Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

Guʼyamajkuíí “rí Dios niruwa̱a̱”

Guʼyamajkuíí “rí Dios niruwa̱a̱”

“Rí Dios niruwa̱a̱ náa mbá yoko, nimbáa xa̱bu̱ xarkuájínʼ” (MAR. 10:9).

AJMÚÚ sjj-S 131, sjj-S 132

1, 2. Ndiéjunʼ gaxkaxáanʼ muʼni ajngáa rí na̱ʼkha̱ náa Hebreos 13:4 rá.

XÚGIÁANʼ nandulú mbuʼyamajkuíí Jeobá. Ikhaa kaʼyoo muxnáá gamajkhu, ga̱jma̱a̱ ikhaa naʼthí rí mbaʼyamajkulú á mu nuʼni xúʼko̱ kaʼnii (1 Sam. 2:30; Prov. 3:9; Rev. 4:11). Ma̱ngaa nandoo mbuʼyamajkún eʼwíínʼ xa̱bu̱ numbaaʼ xóo Xa̱bu̱ Ñajunʼ (Rom. 12:10; 13:7). Mú rígá rí itháan gíʼmáanʼ mbuʼyamajkuíí: Nindxu̱u̱ matrimonio.

2 Apóstol Pablo niʼnirámáʼ: “Bi̱ nidamijná gaʼni ga̱jma̱a̱ gamajkhu náa xúgínʼ, ragíʼmaa mubúúnʼ gajmiún eʼwíínʼ” (Heb. 13:4). Ajngáa xóo rígi̱ raʼkháa gitsíin nindxu̱u̱. Rí phú nindoo gáʼthi rí cristianos gíʼmaa mbuyáá rí gíʼdoo numuu matrimonio. Lá xúʼko̱ eʼyáá ikháanʼ náa xa̱bu̱ bi̱ nidamijná ga̱jma̱a̱ náa ikháanʼ ráʼ.

3. Ndiéjunʼ xtágabu rí gíʼdoo wéñuʼ numuu nixná Jesús ga̱jma̱a̱ numuu matrimonio rá. (Atayáá timbá xtiʼkhu.)

3 Á mu nduʼyáá rí gíʼdoo numuu matrimonio ga̱jma̱a̱ nduʼyamajkuíí, nduʼyaridáá xkridoo Jesús. Índo̱ fariseos niraxi̱i̱ ga̱jma̱a̱ numuu divorcio (o rí muniñami̱jna̱a̱ mbá kayuʼ), ikhaa nijmuu ajngáa rí niʼthí Jeobá ga̱jma̱a̱ numún timbíi̱n xa̱bu̱ gajmii: “Ga̱jma̱a̱ numuu rúʼko̱ xa̱biya̱ maniñuʼ anu̱ʼ ga̱jma̱a̱ rudu, ma̱ngaa najmiin mani̱ndxu̱ún mbóó xuwiʼ”. Ga̱jma̱a̱ xóó niʼthí: “Rí Dios niruwa̱a̱ náa mbá yoko, nimbáa xa̱bu̱ xarkuájínʼ” (atraxnuu Marcos 10:7-9, 11, 12; * Gén. 2:24).

4. Ndiéjunʼ rí nindoo Jeobá ga̱jma̱a̱ numuu matrimonio rá.

4 Xó má eʼyáá, Jesús ndiʼyoo májánʼ rí Dios niʼni ku̱ma̱a̱ rí xa̱bu̱ munigu̱nʼ ga̱jma̱a̱ niʼthí dí rígi̱ nindxu̱u̱ kámuu. Jeobá táʼthúu̱n Adán ga̱jma̱a̱ Eva rí divorcio ma̱ndoo maʼni gámbáa matrimonio. Rí phú nindoo ikhaa rí “najmiin” makuwá mbóó xúgíʼ mbiʼi rí gakuwa.

RÍ NAXTIʼKHUU NÁA MATRIMONIO

5. Ndiéjunʼ erígá índo̱ nakháñuu mbáa náa bi̱ ninigu̱nʼ rá.

5 Nduʼyáá rí mbaʼa rí nixtiʼkhuu ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá ndrígóo Adán. Mbá rí ikhaa nindxu̱u̱ rí nakháñulú, rí maʼni gámbáa matrimonio. Rígi̱ nisngájma apóstol Pablo índo̱ niʼthí rí cristianos ragíʼmaa munimbánii Xtángoo ndrígóo Moisés. Nisngájma rí índo̱ nakháñulú rígi̱ naʼni gámbáa matrimonio ga̱jma̱a̱ bi̱ niguanáa ma̱ndoo manigúnʼ o manújunʼ mbu̱júu̱ (Rom. 7:1-3).

6. Xóo ekujmaa náa Xtángoo ndrígóo Moisés rí Dios nixmiéjunʼ kaʼyoo matrimonio rá.

6 Náa Xtángoo rí Jeobá nixnúún xa̱bu̱ Israel, nuxkamaa tikhuu rí naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu matrimonio. Guʼyáá mbá rí ikhaa. Xtángoo naniñuʼ rí mbáa xa̱bu̱ magiʼdiin itháan guʼyi̱i̱, rí xúgi̱ najmaʼnuuʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ rígi̱ rígá má nákha wajyúúʼ nákha Jeobá xóó tséxnún Xtángoo xa̱bu̱ Israel. Jeobá niʼni marigá awáán rígi̱ mu xárígá dí ra̱májánʼ. Mbá xkri̱da, á mu mbáa israelita nanigúnʼ ga̱jma̱a̱ mbáa ñumbáá ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á ndayáa imba̱a̱ a̱ʼgu̱, gíʼmaa maxnúu ganitsu, xtíin ga̱jma̱a̱ rí mabóoʼ ga̱jma̱a̱. Dios niʼtáñajunʼ xa̱biya̱ rí mañewu̱u̱n a̱ʼgiu̱u̱ (Éx. 21:9, 10). Ikháanʼ nánguá eʼtáñajunlú xtángoo rígi̱, mú gi̱i̱ nduʼyáá rí Dios nixmiéjunʼ ga̱jma̱a̱ numuu matrimonio. Rígi̱ nayambáá mu mbuʼyáá rí gíʼdoo numuu xóo eʼyoo ikhaa.

7, 8. a) Xó má ethi náa Deuteronomio 24:1, ndiéjunʼ niniñuʼ marigá Xtángoo rá. b) Xú káʼnii eʼyoo Jeobá rí xa̱bu̱ nuniñami̱jna̱a̱ mbá kayuʼ rá.

7 Ndiéjunʼ eʼthí Xtángoo ga̱jma̱a̱ numuu rí muniñami̱jna̱a̱ mbá kayuʼ xa̱bu̱ rá. Maski ajndu Dios xóó ndaʼyoo rí gíʼdoo numuu matrimonio, niniñuʼ rí xa̱bu̱ israelitas muniñami̱jna̱a̱ (atraxnuu Deuteronomio 24:1). * Ma̱ndoo muni divorciar á mu xa̱biya̱ naxkamaa rí “tsesngájma gamajkhu”. Ndiéjunʼ nindoo gáʼthi “tsesngájma gamajkhu” rá. Xtángoo tséʼthi. Mbáa nindxu̱u̱ mbá rí ma̱jti̱ʼ wéñuʼ o mitsáʼkháan, raʼkháa mbá rí nda̱a̱ numuu (Deut. 23:14). Mú nákha nixtáa Jesús mbaʼin judíos nduyáaʼ asndu káʼnii má numuu mu muniñami̱jna̱a̱ mbá kayuʼ (Mat. 19:3). Ikháanʼ na̱nguá eyulú manindxu̱lúʼ xúʼko̱ kaʼnii.

8 Mbiʼi rí nixtáa gaʼyee Malaquías, xa̱bu̱ naguʼwún nuni nduwiinʼ guʼñún ga̱jma̱a̱ nuxnún divorcio, mu nda̱wa̱á mbu̱ya̱a̱ mbáa bi̱ itháan mijmbaʼ tsiguʼ bi̱ tséʼyamajkhuu Dios. Malaquías nisngajma rí nindxa̱ʼwáminaʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱. Ikhaa niʼnirámáʼ: “Ikhaa naguiyuʼ kaʼyoo rí xa̱bu̱ muniñami̱jna̱a̱” (Mal. 2:14-16). Rígi̱ nambánii rí naʼthí Ajngá rawunʼ Dios ga̱jma̱a̱ numuu timbáa matrimonio, rí xa̱biya̱ “gíʼdoo rí maxtáa ga̱jma̱a̱ a̱ʼgiu̱u̱ ma̱ngoo maguanu mani̱ndxu̱ún mbóó xuwiʼ” (Gén. 2:24). Jesús nisngájma rí ikhaa nandxa̱ʼwáminaʼ xóo Anu̱u̱ índo̱ niʼthí: “Rí Dios niruwaa náa mbá yoko, xarkuájiʼ nimbáa xa̱bu̱” (Mat. 19:6).

I̱NDÓ Á MU RÍGÁ MBÁ NUMUU RÍ MA̱NDOO MUNIÑAMI̱JNA̱A̱ MBÁ KAYUʼ

9. Xú káʼnii gíʼmaa makru̱ʼu̱lú ajngáa rí niʼthí Jesús náa Marcos 10:11, 12 rá.

9 Maxtáa mbáa bi̱ maraximínáʼ: “Lá rígá mbá numuu mu mbáa cristiano ma̱ndoo maniñaaʼ bi̱ ndiyáa ga̱jma̱a̱ manigúnʼ o manújunʼ mbu̱júu̱ xáʼ.” Jesús nisngájma kaʼwu rí nindxa̱ʼwáminaʼ ga̱jma̱a̱ numuu divorcio: “Asndu tsáa bi̱ ganiñuʼ a̱ʼgiu̱u̱ mbá kayuʼ ga̱jma̱a̱ ndayáa imba̱a̱ nakudaminaʼ aʼkhá ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa, ga̱jma̱a̱ á mu mbáa a̱ʼgu̱, nda̱wa̱á rí ganiñuʼ mbá kayuʼ ajmbio̱o̱, ga̱jma̱a̱ ndayáa imba̱a̱, ikhaa nakudaminaʼ aʼkhá” (Mar. 10:11, 12; Luc. 16:18). Nakuʼmaa kaʼwu rí Jesús ndiʼyamajkuu matrimonio, ga̱jma̱a̱ nindoo rí eʼwíínʼ muni xúʼko̱ kaʼnii. Bi̱ naʼni divorciar o naniñaʼ bi̱ ndiyáa bi̱ na̱nguá nikiéʼkúun ga̱jma̱a̱ asndu xú káʼnii má numuu ga̱jma̱a̱ ndayáa imba̱a̱ xa̱bu̱ nakudaminaʼ adulterio. Numuu rí Dios ndaʼyoo rí divorcio tséʼni gámbáa matrimonio. Ikhaa ndaʼyoo rí xóó ni̱ndxu̱ún “mbo̱o̱ xuwiʼ”. Ma̱ngaa, Jesús niʼthí, rí bi̱ gániñaʼ mbá kayuʼ a̱ʼgiu̱u̱ maʼni rí ikhaa maʼga̱nú makudaminaʼ adulterio. Náa numuu rá. Numuu rí nákha ikhú a̱ʼgu̱ bi̱ gágumaa divorciar, mbá mbaʼyoo tsiakii rí manújunʼ mu magiʼdoo mbújkha̱a̱ o dí mikhu. Ga̱jma̱a̱ á mu nanújúnʼ rí gáʼni a̱jma̱ nuthu rúʼko̱ nindxu̱u̱ adulterio.

10. Náa numuu rí mbáa cristiano ma̱ndoo maʼni divorciar ga̱jma̱a̱ manigúnʼ o manújunʼ mbu̱júu̱ rá.

10 Mú Jesús nisngájma ma̱ngaa rí rígá mbá numuu rí ma̱ndoo maʼni gámbáa matrimonio. Niʼthí: “Ikhúúnʼ nataláʼ rí asndu tsáa bi̱ ganiñuʼ a̱ʼgiu̱u̱, á mu takudaminaʼ aʼkhá, ga̱jma̱a̱ ndayáa imba̱a̱, naʼni aʼkhá” (Mat. 19:9). Xúʼko̱ má niʼthí náa Kúbá (Mat. 5:31, 32). Nájma̱ aʼphu̱ rígi̱ niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu “náa nurima̱ʼ xa̱bu̱”, xóo muʼthá, aʼkhá (náa griego, pornéia). Ajngáa rígi̱ nandoo gáʼthúu̱n mbaʼa aʼkhá rí xóo mataba̱ʼ ga̱jma̱ʼ mbáa bi̱ na̱nguá ndiyáa, xóo adulterio, gu̱ʼu̱ bi̱ nugujua̱ xuñúnʼ, rí mubúúnʼ gajmiún mbáa bi̱ na̱nguá ndi̱ya̱a̱, rí nubúunʼ kanikhiin xa̱bekha o gu̱ʼú ga̱jma̱a̱ bi̱ nubúunʼ gajmiún xujkhúʼ. Gundxa̱ʼwámi̱jna̱ rí mbáa xa̱bu̱ nakudaminaʼ aʼkhá ga̱jma̱a̱ imba̱a̱ a̱ʼgu̱, a̱ʼgiu̱u̱ gíʼmaa maraʼwíí á mu maxnúu divorcio o na̱nguá. Á mu naʼni xúʼko̱, náa ñawun Jeobá eguanún.

11. Náa numuu ma̱ndoo maraʼwíí rí xáʼni divorciar mbáa cristiano maski ajndu rígá mbá numuu mu maʼni xá.

11 Jesús táʼthi rí á mu nirígá aʼkhá (pornéia) bi̱ nda̱a̱ rí niʼni gíʼmaa maʼni divorciar. Mbá xkri̱da, mbáa a̱ʼgu̱ ma̱ndoo maraʼwíí rí maxtáa má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱ ajmbio̱o̱ maski ajndu ajmbio̱o̱ niʼni nduwaaʼ. Mbáa xóó nandoo kaʼyoo ga̱jma̱a̱ nandoo maʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo ga̱jma̱a̱ mbóó gunimíjna̱ mu makuwá itháan májánʼ. Gundxaʼwáá edxu̱lúʼ, á mu naʼni divorciar ga̱jma̱a̱ tsenújúnʼ mbu̱júu̱, magiʼdoo tikhuu xkujndu. Xú kaʼnii gaʼndoo magiʼdoo rí ndayóoʼ ga̱jma̱a̱ rí maʼni gagimijná xá. Ndiéjunʼ gáʼni índo̱ maku̱mu̱u̱ rí xtáa mbáwíi xá. Ga̱jma̱a̱ á mu guáʼdiin e̱jñún, lá ga̱jma̱á numuu rí nini divorciar maʼni mingíjyúuʼ munimbanuu e̱jñún náa rí gajkhun ráʼ. (1 Cor. 7:14.) Nakujmaa májánʼ rí bi̱ gáʼni divorciar bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun maraʼnuu xkujndu.

12, 13. a) Ndiéjunʼ nirígá náa matrimonio ndrígóo Oseas rá. b) Náa numuu rí Oseas ni̱jkha̱a̱ kayáa Gomer náa goʼwóo xá. c) Ndiéjunʼ ikha eʼsngúlúʼ xúgíʼ rígi̱ ga̱jma̱a̱ numuu matrimonio rá.

12 Gaʼyee Oseas rígá rí nigíʼnuu ga̱jma̱a̱ rígi̱ naʼsngúlú xóo eʼyoo Dios matrimonio. Jeobá niʼthúu̱n rí mbayáa mbáa a̱ʼgu̱ bi̱ mbiʼyuu Gómer. Bugi̱ maganuu mani̱ndxu̱u̱ ‹mbá a̱ʼgú bi̱ nagujuamínaʼ› ga̱jma̱a̱ maraʼdiin ‹ejián náa a̱ʼgú bi̱ nagujuamínaʼ›. Gómer nigiʼdaa mbáa a̱ʼdióo Oseas (Os. 1:2, 3). Nda̱wa̱á, nigiʼdaa mbáa wáxá ga̱jma̱a̱ mbáa dxámá, mbáa e̱ji̱i̱n imba̱a̱ xa̱biya̱. Maski ajndu ikhaa nikudaminaʼ aʼkhá mbaʼa nuthu, Oseas nixtáa má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱. Nda̱wa̱á Gómer niniñaaʼ Oseas ga̱jma̱a̱ ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ mbáa ñumbáá. Mú Oseas niʼtsi̱i̱ (Os. 3:1, 2). Jeobá nijmuu rígi̱ mu masngájma nguáthá nuthu niʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo Israel nda̱wa̱á rí ikhaa nikudaminaʼ aʼkhá ga̱jma̱a̱ ndiʼyamajkhún eʼwíínʼ dios. Ndiéjunʼ ikha eʼsngúlúʼ rígi̱ rá.

13 Xó má eʼyáá, á mu mbáa cristiano nakudaminaʼ aʼkhá, a̱ʼgiu̱u̱ o ajmbio̱o̱ gíʼmaa maraʼwíí rí maʼni. Jesús niʼthí rí bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun magiʼdoo mbá numuu mu maniñaaʼ mbá kayuʼ ga̱jma̱a̱ ma̱ndoo manújunʼ o manigúnʼ mbu̱júu̱. Mú ma̱ngaa ma̱ndoo maʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo. Rí maʼni xúʼko̱ na̱nguá má nindxu̱u̱ raʼkhí. Náa Biblia naʼthí rí Oseas ni̱jkha̱ kayáa Gómer náa goʼwóo. Ikhú, ikhaa nánguá mabóoʼ ga̱jma̱a̱ imba̱a̱ xa̱biya̱. Oseas nánguá nibóo̱ʼ ga̱jma̱a̱ a̱ʼgiu̱u̱ mbá nguáthá mbiʼi (Os. 3:3, nota, nwt-E). Mú nda̱wa̱á nibóoʼ ga̱jma̱a̱ mbu̱júu̱. Rígi̱ ninindxu̱u̱ mbá xkri̱da rí xú káʼnii Jeobá nigruiguíi mbu̱júu̱ xuajñu ga̱jma̱a̱ nimbánun mbu̱júu̱ (Os. 1:11; 3:3-5). Ikha rí najmañulúʼ nindxu̱u̱, rí á mu bi̱ tákudaminaʼ aʼkhá naraʼwíí maxtáa má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱ a̱ʼgiu̱u̱ o ajmbio̱o̱ bi̱ nikiéʼkúun, á mu nabóoʼ mbu̱júu̱ ga̱jma̱a̱ masngájma rí niʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo (1 Cor. 7:3, 5). Ikhú, nánguá rígá mbá numuu mu muniñami̱jna̱a̱ mbá kayuʼ. Mbiʼi rúʼko̱, nájmi̱i̱n gíʼmaa muʼnimíjna̱ mu mbuyáá matrimonio xó má eʼyoo Jeobá.

GUʼYAMAJKUÍÍ MATRIMONIO MASKI AJNDU NARÍGÁ XKUJNDU GAKHI̱I̱

14. Xó má naʼthí náa 1 Corintios 7:10, 11, ndiéjunʼ gándoo garigá náa tikhuu matrimonios rá.

14 Xúgiáanʼ bi̱ ni̱ndxu̱lú cristianos gíʼmáanʼ muʼnimíjna̱ mu mbuʼyamajkuíí matrimonio, xó má Jeobá ga̱jma̱a̱ Jesús. Mú nguáná tikhun na̱nguá eyamajkuíí, numuu rí ni̱ndxu̱lú aʼkhá (Rom. 7:18-23). Ikha jngó, ragíʼmaa maʼniulú tsiánguá rí tikhun matrimonios bi̱ nikuwa nákha siglo timbá niguáʼdáá xkujndu. Pablo niʼnirámáʼ rí “a̱ʼgu̱ ragíʼmaa maniñuʼ ajmbio̱o̱”, mú nguáná nirígá xúʼko̱ (atraxnuu 1 Corintios 7:10, 11). *

Ndiéjunʼ gándoo gaguma mu makuwa má xúʼko̱ xa̱bu̱ gajmii maski ajndu narígá xkujndu gakhi̱i̱ rá. (Atayáá kutriga̱ 15).

15, 16. a) Ndiéjunʼ gíʼmaa mugími̱jna̱ muni bi̱ nidamijná índo̱ naguáʼdáá xkujndu, ga̱jma̱a̱ náa numuu rá. b) Lá ikháá má erígá á mu mbáa rí ikhiin na̱nguá nindxu̱u̱ xa̱bi̱i̱ Dios ráʼ.

15 Pablo táʼthi náa numuu niniñami̱jna̱a̱. Raʼkháa mu xa̱biya̱ nikudaminaʼ aʼkhá, á mu rí xúʼko̱ a̱ʼgu̱ magiʼdoo mbá numuu mu maʼni divorciar ga̱jma̱a̱ manújunʼ mbu̱júu̱. Pablo niʼnirámáʼ rí a̱ʼgu̱ bi̱ niniñaaʼ ajmbio̱o̱ ragíʼmaa manújunʼ mú á mu nandoo, ma̱ndoo mambaxíiʼ ga̱jma̱a̱ ajmbio̱o̱. Dios ndaʼyoo rí xóó kuwa mbóó. Apóstol niʼthún bi̱ nidamijná rí á mu na̱nguá nirígá aʼkhá mugíʼ munimi̱jna̱ mambaxíín, tséʼniuu má káʼnii xkujndu nirígá. Xa̱bu̱ gajmii ma̱ndoo mundu̱ʼu̱u̱n rí mumbañún bi̱ kuya̱ edxu̱u̱. Rígi̱ gáʼnii rí xúgiʼdu̱u̱n,rí nájmi̱i̱n gúxnún xtágabu rí na̱ʼkha̱ náa Biblia.

16 Mbáa itháan miʼskhaa eʼni á mu cristiano ndiyáa mbá bi̱ na̱nguá eʼni ñajunʼ Dios. Lá ma̱ndoo muniñami̱jna̱a̱ á mu naguáʼdáá xkujndu xáʼ. Xó má eʼyáá, náa Biblia naʼthí rí á mu nirígá aʼkhá nindxu̱u̱ mbá numuu mu muni divorciar, mú tséʼthi náa numuu rí ma̱ndoo muniñami̱jna̱a̱ mbá xngaa. Pablo niʼnirámáʼ: “Ga̱jma̱a̱ a̱ʼgu̱ bi̱ gíʼdaa ajmbio̱o̱ bi̱ tséʼyamajkhuu Dios, ga̱jma̱a̱ ajmbio̱o̱ nandoo maxtáa ga̱jma̱a̱, xániñuʼ” (1 Cor. 7:12, 13). Ikha rígi̱ xóó nayambáá xúgi̱.

17, 18. Náa numuu rí tikhun cristianos niraʼwíí rí xúniñami̱jna̱a̱ maski ajndu niguáʼdáá xkujndu gakhi̱i̱ wéñuʼ náa matrimonio ndrígu̱ún xá.

17 Gíʼmaa mbuʼyáá májánʼ rí nguáná “ajmbio̱o̱ bi̱ tséʼyamajkhuu Dios” nasngájma rí na̱nguá ‹eyoo maxtáa ga̱jma̱a̱›. Mbáa ra̱ʼkhá tháán exnúu wéñuʼ a̱ʼgiu̱u̱, rí asndu naʼni gawúunʼ wéñuʼ ma̱ngaa asndu migamíi makhañúu. Mbáa tsíyoo gáxnúu mbújkha̱a̱ a̱ʼgiu̱u̱ gajmíi̱n e̱ji̱i̱n o tseniñúnʼ munigajmaa Biblia. Nguáná, tikhun cristianas nuthi rí, tséʼniuu rí gáʼthi ajmbiún, na̱nguá “ eyoo maxtáa ga̱jma̱á” ikhaa ga̱jma̱a̱ rí mbaʼyóoʼ muniñami̱jna̱a̱. Mú eʼwíínʼ cristianas bi̱ guáʼdáá ikháá má xkujndu tséthi xúʼko̱ kaʼnii. Naʼngu̱u̱n ga̱jma̱a̱ nugíʼ nakuwa májánʼ. Náa numuu rá.

18 Bi̱ nuniñami̱jna̱a̱ xóó ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱ gajmii ga̱jma̱a̱ muraʼníí xkujndu rí niʼthá ginii. Apóstol Pablo nixná imbo̱o̱ numuu mu makuwá ma xúʼko̱ mbóó. Niʼnirámáʼ: “Numuu rí xa̱biya̱ bi̱ tséʼyamajkhuu Dios naguma tsajkurámááʼ ga̱jma̱a̱ numuu a̱ʼgiu̱u̱, ga̱jma̱a̱ a̱ʼgu̱ naguma tsajkurámááʼ ga̱jma̱a̱ numuu ndxájulú; xúʼko̱ má e̱jñún kaʼñún náa numbaaʼ, mú xúgi̱ ni̱ndxu̱ún santos” (1 Cor. 7:14). Mbaʼin cristianos bi̱ nda̱a̱ rí nikiéʼkhun niraʼwíí makuwá gajmiún bi̱ ndi̱ya̱a̱ bi̱ na̱nguá ni̱ndxu̱ún xa̱bi̱i̱ Jeobá maski ajndu nuraʼníí mbaʼa xkujndu. Nidxún wéñuʼ rí nini mbá tsiakii mba̱a̱ numuu rí bi̱ ndi̱ya̱a̱ ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ mbáa xa̱bi̱i̱ Jeobá (atraxnuu 1 Corintios 7:16; * 1 Ped. 3:1, 2).

19. Náa numuu rí mbaʼin matrimonios kuwa májánʼ náa congregación rá.

19 Jesús niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu divorcio ga̱jma̱a̱ apóstol Pablo nixná xtágabu rí na̱ʼkha̱ náa Dios ga̱jma̱a̱ numuu rí nuniñami̱jna̱a̱. Nájmi̱i̱n nindúún rí xa̱bi̱i̱ Jeobá mbuyamajkuíí matrimonio. Rí xúgi̱, náa congregación dí rígá náa xúgíʼ numbaaʼ kuwa mbaʼin matrimonios bi̱ kuwa májánʼ. Mbáa náa kuwáanʼ ikháanʼ kuwa mbaʼin xa̱bu̱ gajmii bi̱ kuwa tsímáá, náa rí tátá nindxu̱u̱ jmbii ga̱jma̱a̱ nandoo kaʼyoo a̱ʼgiu̱u̱ ga̱jma̱a̱ a̱ʼgiu̱u̱ nandoo kaʼyoo ajmbio̱o̱ ma̱ngaa ndaʼyamajkuu. Xúgínʼ ikhiin nusngajma rí ma̱ndoo mbuʼyamajkuíí matrimonio. Nadxulú rí mbaʼin tátá o gu̱ʼu̱ bi̱ gajmii nusngajma rí gajkhun nindxu̱u̱ ajngá rawunʼ Dios: “Ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱, rí xa̱biya̱ maniñuʼ anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ ru̱dúu̱ ga̱jma̱a̱ i̱ndó a̱ʼgiu̱u̱ gáxtáa ga̱jma̱a̱, ikhú maguánu mani̱ndxu̱ún mbóó xuwiʼ” (Efes. 5:31, 33).

^ párr. 3 Marcos 10:7-9, 11, 12: “Ga̱jma̱a̱ numuu rúʼko̱ xa̱biya̱ maniñuʼ anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ ru̱dúu̱, ma̱ngaa nájmi̱i̱n mani̱ndxu̱ún mbóó xuwiʼ; numuu rí nánguá ni̱ndxu̱ún a̱jmi̱i̱n, numuu rí mbóó xuwiʼ ni̱ndxu̱ún. Ikha jngó, rí Dios niruwa̱a̱ náa mbá yoko, nimbáa xa̱bu̱ xarkuájínʼ”. Ga̱jma̱a̱ ikhaa niʼthún: “Asndu tsáa bi̱ ganiñuʼ a̱ʼgiu̱u̱ mbá kayuʼ ga̱jma̱a̱ ndayáa imba̱a̱ nakudaminaʼ aʼkhá ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa, ga̱jma̱a̱ a mú mbáa a̱ʼgu̱, nda̱wa̱á rí ganiñuʼ mbá kayuʼ ajmbio̱o̱, ga̱jma̱a̱ ndayáa imba̱a̱, ikhaa nakudaminaʼ aʼkhá”.

^ párr. 7 Deuteronomio 24:1: “Á mú mbáa xa̱biya̱ ndayáa mbáa a̱ʼgu̱ ga̱jma̱a̱ a̱ʼgu̱ tsesngájma gamajkhu, xa̱biya̱ ma̱ndoo maʼnirámáʼ mbá i̱yi̱i̱ʼ náa naʼthí rí maniñuʼ mbá kayuʼ. Ga̱jma̱a̱ maxnúu i̱yi̱i̱ʼ a̱ʼgu̱ ikhú maʼtángawu náa goʼwóo”.

^ párr. 14 1 Corintios 7:10, 11: “Bi̱ ninigu̱nʼ nathu̱u̱n xóo muni —mú, dí raʼkháa ikhúúnʼ, ikhaa Señor— dí a̱ʼgu̱ ragíʼmaa maniñuʼ ajmbio̱o̱; mú á mu ikhaa najkha̱a̱, gaxtáa mbáwíi xánujunʼla, o, á mu na̱nguá, gambaxíiʼ ga̱jma̱a̱ ajmbio̱o̱; ga̱jma̱a̱ xa̱biya̱ ragíʼmaa maniñuʼ a̱ʼgiu̱u̱”.

^ párr. 18 1 Corintios 7:16: “Ikháánʼ a̱ʼgu̱, xú káʼnii tayáá rí xátani kríyaaʼ ajmbiaʼ rá. O xa̱biya̱, xú káʼnii tayáá rí xátani kríyaaʼ a̱ʼgia̱ʼ rá”.