Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

Atie̱wa̱a̱n ku̱ma̱ ndrígáʼ ga̱jma̱a̱ gaʼngaʼ

Atie̱wa̱a̱n ku̱ma̱ ndrígáʼ ga̱jma̱a̱ gaʼngaʼ

¡ATIEWA̱A̱N ku̱ma̱ ndrígáʼ! Satanás bi̱ gíʼdáanʼlu sia̱nʼ, gíʼdoo mbá tsáʼkhá rí migamíi wéñuʼ. Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ rá. Ku̱ma̱ rí naʼni nduwaʼ rí kiʼni mu maʼni gachúu edxu̱lúʼ.

Apóstol Pablo ndiʼyoo májánʼ wéñuʼ nguáthá mba̱a̱ gáʼni gachúu ku̱ma̱ rí minduwaʼ ndrígóo Satanás, mú eʼwíínʼ cristianos túyáá dí rígi̱ nindxu̱u̱ migamíi wéñuʼ. Mbá xkri̱da, náa Corinto tikhun nikumu̱ún kuyamíjna̱ ga̱jma̱a̱ nindxa̱ʼwa̱míjna̱ rí fe ndrígu̱ún gujkhuʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ rí nimbá miʼtsú xajngutíguíin (1 Cor. 10:12). Ikha jngó, Pablo niʼthún: “Namíñúʼ numuu rí xó má a̱bu̱nʼ niʼni nduwaʼ Eva, ikháanʼ maguma nduwaʼ edxa̱la ga̱jma̱a̱ ní xákuwáanʼ náa kamba̱a̱ rí gajkhun ga̱jma̱a̱ mikaʼwu rí gíʼmáanʼ náa Cristo” (2 Cor. 11:3).

Rí niʼthí Pablo naʼsngúlú rí gíʼmáanʼ makuwáanʼ xawii ga̱jma̱a̱ rí xakumulú kuʼyamijná. Mu muñeumíjna̱ rí ku̱ma̱ rí minduwaʼ ndrígóo Satanás xáʼni gachúu edxu̱lúʼ, gíʼmaa mbuʼyáá rí migamíi wéñuʼ ga̱jma̱a̱ muñeumíjna̱.

NDÍJKHA JNGÓO MITSÁʼKHÚUN WÉÑUʼ KU̱MA̱ RÍ MINDUWAʼ

Ku̱ma̱ rígi̱ najmaa mu maguma nduwiinʼ xa̱bu̱ o mundxaʼwamíjna̱ o muni i̱mba̱ núthu. Libro Propaganda and Persuasion naʼthí rí “ku̱ma̱ rí minduwaʼ na̱nguá nindxu̱u̱ jmbu, nindxu̱u̱ ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ naʼniún dí raʼkhí eʼwíínʼ. Xa̱bu̱ nuthi dí rígi̱ nindxu̱u̱ xóo “nduwaʼ, rí mutsudáán matani mbá rí tsíyááʼ ga̱jma̱a̱ rí matatsaʼwa̱a̱ edxa̱ʼ i̱mba̱ núthu”.

Náa numuu rí migamíi wéñuʼ ku̱ma̱ rígi̱ rá. Numuu rí naʼni xóo eʼni gas dí ra̱májánʼ rí xándoo ma̱ta̱ya̱a̱ ni má mayeyaʼ. Asndu tséʼyáá xóo eʼyáxulu ga̱jma̱a̱ mañúú mañúú naʼni gachúu ku̱ma̱ ndrígúlú. Sociólogo Vance Packard naʼthí dí rígá náa ikháanʼlu ga̱jma̱a̱ rí “naxkaxáanʼ muʼni rí asndu tsendxaʼwáá edxu̱lúʼ”. Imba̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ najmañuu naʼthí rí xa̱bekha ga̱jma̱a̱ gu̱ʼu̱ naʼniún “muni dí raʼkhí wéñuʼ” ga̱jma̱a̱ numuu ku̱ma̱ rígi̱ ga̱jma̱a̱ dí rígi̱ naʼni muradíin mbaʼin xa̱bu̱, guerras, rí naguiñunʼ kuñún xa̱bu̱ numuu rí ni̱ndxu̱ún i̱mba̱ raza, rí tsíñún gúñún bi̱ ni̱ndxu̱ún imbo̱o̱ religión ga̱jma̱a̱ i̱ʼwáʼ dí ra̱májánʼ kayuʼ (Easily Led—A History of Propaganda).

Á mu xa̱bu̱ gajmiúlú nandoo nuni nduwánʼ, lá Satanás maʼniuu gakhi̱i̱ ráʼ. Ikhaa ndaʼyoo xóo eʼni xa̱bu̱ numbaaʼ asndu nákha ginii. Numuu rí xúgíʼ numbaaʼ rígá náa ñawúunʼ, ma̱ndoo majmuu asndu ndiéjunʼ má rí eyoo mu mamidxu̱u̱ nduwaʼ ndrígóo (1 Juan 5:19; Juan 8:44). Narugoo ku̱ma̱ ndrígu̱ún mbaʼin xa̱bu̱ rí náa Biblia naʼthí rí naʼninduwiinʼ “xúgínʼ xa̱bu̱ bi̱ kuwa náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ” (2 Cor. 4:4; Rev. 12:9). Xú káʼnii guñeumíjna̱ náa xúgíʼ tsáʼkhá rí nagruiga xá.

ATANI GUJKHUʼ KU̱MA̱ NDRÍGÁʼ

Jesús nisngáa xóo kaʼnii ma̱ndoo matani ga̱jma̱a̱ nduwaʼ rígi̱. Niʼthí: “Muninuhuinla ri gako, jame ri gako maʼnejahuiñaʼla” (Juan 8:31, 32). Mú, xó má nuthi rí náa guerra bi̱ najpátriguíi ginii nindxu̱u̱ rí gajkhun, numuu rí mbóo bando naxidiraʼa rí minduwaʼ mu maʼni nduwaʼ imba̱a̱ bando. Ikha jngó mbáa soldado ndayóoʼ majmañuu májánʼ mu xáguma nduwaʼ. Mangáanʼ ndayóoʼ muñeumíjna̱ náa bi̱ gíʼdáanʼ sia̱nʼ. Xúgíʼ ku̱ma̱ rí májánʼ naxnúlú Jeobá; ikhaa nindxu̱u̱ Biblia. Ikhí muxkamaa xúgíʼ rí ndayúlú mu maʼngulú muʼni gajmiúlú ku̱ma̱ ndrígóo Satanás (2 Tim. 3:16, 17).

Gajkhun má rí Satanás najmañuu wéñuʼ naʼni nduwaʼ, ikhaa ndaʼyoo rígi̱. Ikha jngó najmuu dí rígá náa numbaaʼ rígi̱ mu maʼni jngi̱i̱n xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ maʼni rí xúraxnuu Biblia ga̱jma̱a̱ xúnigajmaa. ¡Atieumínaʼ náa tsáʼkhá rúʼko̱! (Efes. 6:11). Gíʼmaa muʼni mbá tsiakii mu “majmáanʼ” makru̱ʼu̱lú májánʼ rí gajkhun (Efes. 3:18). Atatsaʼwáminaʼ rí niʼthí profesor Noam Chomsky: “Nimbáa xágíwáánʼ rí gajkhun náa ngáñulú. Gíʼmaa muxkamaa ikháanʼ”. Ikha jngó ataxkamaa rí gajkhun índo̱ ‹gatanigajmaa tsumáá ga̱jma̱a̱ tsejtsi Escrituras› (Hech. 17:11).

Mu muʼni gaʼduunʼ ku̱ma̱ minduwaʼ ndrígóo Satanás rí maʼni gachúu edxu̱lúʼ, gíʼmaa mbuʼyáá rí gamíi nindxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ muñeumíjna̱.

Garmáʼáan a̱jkia̱nʼ rí Satanás tsíyoo mundxaʼwamíjna̱ kaʼwu ga̱jma̱a̱ tsíyoo mbuʼyáá májánʼ. Náa numuu rá. Náa mbá i̱yi̱i̱ʼ naʼthí rí nduwaʼ rígi̱ nanindxu̱u̱ itháan gajkhun índo̱ xa̱bu̱ tségíʼ mundxaʼwamíjna̱ (Media and Society in the Twentieth Century). Ikha jngó xátanimbaaʼ xúgíʼ rí gúthanʼ (Prov. 14:15). Ga̱jma̱ʼ edxa̱ʼ rí Jeobá nixnáʼ mu matatsaʼwamínáʼ ga̱jma̱a̱ maku̱ma̱ʼ rí Dios nixnáʼ mu ma̱ta̱ya̱a̱ májánʼ rí xtaʼdáá rí gajkhun (Prov. 2:10-15; Rom. 12:1, 2).

TSUMÁÁ: SATANÁS NANDOO MARKUÁJÑANʼ

Mangiin soldados najmún ku̱ma̱ rí minduwaʼ mu munimiñún soldados bi̱ guáʼdáá sia̱nʼ gajmiún. Mbáa mugíʼ muni rí soldados bi̱ sia̱nʼ gajmiún mugi̱ʼdu̱u̱n kanikhiin o magúun. Mbáa general alemán niʼthí náa numuu táʼngu̱u̱n gúdaʼ náa Timbá guerra rí nirígá náa xúgíʼ numbaaʼ. Numuu rí “ku̱ma̱ dí ragájkhun rí nithi xa̱bu̱ sia̱nʼ niʼni míñun xa̱bu̱, xó má mbáa a̱bu̱nʼ naʼni xa̱ʼ mbáa xtuájen”. Satanás najmuu tsáʼkhá ikhaa kayúúʼ mu náa congregación xákuwáanʼ kambáxulú ga̱jma̱a̱ maʼngo̱o̱ madaʼ. Mbá xkri̱da, ma̱ndoo maʼni rí maguaʼdáá xkujndu gajmiúlú a̱ngiu̱lú o maʼni rí bi̱ nigawúunʼ o makumún rí nigumiin dí raʼkhí murajñumi̱jna̱ náa xuajñu Jeobá.

¡Xátatsiʼñáminaʼ rí maguma nduwánʼ! Atatsiñaminaʼ rí Ajngóo Dios maxnáʼ ikha. Mu ma̱ndoo makuwáanʼ mbá jnduʼ, náa Biblia naxkaxáanʼ muʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱lú kuʼyamíjna̱ “má xúʼko̱” ga̱jma̱a̱ xúniʼñáʼ manújngoo mba̱yu̱ʼ, gambaxíʼ nacha̱ (Col. 3:13, 14; Mat. 5:23, 24). Ma̱ngaa naʼthúlúʼ rí gamíi maguáʼnii á mu nutsíngunʼ náa congregación (Prov. 18:1). Náa numuu rí tsítayáá á mu ku̱ma̱ ndrígáʼ nichúu ga̱jma̱a̱ numuu ku̱ma̱ ndrígóo Satanás rá. Mbá xkri̱da, atatsaʼwáminaʼ nguánáa niku̱ma̱ʼ rí nigawánʼ. Rí xúgi̱ atraxi̱mínáʼ: “Xú káʼnii nini rá. Lá nisngájma rí nindxa̱ʼo̱o̱ edxu̱ʼ xóo endxa̱ʼóo edxu̱ʼ numbaaʼ rígi̱ o náa Dios ráʼ.” (Gál. 5:16-26; Efes. 2:2, 3.)

XÁTATSIʼÑÁʼ RÍ NIMBÁA MAʼNI JNGA̱A̱N

Á mu mbáa soldado nánguá eʼnimbo̱o̱ kaʼyoo comandante ndrígóo, ní xaxmínaʼ májánʼ. Ikha jngó kuwa bi̱ nuni nduwaʼ mu muni rí makáguabiinʼ soldados. Nuni mamidxu̱u̱ ajngáa xóo rígi̱: “Bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa ikháanʼla na̱nguá kaʼyoo rí munimbala ku̱ñu̱u̱n” o “¡Magún kudáanʼ náa xagájnuu májánʼ!”. Ga̱jma̱a̱ najmún májánʼ dí raʼkhí rí eni mu ku̱ma̱ ndrígu̱ún makujmaa rí nindxu̱u̱ gajkhun. Xúʼko̱ má eʼni Gixa̱a̱. Naʼni rí xúʼnimbulú kuʼñúún xa̱bekha bi̱ najmiuu Jeobá mu muxna ikha náa xuajñu.

Xú káʼnii gándoo gatiewumínáʼ rá. Atagíʼ mañajún jmbu náa xuajñu Jeobá ga̱jma̱a̱ matambáñun bi̱ ikhaa nigruigi̱i̱n mu muxna ikha, maski ajndu ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱ aʼkhá (1 Tes. 5:12, 13). Xátatsiʼñáʼ muni jnga̱a̱n apóstatas o eʼwíínʼ xa̱bu̱ bi̱ tsíñún gúyáá organización, maski ajndu xóo gajkhun nindxu̱u̱ rí nuthi (2 Tes. 2:2; Tito 1:10). Atanimbaníí xtágabu rí nikhánaa Timoteo: Xátatsiʼñáʼ rí gajkhun rí nisngáʼ ga̱jma̱a̱ xambumaʼ rí nijmañaaʼ (2 Tim. 3:14, 15). Lá ragájkhun dí rígá rí nasngájma májánʼ rí ma̱ndoo makumulúʼ kuʼyáá ñumbáá tsí jmbii, bi̱ Jeobá nijmiuu mbá ciento tsiguʼ rí ninújngoo mu maʼsngúlú rí gajkhun ráʼ. (Mat. 24:45-47; Heb. 13:7, 17.)

XAMÍÑAʼ

Garmáʼáan a̱jkia̱nʼ rí Satanás ma̱ndoo maʼni gawúnlú mbájmbu. Nguáná najmuu rí namíñulú, “mbá ku̱ma̱ rí najmuu asndu nákha wajyúúʼ” (Easily Led—A History of Propaganda). Mbá xkri̱da, mbáa profesor británico Philip Taylor niʼthí rí bi̱ asirios niʼngu̱u̱n nini gajmiún xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígu̱ún numuu rí nijmún “política rí naʼni gamíi ga̱jma̱a̱ ku̱ma̱ rí minduwaʼ”. Xúʼko̱ má Satanás majmuu gamíi rí kuaʼdáá náa xa̱bu̱, rí muxkulú, gamíi rí makhañúlúʼ o asndu xú káʼnii má mu maʼnimíñulú ga̱jma̱a̱ maʼni rí muniʼñáʼ ru̱ʼni̱ ñajunʼ Jeobá (Is. 8:12; Jer. 42:11; Heb. 2:15).

Lá matatsiʼñáanʼ rí Satanás majmuu gamíi mu maʼni guabáanʼ o makiéʼkháanʼ náa inuu Jeobá ráʼ. Jesús niʼthí: “Maxamiñaʼla-juñula xabo tsi nurradin xabo, nangua-ma ri maʼngun muni” (Luc. 12:4). Xambumaʼ rí Jeobá maʼnimbánuu rí nakudaminaʼ rí mañe̱wa̱nʼ, maxnáʼ “tsiakii rí itháan mba̱a̱” ga̱jma̱a̱ mambáyaʼ mu mañajún jti̱i̱n gamíi ma̱ngaa mambáyaʼ mu mañajún jmbu (2 Cor. 4:7-9; 1 Ped. 3:14).

Gajkhun má rí nguáná maku̱ma̱ʼ rí namíñaʼ o rí nánguá etayáá rí matani. Mú garmáʼáan a̱jkia̱nʼ ajngáa rí Jeobá niʼthúu̱n Josué: “Xákaguabáanʼ ga̱jma̱a̱ araʼdáá tsiakii. Xaxmiéjuanʼ ga̱jma̱a̱ numuu gamíi, numuu rí Jeobá Dios ndrígáʼ xtáa ga̱jma̱á ni̱ndxa̱ʼ asndu náa má gídxúʼ” (Jos. 1:9). Índo̱ naku̱ma̱ʼ rí naxmiéjuanʼ wéñuʼ, núkhu gárata kháñii Jeobá ga̱jma̱a̱ aratháán xúgíʼ rí naʼni maxmiéjuanʼ. Ma̱ndoo ma̱ta̱ya̱a̱ gajkhun rí “tsímáá rí na̱ʼkha̱ náa Dios” mañewu̱u̱n a̱jkia̱nʼ ga̱jma̱a̱ ku̱ma̱ ndrígáʼ mu maʼngaaʼ matani gaʼduunʼ ku̱ma̱ ndrígóo Satanás (Filip. 4:6, 7, 13).

Lá narmáʼáan a̱jkia̱nʼ rí nijmuu rabsaqué, bi̱ nikunguanʼ rey Asiria, mu maʼga̱ náa xuajñu Dios ráʼ. Xóo xúgi̱ kaʼnii niʼthí: “Nimbáa xáʼngo̱o̱ gáʼni káwáanʼ náa xa̱bu̱ Asiria. Asndu má Jeobá Dios ndrígála xáʼngo̱o̱ gambáyala”. Ga̱jma̱a̱ niʼthí xóó: “Mínaʼ ikhaa nikungunʼ mu mani gámbáa ku̱ba̱ʼ rígi̱”. Jeobá nimbáyúu rey ndrígóo Judá xúgi̱ kaʼnii: “Xámiñaʼ ga̱jma̱a̱ numuu ajngáa rí nitadxuun, ajngáa dí nuni gámúún xa̱bi̱i̱ rey ndrígóo Asiria” (2 Rey. 18:22-25; 19:6). Nda̱wa̱á nikunguanʼ mbáa ángel bi̱ niʼni gámbíin mbá 185,000 asirios káaʼ mbá mbruʼun (2 Rey. 19:35).

GANI̱NDXA̱ʼ MBÁA XA̱BU̱ NDAʼYOO JMA̱A̱ ATADXAWÍÍN JEOBÁ

Lá nitayáá mbá miʼtsú mbá película náa na̱ʼkha̱ mbáa xa̱bu̱ bi̱ inuu maxpríguíi náa tsáʼkhá ráʼ. Mbáa nindaaʼ maratha̱a̱n: “Xatanimbaaʼ nindxu̱u̱ mbá tsáʼkhá”. Atatsaʼwáminaʼ rí ángeles kúwi̱i̱n ruyulu ga̱jma̱a̱ nuthulu: “¡Xátatsiʼñáminaʼ rí Satanás maʼni nduwáanʼ!”.

Xátanimbaaʼ ku̱ma̱ nduwaʼ ndrígóo Satanás (Prov. 26:24, 25). Atadxawíín rí naʼthí Jeobá ga̱jma̱a̱ ga̱ku̱ma̱ʼ xtayáá má xúʼko̱ (Prov. 3:5-7). Atagíminaʼ matanimbaníí rí ikhaa naʼthí: “A̱ʼdióoʼ, gani̱ndxa̱ʼ mbáa xa̱bu̱ bi̱ ndaʼyoo, atani rí maxtáa gagi a̱jkiu̱nʼ” (Prov. 27:11). Á mu natani, maxtiewa̱a̱n ku̱ma̱ ndrígáʼ ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ xáguma nduwánʼ.