Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

Asá, Jehosafat, Ezequías ga̱jma̱a̱ Josías

Guʼni ñajunʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱lúʼ

Guʼni ñajunʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱lúʼ

“Oh Jeobá, garmáʼáan a̱jkia̱nʼ, mbá péñu, numuu rí nini rí jmbu ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱nʼ” (2 REYES 20:3).

AJMÚÚ 52 GA̱JMA̱A̱ 65

1-3. Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n rí mbuʼyamajkuíí Jeobá ‹ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱lú› rá. Atagíʼ mbá xkri̱da.

XÚGIÁANʼ ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ aʼkhá ga̱jma̱a̱ najngawáanʼ. Ikha jngó nuxnáa núma̱aʼ Jeobá rí nikunguanʼ A̱ʼdióo mu maʼni káwáanʼ ga̱jma̱a̱ maʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyulúʼ. Á mu ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ guabaaʼ ga̱jma̱a̱ natanga̱a̱ a̱jkiu̱lú, ma̱ndoo munda̱ʼa̱a̱ maʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyulú. Ma̱ndoo mbuʼyáá gajkhun rí Jeobá xáʼniulu xóo gíʼmaa numuu rí ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ aʼkhá (Sal. 103:10). Maski ajndu xúʼko̱, Jeobá gíʼthu̱u̱n rí matiejunʼ ga̱jma̱a̱ “káxi̱ a̱jkia̱nʼ” (1 Cró. 28:9). Xú káʼnii gándoo gúʼni maski ajndu ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ aʼkhá rá.

2 Mu muriʼña̱a̱ graxe̱ rígi̱, ma̱ndoo mbuʼyáá xú káʼnii embánii rí xóo nixtáa rey Asá ga̱jma̱a̱ rey Amasías. Najmi̱i̱n nini rí májánʼ, mu mangiin nijngawi̱i̱n numuu rí ninindxu̱ún xa̱bu̱ aʼkhá. Maski ajndu xúʼko̱, náa Biblia naʼthí rí “a̱jkiu̱u̱n Asá niʼni káxi̱ xúgíʼ mbiʼi rí nixtáa” (2 Cró. 15:16, 17; 25:1, 2; Prov. 17:3). Asá ndiʼyamajkuu má xúʼko̱ Jeobá ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱u̱n (1 Cró. 28:9). Mú Amasías ninindxu̱u̱ mixtiʼkuii. Ikhaa táʼyamajkuu Jeobá ‹ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱u̱n›. Nda̱wa̱á rí niʼni gámbíin xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígóo Dios, Amasías ni̱jkha̱ kagu̱u̱n xándú mu mbaʼyamajkún (2 Cró. 25:11-16).

3 Xa̱bu̱ bi̱ nuni ñajunʼ Jeobá ‹ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱ún›, nandún kuyáá ga̱jma̱a̱ xúgíʼ tsiakii ndrígu̱ún ma̱ngaa nandún mbuyamajkún asndu kámuu. Náa Biblia ajngáa a̱jkiu̱lú nandoo gáʼthúu̱n tsáa xa̱bu̱ ñajunlú rí awúu̱n a̱jkiu̱lú. Rígi̱ nandoo gáʼthúu̱n rí xóo nundxa̱ʼwa̱míjna̱, rí nanigulúʼ, rí muʼni nda̱wa̱á ga̱jma̱a̱ náa numuu rí nuʼni ñajuunʼ. Maski ajndu ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ aʼkhá, ma̱ndoo mbuʼyamajkuíí Jeobá ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱lú. Nduʼyamajkuíí numuu rí nandulúʼ kuʼyáá, raʼkháa numuu rí nutsudánʼ o numuu rí eʼwíínʼ nuni (2 Cró. 19:9).

4. Ndiéjunʼ guʼyáá náa artículo rígi̱ rá.

4 Mú makru̱ʼu̱lú májánʼ ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n mbuʼyamajkuíí Jeobá ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱lú, mbuʼyáá xóo nixtáa Asá, Jehosafat, Ezequías ga̱jma̱a̱ Josías. Xa̱bu̱ bugi̱ ninindxu̱u̱n reyes jmbiin náa Judá. Maski ajndu nikiéʼkún, nindoo ndiyamajkuíí Dios. Ikhaa ndiʼyoo rí nini ñajuunʼ ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱ún. Ndíjkha rí ndiʼyoo xúʼko̱ xá. Xú káʼnii gándoo guʼyaridúún reyes bugi̱ rá. Guʼyáá.

A̱JKIU̱U̱N ASÁ NIʼNI KÁXI̱ NÁA JEOBÁ

5. Ndiéjunʼ niʼni Asá índo̱ ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ rey rá.

5 Asá ninindxu̱u̱ bi̱ ragajtsíin rey ndrígóo Judá nda̱wa̱á rí xuajen Israel ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ a̱jma̱ xuajen, mbá ñajunʼ reino ndrígóo Israel ga̱jma̱a̱ reino ndrígóo Judá. Índo̱ Asá ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ rey náa Judá, niʼni gámbáa religión dí ragájkhun ga̱jma̱a̱ rí nubúunʼ gajmiún eʼwíínʼ. Niʼni gámbíin xándú bi̱ nduyamajkhún ga̱jma̱a̱ nixkúún xa̱bekha bi̱ nubúunʼ gajmiún eʼwíínʼ náa templo. Asndu nirigu kayuʼ ñajunʼ dí nigiʼdoo xiʼñúuʼ “numuu rí ikhaa niʼni mbá xándú xkawiiʼ” (1 Rey. 15:11-13). Asá ma̱ngaa nixnúún tsiakii xa̱bu̱ xuajen rí ‹mbuyáaʼ Jeobá› ga̱jma̱a̱ rí munimbu̱ún ‹xtángoo ga̱jma̱a̱ rí kiʼtáñajunʼ›. Niʼni xúgíʼ rí niʼngo̱o̱ mu mambáñún eʼwíínʼ mu mbuyamajkuíí Jeobá (2 Cró. 14:4).

Asá niʼni gámbáa religión dí ragájkhun náa niʼtáñajunʼ

6. Ndiéjunʼ niʼni Asá índo̱ rí etíopes niguwaʼ guni gámbáa Judá rá.

6 Mbá gu̱wa̱ʼ tsiguʼ rí niʼtáñajunʼ Asá, náa reino ndrígóo Judá nirígá tsímáá. Nda̱wa̱á, mbá millón soldados etíopes niguwaʼ ga̱jma̱a̱ mbá 300 carros rí nuni ga̱jma̱a̱ guerra mu muni gámbáa Judá (2 Cró. 14:1, 6, 9, 10). Ndiéjunʼ niʼni Asá rá. Ndiʼyoo májánʼ rí Jeobá mambáyúu xuajñu. Ikha jngó nindo̱ʼo̱o̱ mu maʼngo̱o̱ maxmínaʼ gajmíi̱n (atraxnuu 2 Crónicas 14:11). * Nguáná Jeobá niʼni rí xuajñu maʼngo̱o̱ maxmínaʼ gajmíi̱n xa̱bu̱ sia̱nʼ, maski ajndu reyes taguajun jmbu náa ikhaa. Xúʼko̱ Jeobá nisngájma rí ikhaa ñajunʼ Dios gajkhun (1 Rey. 20:13, 26-30). Mú rí xúgi̱ Jeobá nimbáyúu xuajñu numuu rí Asá nikumu̱u̱ kaʼyoo ikhaa. Jeobá niriʼña̱a̱ rí niʼtájkáan Asá índo̱ niʼni gámbíin xa̱bu̱ etíopes (2 Cró. 14:12, 13). Nda̱wa̱á, Asá niʼni dí phú ra̱májánʼ índo̱ nindo̱ʼo̱o̱ rí mambáyúu rey ndrígóo Siria, raʼkháa náa Jeobá (1 Rey. 15:16-22). Maski ajndu xúʼko̱, Jeobá ndiʼyoo rí Asá nandoo kaʼyoo. A̱jkiu̱u̱n “niʼni káxi̱ náa Jeobá xúgíʼ mbiʼi rí nixtáa”. Xú káʼnii gándoo guʼyaridáá xkridoo Asá rá. (1 Rey. 15:14.)

7, 8. Xú káʼnii gándoo guʼyaridáá Asá rá.

7 Xú káʼnii gúʼyáá á mu nuʼni ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱lú ñajunʼ Jeobá rá. Ma̱ndoo muraximíjna̱lu: “Lá nanimbooʼ ka̱yo̱o̱ Jeobá maski ajndu naʼniúʼ mingíjyúuʼ ráʼ. Lá mayambáá mu congregación marigá rí kaʼwu rá.” Gundxaʼwamíjna̱ nguáthá tsiakii ndiyóoʼ Asá mu marígú ñajunʼ náa xiʼñúuʼ rá. Nguáná mbaʼyóoʼ rí xámiñulu xó má Asá. Mbá xkri̱da, ndiéjunʼ gúʼni á mu mbáa bi̱ kuʼyáá o mbáa bi̱ nambáxulúʼ gajmiúlú nakudaminaʼ mbá aʼkhá ga̱jma̱a̱ naguma expulsar náa congregación numuu rí tsítanga̱a̱ a̱jkiu̱u̱n rá. Lá muniʼñáʼ ruʼtháán xáʼ. Ndiéjunʼ gáʼthulúʼ muʼni a̱jkiu̱lú rá.

8 Xó má Asá, nguáná makumulúʼ rí xúgínʼ tsíñún kuyulúʼ. Mbáa bi̱ nagún náa escuela o maestros nutsijmáanʼ numuu rí ñajunlú xa̱bi̱i̱ Jeobá. O bi̱ nuñajunʼ gajmiúlú nutsijmáanʼ numuu rí nunda̱ʼa̱ mbiʼi mu muʼguá asamblea o numuu rí tsíñajunʼ itháan horas mu muʼdaʼ itháan mbújkha̱a̱. Ikhú gakumulú kuʼyáá Jeobá xó má niʼni Asá. Guʼtákáñii Jeobá, xámiñulu ga̱jma̱a̱ guʼni má xúʼko̱ dí májánʼ. Garmáʼáan a̱jkiu̱lú rí Jeobá maxnúlúʼ tsiakii xó má nixnúu tsiakii Asá.

9. Náa numuu nuʼni gagi̱i̱ a̱jkiu̱u̱n Jeobá índo̱ rí nuʼtáraʼa rá.

9 Asá tandxaʼwáminaʼ i̱ndó ga̱jma̱a̱ numuu Ikhaa. Ma̱ngaa nindxa̱ʼwáminaʼ xú káʼnii gambáñun eʼwíínʼ mu mbuyáaʼ Jeobá. Ikháanʼ mangáanʼ nuʼthúún xa̱bu̱ mbuyamajkuíí Jeobá. Ikhaa ndaʼyoo índo̱ nuʼthúún eʼwíínʼ xa̱bu̱ numuu ikhaa. Jeobá nadxuu índo̱ nuʼtáraʼa numuu rí nandulúʼ kuʼyáá ga̱jma̱a̱ rí naxmiéjunlú kuʼñúún xa̱bu̱ ma̱ngaa rí xóo gakuwa nda̱wa̱á.

JEHOSAFAT NDIYÁAʼ JEOBÁ

10, 11. Xú káʼnii guʼyaridáá Asá rá.

10 Asá nigiʼdaa mbáa a̱ʼdióo bi̱ nigumbiʼyuu Jehosafat. Náa Biblia naʼthí rí Jehosafat ‹niʼni má xúʼko̱ xóo má niʼni anu̱u̱, Asá› (2 Cró. 20:31, 32). Xú káʼnii niʼni xá. Ndiʼyáridoo anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ niʼthún xa̱bu̱ xuajen rí mbuyamajkuíí Jeobá. Nikuʼmiin tikhun xa̱bekha náa xuajen rí kaʼyoo reino ndrígóo Judá mu musngúún xa̱bu̱ rí naʼthí náa ‹libro ndrígóo xtángoo Jeobá› (2 Cró. 17:7-10). Jehosafat asndu ni̱jkha̱ náa mbayuuʼ reino ndrígóo Israel, asndu náa kúbá ndrígóo Efraín, mu mambáñun xa̱bu̱ matangi̱i̱n mbuyamajkuíí Jeobá (2 Cró. 19:4). Jehosafat ninindxu̱u̱ mbá rey bi̱ ‹ndiyáaʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱u̱n› (2 Cró. 22:9).

Jehosafat niʼthúún xa̱bu̱ xuajen rí mbuyamajkuíí má xúʼko̱ Jeobá

11 Rí mbiʼi xúgi̱ Jeobá nandoo rí xúgínʼ majmañún ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa, ga̱jma̱a̱ ikháanʼ ma̱ndoo mumbáñún mu muniʼniiʼ. Guraximíjna̱: “Lá naniminaʼ mataraʼa mámbá gu̱nʼ ráʼ. Lá manigu̱ʼ masngóo mbáa numuu Biblia mu ma̱ngaa maʼni ñajunʼ Jeobá ráʼ. Lá natha kháñuu Jeobá rí mambáyuʼ ráʼ.” Á mu nuʼnimi̱jna̱, Jeobá ma̱ndoo mambáyulúʼ mu mugíʼdi̱i̱ muʼsngáa mbáa numuu Biblia. Lá muʼsngáa mbáa maski ajndu mbaʼyóoʼ majmulúʼ mbiʼi rí nuʼni gagimijná ráʼ. Garmáʼáan a̱jkiu̱lú rí Jehosafat nigíminaʼ mambáñun xa̱bu̱ mu mbuyamajkuíí mbu̱júu̱ Jeobá. Mangáanʼ ma̱ndoo mugíʼ mumbáñuun bi̱ nánguá etaraʼa. Ga̱jma̱a̱ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ nuriyaʼ awan mu magún gumbañúún expulsados bi̱ kuwa náa rígá congregación bi̱ niniñaaʼ rúni mbá aʼkhá.

12, 13. a) Ndiéjunʼ niʼni Jehosafat índo̱ nimíñuu rá. b) Náa numuu ma̱ndoo mbuʼyaridáá Jehosafat rá.

12 Mbá miʼtsú, xa̱bu̱ sia̱nʼ nindúún guxmijná gajmiún bi̱ Judá. Jehosafat ndiyáridoo anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ nikumu̱u̱ rí Jeobá gámbáyúu (atraxnuu 2 Crónicas 20:3). * Jehosafat nimíñuu me̱ndaʼkho. Ikha jngó nindo̱ʼo̱o̱ rí mambáyúu Jeobá ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n rí ikhaa ga̱jma̱á xuajñu xáʼngu̱u̱n guxmijná. Ma̱ngaa niʼthúu̱n rí tseʼyoo ndiéjunʼ gaʼni. Jehosafat ndiʼyoo májánʼ rí Jeobá mambáyúu. Niʼthúu̱n Jeobá: ‹Iduxu rígá náa ikháan› (2 Cró. 20:12).

13 Xó má Jehosafat, mbáa nguáná tsíjmañulú xú káʼnii guʼnimbaníí mbá xkujndu, rí asndu namíñulú (2 Cor. 4:8, 9). Mú garmáʼáan a̱jkiu̱lú rí niʼni Jehosafat. Niʼthá kháñuu Jeobá náa inún xúgínʼ xa̱bu̱ xuajen ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n rí na̱nguá gíʼdoo tsiakii mu maxmínaʼ gajmíi̱n xa̱bu̱ sia̱nʼ (2 Cró. 20:5). Á mu ikháánʼ nayédxuʼ edxu̱u̱ náa mbá guʼwáanʼ, ma̱ndoo matayaridáá Jehosafat. Índo̱ gáraʼdáá mbá xkujndu ga̱jma̱a̱ tsítayáá ndiéjunʼ gátani, atanda̱ʼa̱a̱ Jeobá rí mambáyaʼ ikháánʼ gajmiáanʼ bi̱ kuwa náa guʼwáaʼ. Xátiyaʼ rí matanda̱ʼa̱a̱ Jeobá rí mambáyaʼ náa inún bi̱ kúwi̱i̱n náa guʼwáaʼ. Mú xúʼko̱ ikhiin mbuyáá rí naku̱ma̱ʼ xtayáá Jeobá. Ikhaa nimbáyúu Jehosafat, ga̱jma̱a̱ mambáyaʼ mangáán.

EZEQUÍAS NIʼNI MÁ XÚʼKO̱ RÍ MÁJÁNʼ

14, 15. Xú kaʼnii nisngájma Ezequías rí nikumu̱u̱ kaʼyoo Dios ga̱jma̱á xúgíʼ a̱jkiu̱nʼ rá.

14 Rey Ezequías ma̱ngaa niʼni tsiakimínáʼ mú mambaxúu májánʼ ga̱jma̱á Jeobá. Niʼni maski asndu anu̱u̱ nixnúu mbá xkri̱da ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ ndiʼyamajkhún xándú. Ezequías “niʼni gámbóo mbáaʼ rí mitsidanʼ ga̱jma̱a̱ nixpamiguu columnas rí mitsaʼkhaan ga̱jma̱a̱ poste ma̱ngaa a̱bu̱nʼ bi̱ kíʼnii ga̱jma̱a̱ cobre bi̱ niʼni Moisés”, numuu rí israelitas nduyamajkhún. Ezequías niʼni ñajunʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ “niʼnimbánuu má xúʼko̱ rí Jeobá niʼtáñajuunʼ Moisés” (2 Rey. 18:1-6).

15 Nákha xtáa raʼtáñajunʼ Ezequías, soldados ndrígóo asiria nini gámbáa Judá ga̱jma̱a̱ niʼthí maʼni gámbáa Jerusalén. Rey ndrígóo Asiria nitsíjmaa Jeobá ga̱jma̱a̱ nindoo rí Ezequías maxnáximinaʼ. Mbiʼi phú gamíi rígi̱, Ezequías nikumu̱u̱ kaʼyoo Jeobá ga̱jma̱a̱ nindo̱ʼo̱o̱ rí mambáyúu. Ikhaa ndiʼyoo rí Dios itháan gíʼdoo tsiakii ki xóo xa̱bu̱ asirios ga̱jma̱a̱ rí ma̱ndoo maʼnikríyaaʼ xuajñu (atraxnuu Isaías 37:17, 20). * Dios niriʼña rí niʼtájkáan Ezequías índo̱ nikuʼmaa mbáa ángel mu magudíin mbá 185,000 soldados ndrígóo Asiria (Is. 37:36, 37).

16, 17. Xú káʼnii gándoo guʼyaridáá xkridoo Ezequías rá.

16 Nguáthá mbiʼi nda̱wa̱á, Ezequías niʼniuu nandii ga̱jma̱a̱ itháan makhañúu. Mbiʼi rúʼko̱ niʼni mingíjyúuʼ, niʼtákáñuu Jeobá rí marmáʼáan a̱jkiu̱u̱n rí ninindxu̱u̱ xa̱bu̱ jmbii ga̱jma̱a̱ mambáyúu (atraxnuu 2 Reyes 20:1-3). * Jeobá niʼdxuun rí niʼtájkáan Ezequías ga̱jma̱a̱ niʼni thanuu. Numuu rí nijmañulúʼ náa Biblia, rí mbiʼi xúgi̱ xúguaʼthi̱i̱n rí Jeobá maʼni mbá milagro mú maʼni thanáanʼlu o maʼni makuwáanʼ itháan mba̱yu̱ʼ. Xó má Ezequías, ma̱ndoo makumulúʼ rí Jeobá má gambáyulú. Ma̱ndoo muʼtháán: “Natakaña, oh Jeobá, garmáʼáan a̱jkia̱nʼ, mbá péñu, numuu rí nini rí jmbu ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱nʼ, ga̱jma̱a̱ rí májánʼ náa idaʼ nini”. Lá nduʼyáá májánʼ rí Jeobá mañewu̱nlú má xúʼko̱, maski ajndu naʼniulú nandii ráʼ. (Sal. 41:3.)

17 Xkridoo Ezequías ma̱ngaa ma̱ndoo mambáyulúʼ mbuʼyáá xí ndayóoʼ muʼnijngudi̱i̱ mbá rí naʼni mutsíngulú náa Jeobá ga̱jma̱a̱ narígú kaʼyulú mbiʼi mu muʼni ñajunʼ. Mbá xkri̱da, mbaʼin xa̱bu̱ najmún wéñuʼ redes sociales o i̱mba̱ rí na̱ʼkha̱ náa Internet mú ma̱ndoo mutamijná. Mbaʼin nduñún xóo xa̱bu̱ bi̱ phú guáʼdáá numún. Nduyamajkhún me̱ndaʼkho xa̱bu̱ bi̱ najmaʼnuʼ ga̱jma̱a̱ eʼwíínʼ bi̱ na̱nguá eniʼnu̱ʼ. Nuriya mbiʼi mu muraxnuu ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ buʼko̱ ga̱jma̱a̱ nduyáá xtiʼkhuu ndrígu̱ún. Na̱nguá nindxu̱u̱ ra̱májánʼ majmúlú mu muʼtámíjná gajmiúlú a̱ngiu̱lú o bi̱ nambáxulúʼ gajmiúlú. Mú redes sociales ma̱ndoo maríyaaʼ kaʼyúlú wéñuʼ mbiʼi. Asndu muʼni mbaʼumíjna̱ xí xa̱bu̱ nuthi rí nanigu̱nʼ rí nuʼthálú ga̱jma̱a̱ xtiʼkhu rí nuxuʼdáʼ náa Internet. O ma̱ndoo maʼne gíná a̱jkiu̱lú xí nduʼyáá rí tikhun nánguá eyáá rí nuniraʼmáʼ. Xkridoo apóstol Pablo, Áquila ga̱jma̱á Priscila ma̱ndoo mambáyulúʼ. Lá nakumulú rí ikhiin niriya̱ʼ mbiʼi mú mbuyáá xúgíʼ rí nuni iʼwíínʼ xa̱bu̱, mu itháan náa xa̱bu̱ bi̱ tséyamajkuíí Jeobá ráʼ. Náa Biblia naʼthí rí ‹Pablo niʼni ajngá rawunʼ Dios›. Ma̱ngaa naʼthí rí Priscila ga̱jma̱á Áquila niriyaaʼ awan mú mutaraʼa ga̱jma̱a̱ muthún iʼwíínʼ xa̱bu̱ “xo pu-jaʼni jambo Dios” (Hech. 18:4, 5, 26). Ma̱ndoo muraximíjna̱: “Lá nuñewa̱a̱n rí xúʼñún iʼwíínʼ xa̱bu̱ xóo bi̱ guáʼdáá wéñuʼ numún ráʼ. Lá ragíʼmaa majmulú mba̱yu̱ʼ tiempo mú muʼni rí na̱nguá gíʼdoo wéñuʼ numuu ráʼ.” (atraxnuu Efesios 5:15, 16.) *

JOSÍAS NIʼNIMBÁNUU XTANGOO JEHOVÁ

18, 19. Xú káʼnii gándoo guʼyaridáá xkridoo Josías rá.

18 Rey Josías ma̱ngaa niʼnimbánuu xtángoo Jeobá ‹ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱u̱n› (2 Cró. 34:31). Josías nindxu̱u̱ aʼdá xíñiiʼ ege Ezequías. Nákha nindxu̱u̱ dxámá, “nigi̱ʼdu̱u̱ ndiyáaʼ Dios ndrígóo David”. Índo̱ nigiʼdoo 20 tsiguʼ, nigíʼdu̱u̱ niʼni gámbáa xándú náa Judá (atraxnuu 2 Crónicas 34:3). * Josías niʼni tsiakimínáʼ itháan ki xóo eʼwíínʼ reyes ndrígóo Judá mu maʼni rí naniguʼ Jeobá. Mbá mbiʼi mbá bi̱ kayá edxu̱u̱ náa dxajkun nixkamaa náa templo libro ndrígóo Xtángoo Dios. Mbáa libro rígi̱ ñajunʼ rí Moisés niʼnirámáʼ. Índo̱ Secretario niguxnuu náa inuu Josías, ikhaa ni̱jkha̱nú ndiʼyoo rí ndayóoʼ maʼni itháan mbaʼa mú maʼni ñajunʼ Jeobá itháan májánʼ. Josías ma̱ngaa niʼthún iʼwíínʼ rí muni ikhaa má. Ikha jngó, nákha nixtáa, xa̱bu̱ túniñanʼ Jeobá (2 Cró. 34:27, 33).

Numuu rí Josías nindoo maʼni májánʼ ñajunʼ Jeobá, mbá nacha̱ niriʼkuminaʼ

19 Josías ninindxu̱u̱ aʼdá xíñiiʼ rey Manasés. Mbáa Josías nijmañuu náa xiʼñúuʼ rí Jeobá naʼne mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n. Dxámá o dxáʼgú, ikháánʼ mangáán ma̱ndoo matayaridáá Josías ga̱jma̱a̱ midxa̱ʼnú mataniʼnuʼ itháan májánʼ Jeobá. Ma̱ngaa ma̱ndoo majmañaaʼ numúún iʼwíínʼ xa̱bu̱ guanii tsí kúwi̱i̱n náa guʼwáaʼ ga̱jma̱a̱ náa congregación. Ikhiin ma̱ndoo muta̱nʼ xúgíʼ rí májánʼ nixnúún Jeobá. Garmáʼáan a̱jkia̱nʼ xú káʼnii niʼni a̱jkiu̱u̱n Josías índo̱ ndiʼyoo rí niʼthí Xtángoo ndrígóo Dios. Numuu rí nindoo maʼni májánʼ ñajunʼ Jeobá, mbá nacha̱ niriʼkuminaʼ. Xí natraxnuu Biblia, ikháánʼ mangáán ma̱ʼkha̱ a̱jkia̱nʼ matanimbaaʼ xtáyá Jeobá. Rígi̱ maʼni gujkhuʼ rí nambáxa̱ʼ ga̱jma̱ʼ jamí a̱jkia̱nʼ maʼni itháan gagi. Ma̱ngaa, maxkajxi̱i̱ a̱jkia̱nʼ marathu̱u̱n iʼwíínʼ xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá (atraxnuu 2 Crónicas 34:18, 19). * Índo̱ gátra̱xnuu Biblia, mbáa ma̱ta̱ya̱a̱ dí rígá mbaʼa rí mbaʼyóoʼ matriʼkuminaʼ mú matani itháan májánʼ ñajunʼ Dios. Xí natayáá rígi̱, atani tsiakimínáʼ mú matriʼkuíí rí ndayóoʼ, xó má niʼni Josías.

GUʼNI ÑAJUNʼ JEOBÁ KÁXI̱ A̱JKIU̱LÚ

20, 21. a) Ndiéjunʼ rí eʼni mbríguu náa a̱jkhu̱u̱n reyes tsí nijmañulúʼ náa artículo rígi̱ rá. b) Ndiéjunʼ gúʼyáá náa i̱mba̱ artículo rá.

20 Ndiéjunʼ eʼsngúlúʼ xkridúún a̱jkhu̱u̱n reyes ndrígóo Judá tsí nini ñajunʼ Jeobá káxi̱ a̱jkiu̱ún rá. Rí xúgínʼ ikhiin nindúún muni ñajunʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ mbuyamajkuíí xúgíʼ mbiʼi ndrígu̱ún. Nikumu̱ún kuyáá ikhaa índo̱ nixmijná gajmiún xa̱bu̱ sia̱nʼ tsí guáʼdáá wéñuʼ tsiakii. Rí itháan gíʼdoo numuu nindxu̱u̱ rí nini ñajunʼ numuu rí nindúún kuyáá.

21 Maski asndu a̱jkhu̱u̱n reyes tsíge̱ʼ ninindxu̱u̱n xa̱bu̱ aʼkhá ga̱jma̱a̱ nikiéʼkhun, nindoo muni májánʼ ñajunʼ Jeobá. Ikhaa ndiʼyoo rí gíwanʼ awúu̱n a̱jkiu̱ún jamí ndiʼyoo rí majphú gajkhun rí nindúún kuyáá wéñuʼ. Ikháanʼ mangáanʼ najunlú xa̱bu̱ aʼkhá ga̱jma̱a̱ najngawáanʼ. Mú Jeobá naʼni gagi a̱jkiu̱u̱n índo̱ ndaʼyoo rí nuʼni ñajunʼ káxi̱ a̱jkiu̱lúʼ. Náa artículo rí na̱ʼkha̱ mbuʼyáá ndiéjunʼ rí ma̱ndoo majmañulúʼ numuu dí ra̱májánʼ nini reyes bugi̱.

[Mbaʼa nota]

^ párr. 6 2 Crónicas 14:11: “Ga̱jma̱a̱ Asá nigi̱ʼdu̱u̱ niʼthúu̱n Jeobá Dios ndrígóo ga̱jma̱a̱ niʼthí: ‹Oh Jeobá, rí matambáyuxuʼ, tséniun á mu kúwi̱i̱n mbaʼin o raguáʼdáá tsiakii. Atambáyuxu, oh Jeobá Dios ndrígúxu̱, numuu rí phú gajkhun nakumuxu kuyaʼ, ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼyááʼ niguaxu guxmijná gajmiúxu̱ xa̱bu̱ bugi̱. Oh Jeobá, ikháánʼ ñajuanʼ Dios ndrígúxu̱. Xátatsiʼñáʼ rí xa̱bu̱ numbaaʼ maʼngoo náa ikháánʼ›”.

^ párr. 12 2 Crónicas 20:3: “Ikhú Jehosafat nimiñu wéñuʼ, ikha jngó ndiyáaʼ Jeobá. Ikha jngó ikhaa niʼni rí mumíniʼ náa xúgíʼ xuajin Judá”.

^ párr. 15 Isaías 37:17, 20: “Ataxnatiʼñaminaʼ matadxun, oh Jeobá, ga̱jma̱a̱ atadxun. Atambáʼtaa idaʼ, oh Jeobá, ga̱jma̱a̱ atayáá ga̱jma̱a̱ atadxun ajngóo ndrígóo Senaquerib rí ikhaa nikuʼma mu manduʼwájmaa Dios bi̱ ndaʼya. Rí xúgi̱, oh Jeobá Dios ndrígúxu̱, atani káwáanʼ náa ñawúunʼ, mu mbuyáá xúgínʼ Xa̱bu̱ Ñajunʼ bi̱ kuwa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ rí ikháánʼ, oh Jeobá, ni̱ndxa̱ʼ Dios, mbáwíín ikháánʼ”.

^ párr. 16 2 Reyes 20:1-3: “Nakha ikhú mbiʼi Ezequías nindoo kháñuu wéñuʼ. Ga̱jma̱a̱ Isaías a̱ʼdióo gaʼyee Amoz niʼtóo náa xtáa ikhaa ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n: “Rígi̱ rí niʼthí Jeobá: ‹Arathún bi̱ kuwa náa gu̱wa̱ʼ, numuu rí ikháanʼ makhañáaʼ›” Ikhú ikhaa nitángaa inu náa pared ga̱jma̱a̱ nigíʼduu niʼtákáñuu Jeobá, niʼthí: “Natakaña, oh Jeobá, garmáʼáan a̱jkia̱nʼ, mbá péñu, numuu rí nini rí jmbu ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱nʼ, ga̱jma̱a̱ rí májánʼ náa idaʼ nini”. Ezequías nigiʼdu̱u̱ nimbiyaʼ wéñuʼ”.

^ párr. 17 Efesios 5:15, 16: “Tsumáá gúya̱a̱ xú káʼnii majngruigalá xaʼni xóo xa̱bu̱ bi̱ tséyáá, gíʼmaa muni xóo xa̱bu̱ bi̱ nduyáá wéñuʼ, gutsila xúgíʼ mbiʼi dí naguánúu, numuu dí mingíjyúuʼ wéñuʼ mbiʼi rí kuwáanʼlu”.

^ párr. 18 2 Crónicas 34:3: “Ga̱jma̱a̱ tsiguʼ migiñuʼ rí xtáa raʼtáñajunʼ, nakha nindxu̱u̱ xóo ndxáma, nigi̱ʼdu̱u̱ ndiyáaʼ Dios ndrígóo David bi̱ xiʼñúuʼ; ga̱jma̱a̱ tsiguʼ guwáʼ ejma̱a̱ nigi̱ʼdu̱u̱ niʼni kaʼwi̱i̱ Judá ga̱jma̱a̱ Jerusalén náa mbaaʼ tsídáanʼ, niʼni gámbóo postes rí mitsáʼkháan, xándú ga̱jma̱a̱ estatuas”.

^ párr. 19 2 Crónicas 34:18, 19: “Ga̱jma̱a̱ Safán tsí nindxu̱u̱ secretario ninújngoo niʼthúu̱n rey: “Rígá mbá libro rí nixnúʼ Hilquías tsí nindxu̱u̱ dxajkun”. Ga̱jma̱a̱ Safán nigi̱ʼdu̱u̱ niguxnuu náa inu rey. Índo̱ rey nidxawun ajngá ndrígóo xtángoo, nacha̱ má nixkuʼturiyaʼ xtíñuu”.