Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

ARTÍCULO RÍ MUʼNIGAJMAA 11

Gudxaʼwíín aʼwóo Jeobá

Gudxaʼwíín aʼwóo Jeobá

“Bugi̱ nindxu̱u̱ A̱ʼdióʼ [...]; gudxawíínla” (MAT. 17:5).

AJMÚÚ 89 Jeobá naʼni tsajkurámaaʼ bi̱ naʼnimbo̱o̱

RÍ MUʼNIGAJMAA *

1, 2. a) Xú káʼnii niʼtámíjná gamíi xa̱bu̱ numbaaʼ Jeobá nákha ginii rá. b) Ndiéjunʼ guʼyáá náa artículo rígi̱ rá.

JEOBÁ naniguuʼ rí maʼtámíjná ga̱jmá ni̱ndxu̱lú. Naʼni rígi̱ numuu rí nandoo muniʼnuʼ xóo endxa̱ʼwáminaʼ ga̱jma̱a̱ rí naʼni. Nákha ginii nijmiuu gaʼyee, ángeles ga̱jma̱a̱ A̱ʼdióo mu muni rígi̱ (Amós 3:7; Gál. 3:19; Rev. 1:1). Rí mbiʼi xúgi̱ naʼthúlúʼ ga̱jma̱a̱ Ajngáa rawuunʼ rí nindxu̱u̱ Biblia.

2 Ma̱ngaa, índo̱ Jesús nixtáa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ, Jeobá niʼthí ajtsú nuthu asndu náa mekhuíí. Guʼyáá ndiéjunʼ rí gajmañulú ga̱jma̱a̱ xú kaʼnii guʼni á mu nandulú rí mambáyulúʼ.

“IKHÁÁNʼ NI̱NDXA̱ʼ A̱ʼDIÓʼ, BI̱ NANDOʼ KA̱YO̱O̱”

3. Xó má eʼthí Marcos 1:9-11, ndiéjunʼ niʼthí Jeobá índo̱ Jesús nijngu̱u̱n iyááʼ rá.

3 (Atraxnuu Marcos 1:9-11). * Gi̱i̱ ninindxu̱u̱ timbá aʼphu̱ rí Jeobá niʼthí asndu mekhuíí. Niʼthí: “Ikháán ni̱ndxa̱ʼ A̱ʼdióʼ, bi̱ nandoʼ ka̱yo̱o̱; ikhúúnʼ nagruiguíin”. Mbáa rakha tháán nixnúu tsiakii Jesús índo̱ nidxawun Anu̱u̱ niʼthí rí nandoo kaʼyoo ga̱jma̱a̱ rí naku̱mu̱u̱ kaʼyoo. Guʼyáá ajtsú enii dí niʼthí Jeobá: Rí Jesús nindxu̱u̱ A̱ʼdióo, rí nandoo kaʼyoo ga̱jma̱a̱ rí ikhaa nigruiguíi.

4. Índo̱ Jesús nijngúun iyááʼ, xú káʼnii nimbáxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ Jeobá mbu̱júu̱ xá.

4 “Ikháán ni̱ndxa̱ʼ A̱ʼdióʼ”. Ga̱jma̱a̱ ajngáa rígi̱, Jeobá nisngájma rí Jesús bi̱ nindxu̱u̱ A̱ʼdióo, rí mbu̱júu̱ nambáxu̱u̱ ga̱jma̱a̱. Nákha Jesús nixtáa mekhuíí ninindxu̱u̱ espíritu, ninindxu̱u̱ má A̱ʼdióo Dios. Mú, índo̱ nijngúun iyááʼ, nixtaʼwíí ga̱jma̱a̱ xi̱ʼ kaʼwu. Mbiʼi má rúʼko̱, Dios niʼni maʼkhunʼ rí Jesús nitanga̱a̱ ninindxu̱u̱ A̱ʼdióo bi̱ kixtaʼwii. Rígi̱ nindoo gáʼthúu̱n rí asndu nákha ikhú Jesús ma̱ndoo mata̱nga̱a̱ mekhuíí mu mani̱ndxu̱u̱ Rey ga̱jma̱a̱ bi̱ mbayá Edxu̱u̱ náa ndxajkun bi̱ Dios nigíiʼ (Luc. 1:31-33; Heb. 1:8, 9; 2:17). Ikha jngó, índo̱ Jesús nijngúun iyááʼ, Anu̱u̱ nigiʼdoo mbá numuu mu maʼthí: “Ikháánʼ ni̱ndxa̱ʼ A̱ʼdióʼ” (Luc. 3:22).

Índo̱ nuthulú rí májánʼ niʼni mbá ñajunʼ ga̱jma̱a̱ nuxnulú tsiakii rúʼko̱ naʼni rí nakuwáanʼ májánʼ. (Atayáá kutriga̱ 5). *

5. Xó má Jeobá, ndiéjunʼ rí gíʼmaa muʼni rá.

5 “Ikháánʼ ni̱ndxa̱ʼ [...] bi̱ nandoʼ ka̱yo̱o̱”. Xó má Jeobá niʼthúu̱n Jesús rí nandoo kaʼyoo ga̱jma̱a̱ nixnúu tsiakii, xúʼko̱ má gíʼmaa muʼni mangáanʼ rí muxnún tsiakii eʼwíínʼ (Juan 5:20). Índo̱ mbáa bi̱ nandulú kuʼyáá nasngájma rí nandoo kaʼyulú ga̱jma̱a̱ naʼthúlúʼ rí májánʼ mbá rí niʼni, lá ragájkhun rí naʼni rí makuwáanʼ májánʼ rá. Bi̱ kúwi̱i̱n náa congregación ga̱jma̱a̱ bi̱ kúwi̱i̱n náa guʼulúʼ ndayóoʼ musngajmúún rí nandulú kuʼñúún ga̱jma̱a̱ rí muxnún tsiakii. Á mu nuʼni xúʼko̱ kaʼnii, mumbaʼñún rí fe ndrígu̱ún maʼni gújkhuʼ ga̱jma̱a̱ rí maguajún jmbu má xúʼko̱ náa Jeobá. Xa̱bu̱ guanii gíʼdoo wéñuʼ numuu rí muxnún tsiakii e̱jñún ga̱jma̱a̱ rí maʼndún kuñún. Mu xúʼko̱ ikhiin muni ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiún mbá ñajunʼ.

6. Náá numuu rí gíʼmaa makumulúʼ kuʼyáá Jesús rá.

6 “Ikhúúnʼ nagruiguíin”. Índo̱ Jeobá niʼthí rígi̱, ikhaa nisngájma rí Jesús maʼnimbánuu rí nandoo. Á mu ikhaa nikumu̱u̱ kaʼyoo A̱ʼdióo, xúʼko̱ má mangáán gíʼmaa mbuʼyáá gajkhun rí Jesús maʼnimbánuu rí Jeobá niʼthí (2 Cor. 1:20). Índo̱ nundxaʼwamíjná náa xkri̱da ndrígóo Jesús, naʼni rí maʼndulú majmañulúʼ itháán ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa ma̱ngaa rí mbuʼyaridáá. Jeobá ma̱ngaa nandoo rí xa̱bi̱i̱ mbá kambáxu̱u̱n majmañún má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱ numuu A̱ʼdióo (1 Ped. 2:21).

“GUDXAWÍÍNLA”

7. Xóo naʼthí náa Mateo 17:1-5, náa minaʼ niʼthí rí maʼni a̱jma̱ aʼphu̱ Jeobá ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ niʼthí xá.

7 (Atraxnuu Mateo 17:1-5). * Rí maʼni a̱jma̱ nuthu dí Jeobá niʼthí asndu náa mekhuíí ninindxu̱u̱ índo̱ Jesús niʼni i̱mba̱ nuthii. Ikhaa niʼthúu̱n Pedro, Santiago ga̱jma̱a̱ Juan rí maʼga gajmíi̱n náa mbá kúbá tsídáʼ. Ikhí ndiyáá mbá visión rí phú nagui̱i̱ wéñuʼ. Inuu Jesús niʼni i̱mba̱ nuthu ga̱jma̱a̱ xtíñún nixpíbiʼ. Ma̱ngaa nikujmaa Moisés ga̱jma̱a̱ Elías, nigíʼdi̱i̱ nitamijná gajmiún Jesús rí xóo makhañúu ga̱jma̱a̱ rí xóo magabi̱i̱. Maski ajndu ajtsíin apóstoles bugi̱ ‹nandún gúnuʼ wéñuʼ› mú núkhu ndi̱juíín índo̱ ndiyáá visión rí nanguii wéñuʼ rígi̱ (Luc. 9:29-32). Nda̱wa̱á, mbá du̱u̱n rí nambiʼi niruguriʼiin ga̱jma̱a̱ ikhí niwán mbá aʼwá: Ninindxu̱u̱ aʼwóo Dios. Xó má niʼni índo̱ Jesús nijngúun iyááʼ, Jeobá nisngájma rí nandoo kaʼyoo ga̱jma̱a̱ rí nigruiguíi Aʼdióo índo̱ niʼthí: “Bugi̱ nindxu̱u̱ A̱ʼdióʼ, bi̱ nandoʼ ka̱yo̱o̱, bi̱ nigruiguíi”. Mú mbiʼi rúʼko̱ niʼthí xóó: “Gudxawíínla”.

8. Ndiéjunʼ nimbáyúu Jesús ga̱jma̱a̱ discípulos ndrígóo rí ndiyáá visión rígi̱ rá.

8 Visión rígi̱ ninindxu̱u̱ mbá chíʼgíʼ rí nikujmaa xú kaʼnii tsiakii magiʼdoo Jesús índo̱ gánindxu̱u̱ rey náa Reino ndrígóo Dios. Mbáa rígi̱ ma̱ngaa nixnúu tsiakii Cristo mu maʼngo̱o̱ maraʼnuu gaʼkho ga̱jma̱a̱ rí makhañúu. Ma̱ngaa niʼni itháán mba̱a̱ fe ndrígu̱ún discípulos ga̱jma̱a̱ nikhánún tsiakii mu maʼngu̱u̱n muraʼníí tsáʼkhá náa mbaʼyoo maguajún jmbu ga̱jma̱a̱ náa ñajunʼ rí muni. Apóstol Pedro niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu visión rígi̱ mbá 30 tsiguʼ nda̱wa̱á, rígi̱ nisngájma rí ikhaa kaʼníín gíwanʼ náa a̱jkiu̱u̱n rí ndiʼyoo (2 Ped. 1:16-18).

9. Xú káʼnii xtágabu rí Jesús nixnúún xa̱bi̱i̱ rá.

9 “Gudxawíínla”. Jeobá nisngájma dí nandoo rí mudxawíín ga̱jma̱a̱ rí muʼnimbulúʼ kuyáá A̱ʼdióo. Índo̱ Jesús nixtáa náa Ku̱ba̱ʼ, niʼthí mbaʼa ajngáa rí gíʼdoo wéñuʼ numuu dí gíʼmaa mudxawíín. Mbá xkri̱da, nisngúún xa̱bi̱i̱ xóo mutaraʼa ajngáa rí májánʼ ndrígóo Reino ga̱jma̱a̱ niʼni marmáʼa a̱jkiún má xúʼko̱ rí gíʼmaa makuwa xawii (Mat. 24:42; 28:19, 20). Ma̱ngaa niʼthún rí muni tsiakimijna asndu xó ma eʼngu̱u̱n ga̱jma̱a̱ nixnúu tsiakii mu xakáguábiinʼ (Luc. 13:24). Ma̱ngaa, niʼthí rí gíʼmaa maʼndún kuyamijná, makuwíin nduʼ ga̱jma̱a̱ rí munimbánii xtángoo ndrígóo (Juan 15:10, 12, 13). Xtágabu rígi̱ kaʼnííʼ gíʼdoo numuu rí mbiʼi xúgi̱.

10, 11. Xú káʼnii gusngajmá rí nudxawíín aʼwóo Jesús rá.

10 Jesús niʼthí: “Xúgínʼ bi̱ kuwa náa nijniun rí gajkhun nudxawíín aʼwóʼ” (Juan 18:37). Ikháanʼ nudxawíín aʼwóo ikhaa índo̱ nuʼnimbulúʼ xtágabu rígi̱: “Gaʼngo̱o̱ a̱jkia̱la kuyamíjna̱ ga̱jma̱a̱ guni mba̱a̱ a̱jkia̱la kuyamíjna̱” (Col. 3:13; Luc. 17:3, 4). Ma̱ngaa nusngajmá rí nuʼdxawíín aʼwóo ikhaa índo̱ nuʼtáraʼa ga̱jma̱a̱ gagi tséʼniuu má kuwaanʼ májánʼ o na̱nguá (2 Tim. 4:2).

11 Minaʼ má Jesús niʼthí rí mugiu̱u̱ nudxawíín ajngóo (Juan 10:27). Nusngajmá rí nuʼdxawíín aʼwóo ikhaa índo̱ nuʼnimbulúʼ rí na̱ʼkha̱ raʼthí náa ajngáa rawuunʼ. Xúniʼñámíjná rí mani jngarígánʼ dí naʼni ‹maxmiéjulú mámbá mbiʼi› (Luc. 21:34). Guʼyáá rí gíʼdoo numuu rí muʼnimbulúʼ rí niʼthí Jesús, tséʼniuu á mu naʼniulú mingíjyúuʼ. Mbaʼin a̱ngiu̱lú naʼngu̱u̱n nuraʼníí mbaʼa xkujndu mingíjyúuʼ, xóo ga̱jma̱a̱ numuu rí nuxkúún, nda̱a̱ rí mu̱phu̱, ga̱jma̱a̱ i̱ʼwáʼ gamiéjunʼ rí narígá. Mú ikhiin naguájun jmbu má xúʼko̱ náa Jeobá tséʼniuu xó má kúwi̱i̱n. Jesús naʼthí rígi̱ ga̱jma̱a̱ numún ikhiin: “Bi̱ nayéxi̱i̱ xtángoo ndrígóʼ ga̱jma̱a̱ naʼnimbánuu, buʼko̱ bi̱ nandoo kaʼyoʼ. Bi̱ nandoo kaʼyoʼ, Anu̱ʼ maʼndoo kaʼyoo” (Juan 14:21).

Rí muʼtáraʼa nambáyulúʼ mudxawíín ajngóo Jesús. (Atayáá kutriga̱ 12). *

12. Xú káʼnii imbo̱ʼ gándoo gusngajmá rí nuʼdxawíín aʼwóo Jesús rá.

12 I̱mba̱ xóo musngajmá rí nudxawíín aʼwóo Jesús nindxu̱u̱ índo̱ numbañún bi̱ ikhaa nigruigi̱i̱n mu muxná ikhulú (Heb. 13:7, 17). Náa iwáá tsiguʼ xuajñu Dios mbaʼa rí niriʼkhu̱u̱. Mbá xkri̱da, nixná nuxi̱ʼ awan ga̱jma̱a̱ i̱ʼwáʼ rí majmulúʼ náa muʼtáraʼa. Ma̱ngaa reunión dí narígá náa tapha xmáná nixtiʼkhu̱u̱ ga̱jma̱a̱ xóo muni guʼwá o muni májaanʼ náa guʼwá nagimbáanʼ. Lá ragájkhun rí nuxnáa núma̱aʼ rí xóo nuxna ikhulú ga̱jma̱a̱ ngajua ráʼ. Jeobá maʼni tsájkurámáanʼ ga̱jma̱a̱ numuu tsiakii rí nuni mu muʼnimbánii ikha rí naxná xuajñu.

13. Xú káʼnii embáyulú rí mudxawíín Jesús rá.

13 Rí muʼdxawíín xúgíʼ rí Jesús niʼsngáa mambáyulúʼ wéñuʼ. Xú kaʼnii rá. Mbá xkri̱da, ikhaa niʼthún discípulos rí kiʼsngáa ndrígóo maxnún tsiakii. Niʼthí: “Muxkamaa rí maʼni̱i̱ a̱jkia̱la. Numuu rí yugo ndrígóʼ nindxu̱u̱ wabaʼ ga̱jma̱a̱ na̱nguá ki̱wu̱n” (Mat. 11:28-30). Ajngóo Dios náa na̱ʼkha̱ raʼthí xóo nixtáa ga̱jma̱a̱ xóo niʼtáraʼa Jesús naʼni rí mbuʼyáá tsiakii ma̱ngaa nambáyulúʼ rí mambaxúlúʼ itháán gajmiúlú Dios ga̱jma̱a̱ rí manindxu̱lúʼ mbáa xa̱bu̱ bi̱ nakro̱ʼo̱o̱ (Sal. 19:7; 23:3). Jesús niʼthí: “¡Gagi kuwa xa̱bu̱ bi̱ nudxawíín ajngóo Dios ga̱jma̱a̱ nunimbaníí!” (Luc. 11:28).

DIOS MAʼNI MBA̱A̱ MBIʼYUU

14, 15. a) Xó má naʼthí Juan 12:27, 28, náa mbiʼi niʼthí rí maʼni ajtsú nuthu Jeobá asndu náa mekhuíí rá. b) Náá numuu rí Jesús niʼni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ nixnúu tsiakii ajngáa rí Jeobá niʼthí rá.

14 (Atraxnuu Juan 12:27, 28). * Náa Evangelio ndrígóo Juan ikhí na̱ʼkha̱ rí maʼni ajtsú nuthu rí Jeobá niʼthí asndu náa mekhuíí. Nguáthá mbiʼi nákha xóó tsékañu, Jesús nixtáa náa Jerusalén mu maʼniriyaʼ iwáá ndxa̱a̱ Pascua. Nda̱wa̱á rí niʼthí dí xtáa gíná wéñuʼ, nindo̱ʼo̱o̱ Dios náa mbá tsajkhun: “Anu̱ʼ, atani mba̱a̱ mbiʼyaaʼ”. Ikhú Jeobá niriʼña̱a̱ asndu mekhuíí ga̱jma̱a̱ niʼthí: “Nini mba̱a̱ má, mu mani mba̱a̱ mbu̱júu̱”.

15 Jesús nixmiéjunʼ índo̱ ndiʼyoo rí ndayóoʼ mawiji̱ jmbu náa Jeobá. Ndiʼyoo má rí muxnáá ga̱jma̱a̱ rí muxiyáa (Mat. 26:38). Mu rí itháán nixmiéjunʼ nindxu̱u̱ rí maʼni mba̱a̱ mbiʼyuu Anu̱u̱. Nini tsu̱di̱i̱ rí niʼtháwéñuʼ Dios ga̱jma̱a̱ nixmiéjunʼ rí xóo makhañúu maʼnigachúu mbiʼyuu Anu̱u̱. Mú ajngáa rí niʼthí Anu̱u̱ nixnúu wéñuʼ tsiakii rí mbiʼyuu Jeobá maguma mba̱a̱. Rígi̱ nimbáyúu mu maʼni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ maʼngo̱o̱ rí mamínuʼ. Maski ajndu i̱ndó ikhaa nikro̱ʼo̱o̱ rí niʼthí Anu̱u̱ nákha ikhú, mú Jeobá niʼni rí magumaraʼmáʼ mu mambáyulúʼ xúgiáanʼ ikháanʼ rí mbiʼi xúgi̱ (Juan 12:29, 30).

Jeobá maʼni mba̱a̱ mbiʼyuu ga̱jma̱a̱ maʼni kríyaaʼ xuajñu. (Atayáá kutriga̱ 16). *

16. Ndíjkha rí nguáná naxmiéjunlú rí maguma gachíí mbiʼyuu Jeobá rá.

16 Xó má Jesús, mbáa mangáanʼ naxmiéjunlú rí maʼchúu mbiʼyuu Jeobá. Mbáa naguáʼníí mbá dí raʼkhí xóo nigíʼnuu ikhaa o mbáa naxmiéjunlú ga̱jma̱a̱ numuu nduwaʼ rí nuthi bi̱ tsíñún guyulúʼ. Mbáa rúʼko̱ naʼni rí mundxaʼwamíjna̱ dí nachúu mbiʼyuu Jeobá ga̱jma̱a̱ xuajñu. Mú xáʼyoo maxmiéjulúʼ ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱. Rí Jeobá niʼthúu̱n Jesús naʼni dí maʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú. Numuu rí Jeobá maʼni mba̱a̱ má xúʼko̱ mbiʼyuu. Majmuu Reino ndrígóo mu maʼni̱i̱ a̱jkiu̱ún xa̱bi̱i̱ bi̱ guájun jmbu bi̱ Gixa̱a̱ ga̱jma̱a̱ numbaaʼ ndrígóo naʼni gíníi (Sal. 94:22, 23; Is. 65:17). Nduʼyáá gajkhun rí ajngáa rígi̱ mambanúu: “Tsímáá rí na̱ʼkha̱ náa Dios rí itháan gíʼdoo tsiakii, mañewu̱u̱n a̱jkia̱la ga̱jma̱a̱ rí nundxaʼwamíjna̱ ga̱jma̱a̱ numuu Cristo Jesús” (Filip. 4:6, 7).

NAMBAYULÚ Á MU NUDXAWÍÍN AʼWÓO JEOBÁ

17. Xó má naʼthí náa Isaías 30:21, xú kaʼnii eʼthúlú Jeobá rí mbiʼi xúgi̱ rá.

17 Jeobá naʼthúlúʼ asndu mbiʼi xúgi̱ (atraxnuu Isaías 30:21). * Gajkhun má rí tsedxawíín aʼwóo asndu mekhuíí. Mú naxnúlú ikha náa ajngáa rawuunʼ, rí nindxu̱u̱ Biblia. Ma̱ngaa xi̱ʼ kaʼwu naʼni rí ‹ñumbáá tsí jmbii› muxnulú má xúʼko̱ ganitsu, xóo i̱yi̱i̱ʼ rí nagájnuu, dí rígá náa Internet, video ga̱jma̱a̱ aʼwá (Luc. 12:42). Gajkhun rí nundrigú wéñuʼ ganitsu espiritual.

18. Náá numuu rí ajngóo Jeobá naʼni rí maguaʼdáá itháan fe ga̱jma̱a̱ rí xamiñulúʼ rá.

18 Xámbumulú rí niʼthí Jeobá índo̱ A̱ʼdióo nixtáa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Ga̱jma̱a̱ rí ajngóo dí kiʼniraʼmáʼ náa Biblia maʼni makumulúʼ dí ikhaa ndaʼyoo nguáná gaʼni májaanʼ xúgíʼ rí Gixa̱a̱ ga̱jma̱a̱ numbaaʼ xkawiiʼ rígi̱ naʼni dí xákuwáanʼ májánʼ. Ikhaa jngó gudxawíín ga̱jma̱a̱ tsumáá rí Jeobá naʼthúlúʼ. Á mu nuʼni rígi̱, maʼngulú muraʼníí asndu xú kaʼnii má xkujndu dí ma̱ʼkháaʼ nda̱wa̱á. Náa Biblia naʼni marmáʼáan a̱jkiu̱lúʼ: “Ikháanʼ ndayála maʼngalá, numuu rí nda̱wa̱á rí ninila rí nandoo Dios, ma̱ndoo mundrigúla rí nikudaminaʼ rí nimbánuu má” (Heb. 10:36).

AJMÚÚ 4 “Jeobá nindxu̱u̱ Báxtúu ndrígóʼ”

^ párr. 5 Índo̱ Jesús nixtáa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ, Jeobá niʼthí ajtsú nuthu asndu mekhuíí. Mbá miʼtsu, niʼthúún xa̱bi̱i̱ Jesús rí mudxawíín rí naʼthí A̱ʼdióo. Rí mbiʼi xúgi̱ Jeobá naʼthúlúʼ náa xuajñu ga̱jma̱a̱ náa ajngáa rawuunʼ náa na̱ʼkha̱ kiʼsngáa ndrígóo Jesús. Náa artículo rígi̱, mbuʼyáá xú kaʼnii embáyulú rí muʼdxawíín Jeobá ga̱jma̱a̱ Jesús.

^ párr. 3 Marcos 1:9-11: “Índo̱ ninújngoo mbiʼi Jesús ni̱ʼkha̱ náa Nazaret ndrígóo Galilea ga̱jma̱a̱ ikhí Juan nikumáan’ iyááʼ náa mañu Jordán. Índo̱ nigájna̱a̱ náa iyaʼ ikhú ndiʼyoo rí mekhu nimbaʼtoo, ga̱jma̱a̱ xóo mbá paloma, rí nindxu̱u̱ xi̱ʼ nigajtaa náa ikhaa, ga̱jma̱a̱ náa mekhuíí niwán mbá aʼwá: ‹Ikháán ni̱ndxa̱ʼ A̱ʼdióʼ, bi̱ nandoʼ ka̱yo̱o̱; ikhúúnʼ nagruiguíin›.”

^ párr. 7 Mateo 17:1-5: “Majun mbiʼi nda̱wa̱á Jesús ni̱jkha̱ ga̱jma̱a̱ Pedro, Santiago ma̱ngaa Juan bi̱ nindxu̱u̱ ndxájuu, ni̱jkha̱ gajmíi̱n náa mbá kúbá náa nikuwa ndajkuíín ga̱jma̱a̱ ikhiin ndiyáá rí niʼni i̱mba̱ núthii, inuu nimbiʼi xóo a̱jkha̱ʼ, ga̱jma̱a̱ xtíñuu rí kagúu̱nʼ nixpíbiʼ xóo aguʼ. Ga̱jma̱a̱ ¡gu̱ya̱a̱! nikujmaa Moisés ga̱jma̱a̱ Elías, kuwa rutamíjná gajmiún ikhaa. Ikhú Pedro niʼthúu̱n Jesús: ‹Tátá, májánʼ rí kuwaanʼlú gi̱i̱. Á mu nandaaʼ, mani ajtsú guʼwá xtiin: Mbá maʼni ndrígaaʼ ikháán i̱mba̱ maʼni ndrígóo Moisés ga̱jma̱a̱ i̱mba̱ ndrígóo Elías›. Índo̱ ikhaa kaʼnííʼ xtáa raʼthí, ¡atayáá!, mbá du̱u̱n rí nambiʼi niruguariʼiin, ga̱jma̱a̱, ¡atayáá!, mbá aʼwá niwáán náa du̱u̱n, rí naʼthí: ‹Bugi̱ nindxu̱u̱ A̱ʼdióʼ, bi̱ nandoo ka̱yo̱o̱, bi̱ nigruiguíi; gudxawíínla›.”

^ párr. 14 Juan 12:27, 28: “Rí xúgi̱ xtáá gíná, ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ gáthá rá. Anu̱ʼ, atani kríñunʼ náa gaʼkhu rí manújngoʼ. Mú, ikhaa má rúʼko̱ numuu ni̱ʼkhá asndu xúgi̱. Anu̱ʼ, atani mba̱a̱ mbiʼyaaʼ›. Ikhú niwáán mbá aʼwá mekhuíí: ‹Nini mba̱a̱ má, mu mani mba̱a̱ mbu̱júu̱›.”

^ párr. 17 Isaías 30:21: “Ga̱jma̱a̱ ikháánʼ matadxun mbá ajngáa rí maʼthí ki̱dxa̱ʼ: ‹Rígi̱ nindxu̱u̱ kamba̱a̱. Gajngruigala ikhí›, á mu ikháanʼ na̱jkua̱ náa ñawun májánʼla o náa ñawun xti̱yala.”

^ párr. 56 NAʼTHÍ NUMUU XTIʼKHU: Mbáa bi̱ kayá edxu̱u̱ ndaʼyoo mbáa siervo ministerial xóo naʼni mu maxtiewa̱a̱n Guʼwá náa nagimbáanʼ ga̱jma̱a̱ xtáa raxná i̱yi̱i̱ʼ ga̱jma̱a̱ naʼthúu̱n rí májánʼ dí xtáa raʼni.

^ párr. 58 NAʼTHÍ NUMUU XTIʼKHU: Xa̱bu̱ gajmii nuxnáá mbá invitación mu maʼga reunión mbáa xa̱bu̱ bi̱ naguwíin e̱gi̱ʼ náa Sierra Leona.

^ párr. 60 NAʼTHÍ NUMUU XTIʼKHU: Náa mbá xuajen rí tséniñaaʼ miʼtáraʼa, a̱ngiu̱lú nugimbíin náa mbá guʼwá. Mu xa̱bu̱ xúyáá naguʼwún asndu xú kaʼnii má xtiin.