Ikha rí najmañuʼ náa Biblia
Libro rígi̱ maʼga̱ kañán mu ma̱ta̱ya̱a̱ rí nirígá nákha wajyúúʼ, xóo niguma xúgíʼ, xóo nigumaa Jesús ga̱jma̱a̱ Reino ndrígóo Dios.
Carta ndrígóo Cuerpo Gobernante
Xú káʼnii gándoo guʼnigajmaa libro rígi̱.
KÍXNUU 1
Dios naʼni mekhu ga̱jma̱a̱ ku̱ba̱ʼ
Náa numuu rí Jeobá niʼnii mbáa ángel nákha xóó tséʼni nimbá xá.
KÍXNUU 2
Dios naʼnii timbáa xa̱biya̱ ga̱jma̱a̱ timbáa a̱ʼgu̱
Dios naʼnii Adán ga̱jma̱a̱ Eva ga̱jma̱a̱ naʼni rí makuwa náa ixi̱ ri̱ʼi̱ Edén. Nindoo rí muguaʼdiin e̱ji̱n ga̱jma̱a̱ muni rí xúgíʼ ku̱ba̱ʼ maʼni̱i̱ mitsaan.
KÍXNUU 3
Adán ga̱jma̱a̱ Eva tsénimbu̱ún rí Dios niʼthún
Náa numuu ninindxu̱u̱ kiejunʼ rí nijuaʼan náa ixi̱ ri̱ʼi̱ Edén rá. Náa numuu ni̱ʼkhu̱ Eva xndúu ixi̱ rá.
KÍXNUU 4
Nakiʼnáa wéñuʼ rí asndu naxíyáa giʼtio̱o̱
Dios niniguuʼ tsigijñaʼ ndrígóo Abel, mú tániguʼ ndrígóo Caín. Índo̱ Caín ndiʼyoo nikiʼnáa wéñuʼ ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á niʼni mbá dí ra̱májánʼ wéñuʼ.
KÍXNUU 5
Arca ndrígóo Noé
Ángeles bi̱ túnimbu̱ún nidiin gu̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ niguáʼdiin e̱jñún ra̱míjínʼ wéñuʼ ma̱ngaa mbijui̱i̱n. Rígá dí ra̱májánʼ asndu náá. Mú Noé nandoo kaʼyoo ga̱jma̱a̱ naʼnimbo̱o̱ kaʼyoo Dios.
KÍXNUU 6
Migiñiinʼ xa̱bu̱ nigi̱ʼdi̱i̱ imbo̱o̱ nuxi̱ʼ numbaaʼ
Índo̱ niʼni ruʼwa mbiiʼ, nixnúu ruʼwa mbá 40 mbiʼi ga̱jma̱a̱ 40 mbruʼun. Noé gajmíi̱n bi̱ kuwa náa goʼwóo nikuwa náa arca itháan rí mbá tsiguʼ. Nda̱wa̱á nindoo nigájni̱i̱n.
KÍXNUU 7
Torre ndrígóo Babel
Xa̱bu̱ nindúún muni mbá xuajen ga̱jma̱a̱ mbá torre rí martumuu asndu mekhuíí. Náa numuu Jeobá niʼni rí xa̱bu̱ muthi mixtiʼkhu ajngáa rá.
KÍXNUU 8
Abrahán ga̱jma̱a̱ Sara nunimbu̱u̱n kuyáá Dios
Náa numuu rí Abrahán ga̱jma̱a̱ Sara niniñaaʼ rí xó kuwa náa xuajñunʼ mú magún náa imbo̱ʼ ridoo ku̱ba̱ʼ ndrígóo Canaán xá.
KÍXNUU 9
¡Naguáʼdaa mbáa ada̱!
Xú káʼnii gáʼnimbánuu Jeobá rí nikudaminaʼ náa Abrahán rá. Náa Isaac o náa Ismael dxe̱ʼ.
KÍXNUU 10
Garmáʼáan a̱jkia̱nʼ rí nigíʼnuu a̱ʼgiu̱u̱ Lot
Dios niʼni rí maxnúu ruʼwa rí gíʼdoo aguʼ ga̱jma̱a̱ azufre náa Sodoma ga̱jma̱a̱ Gomorra. Náa numuu rí niʼni gámbóo xuajen rúʼko̱ xá. Náa numuu rí gíʼmaa marmáʼáan a̱jkiu̱lú eʼni a̱ʼgiu̱u̱ Lot rá.
KÍXNUU 11
Nasngájma fe ndrígóo
Dios na̱ndo̱ʼo̱o̱ Abrahán: “Mbá péñu, araxnáa a̱ʼdiáaʼ xóo tsigijñaʼ náa kúbá Moria”. Xú káʼnii gasngájma Abrahán rí gíʼdoo fe rá.
KÍXNUU 12
Jacob nakhánaa herencia
Isaac ga̱jma̱a̱ Rebeca niguáʼdiin e̱jñún bi̱ gemelos, Esaú ga̱jma̱a̱ Jacob. Numuu rí Esaú nixtáa ginii, kaʼyoo magruigú mbá herencia dí phú kiejunʼ. Náa numuu rí niriʼkhu ga̱jma̱a̱ mbá xúbá ganitsu xá.
KÍXNUU 13
Jacob ga̱jma̱a̱ Esaú nambáxi̱i̱n
Ndiéjunʼ niʼni Jacob mu ángel maʼni tsajkurámaaʼ xá. Xú káʼnii nimbáxiiʼ ga̱jma̱a̱ Esaú xáʼ.
KÍXNUU 14
Mbáa ñumbáá bi̱ naʼnimbo̱o̱ kaʼyoo Dios
José naʼni rí májánʼ, mú maski ajndu xúʼko̱ ikhaa namínuʼ wéñuʼ. Náa numuu rá.
KÍXNUU 15
Jeobá tsembumuu kaʼyoo José
Maski ajndu José xtáa mitsínguánʼ náa kuwa a̱ngui̱i̱n, Jeobá xtáa má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱.
KÍXNUU 17
Moisés naraʼwíí mbaʼyamajkuu Jeobá
Moisés nikríyaaʼ numuu dí ru̱dúu̱ nindxa̱ʼwáminaʼ májánʼ rí maʼni.
KÍXNUU 19
Ajtsú gamiéjunʼ rí nirígá ginii
Faraón naʼni rí mambíin xúgínʼ xa̱bi̱i̱ numuu rí ikhaa niʼnimbamínáʼ wéñuʼ.
KÍXNUU 20
Majun gamiéjunʼ itháan
Náa numuu rí ninindxu̱u̱ mixtiʼkhu gamiéjunʼ rígi̱ ki xóo rí ajtsú ginii rá.
KÍXNUU 21
Rí maʼni iwáá gamiéjunʼ
Gamiéjunʼ rígi̱ itháan gakhi̱i̱ rí asndu faraón bi̱ naʼnimbamínaʼ niniñaminaʼ.
KÍXNUU 22
Mbá milagru náa lamáa Maña̱ʼ
Faraón nikríyaaʼ náa gu̱wa̱ʼ gamiéjunʼ, mú la makríyaaʼ náa milagro ndrígóo Dios ráʼ.
KÍXNUU 23
Nixudami̱jna̱ muni rí nandoo Jeobá
Bi̱ israelitas nuxuda̱mi̱jna̱ ga̱jma̱a̱ mbá ajngáa kiejunʼ Dios índo̱ kuwa náa rajkúu kúbá Sinaí.
KÍXNUU 24
Tsenimbánii ajngún
Índo̱ Dios xtáa raxnúu Guwáʼ Xtángoo Moisés, xa̱bu̱ xuajen nuxuda̱mi̱jna̱ aʼkhá dí raʼkhí kayuʼ.
KÍXNUU 26
Mbá 12 xa̱bu̱ bi̱ nuyama
Josué ga̱jma̱a̱ Caleb ninindxu̱ún mixtiʼkhuin ki xóo mbá 10 xa̱bu̱ bi̱ niyama náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Canaán.
KÍXNUU 27
Nixuximi̱jna̱ náa Jeobá
Coré, Datán, Abiram ga̱jma̱a̱ mbá 250 xa̱bu̱ tseguanu mbuyáá mbá rí gíʼdoo wéñuʼ numuu ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá.
KÍXNUU 30
Rahab nirkaʼwiin bi̱ nuyama
Xtátsí ndrígóo Jericó naguámbáa. Goʼwóo Rahab nawi̱ji̱ má xúʼko̱, maski ajndu kayóo ga̱jma̱a̱ xtátsí.
KÍXNUU 31
Josué gajmíi̱n xa̱bu̱ gabaonitas
Josué na̱ndo̱ʼo̱o̱ Dios rí a̱jkha̱ʼ mawiji̱. Lá naʼdxuun Dios rí naʼtájkáan xáʼ.
KÍXNUU 32
Imba̱a̱ xa̱bu̱ ede̱ jma̱a̱ a̱jmi̱i̱n gu̱ʼu̱ bi̱ tsímiñun
Josué nikháñu ga̱jma̱a̱ israelitas ndiyamajkhún xándú. Rígi̱ niʼni rí maguaʼdáá wéñuʼ xkujndu, mú juez Barac nimbáñun, a̱ʼgu̱ bi̱ naʼthí rí marigá nda̱wa̱á ga̱jma̱a̱ Jael ga̱jma̱a̱ ixu̱u̱ guʼwá xtíin.
KÍXNUU 33
Rut ga̱jma̱a̱ Noemí
A̱jmi̱i̱n gu̱ʼú xuáʼa̱ natangi̱i̱n náa Israel. Mbáa rí a̱ʼgu̱ buʼko̱, Rut, ni̱jkha̱ gáñajunʼ náa mbaaʼ, ikhí Boaz nininiʼ.
KÍXNUU 34
Gedeón naʼngo̱o̱ naʼni gámbíin madianitas
Israelitas nunda̱ʼa̱a̱ Jeobá numuu rí madianitas nuni gíníi. Xú káʼnii xa̱bi̱i̱ Gedeón niʼngu̱u̱n nini gajmiún bi̱ mbá 135,000 soldados sia̱nʼ rá.
KÍXNUU 35
Ana na̱ndo̱ʼo̱o̱ Jeobá rí maxniúu mbáa ada̱
Elcaná na̱jkha̱ kayáa Ana, Peniná gajmíi̱n e̱ji̱i̱n mu mbuyamajkuíí Dios náa tabernáculo dí rígá náa Siló. Ikhí Ana nindo̱ʼo̱o̱ Jeobá mbáa ada̱. Mbá tsiguʼ nda̱wa̱á, nagumaa Samuel.
KÍXNUU 36
Rí nikudaminaʼ maʼni Jefté
Ndiéjunʼ rí nikudaminaʼ maʼni Jefté rá. náa numuu nikudaminaʼ rígi̱ xá. Xú káʼnii niʼni wáxioo índo̱ niʼdxuun rí nikudaminaʼ maʼni anu̱u̱ xá.
KÍXNUU 37
Jeobá naʼthúu̱n Samuel
E̱ji̱i̱n Elí bi̱ kayá edxu̱u̱ náa dxajkun ninindxu̱ún dxajkun náa tabernáculo. Na̱nguá enimbu̱ún xtángoo ndrígóo Dios. Dxámá Samuel ninindxu̱u̱ mixtiʼkuii wéñuʼ, ga̱jma̱a̱ mbá mbruʼun Jeobá niʼthúu̱n.
KÍXNUU 38
Jeobá naxnúu tsiakii Sansón
Dios naxnúu mba̱a̱ tsiakii Sansón bi̱ nindxu̱u̱ nazareo. Índo̱ Dalila narujtu xtátsúun edxu̱u̱, filisteos nurugua̱a̱.
KÍXNUU 39
Timbáa rey náa Israel
Dios nixniúún jueces israelitas mu maxnún ikha, mú ikhiin ninda̱ʼa̱a̱ mbáa rey. Samuel naraʼwíí Saúl mu mani̱ndxu̱u̱ timbáa rey; nda̱wa̱á Jeobá nánguá eyoo kaʼyoo, náa numuu rá.
KÍXNUU 40
David ga̱jma̱a̱ Goliat
Jeobá naraʼwíí David mu mani̱ndxu̱u̱ imba̱a̱ rey náa Israel, ga̱jma̱a̱ David nasngájma rí mani̱ndxu̱u̱ mbáa májánʼ rey.
KÍXNUU 41
David ga̱jma̱a̱ Saúl
Mbáa xa̱biya̱ ra̱májánʼ naguiyuʼ kaʼyoo mbáa xa̱bu̱ májánʼ. Xú káʼnii eriʼña xa̱bu̱ májánʼ rá.
KÍXNUU 43
Aʼkhá rí nikudaminaʼ rey David
Mbá rí tájmaa mandxa̱ʼóo edxu̱u̱ niʼni rí magiʼdoo wéñuʼ xkujndu.
KÍXNUU 44
Mbá templo ndrígóo Jeobá
Dios niniguʼ dí rey salomón ninda̱ʼa̱, ga̱jma̱a̱ nixnúu ñajunʼ rí gíʼdoo wéñuʼ numuu.
KÍXNUU 46
Jeobá nasngájma rí ikhaa nindxu̱u̱ Dios gajkhun
Tsáa nindxu̱u̱ Dios gajkuwiin rá. Jeobá o Baal dxe̱ʼ.
KÍXNUU 49
Mbáa reina bi̱ ra̱májáánʼ nagruigú castigo
Jezabel nda̱yáaʼ xóo maxíyáa mbáa israelita bi̱ nagumbiʼyuu Nabot i̱ndó numuu rí nindoo maʼni kúwoʼ mba̱yu̱ʼ náa naʼdu uva. Mú Jeobá ndiʼyoo rí niʼni.
KÍXNUU 50
Jeobá nambáyúu Jehosafat náa xa̱bu̱ sia̱nʼ
Rey Jehosafat naʼthá kháñuu Dios mu mambáyúu índo̱ xa̱bu̱ sia̱nʼ gáguwáʼ mu muxmijná náa Judá.
KÍXNUU 51
Dxáʼgú ga̱jma̱a̱ bi̱ najmañuu naxmínaʼ
Mbáa dxáʼgú israelita naʼthúu̱n náná náa nañajunʼ ga̱jma̱a̱ numuu tsiakii ndrígóo Jeobá. Ga̱jma̱a̱ numuu rúʼko̱ nirígá mbá milagro.
KÍXNUU 52
Mbaʼin wáyú ga̱jma̱a̱ carro rí gíʼdoo aguʼ
Xú káʼnii ndiʼyoo bi̱ nambáyúu Eliseo rí kuwa itháan mbaʼin bi̱ kuwa gajmiún ikhiin ki xóo xa̱bu̱ sia̱nʼ rá.
KÍXNUU 54
Jeobá naʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo Jonás
Náa numuu rí e̱gi̱ʼ ni̱ʼkhu̱ rajngiúnʼ gaʼyee ndrígóo Dios rá. Xú káʼnii nikríyaminaʼ. Ndiéjunʼ ikha niʼsngóo Jeobá Jonás rá.
KÍXNUU 55
Ángel ndrígóo Jeobá nañewu̱u̱n Ezequías
Xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígóo Judá nuthi rí Jeobá xañewu̱u̱n xuajñu, mú minduwaʼ nindxu̱u̱.
KÍXNUU 56
Josías nandoo kaʼyoo Xtángoo ndrígóo Dios
Josías nagíʼdu̱u̱ naʼtáñajunʼ náa Judá índo̱ ikhaa gíʼdoo migiñuʼ tsiguʼ ga̱jma̱a̱ nambáyúu xuajen mu mbaʼyamajkuu Jeobá mbu̱júu̱.
KÍXNUU 57
Jeobá nakuʼmaa Jeremías mu maʼtáraʼa
Ajngáa rí niʼthí dxámá gaʼyee bugi̱ niʼni rí makiʼníin bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa Judá.
KÍXNUU 58
Naguma gámbáa Jerusalén
Xa̱bu̱ Judá nduyamajkhún ma xúʼko̱ dioses bi̱ ragájkhun ikha jngó Jeobá niniñúnʼ.
KÍXNUU 59
A̱jkhui̱i̱n jiáma bi̱ nunimbu̱ún kuyáá Jeobá
A̱jkhui̱i̱n jiáma judíos nandún maguajún jmbu náa Jeobá, maski ajndu kuwa náa corte real ndrígóo Babilonia.
KÍXNUU 60
Reino dí marigá asndu kámuu
Daniel naʼthí ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n xnuʼndaa ndrígóo Nabucodonosor.
KÍXNUU 61
Tsesmbatigu̱u̱n náa inuu xándú
Sadrac, Mesac ga̱jma̱a̱ Abednego na̱nguá eyamajkuíí xándú rí ki̱ʼni̱i̱ ga̱jma̱a̱ oro ndrígóo rey Babilonia.
KÍXNUU 62
Mbá reino dí nindxu̱u̱ xóo mbá ixi̱ mba̱a̱
Xnuʼndaa ndrígóo Nabucodonosor niʼtáriyaʼ ndiéjunʼ gágíʼnuu nda̱wa̱á.
KÍXNUU 63
Ajngáa náa pared
Nguánáa nikujmaa ajngáa rí tsijmaʼnuʼ náa pared, ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n rá.
KÍXNUU 65
Ester naʼni káwíin xa̱bu̱ xuajñu
Maski ajndu xa̱bu̱ na̱ʼkháá ga̱jma̱a̱ aʼdá dxuáʼa̱, ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ reina.
KÍXNUU 66
Esdras naʼsngáa Xtángoo ndrígóo Dios
Índo̱ bi̱ israelitas nudxawíín rí naʼthí Esdras, rígá rí nuxudami̱jna̱ muni náa Dios.
KÍXNUU 67
Xtátsí ndrígóo Jerusalén
Nehemías naʼdxun rí xa̱bu̱ sia̱nʼ nandún muradíin. Náa numuu rí tsimiñu xá.
KÍXNUU 68
Elisabet gíʼdaa mbáa ada̱
Náa numuu rí xándoo maʼthí ajmbio̱o̱ Elisabet asndu índo̱ magumaa a̱ʼdióo xá.
KÍXNUU 72
Dxámá Jesús
Náa numuu niguanún tsiánguá bi̱ nusngáa náa templo índo̱ nidxawíín rí niʼthí Jesús rá.
KÍXNUU 73
Juan naʼniratoo kambo̱o̱ Jesús
Juan nindxu̱u̱ mbáa gaʼyee bi̱ naʼthí rí ma̱ʼkha̱ Mesías. Ndiéjunʼ eni xa̱bu̱ índo̱ nudxawíín ajngóo xá.
KÍXNUU 74
Rí xúgi̱ Jesús nindxu̱u̱ Mesías
Ndiéjunʼ nindoo gáʼthi Juan índo̱ niʼthí rí Jesús nindxu̱u̱ Aʼdá mugiu̱u̱ Dios rá.
KÍXNUU 75
Gixa̱a̱ nagrui̱ga̱ tsáʼkhá náa inuu Jesús
Gixa̱a̱ nagrui̱ga̱ tsáʼkhá ajtsú nuthu náa Jesús. Xú káʼnii nindxu̱u̱ ajtsú tsáʼkhá rá. Ndiéjunʼ eriʼña̱a̱ Jesús rá.
KÍXNUU 76
Jesús naʼni kaʼwi̱i̱ templo
Náa numuu rí naguwíin xujkhúʼ náa templo ga̱jma̱a̱ narngáxi̱i̱ mesas ndrígu̱ún bi̱ nuriʼkuíí mbújkha̱a̱ xá.
KÍXNUU 77
Jesús naʼtámíjná ga̱jma̱a̱ mbáa a̱ʼgu̱ náa pozo
Náa numuu rí mbáa samaritana bi̱ na̱jkha̱ náa pozo ndrígóo Jacob naʼniuu tsiánguá rí Jesús naʼthúu̱n xá. Jesús naʼthúu̱n samaritana mbá rí xóó tséʼthúu̱n nimbáa, ndiéjunʼ nindxu̱u̱ rá.
KÍXNUU 78
Jesús naʼtáraʼa ajngóo Reino
Jesús naʼthúún tikhun xa̱bi̱i̱ rí mani̱ndxu̱ún bi̱ “murajtun xa̱bu̱ xóo e̱gi̱ʼ”. Nda̱wa̱á naʼniratiin mbá 70 xa̱bi̱i̱ mu magún gutaraʼa ajngá rí májánʼ.
KÍXNUU 79
Jesús naʼni mbaʼa milagros
Asndu náa má ejkha̱ Jesús, xa̱bu̱ nunda̱ʼa̱a̱ rí mambáñun ga̱jma̱a̱ ikhaa naʼni thanún. Asndu naʼnigabi̱i̱ mbáa wáxá.
KÍXNUU 80
Jesús naraʼwíin mbá 12 apóstoles
Náa numuu niraʼwíin xá. Lá narmáʼáan a̱jkia̱nʼ xú káʼnii mbiʼñún xáʼ.
KÍXNUU 82
Jesús naʼsngúún xa̱bi̱i̱ mutajkáan
Ndiéjunʼ eʼthúún Jesús xa̱bi̱i̱ rí munda̱ʼa̱ má xúʼko̱ rá.
KÍXNUU 83
Jesús naxniʼtsun mbaʼin wéñuʼ xa̱bu̱
Ndiéjunʼ eʼsngúlúʼ milagro rígi̱ ga̱jma̱a̱ numuu Jesús ga̱jma̱a̱ Jeobá rá.
KÍXNUU 84
Jesús na̱jkha̱ kruámuʼ inuu iyaʼ
Lá natatsaʼwáminaʼ xú káʼnii nikumu̱ún apóstoles índo̱ ndiyáá milagro rá.
KÍXNUU 86
Jesús niʼniga̱bi̱i̱ Lázaro
Índo̱ Jesús ndaʼyoo rí María nambiyaʼ, ikhú ma̱ngaa nigíʼdu̱u̱ nimbiyaʼ. Mú tsingíná rígi̱ nacha̱ nirtaxi̱i̱ gagi.
KÍXNUU 87
Iwáá ganitsuwañu ndrígóo Jesús
Jesús naxnún ikha rí gíʼdoo wéñuʼ numuu apóstoles índo̱ nikuiʼtsu imbóó nuthu gajmíi̱n.
KÍXNUU 88
Nurtuwiin Jesús
Judas Iscariote na̱jkha̱ kagu̱u̱n mbaʼin xa̱bu̱ bi̱ kuda espada ga̱jma̱a̱ ixi̱ náa ixi̱ ri̱ʼi̱ Getsemaní mu murtuwiin Jesús.
KÍXNUU 89
Pedro naʼthí rí tsíniniiʼ Jesús
Ndiéjunʼ erígá náa rexo̱o̱ goʼwóo Caifás rá. Ndiéjunʼ egiʼnuu Jesús náa awúu̱n guʼwá rá.
KÍXNUU 93
Jesús natanga̱a̱ mekhuíí
Nákha xóó tséjkha̱a̱, Jesús naxnún xa̱bi̱i̱ ikha rí gíʼdoo wéñuʼ numuu.
KÍXNUU 94
Xa̱bi̱i̱ Jesús nundrigú xi̱ʼ kaʼwu
Xú káʼnii milagro rí nundrigú ga̱jma̱a̱ numuu xi̱ʼ kaʼwu rá.
KÍXNUU 95
Nda̱a̱ rí erikhúún
Xa̱bu̱ ede̱ bi̱ nixiyáa Jesús nugíʼ muni rí ní xutaraʼa discípulos, mú tséʼngu̱u̱n.
KÍXNUU 96
Jesús naraʼwíi Saulo
Saulo najmanguʼ ga̱jma̱a̱ nakiʼnáa kaʼñún cristianos, mu nda̱wa̱á nariʼkuminaʼ.
KÍXNUU 97
Cornelio nagruigú xi̱ʼ kaʼwu
Náa numuu rí Dios nakunguanʼ Pedro náa goʼwóo bi̱ raʼkháa judío rá.
KÍXNUU 98
Cristianos nagún náa mbaʼa xuajen
Apóstol Pablo gajmíi̱n eʼwíínʼ a̱ngiu̱lú nigi̱ʼdi̱i̱ nitaraʼa náa xuajen mitsínguánʼ wéñuʼ.
KÍXNUU 99
Bi̱ nañewu̱u̱n guʼwá e̱jua̱nʼ najmañuu rí gajkhun
Náa historia rígi̱, xú káʼnii kagujtuminaʼ mbáa xa̱bu̱ wéñiʼ, gaʼxma ga̱jma̱a̱ mbá espada rá.
KÍXNUU 100
Pablo ga̱jma̱a̱ Timoteo
Nájmi̱i̱n xa̱bu̱ bugi̱ nini mbóó ñajunʼ Dios mba̱yu̱ʼ tsiguʼ ga̱jma̱a̱ nimbáxu̱u̱n májánʼ.
KÍXNUU 103
“Ga̱ʼkha̱ reino ndrígáʼ”
Juan ndiʼyoo mbá visión rí nasngájma xú káʼnii gáʼni náa ku̱ba̱ʼ índo̱ gáʼtañajunʼ Reino ndrígóo Dios.