Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

ARTÍCULO RÍ MUʼNIGAJMAA 18

AJMÚÚ 1 Xóo nindxu̱u̱ Jeobá

Gakumulú kuʼyáá “bi̱ nagrui̱ga̱ xtángoo náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ” ga̱jma̱a̱ rí nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n

Gakumulú kuʼyáá “bi̱ nagrui̱ga̱ xtángoo náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ” ga̱jma̱a̱ rí nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n

“Lá bi̱ nagrui̱ga̱ xtángoo náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ xáʼni xó má gíʼmaa ráʼ.” (GÉN. 18:25).

EDXU̱U̱

Xú káʼnii gásngájma Jeobá rí nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ maʼni rí nindxu̱u̱ jmbu índo̱ gáʼnigabi̱ín bi̱ túni rí májánʼ.

1. Ndiéjunʼ rí gíʼdoo numuu niʼsngóo Jeobá Abrahán rá.

 ABRAHÁN támbumuu rí niʼthúu̱n Jeobá náa mbáa ángel, niʼthúu̱n rí maʼni gámbáa xuajin Sodoma ga̱jma̱a̱ Gomorra. Maski má Abrahán nigiʼdoo fe náa Dios, mú niʼniuu gakhii makro̱ʼo̱o̱ rí niraʼwíí maʼni, ikha jngóo nirajxu̱u̱: “Gajkhun rí matani gámbíin xa̱bu̱ míjíinʼ mbóó gajmiún xa̱bu̱ ra̱míjíinʼ ráʼ. [...] Lá bi̱ nagrui̱ga̱ xtángoo náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ xáʼni xó má gíʼmaa ráʼ.” Jeobá niʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ niʼsngóo mbá rí gíʼdoo wéñuuʼ numuu: Rí ikhaa nditháan xáʼni gámbíin xa̱bu̱ bi̱ míjíinʼ. ¡Ra̱ʼkhá tháán mitsaanʼ rí mbuʼyáálú rígi̱! (Gén. 18:​23-33).

2. Ndíjkha nduʼyáá gajkhun rí Jeobá nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ rí naraʼwíí maʼni nindxu̱u̱ jmbu rá.

2 Ndíjkha nduʼyáá gajkhun rí Jeobá nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ naʼni rí nindxu̱u̱ jmbu índo̱ naʼnimbánuu xkujndu rá. Numuu dí nduʼyáá rí ikhaa ‹ndaʼyoo dí gíwánʼ náa a̱jkiu̱ún› xa̱bu̱ (1 Sam. 16:7). Jeobá naʼninuuʼ májánʼ “a̱jkiu̱u̱n mámbáa xa̱bu̱” (1 Rey. 8:39; 1 Crón. 28:9). ¡Nagui̱i̱ wéñuuʼ nindxu̱u̱ rígi̱! Ra̱ʼkhá tháán mba̱a̱ ku̱ma̱ gíʼdoo Jeobá rí nguáná tséʼngo̱o̱ gákru̱ʼu̱lú rí naraʼwíí maʼni. Ikha jngóo apóstol Pablo niʼthí: “Rí naraʼwíí maʼni nimbáa tséʼngo̱o̱ gákro̱ʼo̱o̱” (Rom. 11:33).

3, 4. a) Ndiéjunʼ rí nguáná murajximíjnalú rá. b) Ndiéjunʼ gúʼyáá náa artículo rígi̱ rá. (Juan 5:​28, 29.)

3 Mbáa nguáná mu̱ʼni̱ grajxe̱ xó má Abrahán o asndu murajximíjna̱lú: “Lá ma̱ndoo magabi̱ín tikhuun xa̱bu̱ bi̱ Jeobá niʼni gámbíin, xóo bi̱ nikúwá náa Sodoma ga̱jma̱a̱ Gomorra ráʼ. Lá matangi̱ín makuwá mbu̱júu̱ índo̱ gágabi̱ín [...] bi̱ túni̱ rí májánʼ ráʼ.” (Hech. 24:15.)

4 Gutangaánʼ mbuʼyáá rí nijmañulúʼ má ga̱jma̱a̱ numuu rí magabi̱ín xa̱bu̱. Xíjkhóó niʼthá ga̱jma̱a̱ numún bi̱ “muguajxúnʼ mu makuwá kámuu mbiʼi” ga̱jma̱a̱ bi̱ “muguajxúnʼ mu majuiʼthá rí gúgíʼníín” (atraxnuu Juan 5:​28, 29). a Rúʼko̱ niʼni makru̱ʼu̱lú itháán májánʼ ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱, ikhaa nindxu̱u̱ rí muʼthá náa artículo rígi̱ ga̱jma̱a̱ náa i̱mba̱ artículo. Ginii muʼthá ga̱jma̱a̱ numuu rí tséʼyáálú xóo Jeobá gándi̱ʼi̱i̱n cuenta xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á muʼthá ga̱jma̱a̱ numuu rí nduʼyáálú má.

TSÉʼYÁÁLÚ

5. Ndiéjunʼ niʼthí náa i̱yu̱lúʼ nákha ginii ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nikháñún náa Sodoma ga̱jma̱a̱ Gomorra rá.

5 Ndiéjunʼ gúgíʼníín xa̱bu̱ bi̱ Jeobá niʼnigámbíin ga̱jma̱a̱ numuu rí túni̱ rí májánʼ, xóo bi̱ nikúwá náa Sodoma ga̱jma̱a̱ Gomorra rá. Nákha ginii niʼthá rí ikhiin xágabi̱ín. Mú, índo̱ ñumbáá jmbii bi̱ májánʼ endxa̱ʼwáminaʼ, ndiyáʼ mbaʼyoo itháán ga̱jma̱a̱ niʼtájkháan wéñuuʼ, ni̱jkha̱nú ndiʼyoo rí ikháánʼlú xándoo muʼthá rí ikhiin xágabi̱ín. Guʼyáá náá numuu rí na̱nguá.

6. Nguáná Jeobá nigudíin xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ numuu rí túni̱ rí májánʼ ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ rí xándoo muʼthá rá.

6 Náa Biblia nuxkamaa xóó itháán náa naʼthí rí Jeobá niʼnigámbíin bi̱ túni̱ rí májánʼ. Mbá xkri̱da, índo̱ nixnúu ruʼwa mbiʼ, nikháñún xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ, i̱ndó Noé gajmii bi̱ kúwá náa goʼwóo nikáwíin. Itháán nda̱wa̱á Jeobá niʼthún israelitas rí muni̱ gámbíin xúgíinʼ bi̱ kúwá náa mbá juwan xuajin dí rígá náa ku̱ba̱ʼ rí nikudaminaʼ maxnúu. Ga̱jma̱a̱ mbóó miʼtsú niʼni rí mbáa ángel magudíin mbá 185,000 soldados asirios mbóó mbruʼun (Gén. 7:23; Deut. 7:​1-3; Is. 37:​36, 37). Ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱ náa Biblia na̱nguá eʼthí rí Jeobá niʼnigámbíin mbá kayuuʼ xa̱bu̱ bugi̱ o rí xáʼni ga̱bi̱ín. Guʼthá itháán ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱.

7. Ndiéjunʼ rí tséʼyáá ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nikháñún náa ruʼwa mbiʼ o índo̱ israelitas nitu̱ʼu̱u̱n náa Canaán rá. (Atayáá xtiʼkhuu rí na̱ʼkha̱ ináa.)

7 Maski má nduʼyáá rí Jeobá niʼni gámbíin mbóó jnduʼ xa̱bu̱ buʼko̱, mú na̱nguá eʼyáá xóo ndiʼñún mámbáa dí ikhiin ga̱jma̱a̱ na̱nguá eʼyáá a mu nijmañún ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá ma̱ngaa á mu niguáʼdáá mbiʼi mu matanga̱a̱ a̱jkiu̱ún. Índo̱ nixnúu ruʼwa mbiʼ, náa Biblia naʼthí rí Noé “niʼtáráʼa dí nindxu̱u̱ jmbu” (2 Ped. 2:5). Mú na̱nguá eʼthí á mu niʼtárúʼún xúgíinʼ o mámbáa xa̱bu̱ bi̱ xtáa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ índo̱ xtáa raʼni arca. Ikháá má kayuuʼ, na̱nguá eʼyáá á mu xúgíinʼ xa̱bu̱ ra̱míjíinʼ bi̱ nikúwá náa Canaán nijmañún ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá ma̱ngaa á mu niriʼkumijnáa.

Noé gajmíi̱n bi̱ kúwá náa goʼwóo nini̱ arca. Na̱nguá eʼyáá á mu índo̱ kúwíin runi̱ arca nitaraʼáá mámbáa xa̱bu̱ bi̱ xtáa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ rí maxnúu ruʼwa mbiʼ. (Atayáá kutriga̱ 7).


8. Ndiéjunʼ rí tséʼyáá ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nikúwá náa Sodoma ga̱jma̱a̱ Gomorra rá.

8 Ndiéjunʼ gándoo gúʼthá ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nikúwá náa Sodoma ga̱jma̱a̱ Gomorra rá. Nduyáá rí náa Sodoma nixtáa mbáa xa̱bu̱ bi̱ niʼni rí jmbu, ikhaa nindxu̱u̱ Lot. Mú na̱nguá eʼyáá á mu niʼtáruʼún xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ kúwá ikhí. Gajkhun má rí ninindxu̱ún ra̱míjíinʼ, mú, lá xúgíinʼ ikhiin nikru̱ʼu̱u̱n ndiéjunʼ nindxu̱u̱ rí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ ráʼ. Nakujmaa dí na̱nguá, numuu rí náa Biblia naʼthí rí mbaʼin xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa Sodoma nindúún mutsijmiin bi̱ nigún náa goʼwóo Lot ma̱ngaa bi̱ nindxúu̱n tikhu jiámáá ga̱jma̱a̱ na̱nguá ekru̱ʼu̱u̱n á mu ra̱májánʼ rí kúwá runi̱ (Gén. 19:4; 2 Ped. 2:7). Lá ma̱ndoo muʼthá rí Jeobá bi̱ nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n xáʼni ga̱bi̱i̱ nimbáa dí xa̱bu̱ buʼko̱ ráʼ. Gajkhun má rí Jeobá niʼni mbaʼyoo Abrahán dí náa xuajin rúʼko̱ ndawi̱i̱n ni mbá gu̱wi̱i̱nʼ xa̱bu̱ bi̱ nuni̱ rí májánʼ (Gén. 18:32). Ikha jngóo ninindxu̱ún xa̱bu̱ ra̱míjíinʼ ga̱jma̱a̱ Jeobá niʼni rí nindxu̱u̱ jmbu índo̱ niʼni gámbíin. Rí xúgi̱, lá ma̱ndoo muʼthá gajkhun rí nimbáa dí ikhiin ní xáʼga̱nú magabi̱i̱ʼ ráʼ. Na̱nguá eʼyáálú.

9. Ndiéjunʼ rí tséʼyáá ga̱jma̱a̱ numuu Salomón rá.

9 Ma̱ngaa náa Biblia naʼthí ga̱jma̱a̱ numún bi̱ nini̱ rí májánʼ ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á nitanga̱a̱ a̱jkiu̱ún, xóo rey Salomón. Ikhaa naniniiʼ májánʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ ndaʼyoo májánʼ xóo phú gíʼmaa mbaʼyamajkuu, ma̱ngaa mbaʼa xóo Jeobá niʼni tsajkurámaaʼ. Mú nda̱wa̱á nigíʼdúu ndiʼyamajkhún dioses bi̱ ragájkhun. Rúʼko̱ niʼni rí Jeobá makiʼnáa wéñuuʼ ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin nimíniiʼ ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá rí nikudaminaʼ Salomón. Gajkhun má rí náa Biblia naʼthí rí “ndiyáa jxu̱u̱ʼ gajmíi̱n wajin xiʼñúuʼ” xóo rey David bi̱ niwi̱ji̱ jmbu (1 Rey. 11:​5-9, 43; 2 Rey. 23:13). Mú, lá rí nibáaʼ gajmíi̱n bi̱ magabiín nandoo gáʼthí rí Salomón ma̱ngaa magabi̱i̱ʼ ráʼ. Náa Biblia na̱nguá eʼthí. Mbáa tikhuu muguánu mundxaʼwamíjna̱ rí magabi̱i̱ʼ numuu rí náa Romanos 6:7 naʼthí “rí índo̱ mbáa na̱jkha̱nú nakháñuu ikhú najngudi̱i̱ aʼkhúun”. Mú raʼkháa rúʼko̱ eyoo gáʼthúu̱n rí xúgíinʼ bi̱ nikháñún maguánú magabiín, ga̱jma̱a̱ numuu rí nikháñún tsíyoo gáʼthí dí maguánú magabiín. Rí Jeobá makujxi̱ín bi̱ nikháñún nindxu̱u̱ mbá rí namíniiʼ xa̱bu̱ numuu rí nandoo kaʼñún ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ maguaʼdáá mbiʼi mu mbuyamajkuíí kámuu mbiʼi (Job 14:​13, 14; Juan 6:44). Lá Salomón mani̱ndxu̱u̱ mbáa dí ikhiin xáʼ. Ikháánʼ tséʼyáálú, mú Jeobá ndaʼyoo. I̱ndó rí nduʼyáálú nindxu̱u̱ rí Jeobá maʼni rí nindxu̱u̱ jmbu.

NDUʼYÁLÚ MÁ

10. Xú káʼnii ku̱mu̱u̱ Jeobá índo̱ naʼni gámbíin bi̱ nuni̱ dí ra̱májánʼ rá. (Ezequiel 33:11; atayáá ma̱ngaa xtiʼkhu.)

10 (Atraxnuu Ezequiel 33:11). b Jeobá naʼthúlú xú káʼnii ku̱mu̱u̱ índo̱ mbáa naʼni dí ra̱májánʼ. Apóstol Pedro niʼnirámáʼ ikháá má kayuuʼ ajngáa rí niʼnirámáʼ gaʼyee Ezequiel. Niʼthí: “Jeobá [...] tsíyoonimbáa maguma gámbáa” (2 Ped. 3:9). Gajkhun rí ajngáa rígi̱ naʼni ma̱ʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú. Nduʼyáá gajkhun dí Jeobá xáʼni gámbáa kámuu mbáa xa̱bu̱ á mu nda̱a̱ mbá numuu. Jeobá nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ nasngájma cualidad rígi̱.

Índo̱ magabiín bi̱ túni̱ rí májánʼ, xa̱bu̱ bi̱ mixtiʼkhu enii ma̱ndoo maguaʼdáá mbiʼi mu majmañún ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá. (Atayáá kutriga̱ 10).


11. Tsíín bi̱ xágabi̱ín ga̱jma̱a̱ xú káʼnii eʼyáálúʼ rá.

11 Tsíín nindxu̱ún bi̱ nduʼyáá rí xágabi̱ín rá. Náa Biblia naʼthí ga̱jma̱a̱ numún tikhuún dí ikhiin. c Mbá xkri̱da, Jesús niʼthí rí Judas Iscariote xágabi̱i̱ (Mar. 14:21; atayáá ma̱ngaa Juan 17:12 ga̱jma̱a̱ nota rí na̱ʼkha̱ náa Biblia ndrígóo estudio). Judas ndiʼyoo májánʼ rí xtáa raʼni índo̱ nikiéʼkuun náa Jeobá ga̱jma̱a̱ náa a̱ʼdióo (atayáá Marcos 3:29 ga̱jma̱a̱ nota rí na̱ʼkha̱ náa Biblia ndrígóo estudio) Jesús ma̱ngaa niʼthí rí bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa eʼwáʼ religión bi̱ túnimbu̱ún kuyáá xágabi̱ín (Mat. 23:33; atayáá ma̱ngaa Juan 19:11 ga̱jma̱a̱ nota rí na̱ʼkha̱ náa Biblia ndrígóo estudio “del hombre”). Ma̱ngaa apóstol Pablo niʼthí rí apóstatas bi̱ tsétanga̱a̱ a̱jkiu̱ún xáʼga̱nú magabiín (Heb. 6:​4-8; 10:29).

12. Ndiéjunʼ rí nduʼyáálú ga̱jma̱a̱ numuu rí nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n Jeobá rá. Aratá mbá xkri̱da.

12 Rí xúgi̱, xó má ndiʼyáá, Jeobá ra̱ʼkhá tháán nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ “tsíyóo rí nimbáa maguma gámbáa”. Xú káʼnii nisngájma rí nigáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún tikhuun xa̱bu̱ bi̱ nixudamíjna̱ aʼkhá mbiiʼ rá. Rey David nikudaminaʼ aʼkhá ga̱jma̱a̱ nigudíin xa̱bu̱, mú nitanga̱a̱ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ Jeobá nigáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo ma̱ngaa niʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo (2 Sam. 12:​1-13). Rey Manasés niʼni mbaʼa enii dí ra̱májánʼ nákha nixtáa, maski ajndu xúʼko̱ Jeobá nigáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo ga̱jma̱a̱ niʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo numuu rí nitanga̱a̱ a̱jkiu̱u̱n (2 Crón. 33:​9-16). Xkri̱da rígi̱ naʼni marmáʼáan a̱jkiu̱lú rí Jeobá nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n índo̱ rígá mbá numuu. Maʼnigabi̱i̱ David ga̱jma̱a̱ Manasés numuu rí ikhiin ndiyáá rí nixudamíjna̱ aʼkhá ga̱jma̱a̱ nitanga̱a̱ a̱jkiu̱ún.

13. a) Ndíjkha Jeobá nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún xa̱bu̱ bi̱ nikúwá náa Nínive rá. b) Ndiéjunʼ niʼthí Jesús ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ Nínive rá.

13 Ma̱ngaa nduʼyáá rí Jeobá nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼñúún xa̱bu̱ bi̱ nikúwá náa Nínive. Dios niʼthúu̱n Jonás: “Nda̱yo̱o̱ dí nuni nindxu̱u̱ ra̱májánʼ”. Mú índo̱ nitanga̱a̱ a̱jkiu̱ún ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá rí nini̱, numuu rí Jeobá májánʼ a̱jkiu̱u̱n, ikha jngóo niʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼñúún. Jeobá nisngájma rí itháán nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n ikhaa ki xóo Jonás. Índo̱ Jonás nikiʼnáa niʼni marmáʼáan a̱jkiu̱u̱n rí xa̱bu̱ buʼko̱ “tséyáá dí nindxu̱u̱ májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ” (Jon. 1:​1, 2; 3:10; 4:​9-11). Itháán nda̱wa̱á Jesús nijmuu xkri̱da ndrígu̱ún bi̱ nikúwá náa Nínive dí nitanga̱a̱ a̱jkiu̱ún mu masngájma rí Jeobá naʼni rí jmbu ga̱jma̱a̱ rí nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n. Niʼthí rí ikhiin magabi̱ín “mbiʼi rí mixtanda̱ʼa̱a̱ cuenta” (Mat. 12:41).

14. Ndiéjunʼ ma̱ndoo muni̱ xa̱bu̱ Nínive índo̱ “muguajxúnʼ mu majuiʼthá rí gúgíʼníín” rá.

14 Nguáná ‹gáxtandi̱ʼi̱ín cuenta› xa̱bu̱ bi̱ magabiín náa Nínive rá. Jesús niʼthí rí xa̱bu̱ “maguajxúnʼ mu majuiʼthá rí gúgiʼníín” (Juan 5:29). Nindoo gáʼthí dí rígi̱ marigá índo̱ Gáʼtañajunʼ mbá Míí Tsiguʼ, índo̱ “magabiín xa̱bu̱ bi̱ nini̱ rí májánʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ túni̱ rí májánʼ” (Hech. 24:15). Bi̱ túni̱ rí májánʼ “maguajxúnʼ mu majuiʼthá rí gúgiʼníín” numuu rí Jeobá ga̱jma̱a̱ Jesús mbuyáá á mu nunimbu̱u̱n ga̱jma̱a̱ á mu nugíʼ nunimbaníí rí gájmañún. Á mu mbáa xa̱bu̱ Nínive naʼni gaʼduunʼ mbaʼyamajkuu, maʼganú makhañúu mbájkhu (Is. 65:20). Mú, á mu naraʼwíí mawiji̱ jmbu náa Jeobá, xákáñuu ga̱jma̱a̱ ma̱ndoo maxtáa kámuu mbiʼi (Dan. 12:2).

15. a) Náá numuu rí xándoo muʼthá rí nimbáa xa̱bu̱ Sodoma ga̱jma̱a̱ Gomorra xágabi̱i̱ rá. b) Xú káʼnii gándoo gákru̱ʼu̱lú ajngáa rí naʼthí náa Judas 7 rá. (Atayáá náa kúgumaʼá “ Ndiéjunʼ nindoo gáʼthí Judas rá.”)

15 Jesús niʼthí rí bi̱ túnimbu̱ún kuyáá ga̱jma̱a̱ bi̱ nini̱ gaʼduunʼ kisngáa ndrígóo “mbiʼi rí mixtanda̱ʼa̱a̱ cuenta, itháan gakhi̱i̱ gúmíniiʼ xa̱bu̱ buʼko̱, ki xóo xuajen Sodoma ga̱jma̱a̱ Gomorra” (Mat. 10:​14, 15; 11:​23, 24; Luc. 10:12). Ndiéjunʼ nindoo gáʼthí xá. Nákha ginii nundxaʼwamíjna̱lu dí Jesús na̱nguá niʼthí gajkhun ga̱jma̱a̱ rí i̱ndó xtáa raʼthí rígi̱ mu masngájma rí xa̱bu̱ bi̱ nikúwá mbiʼi rí ikhaa nixtáa raʼkháa tháán ra̱míjíinʼ, mú xúgi̱ nakru̱ʼu̱lú rí niʼthí Jesús nindxu̱u̱ gajkhun. “Mbiʼi rí mixtanda̱ʼa̱a̱ cuenta” rí niʼthí gi̱i̱ nindxu̱u̱ ikháá má rí niʼthí índo̱ niʼthí ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa Nínive. Xa̱bu̱ Nínive ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ nikúwá náa Sodoma ga̱jma̱a̱ Gomorra nini̱ dí ra̱májánʼ, mú bi̱ Nínive niguáʼdáá mbiʼi mu matanga̱a̱ a̱jkiu̱ún. Ma̱ngaa garmáʼáan a̱jkiu̱lú rí Jesús niʼthí rí “muguajxúnʼ mu majuiʼthá rí gúgíʼníín” xa̱bu̱ “bi̱ nini̱ dí ra̱májánʼ” (Juan 5:29). Ikha jngóo xa̱bu̱ bi̱ nikúwá náa Sodoma ga̱jma̱a̱ Gomorra mbáa tikhuun dí ikhiin maguánú magabi̱ín ga̱jma̱a̱ ikháánʼ ma̱ndoo mumbáñún mu maguánú muniʼniiʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ Jesús.

16. Ndiéjunʼ ginii eʼyoo Jeobá mu maraʼwíí tsíín maʼni ga̱bi̱ín rá. (Jeremías 17:10.)

16 (Atraxnuu Jeremías 17:10). d Náa versículo rígi̱ naʼthí kaʼwu rí nduʼyáálú má: Jeobá ndaʼyoo dí giwánʼ “náa a̱jkiu̱ún” xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ ndaʼyoo rí e̱ndxa̱ʼwa̱míjna̱, “asndu náa itháan mi̱jnu̱ʼ”. Índo̱ gáraʼwíí tsíin gáʼni ga̱bi̱ín maʼni numa̱a̱ mámbáa “xó má rí niʼni”. Jeobá mani̱ndxu̱u̱ jmbii índo̱ gáʼyoo mú ma̱ngaa magáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n asndu xó ma eʼngo̱o̱. Ikha jngóo nditháan xúʼthá rí mbáa xa̱bu̱ xáʼga̱nú magabi̱i̱ʼ, i̱ndó ma̱ndoo muʼthá a mu nduʼyáá gajkhun o xúʼko̱ eʼthí náa Biblia.

“BI̱ NAGRUI̱GA̱ XTÁNGOO NÁA XÚGÍʼ TSU̱DU̱U̱ KU̱BA̱ʼ” MAʼNI “XÓ MÁ GÍʼMAA”

17. Ndiéjunʼ gúgíʼníí xa̱bu̱ bi̱ nikháñún rá.

17 Asndu nákha Adán ga̱jma̱a̱ Eva niraʼwi̱i̱ magún kidxuuʼ Gixa̱a̱ mu xúnimbu̱ún kuyáá Jeobá. “Dí nakháñulú bi̱ nindxu̱u̱ xóo mbáa bi̱ sia̱nʼ gajmiúlú” niʼni rí mbaʼin wéñuuʼ xa̱bu̱ magún rakáñún (1 Cor. 15:26). Dí gáguáʼníí ikhiin xá. Mbá guéjmi̱i̱n bi̱ nindxu̱ún 144,000 cristianos bi̱ niguájun jmbu magabiín mekhuíí mu makuwá kámuu mbiʼi (Apoc. 14:1). Mbaʼin wéñuuʼ xa̱bekha ga̱jma̱a̱ gu̱ʼu̱ bi̱ nindúún kuyáá Jeobá, matangi̱ín makúwá índo̱ “magabiín [...] bi̱ nini̱ rí májánʼ” ga̱jma̱a̱ makúwá kámuu mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ á mu naguájun má xúʼko̱ jmbu índo̱ Jesús Gáʼtañajunʼ mbá Míí Tsiguʼ ga̱jma̱a̱ náa iwáá ga̱ʼkhu̱ (Dan. 12:13; Heb. 12:1). Ma̱ngaa ikhú má “bi̱ túni̱ rí májánʼ” ga̱jma̱a̱ bi̱ nditháan táguánú muni̱ ñajuunʼ Jeobá o asndu xa̱bu̱ bi̱ nini̱ dí ra̱májánʼ maguaʼdáá mbiʼi mu muriʼkhu̱u̱ xóo nindxu̱ún ga̱jma̱a̱ mbuyamajkuíí Dios (Luc. 23:​42, 43). Mú tikhuun xa̱bu̱ bi̱ ra̱ʼkhá tháán ninindxu̱ún ra̱míjíinʼ ga̱jma̱a̱ niraʼwi̱i̱ rí xúnimbu̱u̱n, Jeobá niraʼwíí rí xáʼnigabi̱ín (Luc. 12:​4, 5).

18, 19. a) Ndíjkha rí ma̱ndoo makumulú kuʼyáá rí gáraʼwíí maʼni Jeobá ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ nikháñún rá. (Isaías 55:​8, 9.) b) Ndiéjunʼ gúʼyáá náa i̱mba̱ artículo rá.

18 Ma̱ndoo mbuʼyáá gajkhun dí índo̱ Jeobá gándi̱ʼi̱i̱n cuenta xa̱bu̱, rí naraʼwíí maʼni nindxu̱u̱ má xúʼko̱ jmbu. Ikháá má xóo Abrahán, nduʼyáá rí “bi̱ nagrui̱ga̱ xtángoo náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ” nindxu̱u̱ jmbii, nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ najmañuu wéñuuʼ. Jeobá niniñuuʼ náa ñawúunʼ A̱ʼdióo mu manda̱ʼa̱a̱ cuenta ga̱jma̱a̱ niʼsngóo xóo gáʼni (Juan 5:22). Xó má Jeobá ga̱jma̱a̱ Jesús naʼngu̱u̱n nduyáá dí giwánʼ náa a̱jkiu̱ún xa̱bu̱ (Mat. 9:4). Ikha jngóo náa xúgií rí gúraʼwi̱i̱ muni̱, muni̱ rí nindxu̱u̱ jmbu.

19 Gakumulú kuʼyáá Jeobá ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí naraʼwíí maʼni, ikháánʼ tséjmañulúʼ mú Jeobá najmañuu ma̱nda̱ʼa̱a̱ cuenta (atraxnuu Isaías 55: 8, 9). e Ikha jngóo gakumulú kuʼyáá Jeobá ga̱jma̱a̱ A̱ʼdióo náa xúgíʼ rí gúraʼwíí muni̱. Ma̱ngaa nduʼyáá rí Jesús Rey ndrígulú ndaʼyaridoo májánʼ Anu̱u̱ náa rí naʼni dí jmbu ga̱jma̱a̱ rí nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n (Is. 11:​3, 4). Náa i̱mba̱ artículo muʼthá ga̱jma̱a̱ numuu dí xóó tséʼyáá ma̱ngaa dí nduʼyáálú má ga̱jma̱a̱ numuu xóo Jeobá ga̱jma̱a̱ Jesús mandi̱ʼi̱ín cuenta xa̱bu̱ índo̱ gárígá ga̱ʼkhu̱ rí majphú mba̱a̱.

AJMÚÚ 57 Nuʼtáruʼun xúgínʼ xa̱bu̱

b Ezequiel 33:11: “Arathún: Xó má ikhúún xtáá, eʼthí Tátá Jeobá bi̱ itháán mba̱a̱, tsínigu̱ʼ rí makhañúu mbáa xa̱bu̱ bi̱ ra̱májáanʼ, nandoʼ rí xa̱bu̱ bi̱ ra̱májáanʼ mata̱nga̱a̱ náa kambo̱o̱ ga̱jma̱a̱ maxtáa má xúʼko̱. Guniʼñááʼ rajkuala náa dí ra̱májánʼ, guniʼñáánʼla. Ikha jngóo, náá numuu rí gíʼmaa makhañála, oh, guʼwá Israel rá”.

c Mataxkamaa rí naʼthí itháán ga̱jma̱a̱ numuu Adán, Eva ga̱jma̱a̱ Caín náa i̱yi̱i̱ʼ La Atalaya enero num. 1 tsiguʼ 2013, ináa 12, nota.

d Jeremías 17:10: “Ikhúún, Jeobá, nda̱yo̱o̱ rí gíwánʼ náa a̱jkiu̱ún xa̱bu̱, nda̱yo̱o̱ rí e̱ndxa̱ʼwa̱míjna̱ asndu náa itháán mi̱jnu̱ʼ, mu xúʼko̱ ma̱ni̱ numa̱a̱ mámbáa ga̱jma̱a̱ numuu xóo nindxu̱u̱, xó má ñajunʼ rí naʼni”.

e Isaías 55:​8, 9: “Numuu dí nandxa̱ʼwa̱mínáʼ raʼkháa xóo dí nundxa̱ʼwa̱míjnala ikháanʼ, ga̱jma̱a̱ kamba̱la ikháanʼ raʼkháa xóo kambo̱ʼ ikhúún”, eʼthí Jeobá. 9 “Numuu dí xó má mekhu rígá itháán mitsídánʼ ki xóo ku̱ba̱ʼ, xúʼko̱ má kambo̱ʼ rígá itháán mitsídánʼ ki xóo kamba̱la ikháanʼ, ga̱jma̱a̱ dí nandxaʼwamínaʼ ki xóo dí nundxaʼwamíjnala ikháanʼ”.