Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

Jeobá ndayamajkhuu rí muʼthá “amén”

Jeobá ndayamajkhuu rí muʼthá “amén”

JEOBÁ ndaʼyoo rí gíʼdoo numuu rí xóo nduyamajkuíí xa̱bi̱i̱. Ikhaa naxnatiʼñaminaʼ madxawun rí nutháán ga̱jma̱a̱ ndaʼyoo xúgíʼ rí nuni mu muni mba̱a̱, maski ajndu nakujmaa mbá dí ragíʼdoo wéñuʼ numuu (Mal. 3:16). Mbá xkri̱da, nguáthá nuthu niʼthá ajngáa amén, lá ragájkhun rí niʼthá mbaʼa nuthu rá. Lá Jeobá nagíʼ edxu̱u̱ maʼdxun ajngáa rúʼko̱ índo̱ nuʼthá ráʼ. Xúʼko̱. Mú makru̱ʼu̱lú ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n ga̱jma̱a̱ xú kaʼnii najmaa rígi̱ náa Biblia.

“XÚGÍINʼ XA̱BU̱ XUAJEN GÍʼMAA MUTHI: ‹¡AMÉN!›”

Náa xtílóo ajngáa amén nandoo gáʼthúu̱n “xúʼko̱ gáʼni” o “gajkhun”. Na̱ʼkha̱ náa mbá ajngáa hebreo rí nandoo gáʼthúu̱n “matani rí jmbu”, “gajkhun nindxu̱u̱ dí naratá”. Mbaʼa nuthu ajngáa rígi̱ najmaa índo̱ narígá xkujndu o índo̱ nuthi mbá rí munimbánii. Mbá xkri̱da, xa̱bu̱ nuthi “xúʼko̱ gáʼni” nda̱wa̱á rí niʼthí dí xúgíʼ ajngáa rí nithi nindxu̱u̱ gajkhun (Núm. 5:22). Á mu nixná ajngóo rí maʼnimbánuu mbá rí kaʼyoo, xí naʼthí “xúʼko̱ gáʼni” náa kuwaa mbaʼin xa̱bu̱ rúʼko̱ nasngájma rí gajkhun maʼnimbánuu (Neh. 5:13).

Náa capítulo 27 ndrígóo Deuteronomio, ikhí nuxkamaa mbá xkri̱da rí xóo kaʼnii najmaa ajngáa xúʼko̱ gáʼni. Nda̱wa̱á rí nitu̱ʼu̱u̱n náa Ku̱ba̱ʼ rí Niʼthí Jeobá maxnún bi̱ israelitas niwi̱i̱n náa kúbá ndrígóo Ebal ga̱jma̱a̱ Guerizim mu mudxawíín xóo magixnuu Xtángoo ga̱jma̱a̱ mu muthi rí munimbánii. Niriʼña̱a̱ “xúʼko̱ gáʼni” índo̱ mámbá rí nudxawíín ndiéjunʼ gugíʼníín á mu tsénimbu̱u̱n (Deut. 27:15-26). Lá nandoo nundxa̱ʼwa̱míjna̱ xú kaʼnii xígu niriʼña xúgíʼ xa̱bu̱ bi̱ phú mbaʼin buʼko̱ ráʼ. (Jos. 8:30-35.) Mbáa ikhiin támbumún rí nuxuda̱mi̱jna̱ muni mbiʼi rúʼko̱. Ga̱jma̱a̱ nduʼyáá rí ikhiin ninimbánii, numuu rí náa Biblia naʼthí: “Ga̱jma̱a̱ Israel niʼni ñajunʼ má xúʼko̱ Jeobá xúgíʼ mbiʼi rí nixtáa Josué ga̱jma̱a̱ xúgíʼ mbiʼi rí nikúwi̱i̱n xa̱bu̱ guanii nda̱wa̱á rí nikháñuu Josué bi̱ ndiyáá xúgíʼ rí Jeobá niʼni ga̱jma̱a̱ numuu Israel” (Jos. 24:31).

Jesús ma̱ngaa nijmuu ajngáa rí najuiʼtájuíi “xúʼko̱ gáʼni” mu masngájma rí nindxu̱u̱ gajkhun rí niʼthí, mú i̱mba̱ nuthu xóo niʼni. Ikhaa najmuu ajngáa rígi̱ índo̱ magíʼdu̱u̱ maʼthí mu masngájma rí maʼthí nindxu̱u̱ gajkhun. Ajngáa rígi̱ nijuiʼtájuíi xóo ‹phú gajkhun›. Nguáná Jesús nijmuu ajngáa rígi̱ asndu a̱jma̱ nuthu, “xúʼko̱ gáʼni xúʼko̱ gáʼni” (Mat. 5:18; Juan 1:51). Rígi̱ nisngájma rí xúgíʼ rí niʼthí gajkhun mambanúu. Ikhaa nindoo niʼni rígi̱ numuu rí i̱ndó ikhaa kaʼyoo maʼnimbánuu xúgíʼ rí Dios nikudaminaʼ manimbánuu (2 Cor. 1:20; Rev. 3:14).

“XA̱BU̱ XUAJEN NITHI: ‹¡XÚʼKO̱ GÁʼNI!›, GA̱JMA̱A̱ NIXNÁÁ GAMAJKHU JEOBÁ”

Israelitas ma̱ngaa nithi “xúʼko̱ gáʼni” índo̱ nuxnáá gamajkhu ga̱jma̱a̱ índo̱ nutajkáan náa Jeobá (Neh. 8:6; Sal. 41:13). Índo̱ najmún ajngáa rígi̱ nusngajma asndu xóo ikhiin nitajkháan. Índo̱ narígá xúgi̱ kaʼnii naxnúu itháán gamajkhu Dios. Rúʼko̱ nirígá índo̱ rey David ni̱jkha̱a̱ kayóo E̱jna̱ ndrígóo Jeobá náa Jerusalén. Índo̱ xtáa raʼni ndxa̱a̱ niʼni mbá ajmúú mu maʼthúu̱n Jeobá (1 Crón. 16:8-36). Ajngáa rí nijmuu David ninindxu̱u̱ mitsaanʼ wéñuʼ “xúgínʼ xa̱bu̱ xuajen nithi: ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›, ga̱jma̱a̱ nixnáá gamajkhu Jeobá”. Ga̱jma̱a̱ xóo niriʼña ikhiin niʼni rí makuwá itháan gagi.

Xúʼko̱ má kayuʼ, cristianos bi̱ nikuwa nákha siglo timbá nithi “xúʼko̱ gáʼni” índo̱ nuni mba̱a̱ Jeobá. Ma̱ngaa, tikhun bi̱ niniraʼmáʼ Biblia nijmún mbaʼa nuthu ajngáa rígi̱ náa cartas ndrígu̱ún (Rom. 1:25; 16:27; 1 Ped. 4:11). Náa Revelación, naʼthí ga̱jma̱a̱ numún ángeles bi̱ nuxnán gamajkhu Jeobá náá mekhuíí ga̱jma̱a̱ najmún ajngáa rígi̱: ‹¡Xúʼko̱ gáʼni! ¡Guxna̱a̱ gamajkhu Jeobá!› (Rev. 19:1, 4). Cristianos bi̱ nikúwi̱i̱n nákha ginii nuthi “xúʼko̱ gáʼni” índo̱ nutajkáan náa reunión (1 Cor. 14:16). Mú, nindxu̱u̱ mbá ajngáa dí raʼkháa mbaʼ muthíí. Mu magiʼdoo numuu, ndayóoʼ mugíʼ májánʼ edxu̱ún ga̱jma̱a̱ makru̱ʼu̱u̱n rí najuiʼthá náa najuiʼtájkáan.

NDÍJKHA RÍ GÍʼDOO NUMUU MUʼTHÁ “XÚʼKO̱ GÁʼNI” RÁ.

Nda̱wa̱á rí ndiʼyáá xúgíʼ rígi̱, najkuáʼnú nduʼyáá ndíjkha rí gíʼdoo numuu muʼthá “xúʼko̱ gáʼni”. Índo̱ najmulú ajngáa rígi̱ nda̱wa̱á rí nuʼtajkháan, nusngajmá rí gajkhun nindxu̱u̱ rí niʼthá. Ga̱jma̱a̱ índo̱ najmulú ajngáa rígi̱ nda̱wa̱á rí najuiʼtájkáan náa kuwa mbaʼin xa̱bu̱ tséʼniuu á mu nuʼthá xígu o mañu nusngájma rí nijuiʼthá rí nandulú maʼni xúʼko̱ mangánʼ. Guʼyáá i̱ʼwáʼ ndíjkha rí gíʼdoo numuu muʼthá “xúʼko̱ gáʼni”.

Numuu rí xúʼko̱ nusngajmá rí kuwáanʼ xawii. Rí mbuʼyamajkuíí Jeobá índo̱ najuiʼtájkáan gíʼmaa muʼthá “xúʼko̱ gáʼni” ma̱ngaa musngajmá gamajkhu.

Numuu dí xúʼko̱ nusngajmá rí kuwáanʼ mbá kambáxu gajmiúlú a̱ngiu̱lú. Índo̱ najuiʼtájkáan náa reunión, xúgiáanʼ bi̱ kuwáanʼ ikhí nugíʼ edxu̱lúʼ mu mudxawíín rí najuiʼthá (Hech. 1:14; 12:5). Índo̱ xúgiáanʼ nuriʼña̱a̱ mbó aʼwá “xúʼko̱ gáʼni”, naʼni rí makuwáanʼ mbá kambáxulú. Tséʼniuu á mu nuʼthá xígu o i̱ndó náa a̱jkiu̱lú, xúʼko̱ nusngajmáá Jeobá rí nandulú maxnúlúʼ rí ninda̱ʼa̱ xúgiáanʼ.

Índo̱ nuʼthá “xúʼko̱ gáʼni”, nuxnáá gamajkhu Jeobá.

Numuu rí xúʼko̱ nuʼni mba̱a̱ Jeobá. Ikhaa ndaʼyoo xúgíʼ rí nuʼni mu mbuʼyamajkuíí, maski ajndu nakujmaa dí ragíʼdoo numuu (Luc. 21:2, 3). Dios ndaʼyoo rí nandulú ga̱jma̱a̱ ndaʼyoo rí gíwanʼ náa a̱jkiu̱lú. Maski ajndu nduʼyáá reunión náa mbá celular, Jeobá naxtiʼñamínaʼ índo̱ nuʼthá “xúʼko̱ gáʼni” índo̱ najuiʼtájkáan náa reunión rí kuwáanʼ ruʼyáá. Rí nuriʼña̱a̱ mangáán nuxnáá gamajkhu Jeobá gajmiúlú congregación.

Xó má ndiʼyáá, rí muʼthá “xúʼko̱ gáʼni” nakujmaa rí nda̱a̱ numuu, mú raʼkháa xúʼko̱ nindxu̱u̱. Náa Perspicacia naʼthí rí ajngáa rígi̱ najmaa mu musngajmá rí ‹nduʼyáá gajkhun rí maʼdxaun, rí gíwanʼ náa a̱jkiu̱lú›. Ikha jngó mámbá rí muʼthá “xúʼko̱ gáʼni”, nuxnáá gamajkhu Jeobá (Sal. 19:14).