Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

ARTÍCULO RÍ MUʼNIGAJMAA 51

Nguáthá mba̱a̱ eniʼnilúʼ Jeobá rá.

Nguáthá mba̱a̱ eniʼnilúʼ Jeobá rá.

“Bi̱ nuniʼnuʼ mbiʼyaaʼ makumún kuya̱ʼ, ikháán nimbá miʼtsu xátatsiʼñúnʼ bi̱ nduñáaʼ, oh, Jeobá” (SAL. 9:10).

AJMÚÚ 56 Araxtaa náa rí gajkhun

RÍ MUʼNIGAJMAA *

1, 2. Xó má esngájma rí nigíʼnuu Angelito, dí gáʼyóoʼ maʼni mámbáa dí ikháanʼlu rá.

Á MU rí ana̱ʼ ga̱jma̱a̱ ru̱dáaʼ ni̱ndxu̱ún xa̱bi̱i̱ Jeobá, gagiwáa̱nʼ a̱jkia̱nʼ rí mambajxáaʼ ga̱jma̱a̱ʼ Dios xándoo matandrigúu náa ikhiin. Tséʼniuu á mu anu̱lú o rudulú nuni o tséni ñajuunʼ Jeobá, mámbáa rí ikháanʼlu kaʼyoo rí maʼniminaʼ mu mambajxuu ga̱jma̱a̱ Jeobá.

2 Guʼyáá rí nigíʼnuu mbáa ndxájulú bi̱ mbiʼyuu Angelito, ndija̱a̱ náa mbá guʼwíin bi̱ ni̱ndxu̱ún xa̱bi̱i̱ Jeobá. Nákha chígíiʼ na̱nguá nikumu̱u̱ rí xtáa mijngii náa Dios. Ikhaa naʼthí: “Nini ñajuunʼ Jeobá i̱ndó numuu rí nindoʼ mani xó má eni bi̱ kúwi̱i̱n náa goʼwóoʼ”. Mú ikhú nigíminaʼ mariyaʼ mbiʼi maguxnuu Biblia ga̱jma̱a̱ mandxaʼwáminaʼ rí naʼthí ikhí, ma̱ngaa nigíʼdu̱u̱ raʼtájkháan nángi eʼni. Ikhaa naʼthí dí nirígá: “Ni̱jkhánú ndi̱yo̱o̱ rí i̱ndó á mu naniʼniiʼ májánʼ Jeobá, ma̱ndoo makumuʼ rí xtáá mijngii náa ikhaa”. Ga̱jma̱a̱ xóo nixtáa naʼni rí mu̱ʼni̱ a̱jma̱ graxe̱ dí gíʼdoo numuu: Ndiéjunʼ rí naʼni mixtiʼkhu dí mbuʼyáá rí xtaa Jeobá ga̱jma̱a̱ dí muniʼniiʼ itháá májánʼ xá. Ga̱jma̱a̱ xú káʼnii ejkuanúlu nuniʼniiʼ Jeobá rá.

3. Xú káʼnii mixtiʼkhu nindxu̱u̱ rí mbuʼyáá mbá chíʼgíiʼ ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá ga̱jma̱a̱ rí muniʼniiʼ májánʼ xá.

3 Mbáa nakumulúʼ rí nuniʼníiʼ Jeobá numuu rí nduʼyálú xú kaʼnii mbiʼyuu ga̱jma̱a̱ tikhu rí niʼthí ma̱ngaa rí niʼni. Mú, muniʼniiʼlú itháan májánʼ ndayóoʼ mu̱ʼni̱ rígi̱. Muriʼyáʼ mbiʼi mu majmañulúʼ ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa ma̱ngaa cualidad dí gíʼdoo. I̱ndó xúʼko̱ gíkru̱ʼu̱lú ndiéjunʼ exkajxi̱i̱ maʼthí ga̱jma̱a̱ maʼni. Rúʼko̱ gámbáyulú mbuʼyáá á mu naniguuʼ rí nundxa̱ʼwa̱míjna̱ ga̱jma̱a̱ rí nu̱ʼni̱. Nda̱wa̱á rí gíkru̱ʼu̱lú ndiéjunʼ gíʼthúu̱n Jeobá rí mu̱ʼni̱ mámbáa rí ikháanʼlu, ndayóoʼ rí muʼgíʼ mu̱ʼni̱.

4. Xú káʼnii gámbayúlú tikhuu xkri̱da rí na̱ʼkha̱ náa Biblia rá.

4 Mbáa tikhun xa̱bu̱ nutsijmáanʼ numuu rí nandulú mu̱ʼni̱ ñajuunʼ Jeobá, ga̱jma̱a̱ mbáa makiʼníin itháan á mu nugíʼdi̱i̱ najkualú reunión. Mú á mu nakumulú kuʼyáá Dios, ikhaa nditháan xániñulúʼ. Xúʼko̱ gúʼgíʼ mambaxúlúʼ gajmiúlú xúgíʼ mbiʼi rí gákuwáanʼ. Lá ma̱ndoo muniʼniiʼlú májánʼ wéñuʼ xúʼko̱ kaʼnii Jeobá ráʼ. Ma̱ndoo. Xkri̱da ndrígóo Moisés ga̱jma̱a̱ David bi̱ ninindxu̱ún xa̱bu̱ aʼkhá nasngájma kaʼwu rí ma̱ndoo. Rí xúgi̱ mbuʼyáá dí nini ga̱jma̱a̱ xú kaʼnii niguánú niniʼniiʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ dí gándoo gájmañulú náa xkri̱da ndrígu̱ún.

MOISÉS NDIʼYOO MBÁA “BI̱ TSÉKUJMAA”

5. Ndiéjunʼ rí niraʼwíí maʼni Moisés rá.

5 Moisés niʼni xó má nijmañuu. Índo̱ nigiʼdoo 40 tsiguuʼ, niraʼwíí rí maxtáa náa xuajñuu Dios gajmíi̱n hebreos, na̱nguá nindoo magumbiʼyuu “a̱ʼdióo wáxioo faraón” (Heb. 11:24). Moisés niniñuuʼ mbá ñajunʼ rí gíʼdoo wéñuʼ numuu. Índo̱ niraʼwíí maxtáa gajmíi̱n hebreos bi̱ ni̱ndxu̱ún yumbáá náa Egipto, niniñaminaʼ rí mamínuʼ dí faraón makiʼnáa kaʼyoo, bi̱ ninindxu̱u̱ mbáa Xa̱bu̱ Ñajunʼ bi̱ nigiʼdoo numuu ga̱jma̱a̱ rí ndiʼyaminaʼ rí nindxu̱u̱ mbáa dios. Rígi̱ nasngájma kaʼwu rí Moisés nigiʼdoo mbá fe mba̱a̱ ga̱jma̱a̱ rí nikumu̱u̱ kaʼyoo Jeobá, rúʼko̱ naʼni mbuʼyáá rí ma̱ndoo mambaxúlúʼ gajmiúlú Dios (Prov. 3:5).

6. Dí eʼsngúlúʼ xkridoo Moisés rá.

6 Ndiéjunʼ ejmañulu rá. Xó má Moisés, xúgiáanʼ ikháanʼ ndayóoʼ muraʼwíí á mu mu̱ʼni̱ ñajuunʼ Dios ga̱jma̱a̱ makuwáanʼ náa xuajñuu o na̱nguá. Mbáa mbaʼyóoʼ mu̱ʼni̱ nginámijná mu mu̱ʼni̱ ñajuunʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ rí xáʼndún gúyulú bi̱ tséniʼniiʼ. Mú á mu nakumulú kuʼyáá Anu̱lú bi̱ xtáa mekhuíí, Nduʼyáá gajkhun rí ikhaa má gambáyulúʼ.

7, 8. Ndiéjunʼ rí nijmañuu má xúʼko̱ Moisés rá.

7 Moisés nijmañuu má xúʼko̱ cualidad ma̱ngaa rí xóo maʼni ñajuunʼ Jeobá. Mbá miʼtsú, índo̱ Jeobá nindo̱ʼo̱o̱ rí maʼnikriyaaʼ xuajen Israel, Moisés ndiʼyoo rí xájmaa ga̱jma̱a̱ mbaʼa nuthu niʼthí rí xáʼngo̱o̱ gáʼnimbánuu ñajunʼ rúʼko̱. Mú Dios nisngájmuu rí nigáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo ga̱jma̱a̱ nimbáyúu (Éx. 4:10-16). Ikha jngó Moisés niʼngo̱o̱ niʼthúu̱n faraón ajngáa gakhii rí magíʼnuu. Ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á ndiʼyoo xóo nijmuu tsiakii rí gíʼdoo índo̱ niʼnikáwíin israelitas ga̱jma̱a̱ niʼnimbáti̱ga̱a̱ faraón gajmíi̱n xa̱bi̱i̱ náa lamáa maña̱ʼ (Éx. 14:26-31; Sal. 136:15).

8 Nda̱wa̱á rí Moisés niguwíín israelitas náa Egipto, ikhiin nixieʼkhá má xúʼko̱. Náa xúgíʼ mbiʼi rúʼko̱, Moisés ndiʼyoo rí Jeobá niʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n eni xa̱bu̱ xuajen bi̱ niʼni káwíin náa nikúwá rumíniinʼ (Sal. 78:40-43). Ma̱ngaa ndiʼyoo dí ra̱ʼkhá tháán guabaaʼ xa̱bu̱ nindxu̱u̱, numuu dí niriʼkhuu xóo nindxa̱ʼwáminaʼ índo̱ Moisés nindo̱ʼo̱o̱ (Éx. 32:9-14).

9. Xú káʼnii eʼthí náa Hebreos 11:27 rí xóo nimbáxu̱u̱ Moisés ga̱jma̱a̱ Jeobá rá.

9 Índo̱ nigájnun náa Egipto, Moisés ni̱jkha̱nú nimbájxu̱u̱ májánʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ Jeobá rí asndu xóo ni̱jkha̱nú ndiʼyoo Anu̱u̱ bi̱ xtáa mekhuíí (atraxnuu Hebreos 11:27). * Náa Biblia naʼthí: “Jeobá naʼtámíjná ga̱jma̱a̱ Moisés xó má erígá índo̱ mbáa xa̱bu̱ naʼthúu̱n imba̱a̱” (Éx. 33:11).

10. Ndiéjunʼ gíʼmaa mu̱ʼni̱ mu muniʼníiʼ itháanʼ májánʼ Jeobá rá.

10 Ndiéjunʼ eʼsngúlú rígi̱ rá. Rí mu ma̱ndoo muniʼníiʼ májánʼ Jeobá raʼkháa i̱ndó ndayóoʼ muniʼnuuʼ cualidad ndrígóo, ndayóoʼ rí mu̱ʼni̱ dí nandoo. Mú, ndiéjunʼ rí nandoo maguma rí mbiʼi xúgi̱ xá. Náa Biblia naʼthí: “xúgínʼ xa̱bu̱ makáwíin ga̱jma̱a̱ rí maguanu maguaʼdáá ku̱ma̱ rí gajkhun” (1 Tim. 2:3, 4.) Mbá rí xóo ma̱ndoo mu̱ʼni̱ rí nandoo ikhaa nindxu̱u̱ rí muʼthúún eʼwíinʼ xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa.

11. Náá numuu rí najkuanú nuniʼníiʼ itháan májánʼ Jeobá índo̱ nuʼsngúún eʼwíinʼ ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa xá.

11 Najkuanulúʼ nuniʼníi’ májánʼ Jeobá índo̱ nuʼthúún eʼwíinʼ ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa. Mbá xkri̱da, nduʼyáá kaʼwu rí ikhaa nagáwiin’ a̱jkiu̱u̱n índo̱ na̱jkha̱ kaguáanʼ náa kúwá xa̱bu̱ bi̱ májánʼ a̱jkiu̱ún mudxawíín (Juan 6:44; Hech. 13:48). Nduʼyáá tsiakii rí gíʼdoo ajngóo Dios índo̱ bi̱ nuʼsngúnlú nuniñanʼ rí xóo ni̱ndxu̱ún nákha gíníi ga̱jma̱a̱ nuriʼkumijnáa (Col. 3:9, 10). Ga̱jma̱a̱ numuu rí Jeobá naniñuuʼ rí xa̱bu̱ bi̱ nuʼtáruʼun muguánú muniʼniiʼ ga̱jma̱a̱ makáwíin nasngájma rí naʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n (Rom. 10:13-15).

12. Xó má naʼthí náa Éxodo 33:13, ndiéjunʼ rí ninda̱ʼa̱ Moisés ga̱jma̱a̱ náá numuu rá.

12 Moisés ningajo̱o̱ rí nimbáxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ Jeobá. Asndu índo̱ niʼni mbaʼa milagro ga̱jma̱a̱ mbiʼyuu Dios, nindo̱ʼo̱o̱ ga̱jma̱a̱ gamajkhu rí maniñuuʼ maniniiʼ itháan májánʼ (atraxnuu Éxodo 33:13). * Índo̱ Moisés nigiʼdoo itháan rí 80 tsiguuʼ, ndiʼyoo rí ndayóóʼ wéñuʼ xóó maniniiʼ Anu̱u̱ bi̱ xtáa mekhuíí.

13. Xú káʼnii gándoo musngajmá rí nangajulú rí nambájxu gajmiúlú Dios rá.

13 Ndiéjunʼ eʼsngúlúʼ rá. Rí ndayóoʼ muñewa̱a̱n rí nambáxu gajmiúlú Jeobá, tséʼniuu asndu nguáthá má mba̱yu̱u̱ʼ kuwáanʼ ru̱ʼni̱ ñajuunʼ. Mbá rí xóo ma̱ndoo musngajmálú nindxu̱u̱ rí muʼthámijna gajmiúlú índo̱ nuʼtákáñii.

14. Ndíjkha rí gíʼdoo numuu rí muʼtájkáan mu muniʼníiʼ itháan májánʼ Jeobá rá.

14 Mú xa̱bu̱ ma̱ndoo mambáxúun májánʼ ndayóo mutamijná. Ikha jngó guʼgua̱ kanuu náa Jeobá, guʼtákáñii nángii eʼni, ga̱jma̱a̱ xamiñulú muʼthán xúgíʼ rí nundxa̱ʼwa̱míjna̱ ga̱jma̱a̱ rí nakumulú (Efes. 6:18). Mbáa ndxájulú bi̱ na̱ʼkha̱ náa Turquía bi̱ mbiʼyuu Krista, naʼthí: “Mámbá índo̱ na̱thu̱u̱n Jeobá rí nandxa̱ʼwa̱mínáʼ ga̱jma̱a̱ nda̱yo̱o̱ xóo embáyúʼ, ra̱ʼkhá tháán eyoʼ ka̱yo̱o̱ ga̱jma̱a̱ naku̱mu̱ʼ ka̱yo̱o̱ itháan. Índo̱ nariʼña̱a̱ dí natakháñúu nambáyuʼ mba̱yo̱o̱ xóo Anu̱ʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ nambáxuʼ ga̱jmu̱ʼ”.

‹MBÁA XA̱BU̱ BI̱ NAʼNI GAGI̱I̱ A̱JKIU̱Nʼ›

15. Ndiéjunʼ rí niʼthí Jeobá ga̱jma̱a̱ numuu rey David rá.

15 Rey David nixtáa náa mbá xuajen rí nuni ñajuunʼ Dios. Mú raʼkháa i̱ndó niʼni rí gíʼmiin munimbáníí náa religión ndrígu̱ún bi̱ kúwá náa goʼwóo. Ikhaa nimbájxu̱u̱ májánʼ ga̱jma̱a̱ Dios, ga̱jma̱a̱ Jeobá nindoo kaʼyoo wéñuʼ. Rí asndu niʼthí rí David nindxu̱u̱ mbáa xa̱bu̱ bi̱ niʼni gagi̱i̱ a̱jkiu̱u̱n (Hech. 13:22). Xú káʼnii niʼni David rí mambaxúu májánʼ ga̱jma̱a̱ Jeobá rá.

16. Ndiéjunʼ rí nijmañuu David ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá índo̱ niyejxu̱u̱ rí niʼniwíi xá.

16 David nijmañuu ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá náa rí ikhaa niʼniwíi. Nákha ikhaa kaʼníí chíʼgíiʼ, mba̱yu̱u̱ʼ niñewu̱u̱n mugiu̱u̱ anu̱u̱ náa xánáá. Mbáa ikhú nindxaʼwámináʼ rí niʼniwíi Jeobá, mbá xkri̱da, índo̱ niyejxi̱ra̱ʼa̱n mekhuíí rí mbruʼun, raʼkháa i̱ndó ndiʼñún a̱ʼgua̱a̱n, ma̱ngaa ni̱jkha̱nú ndiʼyoo cualidad ndrígóo bi̱ niniwíinʼ. Ikhaa rúʼko̱ nixkajxi̱i̱ maʼnirámáʼ: “Mekhu xtáa raʼtáriyaʼ gloria ndrígóo Dios; ga̱jma̱a̱ mekhu xtáa raʼthí ñajunʼ rí niʼni ga̱jma̱a̱ ñawúunʼ” (Sal. 19:1, 2). Ma̱ngaa ndiʼyoo rí Jeobá gíʼdoo wéñuʼ ku̱ma̱ índo̱ nindxa̱ʼwáminaʼ xóo ki̱ʼni̱i̱ mbáa xa̱bu̱ numbaaʼ (Sal. 139:14). Índo̱ niʼniminaʼ makro̱ʼo̱o̱ xúgíʼ rí niʼniwíi Dios, ndiʼyoo rí ikhaa nda̱a̱ rí ñajuunʼ (Sal. 139:6).

17. Ndiéjunʼ gándoo gájmañulú á mu nundxa̱ʼwa̱míjna̱ ga̱jma̱a̱ numuu rí niʼniwíi Jeobá rá.

17 Ndiéjunʼ eʼsngúlúʼ rá. Guyejxi̱i̱ májánʼ rí niʼniwíi. Xáʼndulú rí káaʼ makuwáánʼ náa numbaaʼ mitsaanʼ rígi̱ rí Jeobá nixnulu, guʼnimíjna̱ rí mámbá mbiʼi manigu̱lú kuʼyáá itháan rí niʼniwíi. Índo̱ nuñajunʼ mámbá mbiʼi, gundxaʼwamíjna̱ dí naʼsngúlúʼ ga̱jma̱a̱ numuu Dios xúgíʼ rí nduʼyáá: Xóo ixi̱, xujkhúʼ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱. Á mu nu̱ʼni̱ xúʼko̱, xúgíʼ mbiʼi gájmañulú mbaʼa ikha ndrígóo Anu̱lú bi̱ xtáa mekhuíí (Rom. 1:20). Ga̱jma̱a̱ mbuʼyáá xóo gáʼga ra̱ja̱a̱ rí nandulú kuʼyáá mámbá mbiʼi.

18. Xó má rí naʼthí náa Salmo 18, ndiéjunʼ rí ni̱jkha̱nú ndiʼyoo David rá.

18 David ndiʼyoo xóo nimbáyúu Jeobá. Mbá miʼtsú, índo̱ niʼnikáwíin mugiu̱u̱ anu̱u̱ náa mbáa león ga̱jma̱a̱ náa mbáa oso, ni̱jkha̱nú ndiʼyoo rí niʼngo̱o̱ nigudíin numuu rí Dios nimbáyúu. Índo̱ niʼngo̱o̱ niʼni ga̱jma̱a̱ Goliat, ndiʼyoo kaʼwu rí Jeobá nixnúu ikha (1 Sam. 17:37). Ma̱ngaa ndiʼyoo rí Jeobá nimbáyúu índo̱ niʼnikriyaminaʼ náa rey Saúl (Sal. 18, rí na̱ʼkha̱ náa edxu̱u̱). Mbáa xa̱bu̱ bi̱ naʼnimbamínáʼ maʼthí rí ikhaa nijmaa niʼni. Mú David ninindxu̱u̱ mbáa xa̱bu̱ guabaaʼ, ikha jngó ndiʼyoo rí Jeobá nimbáyúu (Sal. 138:6).

19. Ndiéjunʼ eʼsngúlú xkri̱da ndrígóo David rá.

19 Ndiéjunʼ eʼsngúlú xkri̱da ndrígóo xá. Dí raʼkháa i̱ndó munda̱ʼa̱a̱ rí Jeobá mambáyulú, gíʼmaa rí muʼnimíjna̱ mbuʼyáá xkáʼnii ga̱jma̱a̱ nguáná eʼni. Á mu dí ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ guabaaʼ ga̱jma̱a̱ nduʼyáá náa mbriga̱a̱ eʼngulú nu̱ʼni̱ ga̱jma̱a̱ mbuʼyálú kaʼwu rí Jeobá nambáyulúʼ. Á mu rí nduʼyáálú, rígi̱ gáʼni rí mambaxúlúʼ itháan gajmiúlú. Xúʼko̱ nigíʼnuu mbáa ndxájulú bi̱ mbiʼyuu Isaac, bi̱ na̱ʼkha̱ náa Fiyi ikhaa mba̱yu̱u̱ʼ má tsiguʼ xtáa raʼni ñajuunʼ Jeobá. Ikhaa naʼthí: “Índo̱ nandxa̱ʼwa̱mínáʼ rí xóo nixtáá, na̱jkhánú nda̱yo̱o̱ rí Jeobá nimbáyúʼ asndu nákha nigíʼdu̱u̱ ranigajmaa Biblia. Rúʼko̱ naʼni mba̱yo̱o̱ rí gajkhun xtáa”.

20. Xú kaʼnii nimbáyúu David nimbaxuu májánʼ ga̱jma̱a̱ Dios ma̱ngaa ndiéjunʼ eʼsngúlú rá.

20 David ndiʼyaridoo cualidad rí gíʼdoo Jeobá. Dios niʼniáanʼ mu ma̱ndoo mbuʼyaridáá (Gén. 1:26). Índo̱ nduʼyáá xóo nindxu̱u̱, itháán gáʼni rí makujmáánʼ xóo ikhaa. David niʼñúún eʼwíinʼ xa̱bu̱ xó má eʼni Anu̱u̱ bi̱ xtáa mekhuíí numuu rí nininiiʼ májánʼ. Guʼyáá mbá chíʼgíiʼ rí nigíʼnuu rey bugi̱. Nikudaminaʼ aʼkhá náa Jeobá, índo̱ nibo̱o̱ʼ ga̱jma̱a̱ Bat-Seba ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á niʼni rí muxiyáa ajmbio̱o̱. Maski ajndu xúʼko̱, Jeobá niʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo (2 Sam. 11:1-4, 15). Náá numuu rá. Numuu rí ndiʼyáridoo Dios ga̱jma̱a̱ niʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún eʼwíinʼ xa̱bu̱. Numuu rí David nimbaxu̱u̱ májánʼ ga̱jma̱a̱ Jeobá, ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ mbáa rey bi̱ ra̱ʼkhá tháán nindúún kuyáá ma̱ngaa bi̱ Dios niʼnimbrigui̱i̱ gajmíi̱n eʼwíinʼ reyes náa Israel (1 Rey. 15:11; 2 Rey. 14:1-3).

21. Xó má naʼthí náa Efesios 4:24 ga̱jma̱a̱ 5:1, ndiéjunʼ gárígá á mu nduʼyaridáá Dios rá.

21 Ndiéjunʼ eʼsngúlúʼ rá. Ndayóoʼ mbuʼyaridáá Dios. Raʼkháa i̱ndó mambáyulúʼ, ma̱ngaa ma̱ndoo muniʼníiʼlú itháán májánʼ. Índo̱ nuʼnimíjna̱ mbuʼyaridáá Dios, nusngajmá rí ni̱ndxu̱lú e̱ji̱i̱n (atraxnuu Efesios 4:24; * 5:1). *

GUʼNIMÍJNA̱ MU MUNIʼNIIʼ ITHÁAN JEOBÁ

22, 23. Dí gárígá á mu nuʼgímíjna̱ muʼnimbánii rí najmañulúʼ ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá rá.

22 Xó ma ndiʼyálú ma̱ndoo muniʼniʼ Jeobá náa xúgíʼ rí ikhaa niʼniwíi ga̱jma̱a̱ náa Ajngá rawunʼ rí nindxu̱u̱ Biblia. I̱ndó libro rígi̱ kajtíí wéñuʼ xkri̱da ndrígu̱ún xa̱bi̱i̱ Dios bi̱ niguájun jmbu, bi̱ ma̱ndoo mbuyaridúún, xóo Moisés ga̱jma̱a̱ David. Ikháanʼ ma̱ngaa ndayóoʼ muʼnimíjna̱ mu muniʼníiʼ.

23 Nditháan xáʼngulú gájmañulú xúgíʼ ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá (Ecl. 3:11). Mú ragíʼdoo má wéñuʼ numuu mbuʼyáá nguáthá ejmañulu ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa, rí itháan gíʼdoo numuu nindxu̱u̱ rí nuʼgímíjna̱ muʼnimbánii rí najmañulúʼ ga̱jma̱a̱ rí muʼgímíjna̱ mbuʼyaridáá Dios, a mu nuʼni xúʼko̱ ikhaa ma̱ʼkha̱ kanuu mijngii náa ikháanʼlu (Sant. 4:8). Náa ajngá rawunʼ naʼtulú dí ikhaa xániñúunʼ nditháan bi̱ nduyáaʼ.

AJMÚÚ 80 Gu̱ya̱a̱ rí Jeobá májáanʼ a̱jkhiu̱u̱n

^ párr. 5 Mbaʼin xa̱bu̱ nakumu̱ún rí Dios xtáa, mú tséniʼniiʼ gajkhun. Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n rí matatsiʼniiʼ Jeobá rá. Ga̱jma̱a̱ dí gándoo gajmañulú ga̱jma̱a̱ numuu Moisés ma̱ngaa David rí xú káʼnii ma̱ndoo mambaxúlúʼ májánʼ gajmiúlú xá. Náa artículo, muriʼñáalú graxe̱ rígi̱.

^ párr. 9 Hebreos 11:27: Ga̱jma̱a̱ numuu fe niniñuʼ Egipto, rí asndu támiñuu kaʼyoo rey maski ajndu nikiʼnáa, numuu rí niwi̱ji̱ jmbu má xúʼko̱ rí asndu xóo xtaa raʼyoo bi̱ tsékujmaa.

^ párr. 12 Éxodo 33:13: Á mú natayáá rí májánʼ eni, mbá péñu, arasngóʼ mba̱yo̱o̱ xú káʼnii nindxu̱u̱ kamba̱a̱ʼ mu ma̱ndoo maniʼnííʼ ga̱jma̱a̱ ma̱ta̱ya̱a̱ rí naʼni dí májánʼ má xúʼko̱. Xámbumaaʼ dí xuajen rígi̱ nindxu̱u̱ xuajñanʼ”.

^ párr. 21 Efesios 4:24: Ga̱jma̱a̱ gíʼmaa muriʼkhumijnála dí xóo xa̱bu̱ nindxa̱la xó má nindoo Dios ga̱jma̱a̱ rí jmbu ma̱ngaa rí gajkhun.

^ párr. 21 Efesios 5:1: Ikha jngó, guyaridáá Dios, xóo e̱ji̱i̱n bi̱ nandoo kaʼyala.