mubúúnʼ gajmiún mbáa, rí maguaʼdáá xkujndu bi̱ nidamijná, ga̱jma̱a̱ asndu maguánu muniñami̱jna̱ (Romanos 1:24-27; Efesios 4:19). * Mbáa xa̱bu̱ bi̱ ndaʼyoo ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nagua̱ʼa̱ mubúúnʼ wéñuʼ gajmiún mbáa niʼthí rí nindxu̱u̱ xóo mbá cáncer: “Nda̱ja̱a̱ má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱ naʼni itháan mba̱a̱, nguáná na̱jkha̱nú naʼni̱i̱, ga̱jma̱a̱ mingíjyúuʼ matani thanáá ga̱jma̱a̱ rí matanimbáti̱ga̱a̱”.

Májánʼ gáʼni rí marigá pa̱jnu̱ náa guʼwúlú mbá computadora mu muñewa̱a̱n xú káʼnii majmulúʼ Internet

10. Xú káʼnii gúʼgíʼ muʼni ikha rí na̱ʼkha̱ náa Santiago 1:14, 15 rá. (Atayáá ma̱ngaa náa kúgumaʼá rí “ Nani tsiakimínáʼ maxtáá kaʼwu”.)

10 Gíʼmaa rí magiwa̱nʼ má xúʼko̱ a̱jkiu̱lú rí naʼthí náa Santiago 1:14, 15: “Mú, mámbáa naʼni xó má rí nagua̱ʼa̱ maʼni ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ dí naniguuʼ. Ikhú rí nagua̱ʼa̱ maʼni, ndajoo wéñuʼ, ikhú narígá aʼkhá; ma̱ngaa índo̱ naguma aʼkhá, narígá rí nakháñulú”. Mu xágíʼnulú nditháan rígi̱, ndiéjunʼ gíʼmaa muʼni índo̱ nagua̱ʼa̱ mbá dí ra̱májánʼ muʼni rá. Gíʼmaa rí muʼgíʼ muríyáaʼ mbá nacha̱ náa edxu̱lúʼ. Mbá xkri̱da, á mu nuxkamaa xtiʼkhu náa timii xa̱bu̱ bi̱ nuxkaxi̱i̱n mataba̱ʼ ga̱jma̱ʼ mbáa, ndiéjunʼ gúʼni rá. Ragíʼmaa muyexi nditháan kayuʼ ikhí, muʼndijuííʼ mbá nacháa computadora, muriʼkhuíí canal ndrígóo televisión. Tséʼniuu má ndiéjunʼ rí gúʼni, mu xúʼko̱ xúniʼñáanʼ rí nagua̱ʼa̱ muʼbúlú gajmiúlú mbáa maʼni gacháanʼ ga̱jma̱a̱ rí asndu maʼga̱ kaguáanʼ muʼni (atraxnuu Mateo 5:29, 30).

11. Índo̱ nagua̱ʼa̱ muʼni mbá dí ra̱májánʼ, xú káʼnii gusngajmá rí nakumulú kuʼyáá Jeobá rá.

11 Jeobá naniniáanʼ itháan májánʼ ki xóo ikháanʼlu. Ikha jngó na̱ndu̱ʼu̱lú ga̱jma̱a̱ májánʼ: “Guni gámbáa dí na̱nda̱ʼa̱ xuyala dí rígá náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ mataxuʼdáminaʼ aʼkhá ga̱jma̱ʼ mbáa, dí mitsaga wéñuʼ, dí nagua̱ʼa̱ wéñuʼ mataba̱ʼ ga̱jma̱ʼ mbáa, dí nandaʼ matani gawúunʼ eʼwíínʼ ga̱jma̱a̱ dí maʼndaʼ maraʼdáá wéñuʼ, xúgíʼ rúʼko̱ nindxu̱u̱ xóo matiamajkún xándú” (Colosenses 3:5). Gajkhun má mingíjyúuʼ eʼni rí matraʼníí. Mú garmáʼáan a̱jkia̱nʼ rí kuaʼdaa mbáa Anu̱lú bi̱ xtáa mekhuíí bi̱ nandoo kaʼyulúʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ naʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n mu mambáyulúʼ (Salmo 68:19). Ikha jngó mámbá rí gagua̱ʼa̱ muʼni mbá dí ra̱májánʼ, guʼtákáñii mbá nacha̱ rí maxnúlúʼ “tsiakii rí itháan mba̱a̱”, ga̱jma̱a̱ guʼni tsiakimijna mu mbuʼyááʼ imbo̱o̱ rí mundxaʼwamíjna̱ (2 Corintios 4:7; 1 Corintios 9:27; atayáá náa kúgumaʼá “ Xú káʼnii gándoo gánikríyaminaʼ náa mbá vicio rá.”.

12. Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ ‹a̱jkiu̱lú›, ga̱jma̱a̱ ndíjkha rí gíʼmaa muñewa̱a̱n rá.

12 Salomón bi̱ najmañuu wéñuʼ naʼthúlúʼ: “A̱jkia̱nʼ gíʼdoo wéñuʼ numuu, atie̱wa̱a̱n wéñuʼ ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ maraxtaa” (Proverbios 4:23). Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ ‹a̱jkiu̱lú› dí gíʼmaa muñewa̱a̱n rá. Dí xóo xa̱bu̱ ni̱ndxu̱lú awúu̱n, rí xóo kujmáanʼlu náa iduu Dios. Ikhaa rúʼko̱ rí phú eʼyoo Jeobá náa awúu̱n ‹a̱jkiu̱lú› raʼkháa rí xú káʼnii kujmáanʼlu rí mbájníí, rí phú gákujmaa á mu ma̱ndoo makuwáanʼ kámuu mbiʼi. Ra̱mingíjyúuʼ nindxu̱u̱. Mu muñewa̱a̱n a̱jkiu̱lú, guʼyaridáá Job bi̱ nixtáa jmbu, bi̱ nimbánuu ga̱jma̱a̱ iduu mu xáʼyoo nimbáa a̱ʼgu̱ xóo mbáa bi̱ mabóoʼ ga̱jma̱a̱ (Job 31:1). Guʼtákáñii Dios xó má salmista: “Atani rí iduʼ maxáʼyoo nimbá dí ra̱májánʼ” (Salmo 119:37).

PHÚ RA̱MÁJÁNʼ DÍ NIRAʼWÍÍ MAʼNI DINA

13. Tsáa ninindxu̱u̱ Dina, ga̱jma̱a̱ ndíjkha rí tándxa̱ʼwáminaʼ májánʼ índo̱ niraʼwíin bi̱ mambaxúu gajmíi̱n xá.

13 Xó má ndiʼyáá náa capítulo 3, bi̱ nambáxa̱ʼ gajmiáanʼ ma̱ndoo muniaʼ matani mbá dí májánʼ o dí ra̱májánʼ (Proverbios 13:20; atraxnuu 1 Corintios 15:33). Xúʼko̱ esngájma xkri̱da ndrígóo Dina, wáxioo Jacob. Maski ajndu nijuiʼsngáá májánʼ nákha chíʼgíʼ, ikhaa tándxa̱ʼwáminaʼ xó má gíʼmaa, ndiñíinʼ wa̱ʼxa̱ʼ bi̱ kuwa náa Canaán mu mambaxúu gajmíi̱n, xuajen dí xó má Moab, najmaʼnuʼ xóo náa nuxuda̱mi̱jna̱ aʼkhá (Levítico 18:6-25). Ikha jngó, ndiéjunʼ endxaʼwamíjna̱ xa̱bekha bi̱ kuwa náa xtáa Dina índo̱ nduyáá xá. Dí ra̱mingíjyúuʼ muni rí maxpatríguíi náa aʼkhá. Ga̱jma̱a̱ Siquem, “bi̱ itháan nduyamajkuíí náa goʼwóo anu̱u̱”, ma̱ngaa nindxa̱ʼóo edxu̱u̱ xúʼko̱ (Génesis 34:18, 19).

14. Ndiéjunʼ ni̱jkha̱nú nirígá numuu rí táraʼwíí májánʼ dí maʼni Dina rá.

14 Nda̱wa̱á, Dina nininiʼ Siquem. Mbáa Dina tándxa̱ʼwáminaʼ rí mabóoʼ ga̱jma̱a̱ Siquem índo̱ ndiʼyoo. Mú Siquem tándxa̱ʼwáminaʼ xúʼko̱. Mbóo mbiʼi, índo̱ nigua̱ʼa̱ mabóoʼ ga̱jma̱a̱ mbáa a̱ʼgu̱, niʼni xó má nuni mbaʼin xa̱bu̱ bi̱ kuwa náa Canaán: Ikhaa na̱nguá nixmiéjunʼ á mu ndxáʼgú xándoo, “nigujtuwin” ga̱jma̱a̱ “nitsíjmaa”. Nda̱wa̱á “nindoo kaʼyoo” Dina, mú rígi̱ tariʼkhuu nimbá rí Siquem niʼni (atraxnuu Génesis 34:1-4). Mú raʼkháa i̱ndó Dina nigíʼnuu dí ra̱májánʼ, numuu dí táraʼwíin májánʼ bi̱ mambaxúu gajmíi̱n, niʼni makuwá gaʼkhu xúgínʼ bi̱ kuwa náa goʼwóo ga̱jma̱a̱ niʼni rí ní xúyamajkún (Génesis 34:7, 25-31; Gálatas 6:7, 8).

15, 16. Xú káʼnii exkamaa rí phú majmañulúʼ rí gajkhun rá. (Atayáá ma̱ngaa náa kúgumaʼá rí “ Textos rí nambáyulúʼ mundxaʼwáá edxu̱lúʼ.”)

15 Mbáa Dina nijmañuu ikha rí gíʼdoo wéñuʼ numuu, mú nijmañuu nda̱wa̱á rí nigíʼnuu dí ra̱májánʼ. Mú, ikháanʼ ragíʼmaa majmañulú xúʼko̱ kaʼnii. Nandulúʼ kuʼyáá Jeobá, ikha jngó nuʼnimbulúʼ ajngámaʼa ndrígóo, xó má dí, ‹majngruigulú gajmiúlú bi̱ nundxa̱ʼwa̱a̱ májánʼ edxu̱ún› (Proverbios 13:20a). Á mu nuʼnimbulúʼ má xúʼko̱ kuʼyáá Dios, muʼguanú mbuʼyáá náa guaʼyaa kamba̱a̱ náa rígá “xúgíʼ rí májánʼ”, ga̱jma̱a̱ maʼni rí xuguaʼdáá wéñuʼ xkujndu (Proverbios 2:6-9; Salmo 1:1-3).

16 Dios maʼni dí majmañún wéñuʼ bi̱ nandún. Mú muxkamaa rígi̱, gíʼmaa rí muʼtájkáan, muraxnuu Biblia ga̱jma̱a̱ muraxnuu i̱yi̱i̱ʼ rí nuxna “ñumba tsi jmbi, tsi majan indxaʼhuaminaʼ” (Mateo 24:45; Santiago 1:5). Ma̱ngaa, gíʼmaa rí manindxu̱lúʼ xa̱bu̱ gua̱ba̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ muʼnimbulúʼ xtágabu rí na̱ʼkha̱ náa Escrituras (2 Reyes 22:18, 19). Mu muʼgíʼ mbá xkri̱da, gundxaʼwamíjna̱ ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱. Xúgiáanʼ nduʼyáá rí a̱jkiu̱lúʼ naʼni nduwáanʼ ga̱jma̱a̱ ra̱ʼkhá tháán echo̱o̱ (Jeremías 17:9). Índo̱ ndayóoʼ mundrígú mbá xtágabu o numbayúluʼ ga̱jma̱a̱ májánʼ, lá ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ gua̱ba̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ nuʼnimbulúʼ, o nuniʼñáanʼ rí a̱jkiu̱lú maʼni nduwáanʼ ráʼ.

17. Ndiéjunʼ xkujndu gándoo gáraʼnuu mbáa xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ wáxioo, ga̱jma̱a̱ xóo gándoo gáʼni rí wáxioo mandxaʼwáminaʼ májánʼ xá.

17 Gundxaʼwamíjna̱ ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱: Mbáa xa̱bu̱ tséniñuʼ rí wáxioo magajnúu mbáwíi ga̱jma̱a̱ mbáa dxámá cristiano, i̱ndó á mu nagún gajmiún mbáa. Mú ndxáʼgú naʼthí: “Mú, papá, lá tsitatsimbaʼ xtayooʼ ráʼ. ¡Xúnixu nimbá dí ra̱májánʼ!”. Ndxáʼgú nandoo kaʼyoo Jeobá ga̱jma̱a̱ tséndxaʼwáminaʼ maʼni dí ra̱májánʼ, mú, lá ma̱ndoo muʼthá dí “nandxa̱ʼwáminaʼ májánʼ” ga̱jma̱a̱ nañewamínaʼ mu xákudaminaʼ aʼkhá xáʼ. Lá muʼthá rí “naʼnimbo̱o̱ kaʼyoo a̱jkiu̱u̱n” xáʼ. (Proverbios 28:26.) Mbáa nundxa̱ʼwa̱míjna̱ eʼwáʼ ikha rí ma̱ndoo mambáyúu xa̱bu̱ mu maʼtámíjná ga̱jma̱a̱ wáxioo rí maʼni mandxaʼwáminaʼ (atayáá Proverbios 22:3; Mateo 6:13; 26:41).

JOSÉ NA̱NGUÁ NIKUDAMINAʼ AʼKHÁ

18, 19. Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ dí niraʼnuu José, ga̱jma̱a̱ xú káʼnii niraʼnuu xkujndu xá.

18 Kuaʼdáá mbá xkri̱da májánʼ ndrígóo mbáa dxámá bi̱ nindoo kaʼyoo Dios ga̱jma̱a̱ niʼni gaʼduunʼ rí makudaminaʼ aʼkhá ga̱jma̱a̱ mbáa a̱ʼgu̱. Nigumbiʼyuu José, giʼtio̱o̱ Dina bi̱ ikháá má anu̱ún (Génesis 30:20-24). Nákha chíʼgíʼ, ndiʼyoo xú káʼnii ni̱jkha̱nú nirígá gaʼkhu numuu rí táraʼwíí maʼni dí májánʼ ndxájuu. Rí nirmáʼáan a̱jkiu̱u̱n rígi̱, xó má rí Dios maʼndoo kaʼyoo má xúʼko̱, nimbáyúu tsiguʼ nda̱wa̱á, índo̱ nixtáa xóo mbáa ñumbáá náa Egipto ga̱jma̱a̱ a̱ʼgiu̱u̱ xa̱bu̱ náa nañajunʼ nigíʼ maʼni rí mabóoʼ ga̱jma̱a̱ “mámbá gajtsi”. Numuu dí nindxu̱u̱ mbáa ñumbáá, xándoo ganiñuʼ ñajunʼ ndrígóo mu maʼga̱a̱. Nda̱a̱ imbo̱o̱ dí maʼni, i̱ndó ndiyóoʼ rí xámiñuu ga̱jma̱a̱ rí majmañuu maraʼnuu xkujndu. Ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ má niʼni, niʼni gaʼduunʼ tsejtsí mbiʼi náa a̱ʼgiu̱u̱ Potifar, ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á kayuʼ José nigájnuu ragáyúu náa ikhaa índo̱ niʼniuu tsiakii mabóoʼ ga̱jma̱a̱ (atraxnuu Génesis 39:7-12).

19 Gundxa̱ʼwámi̱jna̱ mbégu̱ʼ: Lá maʼngo̱o̱ mawiji̱ jmbu má xúʼko̱ á mu nindxa̱ʼwáminaʼ rí mabóoʼ ga̱jma̱a̱ xáʼ. Xándoo gáwi̱ji̱ jmbu. Tándxaʼwóo edxu̱u̱ dí ra̱májánʼ, José ndiʼyoo dí ra̱ʼkhá tháán gíʼdoo numuu rí mambaxúu ga̱jma̱a̱ Jeobá. Xúʼko̱ nikujmaa índo̱ niʼthúu̱n a̱ʼgiu̱u̱ Potifar: “Tátá Potifar [...] taxnáxi̱i̱n náa ikhúúnʼ, numuu rí a̱ʼgiu̱u̱ ni̱ndxa̱ʼ. Ikha jngó, xú káʼnii gándoo gani dí ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ makuʼdáminaʼ aʼkhá náa inuu Dios rá.” (Génesis 39:8, 9.)

20. Ndiéjunʼ dí niʼni Jeobá ga̱jma̱a̱ numuu José rá.

20 ¡Ra̱ʼkhá tháán nixtáa gagi Jeobá índo̱ ndiʼyoo rí maski ajndu José nixtáa mitsinguánʼ náa goʼwóo, niwi̱ji̱ jmbu má xúʼko̱ mámbá mbiʼi! (Proverbios 27:11.) Nda̱wa̱á José nigida̱ʼ guʼwá e̱jua̱nʼ, mú Jeobá niʼni rí magajnáa ga̱jma̱a̱ mani̱ndxu̱u̱ timbáa bi̱ kayá edxu̱u̱ ma̱ngaa majthi ñawúunʼ ganitsu náa Egipto (Génesis 41:39-49). Dí nigíʼnuu nasngájmulúʼ mbuʼyáá rí gajkhun nindxu̱u̱ dí naʼthí náa Salmo 97:10: “Bi̱ nandala ku̱ya̱a̱ Jeobá, gaguiyala ku̱ya̱a̱ dí raʼkhí. Ikhaa xaniñúnʼ xa̱bi̱i̱ bi̱ nuni rí jmbu; ga̱jma̱a̱ maʼni káwíin náa xa̱bu̱ xkawiinʼ”.

21. Xú káʼnii nisngájma mbáa dxámá bi̱ xtáa náa África rí tanújngorámuʼ ikha rí nijmañuu náa Biblia xá.

21 Xó má José, mbaʼin cristianos nunimbu̱ún rí mbiʼi xúgi̱ rí najuiʼthún: “Gawiyala ku̱ya̱a̱ dí ra̱májánʼ, ga̱jma̱a̱ gaʼndala ku̱ya̱a̱ dí májánʼ” (Amós 5:15). Mbá xkri̱da, mbáa dxámá bi̱ xtáa náa África naʼthí dí mbá dxáʼgú bi̱ naʼnigajmaa̱ ga̱jma̱a̱ na̱nguá nitiyuʼ maʼthúu̱n rí á mu nambáyúu mariʼña̱a̱ graxe̱ náa mbá exámen dí matemáticas ikhaa mabóoʼ ga̱jma̱a̱. Dxámá naʼthí: “Mbájkhu má ni̱thu̱u̱n dí na̱nguá. Dí tanújngorámuʼ ikha rí nijmañuʼ náa Biblia, nimbáyuʼ dí xáni gachúminaʼ, dí ra̱ʼkhá tháán gíʼdoo numuu ki xóo oro dí rígá náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ numbaaʼ”. Gajkhun má rí mbáa ma̱ndoo maʼni “gagiminaʼ ga̱jma̱a̱ aʼkhá rí maʼni”, mú gagi rúʼko̱ nanújngoo mbégu̱ʼ rí i̱ndó naʼni marigá xkujndu (Hebreos 11:25). Ma̱ngaa, asndu tsimbánii ga̱jma̱a̱ rí makuwáanʼ gagi kámuu mbiʼi rí makhánulúʼ á mu nuʼnimbulúʼ kuʼyáá Jeobá (Proverbios 10:22).

NAMBÁYULÚ ANU̱LÚ BI̱ NAGÁWIINʼ A̱JKIU̱U̱N

22, 23. a) Á mu mbáa cristiano nakudaminaʼ aʼkhá rí phú ra̱májánʼ, ndíjkha nuʼthá dí rígá xóó rí maʼni xá. b) Ndiéjunʼ imbo̱o̱ gíʼdoo mambáyúu xa̱bu̱ bi̱ nikudaminaʼ aʼkhá rá.

22 Numuu dí xúgiáanʼ ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ aʼkhá, ndayóoʼ muʼni tsiakimijna mu xúʼni̱ dí ra̱májánʼ rí nagua̱ʼa̱ maʼni xuyulúʼ ga̱jma̱a̱ muʼni rí na̱ndu̱ʼu̱lú Dios (Romanos 7:21-25). Jeobá “ndaʼyoo rí yujndaʼ ñajunlú” (Salmo 103:14). Mú, á mu na̱jkua̱nú nuʼni mbá aʼkhá rí mitsáʼkháan wéñuʼ rá. Lá nándáa rí muʼni ráʼ. Rígá rí muʼni. Gajkhun má rí muʼguanú maguaʼdáá xkujndu, xó má nigíʼnuu rey David. Dios xtáa má xúʼko̱ ‹xawii mu maʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyulúʼ› á mu natanga̱a̱ a̱jkiu̱lú ga̱jma̱a̱ á mu ‹nuʼthá pa̱jnu̱ aʼkhá ndrígúlú› (Salmo 86:5; Santiago 5:16; atraxnuu Proverbios 28:13).

23 Ma̱ngaa, Jeobá naxniúlú náa congregación bi̱ mumbayulúʼ bi̱ ni̱ndxu̱ún xóo báxtúu bi̱ nundxa̱ʼwa̱míjna̱ májánʼ bi̱ nunimbaníí rí naxtandu̱ʼu̱u̱n ga̱jma̱a̱ bi̱ kuwa xawii mu muyambáá (Efesios 4:8, 12; Santiago 5:14, 15). Á mu nixuʼdámi̱jna̱ aʼkhá, ikhiin mumbayulúʼ mambaxúlúʼ gajmiúlú Dios ga̱jma̱a̱ mumbayulúʼ mu ní xájngutíguáanʼ náa aʼkhá. Ikhiin mumbayulúʼ ‹mbuʼyáá ndiéjunʼ nindxu̱u̱ rí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ.› (Proverbios 15:32.) Xú káʼnii eʼgíʼ eʼni ajngámaʼa rígi̱ rá.

XÓO GÁTATSAʼWAMÍNAʼ MÁJÁNʼ RÁ.

24, 25. a) Xóo nisngájma dxámá bi̱ naʼthí náa Proverbios 7:6-23 rí ninindxu̱u̱ mbáa bi̱ “na̱nguá endxa̱ʼwáminaʼ májánʼ” rá. b) Xóo gándoo gánindxu̱lúʼ bi̱ “najmañuu nandxa̱ʼóo májánʼ edxu̱u̱” rá.

24 Náa Biblia naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu mbáa xa̱biya̱ bi̱ “na̱nguá endxa̱ʼwáminaʼ májánʼ”, ma̱ngaa naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu imba̱a̱, bi̱ “najmañuu nandxa̱ʼóo májánʼ edxu̱u̱” (Proverbios 7:7). Tsáa nindxu̱u̱ xa̱bu̱ bi̱ “na̱nguá endxa̱ʼwáminaʼ májánʼ” rá. Bi̱ tsíjma̱ñuu mbaʼyoo náa guaʼyaa dí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ tsíndxa̱ʼóo májánʼ edxu̱u̱, o xóó na̱nguá gíʼdoo mbá fe gujkhuʼ náa Dios o xóó ndayóoʼ majmañuu maʼni itháan májánʼ ñajunʼ Dios. Ikha jngó na̱jkha̱ kayáa makudaminaʼ aʼkhá dí mitsáʼkhúun wéñuʼ, xó má dxámá bi̱ najuiʼthá náa Proverbios 7:6-23. Ga̱jma̱a̱ tsáa nindxu̱u̱ xa̱biya̱ bi̱ “najmañuu nandxa̱ʼóo májánʼ edxu̱u̱” rá. Bi̱ naxmiéjunʼ xú káʼnii nindxu̱u̱ rí a̱jkiu̱u̱n, ikha jngó naʼtákáñuu Jeobá mu mambáyúu makro̱ʼo̱o̱ rí eʼthí náa Biblia tsejtsí mbiʼi, naʼni mbá tsiakii mu mandxaʼwáminaʼ rí májánʼ, rí naniguuʼ maʼni, rí eku̱mu̱u̱ ga̱jma̱a̱ metas ndrígóo maniguuʼ Jeobá. Xúʼko̱ nasngájmaa rí “nandoo kaʼyaminaʼ má ikhaa” ga̱jma̱a̱ nandoo “maxtáa májánʼ” (Proverbios 19:8).

25 Májánʼ gáʼni rí muraximíjna̱: “Lá nanimboʼ gajkhun rí ikha ndrígóo Dios nindxu̱u̱ itháan májánʼ ráʼ. Lá nanimboʼ rí á mu naʼgíʼ nanimbánuu maʼni rí maxtáá itháan gagi ráʼ.” (Salmo 19:7-10; Isaías 48:17, 18). Á mu rígá mbá rí tsíkruʼulú, ndiéjunʼ gíʼmaa muʼni rá. Gundxa̱ʼwámi̱jna̱ ndiéjunʼ gáʼga̱nú mugíʼnii á mu tséʼnimbulú xtángoo ndrígóo Dios. Ma̱ngaa ndayóoʼ rí ‹manigulúʼ ga̱jma̱a̱ mbuʼyáá rí Jeobá nindxu̱u̱ májáánʼ›, á mu nakuwáanʼ xó má ejmañuluʼ ga̱jma̱a̱ nuʼni marigá náa edxu̱lúʼ ku̱ma̱ rí májánʼ, mundxaʼwamíjna̱ rí phú májánʼ, rí jmbu ga̱jma̱a̱ mikaʼwu (Salmo 34:8; Filipenses 4:8, 9). Índo̱ gúʼni tsiakimijna itháan, itháan gáʼndulúʼ kuʼyáá Dios ga̱jma̱a̱ muʼni rí ikhaa eniguuʼ, ga̱jma̱a̱ itháan gáguiyulú kuʼyáá xúgíʼ rí ikhaa eguiyuʼ kaʼyoo. Garmáʼáan a̱jkiu̱lú rí José ninindxu̱u̱ mbáa xa̱bu̱ aʼkhá ma̱ngaa, mú niʼngo̱o̱ niʼni gaʼduunʼ índo̱ niʼthúu̱n a̱ʼgiu̱u̱ Potifar rí mabóoʼ ga̱jma̱a̱. Náa numuu rá. Numuu rí niniñaminaʼ dí Jeobá maʼsngóo mba̱yu̱ʼ tsiguʼ ga̱jma̱a̱ mambáyúu mu xákagua̱ba̱a̱ʼ. Ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ má gíʼmaa muʼni mangáanʼ (Isaías 64:8).

26. Ndiéjunʼ dí gíʼdoo numuu gúʼyáá náa imbo̱o̱ capítulo rá.

26 Xámbumulú rí ndrígóo mbáa xa̱biya̱ o mbáa a̱ʼgu̱ na̱nguá nindxu̱u̱ mbá juguete o mbá rí matani maraxtaa gagi. Nindxu̱u̱ mbá rí Jeobá nixnúún xa̱bu̱ bi̱ ninigu̱nʼ mu ma̱ndoo muguaʼdiin e̱jñún ga̱jma̱a̱ muni gagimijná índo̱ mubúúnʼ (Proverbios 5:18). Náa a̱jma̱ capítulos rí e̱ʼkha̱ guʼyáá xú káʼnii eʼyoo Jeobá náa xa̱bu̱ bi̱ nunigu̱nʼ.

^ párr. 4 Náa libro ndrígóo Números naʼthí dí mbá “xúgínʼ xa̱bu̱ ede̱” náa xuajen bi̱ jueces niradíin, mbáa ninindxu̱ún mil, ndiwiín ga̱jma̱a̱ xúgínʼ bi̱ nigudíin Jeobá (Números 25:4, 5).

^ párr. 7 Náa sección “Preguntas de los lectores” ndrígóo La Atalaya rí 15 ñajunʼ gu̱nʼ julio tsiguʼ 2006, i̱yi̱i̱ʼ rí nini bi̱ nutaraʼa numuu Jeobá, naʼthí ndiéjunʼ xóó rígá náa rí mitsaga ga̱jma̱a̱ tsítiñunʼ índo̱ muni mbá aʼkhá o mbá dí ra̱májánʼ.

^ párr. 9 Índo̱ najmulú ajngáa pornografía nandoo gáʼthi rí ma̱ta̱ya̱a̱ xtiʼkhu, mensajes o aʼwá náa kuwa ruxudami̱jna̱ aʼkhá rí xkawiʼ wéñuʼ mu eʼwíínʼ magua̱ʼa̱ mubúúnʼ. Asndu maʼni foto ndrígóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ xtáa rasngájma pa̱jnu̱ ndrígóo asndu náa bi̱ kuwa ruruguami̱jna̱ a̱jmi̱i̱n o itháan xa̱bu̱ náa rakáʼyoo.

^ párr. 9 Náa apéndice “Xóo gándoo matatsiʼñáanʼ ratrugua ndrígáʼ” na̱ʼkha̱ raʼthí ga̱jma̱a̱ numuu rí nurugua ndrígu̱ún mu makumún rí kuwa rubúnʼ gajmiún mbáa.