Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

Xu káʼnii gándoo gatanirataminaʼ mu majnguánʼ iyááʼ rá.

Xu káʼnii gándoo gatanirataminaʼ mu majnguánʼ iyááʼ rá.

“Dios ndrígóʼ, nanigu̱ʼ wéñuʼ mani rí nandaʼ ikháánʼ” (SALMO 40:8).

AJMÚÚ 51 GA̱JMA̱A̱ 58

1, 2. a) Náa numuu rí marata̱ rí na̱nguá nindxu̱u̱ mbá gitsíin rí majnguánʼ iyááʼ rá. b) Ndiéjunʼ gíʼmaa ma̱ta̱ya̱a̱ májánʼ nákha xóó tséjnguáanʼ iyááʼ rá.

 LÁ NI̱NDXA̱ʼ mbáa dxámá o dxáʼgú ga̱jma̱a̱ nandaʼ majnguánʼ iyááʼ ráʼ. Á mu xúʼko̱, rígi̱ nindxu̱u̱ mbóo rí gíʼdoo wéñuʼ numuu matani. Xó má ndiʼyáá náa timbá artículo, rí majnguánʼ iyááʼ na̱nguá nindxu̱u̱ mbá gitsíin. Índo̱ najnguánʼ iyááʼ, natasngájmun eʼwíínʼ rí naraxnáximinaʼ náa Jeobá. Xóo muʼthá, natasngájmun rí ikháánʼ nitaxúdaminaʼ náa Dios rí matani ñajunʼ asndu kámuu mbiʼi ga̱jma̱a̱ dí rígi̱ magiʼdoo itháan numuu náa vida ndrígáʼ. Rí naraxnáximinaʼ na̱nguá nindxu̱u̱ mbá gitsíin, nákha xóó tséjnguáanʼ iyááʼ gíʼmaa ma̱ta̱ya̱a̱ májánʼ rí ni̱ndxa̱ʼ mbáa bi̱ nandxa̱ʼóo májánʼ edxu̱u̱, rí nandaʼ majnguánʼ iyááʼ ga̱jma̱a̱ mbá numuu májánʼ ga̱jma̱a̱ rí nakruaʼaʼ ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n rí maraxnaxíminaʼ náa Dios.

2 Lá naku̱ma̱ʼ rí xtaa xawii mu majnguánʼ iyááʼ ráʼ. Mbáa naku̱ma̱ʼ rí xóó tígo̱o̱. O mbáa naku̱ma̱ʼ rí xtaa má xawii, mu ana̱ʼ ga̱jma̱a̱ ru̱dáʼ nutha̱nʼ rí maraʼti̱i̱n asndu índo̱ gíkhi̱i̱n itháan ga̱jma̱a̱ majmañaaʼ itháan. Mú xáraxtaa gíná. Ataniminaʼ itháan mu xájyúuʼ gáraxtaa xawii mu majnguánʼ iyááʼ. Náa artículo rígi̱ gámbáyaʼ mu matani ajtsú enii rígi̱. Timbá, rí natanimbaaʼ. Raga̱jma̱, rí natani. Ga̱jma̱a̱ rí maʼni ajtsú, rí naku̱ma̱ʼ ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá.

RÍ NATANIMBAʼ

3, 4. Ndiéjunʼ gándoo gajmañún jiáma ga̱jma̱a̱ wa̱ʼxa̱ʼ ga̱jma̱a̱ numuu Timoteo rá.

3 Atraximínaʼ: “Náa numuu enimboʼ rí xtáa Dios rá. Xú káʼnii e̱yo̱o̱ rí Biblia na̱ʼkha̱ náa Dios rá. Náa numuu rí nanimboʼ xtángoo ndrígóo Dios ki xóo xtángoo ndrígóo numbaaʼ rá.” Rí matraximínaʼ rígi̱ mambáyaʼ matanimbaníí xtágabu rí nixná apóstol Pablo: “Mu ma̱ndoo mbu̱ya̱a̱ ikháanʼ mínanʼ dí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí naniguuʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí jmbu rí e̱nda̱ʼa̱ Dios” (Rom. 12:2). Ajngáa rígi̱ nandoo gáʼthúu̱n rí mínanʼ ikháánʼ gíʼmaa ma̱ta̱ya̱a̱ rí itháan májánʼ matani rí nandoo Dios. Náa numuu rí gíʼmaa ma̱ta̱ya̱a̱ ikháánʼ mínanʼ rá.

4 Atatsaʼwáminaʼ náa xkridoo dxámá Timoteo. Ikhaa nininuʼ májánʼ rí naʼsngáa náa Escrituras numuu dí ru̱dúu̱ ga̱jma̱a̱ xíñuʼ nisngáá. Mú Pablo niʼthúu̱n: “Atani má xúʼko̱ rí nijmañaʼ ga̱jma̱a̱ nitanimbaaʼ” (2 Tim. 3:14, 15). Índo̱ Pablo niʼthí rí Timoteo ‹niʼnimbo̱o̱›, ajngáa rí nijmuu ma̱ngaa nandoo gáʼthúu̱n rí Timoteo ndaʼyoo gajkhun rí kiʼsngáa rúʼko̱ na̱ʼkha̱ náa Escrituras. Mú náa numuu rí ndiʼyoo gajkhun xá. Lá i̱ndó numuu dí ru̱dúu̱ ga̱jma̱a̱ xíñuʼ nitháán rí nindxu̱u̱ gajkhun xáʼ. Na̱nguá. Ndiʼyoo rí gajkhun nindxu̱u̱ numuu rí ‹nindxa̱ʼóo májánʼ edxu̱u̱›. Xóo muʼthá, Timoteo nindxa̱ʼóo edxu̱u̱ rí nijmañuu ga̱jma̱a̱ ndiʼyoo májánʼ rí nindxu̱u̱ gajkhun (atraxnuu Romanos 12:1). * Xóo muʼthá, jiáma ga̱jma̱a̱ wa̱ʼxa̱ʼ ma̱ndoo majmañún wéñuʼ ga̱jma̱a̱ numuu Timoteo.

5, 6. Ndíjkha rí gíʼdoo numuu majmañaaʼ asndu nákha xúgi̱ majmaʼ rí matatsaʼwa̱a̱ edxa̱ʼ rá.

5 Mbáa ikháánʼ mangáán nijmañaʼ ga̱jma̱a̱ numuu Biblia mba̱yu̱ʼ tsiguʼ. Á mu xúʼko̱, atani xóo Timoteo ga̱jma̱a̱ ataniminaʼ matatsaʼwa̱a̱ edxa̱ʼ náa numuu rí natanimbaʼ rúʼko̱. Á mu natayáá rí nindxu̱u̱ gajkhun rí natanimbaʼ, maraʼdáá itháan fe. Ma̱ngaa, xátani rí nutsudáán eʼwíínʼ jiáma, dí rígá náa numbaaʼ ga̱jma̱a̱ rí naku̱ma̱ʼ.

6 Gíʼdoo wéñuʼ numuu rí nacha̱ gajmañaaʼ ‹matatsaʼwa̱a̱ májánʼ edxa̱ʼ›. Náa numuu rá. Numuu rí xúʼko̱ majmañaaʼ matriʼña̱a̱ graxe̱ rí gúniáanʼ eʼwíínʼ jiáma o wa̱ʼxa̱ʼ, xóo: “Xú káʼnii tayáá rí gajkhun xtáa Dios rá. Á mu Dios nandoo kaʼyulúʼ, náa numuu rí naniñuʼ marigá dí ra̱májánʼ xá. Á mu Dios niʼni xúgíʼ, tsáa niʼnii Dios rá.” Índo̱ gajmañaaʼ ‹matatsaʼwa̱a̱ májánʼ edxa̱ʼ›, graxe̱ rígi̱ maʼni ma̱ta̱ya̱a̱ rí nindxu̱u̱ gajkhun rí natatsimbaaʼ. Ma̱ngaa maʼni rí maʼnda̱ʼ matanigajmaa Biblia tsumáá wéñuʼ.

7-9. Arathá xú káʼnii gándoo gámbáyaʼ jw.org mu maraʼdáá itháan fe.

7 Á mu natanigajmaa Biblia tsumáá wéñuʼ, majmáán matriʼña̱a̱ graxe̱, maxtiʼña̱a̱ graxe̱ ndrígáʼ ga̱jma̱a̱ ma̱ta̱ya̱a̱ rí gajkhun nindxu̱u̱ rí natanimbaʼ (Hech. 17:11). Bi̱ ni̱ndxu̱lú xa̱bi̱i̱ Jeobá kuaʼdáá mbaʼa i̱yi̱i̱ʼ rí mambáyaʼ matani xúgíʼ rúʼko̱. Tikhuu rí mambáyaʼ nindxu̱u̱ xóo libros, videos, revistas ga̱jma̱a̱ i̱ʼwáʼ, ma̱ngaa ma̱ndoo mataxkamaa náa jw.org. Kiʼni mu mambáyaʼ ma̱ta̱ya̱a̱ rí gajkhun nindxu̱u̱ rí xtaa rajmañaʼ ga̱jma̱a̱ maraʼdáá itháan fe.

8 Numuu rí natanigajmaa Biblia, mbáa natayáá má tikhuu rí nariʼña̱a̱ ikhí. Mú, lá natayáá rí gajkhun nindxu̱u̱ xúgíʼ rí nariʼña̱a̱ ráʼ. Xúgíʼ rí na̱ʼkha̱ náa jw.org naxkajxi̱i̱n matatsaʼwa̱a̱ edxa̱ʼ mbaʼa rí na̱ʼkha̱ raʼthí náa Biblia ga̱jma̱a̱ mambáyaʼ marathu̱u̱n eʼwíínʼ rí natanimbaʼ. Á mu nandoo nata̱ʼa̱ʼ náa Internet, gajmaʼ mu matanigajmaa.

9 Gíʼdoo wéñuʼ numuu rí ma̱ta̱ya̱a̱ ikháánʼ mínanʼ rí á mu nindxu̱u̱ gajkhun rí nijmañaʼ náa Biblia. Rígi̱ gámbáyaʼ maraxtaa xawii mu majnguánʼ iyááʼ. Mbáa dxáʼgú bi̱ nindxu̱u̱ xa̱bi̱i̱ Jeobá niʼthí: “Nákha xóó tseta majngúnʼ iyááʼ, ninigajmaa mbaʼa nuthu Biblia asndu índo̱ ndi̱yo̱o̱ májánʼ rí nindxu̱u̱ religión rí gajkhun”. Ikhaa naʼthí rí mámbá mbiʼi rí nanújngoo ndaʼyoo rí gajkhun nindxu̱u̱.

RÍ NATANI

10. Náa numuu gáʼyóóʼ rí mbáa xa̱bi̱i̱ Jeobá masngájma ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí naʼni rí gíʼdoo fe rá.

10 Náa Biblia naʼthí rí “á mu xtaʼdáá fe mu na̱nguá tanimbánii, na̱nguá gíʼdoo numuu” (Sant. 2:17). Ikha jngó, á mu xtaʼdáá fe ga̱jma̱a̱ á mu natayáá rí gajkhun nindxu̱u̱ rí natanimbaaʼ, mbaʼyóoʼ matasngajmá ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí natani. Matani xóo eʼthí náa Biblia “rí nandoo Dios ga̱jma̱a̱ rí mikaʼwu” (atraxnuu 2 Pedro 3:11). *

11. Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n ajngáa matani “rí nandoo Dios” rá.

11 Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n matani rí “rí nandoo Dios” rá. Nandoo gáʼthi rí maraxtaa kaʼwu. Mbá xkri̱da, atatsaʼwáminaʼ rí nitani̱ majun igu̱nʼ rí ninújngoo. Índo̱ nitraʼníí mbá tsáʼkhá, lá nijmáán ma̱ta̱ya̱a̱ káʼnii rí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ ráʼ. (Heb. 5:14.) Lá narmáʼáan a̱jkia̱nʼ rí nitani̱ gaʼduunʼ mbá tsáʼkhá o mbá rí nitsudáán matani eʼwíínʼ jiáma ga̱jma̱a̱ wa̱ʼxa̱ʼ ráʼ. Lá naraxná mbá májánʼ xkri̱da náa escuela ráʼ. Lá natani rí naʼthí Jeobá o natani rí nutha̱nʼ eʼwíínʼ numuu rí tsíyaaʼ mutsijmáán ráʼ. (1 Ped. 4:3, 4.) Natayáá rí xúgiáanʼ ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ aʼkhá. Asndu bi̱ kuwa má mba̱yu̱ʼ tsiguʼ runi ñajunʼ Dios nguáná natiñu̱nʼ muthi rí ni̱ndxu̱ún xa̱bi̱i̱ Jeobá. Mú bi̱ nixnáximinaʼ náa Dios gíʼmaa maʼdxuu rí nindxu̱u̱ xa̱bi̱i̱ Jeobá ga̱jma̱a̱ masngájma rí xtáa mikaʼwu ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí naʼni.

12. a) Xú káʼnii nindxu̱u̱ tikhuu rí ñajunʼ “mikaʼwu” rá. b) Xú káʼnii gíʼmaa ma̱ta̱ya̱a̱ rúʼko̱ rá.

12 Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n “rí mikaʼwu” rá. Rí natani ikháánʼ náa congregación ndrígáʼ, xóo rí mi̱dxu̱ʼ náa reunión ga̱jma̱a̱ marataráʼa. Mú ma̱ngaa nandoo gáʼthúu̱n rí natani mbáwiin, xóo rí marata̱ káñii Jeobá ga̱jma̱a̱ matanigajmaa Biblia. Bi̱ naxnáximinaʼ náa Jeobá naniguʼ maʼni rígi̱ ga̱jma̱a̱ na̱nguá eʼyoo xóo rí nutsudáá maʼni. Naku̱mu̱u̱ xóo rey David, bi̱ niʼthí: “Dios ndrígóʼ, naniguʼ wéñuʼ mani rí nandaʼ ikháánʼ, ga̱jma̱a̱ xtángoo ndrígáʼ gíwanʼ náa a̱jkiu̱nʼ” (Sal. 40:8).

Lá naratá mbájmbu rí nandaʼ o rí nda̱yáaʼ índo̱ naratán Jeoba ráʼ. Lá, rí naratá nasngájma rí nandaʼ xtayáá Jeobá ráʼ.

13, 14. a) Ndiéjunʼ gándoo gámbáyaʼ mu matani “rí mikaʼwu” rá. b) Xú káʼnii nimbáñun tabla rígi̱ tikhun jiáma ga̱jma̱a̱ wa̱ʼxa̱ʼ rá.

13 Ndiéjunʼ gambayaaʼ mu matani “rí mikaʼwu” rá. Ma̱ndoo majmaʼ tabla dí na̱ʼkha̱ náa libro Los jóvenes preguntan, volumen 2, ináa 308 ga̱jma̱a̱ 309. Ikhí ma̱ndoo matriʼña̱a̱ graxe̱ xóo: “Lá naratá mbájmbu rí nandaʼ o rí nda̱yáaʼ índo̱ naratán Jeobá ráʼ. Lá rí naratá nasngájma rí nandaʼ xtayáá Jeobá ráʼ. Káʼnii lá i̱yi̱i̱ʼ ejmaʼ mu matanigajmaa mbáwíín rá. Lá nagájnaʼ gárataráʼa maski ajndu ana̱ʼ ga̱jma̱a̱ ru̱dáʼ tsegájnun gutaraʼa ráʼ.” Náa ináa rúʼko̱ ma̱ngaa ma̱ndoo mataniraʼmáʼ rí nandaʼ matagíminaʼ matani mu maratakháñii itháan májánʼ Jeobá, mu matanigajmaa itháan májánʼ Biblia ga̱jma̱a̱ rí xú káʼnii marataráʼa.

14 Mbaʼin jiáma ga̱jma̱a̱ wa̱ʼxa̱ʼ bi̱ nandún majngún iyááʼ nuthi rí i̱yi̱i̱ʼ rúʼko̱ nimbáñun wéñuʼ. Mbáa wáxá bi̱ mbiʼyuu Tilda, bi̱ nindxu̱u̱ xa̱bi̱i̱ Jeobá, naʼthí rí graxe̱ nimbáyúu mu magíminaʼ rí nandoo maʼni. Naʼthí: “Mañúú mañúú ni̱jkhá ranimbánuu, índo̱ niʼni má mbá tsiguʼ nixtáá má xawii mu majngúnʼ iyááʼ”. Mbáa dxámá bi̱ nagumbiʼyuu Patrick bi̱ nindxu̱u̱ xa̱bi̱i̱ Jeobá ma̱ngaa niʼthí: “Nirígá tikhuu má rí nindoʼ mani, mú índo̱ niniraʼmáʼ nimbáyuʼ maniminaʼ itháan mu manimbánuu”.

Á mu ana̱ʼ ga̱jma̱a̱ ru̱dáʼ nuniñaʼ Jeobá, lá xóó matani ñajunʼ ikhaa xáʼ. (Atayáá kutriga̱ 15.)

15. Náa numuu eʼthá rí mámbáa kaʼyoo maxnáximinaʼ náa Jeobá rá.

15 Imbo̱o̱ graxe̱ rí ma̱ta̱ya̱a̱ náa libro Los jóvenes preguntan nindxu̱u̱: “Á mu ana̱ʼ ga̱jma̱a̱ ru̱dáʼ o bi̱ nambáxa̱ʼ gajmiáanʼ nuniñaʼ Jeobá, lá xóó matani ñajunʼ ikhaa xáʼ.” Garmáʼáan a̱jkia̱nʼ rí mámbáa kaʼyoo maxnáximinaʼ náa Jeobá. Índo̱ garaxnaxíminaʼ náa Jeobá ga̱jma̱a̱ índo̱ gajnguáanʼ iyááʼ, ikháánʼ má gambaxáʼ ga̱jma̱ʼ ma̱ngaa ikhaa gánda̱ʼa̱ʼ cuenta ga̱jma̱a̱ numuu xúgíʼ rí natani. Ikha jngó gaʼndaʼ xtayáá Jeobá ikháánʼ, raʼkháa numuu rí ana̱ʼ ga̱jma̱a̱ ru̱dáʼ o eʼwíínʼ nutha̱nʼ matani. Á mu xúgi̱ natani rí nandoo Dios ga̱jma̱a̱ natani rí mikaʼwu, matasnga̱jmá rí natayáá májánʼ dí rígi̱ nindxu̱u̱ gajkhun ga̱jma̱a̱ rí nandaʼ matiamajkuíí xtángoo ndrígóo Dios. Xúʼko̱ maraxtaa xawii mu majnguánʼ iyááʼ.

RÍ NAKU̱MA̱ʼ GA̱JMA̱A̱ NUMUU JEOBÁ

16, 17. a) Náa numuu rí gíʼmaa majngúlú iyááʼ ga̱jma̱a̱ manindxu̱lúʼ cristiano rá. b) Ndiéjunʼ gámbáyaʼ matiamajkuíí itháan rí nijuiʼtsiwáanʼ rá. Atagíʼ mbá xkri̱da.

16 Mbá miʼtsú, mbáa xa̱biya̱ bi̱ naninuʼ májánʼ xtángoo ndrígóo Moisés niraxu̱u̱ Jesús náa biʼyaa nindxu̱u̱ kiʼtáñajunʼ rí itháan gíʼdoo numuu. Jesús niʼthúu̱n: “Gíʼmaa maʼnda̱ʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígia̱ʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱nʼ, ga̱jma̱a̱ xúgíʼ nímia̱nʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ ku̱ma̱ ndrígáʼ” (Mat. 22:35-37). Xó má eʼyáá, á mu mbáa nandoo majngúun iyááʼ ga̱jma̱a̱ nandoo mani̱ndxu̱u̱ mbáa cristiano, rí maxkajxi̱i̱ maʼni rígi̱ nindxu̱u̱ rí maʼndoo kaʼyoo Jeobá. Xú káʼnii gándoo matani mu maʼnda̱ʼ xtayáá itháan Jeobá rá. Mbá rí itháan májánʼ nindxu̱u̱ rí matatsaʼwa̱a̱ edxa̱ʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí Jesús niʼtsiwáanʼ (atraxnuu 2 Corintios 5:14, 15 * ga̱jma̱a̱ 1 Juan 4:9, 19). * Á mu natríyaʼ mbiʼi mu matatsaʼwa̱a̱ edxa̱ʼ ga̱jma̱a̱ numuu regalo rí nixnáʼ Dios, matayamajkuíí itháan ga̱jma̱a̱ maxkajxi̱i̱n maraxna̱a̱ núma̱aʼ.

17 Atatsaʼwáminaʼ náa xkri̱da rígi̱. Atatsaʼwáminaʼ rí xtaa raguʼwi̱i̱n ga̱jma̱a̱ rí mbáa naʼni kríñanʼ. Ndiéjunʼ gátani rá. Lá midxuuʼ guʼwáaʼ gatriʼkhuʼ xtíñaaʼ rí asndu xáraxna̱a̱ núma̱aʼ xa̱bu̱ bi̱ niʼni kríñanʼ ráʼ. Na̱nguá. Ra̱ʼkhá tháán gáraxna̱a̱ núma̱aʼ. Xúʼko̱ má kayuʼ, ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá ma̱ngaa rí nakháñulú nindxu̱u̱ xóo rí xúgiáanʼ kuwáanʼ raguʼwáanʼlú. Mú Jeobá ga̱jma̱a̱ Jesús nini káwáanʼ numuu rí nandún kuyulúʼ wéñuʼ. Ga̱jma̱a̱ numuu rí ikhiin nini káwáanʼ ma̱ndoo makuwáanʼlu kámuu mbiʼi náa Ku̱ba̱ʼ mitsaan. Lá ragájkhun dí ra̱ʼkhá tháán exníinlu núma̱aʼ xáʼ.

18, 19. a) Náa numuu dí ragíʼmaa mamiñáʼ maraxnaxíminaʼ náa Jeobá rá. b) Náa numuu rí maraxtaa itháan májánʼ á mu natraʼwíí matani ñajunʼ Dios rá.

18 Lá naraxnáa núma̱aʼ Jeobá rí niʼni ga̱jma̱a̱ numaʼ ráʼ. Á mu xúʼko̱ kaʼnii, itháan májánʼ maraxnaxíminaʼ náa Dios ga̱jma̱a̱ majnguánʼ iyááʼ. Xó má tayáá, rí maraxnaxíminaʼ náa Dios nandoo gáʼthúu̱n rí nataxúdaminaʼ matani má xúʼko̱ rí nandoo ikhaa. Mú xámiñaʼ rí maraxnaxíminaʼ náa Dios. Náa numuu rá. Numuu rí Jeobá nandoo maraxtaa májánʼ, ga̱jma̱a̱ ikhaa nakudaminaʼ maʼni tsajkurámiinʼ bi̱ nunimbu̱ún (Heb. 11:6). Índo̱ garaxnaxíminaʼ náa Jeobá ga̱jma̱a̱ majnguánʼ iyááʼ, ¡ikháánʼ maraxtaa májánʼ! Mbáa xa̱bi̱i̱ Jeobá bi̱ gíʼdoo 24 tsiguʼ nijngúun iyááʼ nákha xóó chíʼgíʼ naʼthí: “Á mu nigúʼthu̱u̱n nguáthá tsiguʼ xóó, mbáa makro̱ʼo̱ʼ itháan májánʼ rí xtáá rani̱. Mú rí nijngúnʼ iyááʼ nimbáyuʼ mu xájpatrigun náa tsáʼkhá ndrígóo numbaaʼ rígi̱”.

Satanás tsixmiéjunʼ kaʼyaʼ, numuu rí i̱ndó naxmiéjunʼ kaʼyaminaʼ ikhaa

19 Xó má niʼthá, Jeobá nandoo maraxtaa májánʼ. Mú Satanás tsixmiéjunʼ kaʼyaʼ, numuu rí i̱ndó naxmiéjunʼ kaʼyaminaʼ ikhaa. Á mu natani rí ikhaa nandoo, xáxnáʼ nditháan rí májánʼ. Xú káʼnii lá gándoo gáxnáʼ á mu na̱nguá gíʼdoo nditháan rí májánʼ maxnáʼ xá. Na̱nguá gíʼdoo ajngáa rí májánʼ maʼthúún xa̱bu̱. Xándoo maʼtháanʼ rí maraxtaa nda̱wa̱á, numuu rí asndu ma̱ngaa na̱nguá gíʼthu̱u̱n maxtáa (Rev. 20:10).

20. Ndiéjunʼ gándoo matani mu maraxtaa xawii mu maraxnaxíminaʼ ga̱jma̱a̱ majnguánʼ iyááʼ rá. (Atayáá ma̱ngaa náa kúgumaʼá “Rí mambáyaʼ mu mambaxáʼ itháan májánʼ ga̱jma̱ʼ Dios”).

20 Rí maraxnaxíminaʼ náa Jeobá nindxu̱u̱ májánʼ wéñuʼ rí gátraʼwíí matani. Lá xtaa xawii matani rígi̱ ráʼ. Á mu xúʼko̱ xámiñaʼ matani. Á mu naku̱ma̱ʼ rí xóó na̱nguá xtaa xawii, atanimbánii xtágabu rí na̱ʼkha̱ náa artículo rígi̱ mu mambáyaʼ. Pablo niʼthún a̱ngiu̱lú bi̱ nikúwi̱i̱n náa congregación Filipos rí xuniñaʼ runi ñajunʼ Jeobá (Filip. 3:16). Á mu natanimbánii xtágabu rígi̱, maraxtaa xawii mu maraxnaxíminaʼ náa Jeobá ga̱jma̱a̱ rí majnguánʼ iyááʼ.

^ kutriga̱ 4 Romanos 12:1: “Rí xúgi̱, natakháñala a̱ngui̱nʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí Dios nagáwinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyulú, dí muxnaxí xuyala xóo tsigijñaʼ rí ndaʼya, kaʼwu, rí manigu̱ʼ Dios, mbóó ñajunʼ rí mitsúʼkháan ga̱jma̱a̱ rí mundxa̱ʼwa̱a̱ májánʼ edxa̱la”.

^ kutriga̱ 10 2 Pedro 3:11: “Numuu dí xúgi̱ kaʼnii manda̱wo̱ʼ, xú káʼnii xa̱bu̱ gíʼmaa mani̱ndxa̱la ikháanʼ rá. Gíʼmaa muni rí nandoo Dios ga̱jma̱a̱ rí mikaʼwu”.

^ kutriga̱ 16 2 Corintios 5:14, 15: “Numuu rí Cristo nandoo kaʼyulú ikha jngó gíʼmáanʼ náa ikhaa, numuu dí rígi̱ nimbánulú, rí mbá xa̱biya̱ nikháñu ga̱jma̱a̱ numún xúgínʼ, xúʼko̱, xúgínʼ nikháñun; ga̱jma̱a̱ nikháñu numún xúgínʼ numuu rúʼko̱ xakuwa muni dí nandúún ikhiin, gíʼmaa makuwá muni dí nandoo bi̱ nikháñu ga̱jma̱a̱ numún, bi̱ nda̱wa̱á nituxi̱i̱la”.

^ kutriga̱ 16 1 Juan 4:9, 19: “Ikha jngó rí nandoo kaʼyulúʼ Dios nikujmaa náa ikháanʼ, numuu rí Dios nikuʼmaa bi̱ mbáwíi A̱ʼdióo náa numbaaʼ mu ikháanʼ ma̱ndoo makuwáanʼ ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa. Ikháanʼ nandulúʼ kuʼyáá, numuu rí ikhaa nindoo kaʼyulúʼ ginii”.