Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

CAPÍTULO 5

Rí niʼtsiwáanʼ Dios nindxu̱u̱ mbá regalo rí gíʼdoo wéñuʼ numuu

Rí niʼtsiwáanʼ Dios nindxu̱u̱ mbá regalo rí gíʼdoo wéñuʼ numuu
  • Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ rí najmanumáá rá.

  • Xú káʼnii nixná Dios rá.

  • Xú káʼnii gándoo gambáyaaʼ ikháánʼ rá.

  • Xú káʼnii gatasngajmá rí naraxnáa núma̱aʼ rá.

1, 2. a) Ndiéjunʼ eʼni rí mbá regalo magiʼdoo wéñuʼ numuu náa ikháánʼ rá. b) Lá gíʼdoo wéñuʼ numuu rí Dios niʼtsiwáanʼ ráʼ.

NDIÉJUNʼ ñajunʼ regalo rí itháan májánʼ rí nixnáʼ ikháánʼ xá. Na̱nguá má eyóoʼ maʼni minumuu mbá regalo mu magiʼdoo numuu. Rí gíʼdoo wéñuʼ numuu mbá regalo na̱nguá eyoo gáʼthi nguáthá mbújkha̱a̱ niratsi ga̱jma̱a̱. Índo̱ mbá regalo naʼni maraxtaa gagi o naʼni maraxtaa májánʼ, rúʼko̱ rí naʼni magiʼdoo wéñuʼ numuu náa ikháánʼ.

2 Tséʼniuu má nguáthá regalo gúxnaʼ, mu rígá mbóó rí gíʼdoo itháan numuu. Nindxu̱u̱ mbá regalo ndrígóo Dios rí naxnún xa̱bu̱ numbaaʼ. Rígá mbaʼa rí naxnúlú Jeobá, mú rí gíʼdoo itháan numuu nindxu̱u̱ rí niʼtsiwáanʼ índo̱ nixnáxi̱i̱ A̱ʼdióo, Jesucristo (atraxnuu Mateo 20:28). Xó má gúʼyáá náa capítulo rígi̱, rí nijmanumáá ga̱jma̱a̱ numulúʼ nindxu̱u̱ mbá regalo rí itháan gíʼdoo numuu rí ikháanʼ nikhánulú, numuu rí naʼni makuwáanʼ gagi wéñuʼ ga̱jma̱a̱ naʼni maguaʼdáá rí phú ndayúlú. Rí Jeobá niʼtsiwáanʼ nindxu̱u̱ mbá regalo rí itháan májánʼ rí nikhánulú.

NDIÉJUNʼ NINDXU̱U̱ RÍ NAJMANUMÁÁ RÁ.

3. Xú káʼnii embáyuluʼ rí Dios niʼtsiwáanʼ, ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ gándoo gakru̱ʼu̱lú mu mbuʼyáá dí ra̱ʼkhá tháán gíʼdoo wéñuʼ numuu regalo rígi̱ rá.

3 Rí nijmanumáá nindxu̱u̱ rí Jeobá nijmuu mu maʼni káwáanʼ náa aʼkhá ga̱jma̱a̱ rí nakháñulú (Efesios 1:7). Mu makru̱ʼu̱lú rí eyoo gáʼthi kiʼsngáa rígi̱ rí na̱ʼkha̱ náa Biblia, ndayóoʼ mundxaʼwamíjna̱ rí nirígá náa ixi̱ ri̱ʼi̱ Edén. I̱ndó á mu nakru̱ʼu̱lú ndiéjunʼ ñajunʼ rí nindáti̱go̱o̱ Adán índo̱ nikudaminaʼ aʼkhá, ikhú gándoo gákru̱ʼu̱lú dí ra̱ʼkhá tháán gíʼdoo wéñuʼ numuu rí nijmanumáá ga̱jma̱a̱ numulúʼ.

4. Ndiéjunʼ nindoo gáʼthi náa Adán rí maxtáa xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun rá.

4 Índo̱ Jeobá niʼnii Adán, nixnúu mbá dí ra̱ʼkhá tháán gíʼdoo wéñuʼ numuu: Rí maxtáa xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun. Atatsaʼwáminaʼ rí nindoo gáʼthúu̱n rúʼko̱ náa Adán. Ikhaa tágiʼdoo aʼkhá ga̱jma̱a̱ rí nindxa̱ʼwáminaʼ ninindxu̱u̱ kaʼwu, xúʼko̱ xáʼga̱nú maʼniuu nandii, xáʼga̱nú mani̱ndxu̱u̱ xiʼñáanʼ ga̱jma̱a̱ asndu xáʼga̱nú makhañúu. Ma̱ngaa, nimbáxu̱u̱ májánʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ Jeobá. Náa Biblia naʼthí rí Adán ninindxu̱u̱ “ade Dios” (Lucas 3:38). Ikha jngó Dios ga̱jma̱a̱ Adán nimbáxu̱u̱n májánʼ wéñuʼ, xó má mbáa xa̱bu̱ bi̱ nandoo kaʼyoo wéñuʼ a̱ʼdióo. Jeobá niʼtamíjna ga̱jma̱a̱ a̱ʼdióo bi̱ nixtáa náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ, nixnúu ñajunʼ rí maʼni maxtáa gagi ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n ndiéjunʼ rí gíʼthu̱u̱n maʼni Adán (Génesis 1:28-30; 2:16, 17).

5. Ndiéjunʼ eyoo gáʼthi náa Biblia índo̱ nasngájma rí Adán nigumaa “xó má kaʼnii Dios” rá.

5 Adán nigumaa “xó má kaʼnii Dios” (Génesis 1:27). Rígi̱ tsíyoo gáʼthi rí ikhaa kiaxu̱u̱ xó má Dios. Xó má nijmañulúʼ náa capítulo 1 ndrígóo libro rígi̱, Jeobá nindxu̱u̱ mbá espíritu bi̱ tsékujmaa (Juan 4:24). Ikha jngó ikhaa na̱nguá nindxu̱u̱ xó mbáa xa̱bu̱ numbaaʼ xó má ikháanʼlu. Rí Adán nigumaa xó má kaʼnii Dios nandoo gáʼthi rí nigumaa xó má xa̱bu̱ nindxu̱u̱ Dios: Rí nandoo kaʼyulúʼ, rí ndaʼyoo wéñuʼ, rí nindxu̱u̱ jmbi ga̱jma̱a̱ gíʼdoo tsiakii. Ma̱ngaa, ninindxu̱u̱ xó má Anu̱u̱ numuu rí ikhaa ma̱ndoo maraʼwíí rí maʼni. Ikhaa na̱nguá ninindxu̱u̱ xóo mbá ajua̱nʼ, rí najmaa mu maʼni káaʼ mbóó ñajunʼ. Ikhaa ma̱ndoo maʼthí rí eyoo maʼni ga̱jma̱a̱ maraʼwíí rí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ. Á mu niraʼwíí maʼni xó má niʼthí Dios, ikhaa maʼga̱nú maxtáa kámuu mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ mitsaan.

6. Ndiéjunʼ nindáti̱go̱o̱ Adán índo̱ táʼnimbo̱o̱ náa Dios, ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ gúgiʼnii e̱ji̱i̱n numuu rí táʼnimbo̱o̱ xá.

6 Adán ni̱jkha̱nú niʼninuma̱a̱ rí táʼnimbo̱o̱ náa Dios numuu rí ikhaa maʼga̱nú makhañúu. Aʼkhá rúʼko̱ niʼni rí ní xánindxu̱u̱ mbáa xa̱bu̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun ga̱jma̱a̱ nindáti̱go̱o̱ rí maxtáa májánʼ wéñuʼ (Génesis 3:17-19). Raʼkháa i̱ndó Adán nindáti̱go̱o̱ rí maxtáa májánʼ wéñuʼ, ma̱ngaa nindáti̱gu̱u̱n e̱ji̱i̱n bi̱ gakuwa nda̱wa̱á. Náa Ajngá rawunʼ Dios naʼthí: “Xuma ri aʼcan netoʼjo naʼ numbaʼ riguiʼ jma majñuʼ mbahui-u xabu [Adán], ga numu ri aʼca riʼcui neʼca ri niʼcan [nakháñun], aʼcui ri niʼcan negudin xoguinʼ xabu muri xoguinʼ xabu nini aʼcan” (Romanos 5:12). Xúgiáanʼ ikháanʼ kuaʼdáá aʼkhá ndrígóo Adán. Ikha jngó náa Biblia naʼthí rí Adán “nigujuaminaʼ” ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ má e̱ji̱i̱n nixtangujui̱i̱n náa aʼkhá ga̱jma̱a̱ rí nakháñun (Romanos 7:14). Mú Adán ga̱jma̱a̱ Eva nándáa rí guáʼthi̱i̱n numuu rí ikhiin niraʼwíí rí xúnimbu̱ún kuyáá Dios. Mú ndiéjunʼ gárígá náa xúgínʼ e̱ji̱i̱n, rí asndu mangáanʼ rá.

7, 8. Xó má ndiʼyáá, xú káʼnii nindxu̱u̱ a̱jma̱ numuu rí Dios nijmuu mu maʼtsiwáanʼ rá.

7 Jeobá niʼthí maʼni káwíin xa̱bu̱ numbaaʼ índo̱ ikhaa niʼtsiwíin. Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ rí najmanumáá rá. Rígá a̱jma̱ rí xú káʼnii najmanumáá. Timbá, nandoo gáʼthi índo̱ mbáa xa̱bu̱ naʼni numuu mu maʼnikríyaʼ mbáa xa̱bu̱ bi̱ kraʼaa náa guʼwá e̱jua̱nʼ. Raga̱jma̱, nandoo gáʼthi rí najmanumáá rí niʼni mbáa xa̱bu̱. Mbá xkri̱da, á mu mbáa xa̱bu̱ naʼni gawúunʼ imba̱a̱ xa̱bu̱, gíʼmaa maʼni numuu xó má dí raʼkhí niʼni.

8 Xó má ndiʼyáá, Adán niʼnimbáti̱ga̱ rí ma̱ndoo makuwáanʼ májánʼ. Xú káʼnii gándoo giʼninumáá rí nindáti̱ga̱ ga̱jma̱a̱ rí maguma káwáanʼ náa aʼkhá ga̱jma̱a̱ rí nakháñulú rá. Guʼyáá xú káʼnii niʼtsiwáanʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ xú káʼnii gándoo gambáyaaʼ ikháánʼ.

XÚ KÁʼNII NIʼTSIWÁANʼLÚ JEOBÁ RÁ.

9. Ndiéjunʼ ndiyóoʼ majmanumáá rá.

9 Mbáa xa̱bu̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun nákha ginii nindáti̱ga̱. Ikha jngó, xáʼngo̱o̱ maxnáximinaʼ mbáa xa̱bu̱ aʼkhá mu muguaʼdáá mbu̱júu̱ rí nindáti̱ga̱ (Salmo 49:7, 8). Ndayóoʼ majmanumáá ga̱jma̱a̱ mbáa xa̱bu̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun xó má rí nindáti̱ga̱. Xúʼko̱ nisngájma ikha rí tsixtiʼkhuu rí nindxu̱u̱ jmbu rí naʼthí náa Ajngá rawunʼ Dios. Náa na̱ʼkha̱ raʼthí: “Mbáa xa̱bu̱ maxnáximinaʼ ga̱jma̱a̱ numuu imba̱a̱ xa̱bu̱” (Deuteronomio 19:21). Ikha jngó, ndiéjunʼ gáʼngo̱o̱ gaʼni numuu rí nindáti̱go̱o̱ Adán rá. ‹Numuu rí maʼninumuu aʼcun xabu› ndiyóoʼ mixnáa imba̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun (1 Timoteo 2:6).

10. Xú káʼnii niʼtsiwáanʼlú Jeobá rá.

10 Xú káʼnii niʼtsiwáanʼlú Jeobá rá. Nikunguanʼ mbáa a̱ʼdióo bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun mu maxtáa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Mú ikhaa na̱nguá nikunguanʼ asndu tsáa, nikunguanʼ a̱ʼdióo bi̱ phú nandoo kaʼyoo wéñuʼ: A̱ʼdióo bi̱ mbáwíi (atraxnuu 1 Juan 4:9, 10). Jesús nindoo niniñuʼ goʼwóo dí rígá mekhuíí (Filipenses 2:7). Xó má ndiʼyáá náa capítulo rí ninújngoo, Jeobá niʼni mbá milagro índo̱ nigíwanʼ A̱ʼdióo náa awúu̱n María. Ga̱jma̱a̱ xi̱ʼ kaʼwu ndrígóo Dios, Jesús nixtáa xóo mbáa xa̱bu̱ kaʼwii bi̱ ragíʼdoo aʼkhá (Lucas 1:35).

Jeobá nixnáa A̱ʼdióo bi̱ mbáwíi mu maʼtsiwáanʼ

11. Xú káʼnii gándoo mbáa xa̱biya̱ maʼtsiwíin mbaʼin wéñuʼ xa̱bu̱ numbaaʼ rá.

11 Xú káʼnii gándoo mbáa xa̱biya̱ maʼtsiwíin mbaʼin wéñuʼ xa̱bu̱ numbaaʼ rá. Mú, xú káʼnii niguánu ninindxu̱ún xa̱bu̱ aʼkhá xúgínʼ ikhiin rá. Garmáʼáan a̱jkia̱nʼ rí Adán nikudaminaʼ aʼkhá ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ ni̱jkha̱nú niʼnimbáti̱ga̱ mbá rí gíʼdoo wéñuʼ numuu: Rí maxtáa xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun, ikha jngó rígi̱ nánguá niguáʼdáá xúgínʼ e̱ji̱i̱n bi̱ nikuwa nda̱wa̱á. I̱ndó rí niniñuʼ náa ikhiin nindxu̱u̱ aʼkhá ga̱jma̱a̱ rí nakháñulú. Náa Biblia naxná mbiʼyuu Jesús, “bi̱ imbáwíi Adán”, ikhaa ninindxu̱u̱ mbáa xa̱bu̱ kaʼwii ga̱jma̱a̱ na̱nguá nikudaminaʼ aʼkhá (1 Corintios 15:45). Jesús niʼni xtiʼkuriyaaʼ Adán mu maʼni káwáanʼ. Niʼnimbo̱o̱ káxi̱ náa Anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ nixnáximinaʼ xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun. Xúʼko̱ Jesús niʼni numuu aʼkhá rí nikudaminaʼ Adán ga̱jma̱a̱ niʼni muguaʼthi̱i̱n mbá rí wíji̱ ma̱ʼkha̱ nda̱wa̱á (Romanos 5:19; 1 Corintios 15:21, 22).

12. Ndiéjunʼ nisngájma Jesús índo̱ niraʼnuu xúgíʼ tsingíná rá.

12 Náa Biblia e̱ʼkha̱ raʼthí májánʼ wéñuʼ tsingíná rí niʼngo̱o̱ niraʼnuu Jesús nákha xóó tsikháñuu. Ikhaa nini gínáa wéñuʼ, nixpajtii, ga̱jma̱a̱ nidujmaa náa mbá ixi̱, nimínuuʼ wéñuʼ índo̱ nikháñu (Juan 19:1, 16-18, 30; atayáá náa apéndice náa naʼthí “Lá gíʼmaa majmúún cruz cristianos ráʼ”). Náa numuu ndiyóoʼ rí majmagínáa wéñuʼ Jesús rá. Xó má guʼyáá náa imbo̱o̱ capítulo, Satanás niʼthí rí nda̱wa̱a̱ nimbáa xa̱bu̱ numbaaʼ bi̱ maxtáa jmbu náa Jeobá á mu natriga̱ tsáʼkhá náa inuu. Maski ajndu Jesús niʼngo̱o̱ niraʼnuu káxi̱ xúgíʼ tsingíná, ikhaa niriʼña̱a̱ májánʼ wéñuʼ rí Satanás niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá. Jesús nisngájma rí mbáa xa̱biya̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun, bi̱ ma̱ndoo maraʼwíí rí maʼni, ma̱ndoo maxtáa jmbu náa Jeobá, maski ajndu Gixa̱a̱ nagrui̱ga̱ tsáʼkhá. ¡Ra̱ʼkhá tháán nixtáa gagi Dios índo̱ ndiʼyoo rí nixtáa jmbu A̱ʼdióo bi̱ nandoo kaʼyoo wéñuʼ! (Proverbios 27:11.)

13. Xú kaʼnii niʼni Dios mu maʼni káwáanʼ rá.

13 Xú káʼnii niʼni Dios mu maʼni káwáanʼ rá. Mbiʼi 14 ñajunʼ gu̱nʼ judío ndrígóo nisán tsiguʼ 33 nákha xóó tséjkha̱nú tsiguʼ 1, Dios niniñuʼ rí muxiyáa A̱ʼdióo, bi̱ ninindxu̱u̱ mbáa xa̱bu̱ kaʼwii ga̱jma̱a̱ tágiʼdoo aʼkhá. Xúʼko̱ nixnáximinaʼ Jesús “mba miʼsu-u ri jndo camu mbiʼji” xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun (Hebreos 10:10). Índo̱ niʼni má ajtsú mbiʼi rí nikháñu, Jeobá nikuxi̱i̱ xóo mbáa ángel. Índo̱ Jesús nitanga̱a̱ mekhuíí nixnáximinaʼ xóo mbá tsigijñaʼ dí ragíʼdoo aʼkhá mu maʼni káwíin e̱ji̱i̱n Adán (Hebreos 9:24). Jeobá nigruiguíi Jesús xóo tsigijñaʼ, ga̱jma̱a̱ tsigijñaʼ rúʼko̱ niñambá mu majmanumáá náa maguma káwíin xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ aʼkhá ga̱jma̱a̱ rí nakháñun (atraxnuu Romanos 3:23, 24).

XÚ KÁʼNII GÁNDOO GAMBÁYAA IKHÁÁNʼ RÍ NIJMANUMÁÁ GA̱JMA̱A̱ NUMAʼ RÁ.

14, 15. Ndiéjunʼ gíʼmaa muʼni mu “majmangudi̱i̱ aʼkhá ndrígúlú” rá.

14 Maski ajndu xa̱bu̱ aʼkhá ni̱ndxu̱lú ma̱ndoo mundrígú rí májánʼ wéñuʼ numuu rí nijmanumáá ga̱jma̱a̱ numulúʼ. Guʼyáá tikhu rí nambáyulúʼ mbiʼi xúgi̱ ga̱jma̱a̱ rí maxnulú Dios nda̱wa̱á.

15 Rí majmangudi̱i̱ aʼkhá ndrígúlú. Numuu rí kuaʼdáá aʼkhá, naʼñulu mingíjyúuʼ muʼni rí májánʼ. Xúgiáanʼ nakiéʼkulu, índo̱ nuʼthá ga̱jma̱a̱ rí nuʼni. Ga̱jma̱a̱ numuu tsigijñaʼ ndrígóo Jesús ma̱ndoo maʼni “mba aʼtiun jma numu ri aʼcanʼlu” (Colosenses 1:13, 14). Mu majmangudi̱i̱ aʼkhá ndrígúlú, ndayóoʼ rí mata̱nga̱a̱ a̱jkiu̱lú. Ndayóoʼ muʼni guabamijná índo̱ gúnda̱ʼa̱a̱ Jeobá rí maʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyulúʼ ga̱jma̱a̱ fe rí kuaʼdáá náa tsigijñaʼ rí nixná A̱ʼdióo (atraxnuu 1 Juan 1:8, 9).

16. Náa numuu rí nandoo nduʼyamajkuíí Jeobá ga̱jma̱a̱ mbá edxu̱lúʼ kaʼwu, ga̱jma̱a̱ xú káʼnii embáyuluʼ rí mundxaʼwamíjná kaʼwu rá.

16 Rí mundxaʼwamíjná ganindxu̱u̱ kaʼwu náa Dios. Índo̱ nundxaʼwamíjná dí raʼkhí naʼni rí ní xákuwáanʼ májánʼ ga̱jma̱a̱ naʼni makumulúʼ rí nda̱a̱ numulúʼ. Numuu rí Jeobá niʼtsiwáanʼ, ikha jngó naʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyulúʼ, maski ajndu ikháanʼ ñajunlú xa̱bu̱ aʼkhá ikhaa naniñuʼ rí mbuʼyamajkuíí ga̱jma̱a̱ mbá edxu̱lúʼ kaʼwu (Hebreos 9:13, 14). Rígi̱ naʼni rí ma̱ndoo muʼthán ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱lú (Hebreos 4:14-16). Ma̱ngaa índo̱ nundxaʼwamíjná rí májánʼ, naʼni makuwáanʼ májánʼ ga̱jma̱a̱ naʼni makuwáanʼ gagi.

17. Ndiéjunʼ rí májánʼ wéñuʼ gakhánulú numuu rí Jesús nikháñu ga̱jma̱a̱ numulúʼ rá.

17 Rí kuaʼti̱i̱n makuwáanʼ kámuu mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ mitsaan. Náa Romanos 6:23 naʼthí: “Índo̱ nakháñulú nuʼninuma̱a̱ aʼkhá”. Mú náa tsinaʼ chíʼgíʼ naʼthí xóo itháan: “Mú Dios namináanʼ dí makuwáanʼlu kámuu mbiʼi ga̱jma̱a̱ numuu Cristo Jesús bi̱ nindxu̱u̱ Señor ndrígúlú”. Náa capítulo 3 ndrígóo libro rígi̱ ndiʼyáá xú káʼnii gáʼga̱nú marigá dí májánʼ náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ mitsaan rí wíji̱ ma̱ʼkha̱ nda̱wa̱á (Revelación [Apocalipsis] 21:3, 4). Xúgi̱ rí májánʼ rí wíji̱ makhánulúʼ nda̱wa̱á, asndu dí makuwáanʼ kámuu mbiʼi náa ní xáʼñulú nandii, rígi̱ maʼga̱nú marigá numuu rí Jesús nikháñu ga̱jma̱a̱ numulúʼ. Mu makhánulúʼ rígi̱, gíʼmaa musngajmá rí nuxnáa núma̱aʼ numuu rí nijmanumáá ga̱jma̱a̱ numulúʼ.

XÚ KÁʼNII GÁNDOO GATASNGAJMÁ IKHÁÁNʼ RÍ NARAXNÁA NÚMA̱Aʼ RÁ.

18. Náa numuu rí gíʼmaa muxnáa núma̱aʼ Jeobá numuu rí ikhaa niʼtsiwáanʼlú rá.

18 Náa numuu dí ra̱ʼkhá tháán gíʼmaa muxnáa núma̱aʼ Jeobá numuu rí niʼtsiwáanʼlú rá. Xúʼko̱, mbá regalo gíʼdoo wéñuʼ numuu índo̱ mbáa xa̱bu̱ bi̱ naxnáʼ naríyaʼ mbiʼi, tsiakii ndrígóo o mbújkho̱o̱ mu maxnáʼ regalo rúʼko̱. Ma̱ngaa naxtáa gagi wéñuʼ a̱jkiu̱lú numuu rí ikhaa nasngájma rí nandoo kaʼyulúʼ gajkhun. Ikha jngó, rí nijmanumáá ga̱jma̱a̱ numulúʼ nindxu̱u̱ mbá regalo rí gíʼdoo wéñuʼ numuu náa xúgiáanʼ ikháánʼ, numuu rí Dios nixná tsigijñaʼ rí itháan mba̱a̱. Náa Juan 3:16 naʼthí: “Numu ri mapu-neʼne akuin Dios-jaʼyo numba ri nixnu Ade tsi mbahui”. Rí nijmanumáá ga̱jma̱a̱ numulúʼ nindxu̱u̱ mbá rí nagájnuriyoʼ itháan náa nasngájma Jeobá rí nandoo kaʼyulúʼ wéñuʼ. Ma̱ngaa Jesús nasngájma rí nandoo kaʼyulúʼ wéñuʼ, numuu rí ikhaa nindoo nixnáximinaʼ mu makhañúu ga̱jma̱a̱ numulúʼ (atraxnuu Juan 15:13). Regalo rí nijmanumáá gíʼmaa maʼni mbuʼyáá rí Jeobá ga̱jma̱a̱ A̱ʼdióo nandún kuyulúʼ wéñuʼ mámbáa rí ikháanʼ (Gálatas 2:20).

Á mu ikháánʼ natatsiʼniiʼ Jeobá, xúʼko̱ gatasngajmá rí naraxnáa núma̱aʼ numuu rí ikhaa niʼtsiwáanʼlú

19, 20. Xú káʼnii gándoo gatasngajmá ikháánʼ rí naraxnáa núma̱aʼ Jeobá numuu rí ikhaa niʼtsiwáanʼlú rá.

19 Xú káʼnii gándoo gatasngajmá ikháánʼ rí naraxnáa núma̱aʼ Dios numuu rí ikhaa niʼni numuu ga̱jma̱a̱ numaʼ rá. Timbá, atani mbá tsiakii mu majmañaaʼ ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá bi̱ niʼtsiwáanʼ (Juan 17:3). Á mu natanigajmaa libro rígi̱ mambáyaʼ makruaʼaʼ rí eʼthí náa Biblia ga̱jma̱a̱ mambáyaʼ matatsiʼniiʼ itháan Jeobá. Índo̱ gátatsiʼniʼ itháan ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá, itháan gaʼndaʼ xtayáá wéñuʼ. Ga̱jma̱a̱ índo̱ gaʼndaʼ xtayáá itháan, itháan gaʼndaʼ matani rí eyoo ikhaa (1 Juan 5:3).

20 Araʼdáá fe náa Jesús bi̱ nixnáximinaʼ mu maʼtsiwáanʼlú. Minaʼ má Jesús niʼthí: “Tsi najumu-jaʼyo Ada, ndaʼya asjndo jamu” (Juan 3:36). Xú káʼnii gándoo gusngajmá rí kuaʼdáá fe náa Jesús rá. Raʼkháa i̱ndó ga̱jma̱a̱ ajngúlú gíʼmaa muʼni rígi̱. Xó má e̱ʼkha̱ raʼthí náa Santiago 2:26, “siaquiyu aʼtiun ndaʼ numuu mi amu ri sicujma jma ñujunʼ ri mejanʼ eʼni xabu”. Xúʼko̱, á mu gajkhun rí kuaʼdáá fe makujmaa náa xúgíʼ rí guʼni. Mbá rí xú káʼnii gusngajmá rí kuaʼdáá fe náa Jesús nindxu̱u̱ rí mbuʼyaridáá rí niʼni ikhaa, xó má índo̱ nuʼthá, xó má índo̱ rígá mbá rí nuʼni (Juan 13:15).

21, 22. a) Náa numuu rí gíʼmaa mu̱ʼgua̱ náa nuniriyaʼ mámbá tsiguʼ Ganitsuwañu ndrígóo Señor rá. b) Ndiéjunʼ gúʼyáá náa capítulos 6 ga̱jma̱a̱ 7 rá.

21 Ayuʼ náa nuniriyaʼ mámbá tsiguʼ Ganitsuwañu ndrígóo Señor. Mbruʼun 14 ndrígóo nisán tsiguʼ 33, Jesús nigíiʼ mu muniriyaaʼ ndxa̱a̱ kiejunʼ rí naxná mbiʼyuu náa Biblia xóo “Guinisuhuañu Señor” (1 Corintios 11:20; Mateo 26:26-28). Ma̱ngaa najmaʼnuʼ xóo conmemoración rí xú káʼnii nikháñu Cristo. Jesús nigíiʼ rígi̱ mu mambáñún apóstoles ndrígóo ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ má bi̱ phú gajkhun ni̱ndxu̱ún cristianos mu muʼniku̱ma̱a̱ mbá rí gíʼdoo wéñuʼ numuu: Rí ikhaa nixnáximinaʼ makhañúu xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun, xúʼko̱ ni̱jkha̱nú niʼtsiwáanʼ. Minaʼ má Jesús niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu ndxa̱a̱ rígi̱: “Xaʼni gunila ri marmaʼan akianʼla-juyoʼ” (Lucas 22:19). Conmemoración naʼni marmáʼáan a̱jkiu̱lú rí Jeobá ga̱jma̱a̱ Jesús nandún kuyulúʼ wéñuʼ, numuu rí ikhiin nisngajma rígi̱ índo̱ niʼtsiwáanʼlú. Índo̱ na̱jkua̱ náa ndxa̱a̱ rí nagumariyaʼ mámbá tsiguʼ, nusngajmálú rí nuxnáa núma̱aʼ numuu rí nijmanumáá ga̱jma̱a̱ numulúʼ. *

22 Rí nijmanumáá ga̱jma̱a̱ numulúʼ nindxu̱u̱ mbáa ragalo dí ra̱ʼkhá tháán gíʼdoo wéñuʼ numuu rí naxnúlú Jeobá (2 Corintios 9:14, 15). Rígi̱ ma̱ndoo mambáñún asndu xa̱bu̱ bi̱ nikháñun, xó má gúʼyáá náa capítulos 6 ga̱jma̱a̱ 7.

^ párr. 21 Náa apéndice náa naʼthí “Ganitsuwañu Señor: Rí ndaʼyamajkhuu Dios”, ma̱ndoo ma̱ta̱ya̱a̱ itháan rí eyoo gáʼthi Ganitsuwañu ndrígóo Señor.