Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

“Ndayo ri mbaʼya”

“Ndayo ri mbaʼya”

“Naʼgu miguiaʼlo Lázaro, maʼga gaxkaxiloʼ” (JUAN 11:11).

AJMÚÚ 142 GA̱JMA̱A̱ 129

1. Ndiéjunʼ rí ndiʼyoo májánʼ Marta rá. (Atayáá timbá xtiʼkhu.)

MARTA nimbáxu̱u̱ májánʼ ga̱jma̱a̱ Jesús ga̱jma̱a̱ ninindxu̱u̱ mbáa xa̱bi̱i̱. Nixtáa gíná, numuu rí nikháñuu ndxájuu Lázaro. Ndiéjunʼ gámbáyúu mu maʼni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n xá. Jesús niʼthúu̱n: “Mbaʼya diyaʼ”. Maski ajndu ajngáa rígi̱ táʼnimbáti̱ga̱a̱ xúgíʼ tsingíná rí gíʼdoo, Marta niʼnimbo̱o̱ xó má Jesús niʼthí. Marta niʼthí: “Ndayo ri mbaʼya” índo̱ gártumuu mbiʼi (Juan 11:20-24). Ndiʼyoo májánʼ rí Lázaro magabi̱i̱ nda̱wa̱á. Mú, Jesús nikuxi̱i̱ mbiʼi má rúʼko̱.

2. Náa numuu nandulúʼ muʼnimbulúʼ xóo Marta rá.

2 Mbáa nikháñuu mbáa bi̱ ndiʼyáa, anu̱lú, mbáa xiʼñúlú o mbáa aʼdiúlu. Ra̱ʼkhá tháán nandulúʼ mbuʼyáraʼa mbu̱júu̱, muʼtámíjná gajmiúlú ga̱jma̱a̱ munduʼwá gajmiúlú. Gajkhun má rí nda̱a̱ imbo̱o̱ numuu mu muʼnimbulúʼ rí Jesús ga̱jma̱a̱ Anu̱u̱ makuxi̱ín xúgi̱. Mú, lá nuʼnimbulúʼ xó má Marta rí gajkhun matangi̱i̱n nda̱wa̱á xáʼ. Rígá mbaʼa numuu mu muʼthá ikháá xó má niʼthí Marta: “Ndayo ri mbaʼya”. Maski ajndu xúʼko̱, májánʼ gáʼni rí mundxaʼwamíjna̱ náa numuu rí nduʼyáá rí gajkhun nindxu̱u̱ rúʼko̱.

3, 4. Xú káʼnii nimbáyúu Marta rí Jesús ndiʼkhún niʼnigabi̱i̱n tikhun bi̱ nikháñun rá.

3 Marta nixtáa mijngii náa Jerusalén. Ikha jngó ikhaa na̱nguá ndiʼyoo índo̱ Jesús nikuxi̱i̱ a̱ʼdióo mbáa a̱ʼgú xuáʼa̱ náa mijngii xuajin Naín, náa Galilea, mú mbáa niʼdxuun milagro rí nirígá. Ikhaa má kayuʼ nirígá índo̱ Jesús nikuxi̱i̱ wáxioo Jairo mbáa náa Capernaum. Bi̱ nikuwa ikhí “ndiya ri nijañu”. Mú Jesús nigujtun ñawúunʼ ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n: “Dxaʼgu, arraxunʼ”. Ga̱jma̱a̱ mbá nacha̱ nituxi̱i̱ (Luc. 7:11-17; 8:41, 42, 49-55). Xó má Marta ga̱jma̱a̱ ndxájuu, María, ndiyáá rí Jesús ma̱ndoo maʼni thanún bi̱ naʼniún nandii. Ikha jngó nikumu̱ún rí á mu ikhaa ni̱ʼkha̱nú wapha, Lázaro xákhañuu. Mú, ndiéjunʼ gárígá xúgi̱ rí nikháñuu bi̱ nambáxu̱u̱ májánʼ ga̱jma̱a̱ Jesús rá. Marta niʼthúu̱n Lázaro rí mata̱nga̱a̱ nda̱wa̱á, “índo̱ gártumuu mbiʼi”. Náa numuu ndiʼyoo rí gajkhun marigá rígi̱ xá. Ga̱jma̱a̱ náa numuu nduʼyáá rí gajkhun magabiín bi̱ nikháñun ga̱jma̱a̱ rí a̱ngiu̱lú ma̱ndoo maguaxu̱ún nda̱wa̱á rá.

4 Rígá mbaʼa numuu mu muguaʼdáá fe rí magabiín bi̱ nikháñun. Rí xúgi̱ mbuʼyáá tikhuu. Índo̱ gúʼnigajmaa rígi̱, mbáa muxkamaa tikhuu ku̱ma̱ ga̱jma̱a̱ numuu rí magabiín, rí tundxaʼwámi̱jna̱ nákha ginii. Rígi̱ maʼni gujkhuʼ fe ndrígúlú rí mbuʼñún a̱ngiu̱lú bi̱ nikháñun.

“NDAYO RI MBAʼYA”

5. Náa numuu rí Marta ndiʼyoo májánʼ rí Lázaro magabi̱i̱ xá.

5 Guʼyáá rí Marta táʼthi rí gíʼthu̱u̱n rí ndxájuu matuxi̱i̱, niʼthí rí gajkhun ndaʼyoo rí matuxi̱i̱. Náa numuu rí niʼnimbo̱o̱ rígi̱ xá. Numuu rí nákha xóó tsegiʼdu̱u̱ ráʼtáraʼa Jesús, nákha ikhaa xóó nindxu̱u̱ dxáʼgú, mbáa niʼdxuun rí nithi ga̱jma̱a̱ numuu milagros náa goʼwóo ga̱jma̱a̱ náa sinagoga. Mbáa narmáʼáan a̱jkiu̱lú ga̱jma̱a̱ numuu ajtsú rí na̱ʼkha̱ náa Escrituras.

6. Xú káʼnii milagro rí naninuʼ Marta rá.

6 Timbá miʼtsú rí gaʼyee Elías niʼnigabi̱i̱ mbáa bi̱ nikháñu bi̱ naʼthí náa Biblia. Nákha ikhú Jeobá nixnúu tsiakii mu maʼni milagros. Náa Sarepta náa mbá xuajen rí kaʼyoo Fenicia, mbáa a̱ʼgú xuáʼa̱ bi̱ migínáa nigruiguíi májánʼ mbáa gaʼyee. Ikhú Dios niʼni rí xátumuu aceite ga̱jma̱a̱ harina, ikha jngó ikha ga̱jma̱a̱ a̱ʼdióo nikuwa má xúʼko̱ (1 Rey. 17:8-16). Nda̱wa̱á, ada̱ niʼniuu nandii ga̱jma̱a̱ nikháñuu mú Elías niʼthá kháñuu Dios: “Atani mbá péñu, atani rí vida ndrígóo ada̱ bugi̱ mata̱nga̱a̱ náa ikhaa”. Jeobá niʼdxuun rí niʼtájkáan Elías ga̱jma̱a̱ nigabi̱i̱ ada̱ (atraxnuu 1 Reyes 17:19-22). * Marta nininuʼ májánʼ milagro rígi̱.

7, 8. a) Ndiéjunʼ niʼni Eliseo ga̱jma̱a̱ numuu mbáa a̱ʼgu̱ bi̱ nixtáa gíná wéñuʼ rá. b) Ndiéjunʼ nisngájma ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá milagro rí niʼni Eliseo rá.

7 Gaʼyee Eliseo, bi̱ niriʼkuriyaʼ Elías, nikuxi̱i̱ imba̱a̱ bi̱ naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu náa Biblia. Náa xuajen Sunem, nixtáa mbáa israelita bi̱ nigiʼdoo numuu bi̱ na̱nguá nigiʼdiin e̱ji̱n, ga̱jma̱a̱ ajmbio̱o̱ nikhi̱i̱ má. Numuu rí ikhaa nigruiguíi májánʼ Eliseo, Dios nixniúu mbáa ada̱. Nguáthá tsiguʼ nda̱wa̱á, ada̱ nikháñu. Ikhaa nixtáa gíná wéñuʼ. Ni̱jkha̱ gáʼthúu̱n ajmbio̱o̱ rí maʼga̱ gáʼyoo gaʼyee bi̱ xtáa náa kúbá Carmelo, rí naʼni mbá 30 kilómetros rí mitsínguánnʼ. Eliseo nikuʼmaa rí maʼga̱ ginii ñumbáá ndrígóo, bi̱ mbiʼyuu Guehazí, asndu náa Sunem. Mú tájmaa maʼnigabi̱i̱. Ikhú ni̱ʼkha̱nú ru̱dúu̱ ada̱ ga̱jma̱a̱ Eliseo (2 Rey. 4:8-31).

8 Gaʼyee nito̱ʼo̱o̱ náa guʼwá ga̱jma̱a̱ niʼtájkáan náa níjniúu kabóoʼ ada̱. Ikhú, Jeobá nikuxi̱i̱ ada̱. Índo̱ ndiʼyoo ru̱dúu̱ ra̱ʼkhá tháán gagi nixtáa (atraxnuu 2 Reyes 4:32-37). * Ga̱jma̱a̱ mbáa nirmáʼáan a̱jkiu̱u̱n xóo niʼtájkáan Ana, bi̱ na̱nguá giʼdiin e̱ji̱n. Índo̱ ni̱jkha̱ kayáa a̱ʼdióo Samuel náa tabernáculo, niʼthí rí Jeobá “naʼni maguajtaa náa Iñá wa̱jinʼ” ga̱jma̱a̱ “nakuxi̱i̱n” (1 Sam. 2:6). Nduʼyáá rí ikhaa ma̱ndoo maʼni rí matsimuu o makuxi̱i̱ a̱ʼdióo a̱ʼgú Sunem, Dios nisngájma rí ma̱ndoo makuxi̱ín bi̱ nikháñun.

9. Xú káʼnii eʼthí náa Biblia rí nigabi̱i̱ imba̱a̱ xa̱bu̱ rá.

9 Mú raʼkháa i̱ndó milagro rúʼko̱ rí niʼni Eliseo. Ikhaa ninindxu̱u̱ gaʼyee mbá a̱jma̱ skiñúʼ gu̱wa̱ʼ tsiguʼ, niʼniuu nandii ga̱jma̱a̱ nikháñuu. Nda̱wa̱á, i̱ndó itsu̱u̱ Eliseo niguanáa, ikhú ninújngún mijngii náa nijuiʼdi̱i̱ tikhun israelitas bi̱ nigún gúdíi mbáa xa̱bu̱. Mbá nacha̱, nikujmiin tikhun xa̱bu̱ sia̱nʼ, ikha jngó nigájnun ragañun ga̱jma̱a̱ nidaaʼ xa̱bu̱ bi̱ nikháñuu náa nijuiʼdi̱i̱ Eliseo. Náa Biblia naʼthí: “Índo̱ xa̱biya̱ nixkajma itsu̱u̱ Eliseo, núkhu ndiʼya mbu̱júu̱, ga̱jma̱a̱ niwi̱ji̱” (2 Rey. 13:14, 20, 21). Gundxaʼwamíjna̱ rí Marta nijmañuu ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱. Nakujmaa kaʼwu rí Dios gíʼdoo tsiakii náa rí nakháñulú. Gundxa̱ʼwámi̱jna̱ ndiéjunʼ gándoo gajmañulú ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱. Na̱jkuánu nduʼyáá rí Dios gíʼdoo wéñuʼ tsiakii ga̱jma̱a̱ tsertumuu.

RÍ NIRÍGÁ NÁKHA SIGLO TIMBÁ

10. Ndiéjunʼ nigíʼnuu mbáa cristiana bi̱ nigumbiʼyuu Tabita ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ niʼni Pedro rá.

10 Náa Escrituras Griegas Cristianas ma̱ngaa naʼthí rí xa̱bi̱i̱ Dios ninigabi̱i̱n xa̱bu̱. Niʼthá má rí niʼni Jesús náa mijngii Naín ga̱jma̱a̱ náa goʼwóo Jairo. Nguáthá tsiguʼ nda̱wa̱á, apóstol Pedro niʼnigabi̱i̱ mbáa cristiana bi̱ nagumbiʼyuu Dorcas o Tabita. Nito̱ʼo̱o̱ náa guʼwá náa gídáʼ xuyuʼ, niʼthá kháñuu Jeobá ga̱jma̱a̱ niʼthí: “Tabita, arraxunʼ”. Núkhu ikhaa nigabi̱i̱, ga̱jma̱a̱ Pedro ‹nixnaxi̱i̱› náa inún a̱ngiu̱lú. Ga̱jma̱a̱ numuu milagro rígi̱, “mapumba’in xabo nijumu juya Señor”. Discípulos nuxunʼ bugi̱ ma̱ndoo muthi ga̱jma̱a̱ numuu Señor Jesús ga̱jma̱a̱ tsiakii rí gíʼdoo Jeobá mu maʼnigabi̱ín bi̱ nikháñun (Hech. 9:36-42).

11. Ndiéjunʼ niʼthí Lucas rí nigíʼnuu mbáa dxámá, ga̱jma̱a̱ xú káʼnii nikumu̱ún bi̱ ndiyáá milagro rí niʼni Pablo rá.

11 Mbaʼin xa̱bu̱ ndiyáá xú káʼnii nigabi̱i̱ imba̱a̱ xa̱bu̱. Mbóo mbiʼi, apóstol Pablo xtáa raxná mbá discurso asndu tikhu mbruʼun náa mbá guʼwá dí rígá náa Troas, rí xúgi̱ gíʼ náa noroeste ndrígóo Turquía. Eutico, mbáa dxámá gíʼ raʼdxaun náa ventana, ga̱jma̱a̱ niʼgu ikhú nijpátriguíi asndu náa ragajtsú piso. Bi̱ ni̱jkha̱nú ginii ninindxu̱u̱ Lucas, bi̱ ñajunʼ médico. Ikhaa táʼthi rí dxámá nánguá ku̱mu̱u̱, niʼthí rí nikháñu. Pablo nigajtaa náa escalera, ga̱jma̱a̱ ndiyáraʼaa dxámá ga̱jma̱a̱ niʼthún xúgínʼ rí Eutico ndaʼya. Milagro rúʼko̱ niʼniún tsiánguá bi̱ ndiyáá. Nixnúún wéñuʼ tsiakii índo̱ ndiyáá rí nigabi̱i̱ mbáa (Hech. 20:7-12).

MBÁ RÍ GAJKHUN KUAʼTI̱I̱N

12, 13. Nda̱wa̱á rí ndiʼyáá ga̱jma̱a̱ numún tikhun bi̱ nigabi̱ín, ndiéjunʼ graxe̱ guriʼña̱a̱ rá.

12 Rí niguámbulúʼ ndiʼyáá gíʼmaa maʼni rí muʼnimbulúʼ xó má Marta: Jeobá, bi̱ nixnúlú vida, maʼndoo makuxi̱ín bi̱ nikháñun. Náa xúgíʼ náa nituxi̱ín xa̱bu̱ nixtáa ndiʼyoo mbáa xa̱bi̱i̱ Dios, xóo Elías, Jesús o Pedro. Ma̱ngaa, xúgíʼ rúʼko̱ nirígá mbiʼi rí Jeobá naʼni milagros. Mú, lá magabi̱ín bi̱ nikháñun índo̱ tárígá milagro ráʼ. Lá ma̱ndoo muguaʼthi̱i̱n xa̱bi̱i̱ Dios rí Jeobá makuxi̱ín nda̱wa̱á bi̱ nikháñun ráʼ. Lá ma̱ndoo makumulúʼ xóo nikumu̱u̱ Marta, bi̱ niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu ndxájuu: “Ndayo ri mbaʼya” índo̱ gártumuu mbiʼi ráʼ. Náa numuu niʼnimbo̱o̱ ikhaa rí magabi̱ín xa̱bu̱ nda̱wa̱á rá. Ga̱jma̱a̱ náa numuu ma̱ndoo muʼnimbulú rúʼko̱ mangáanʼ rá.

13 Náa Biblia, na̱ʼkha̱ raʼthí ga̱jma̱a̱ numún mbaʼin xa̱bi̱i̱ Dios bi̱ niguájun jmbu náa ikhaa ga̱jma̱a̱ ndiyáá rí matuxi̱ín bi̱ nikháñun nda̱wa̱á. Guʼyáá tikhuu.

14. Ndiéjunʼ gándoo gajmañulú ga̱jma̱a̱ numuu Abrahán rí matuxi̱ín xa̱bu̱ rá.

14 Atatsaʼwáminaʼ rí Dios niʼthúu̱n Abrahán rí maʼni ga̱jma̱a̱ Isaac, bi̱ phú magu̱u̱ xúgíʼ rí kaʼyoo ikhaa. Jeobá niʼthúu̱n Abrahán rí mbayáa a̱ʼdióo, bi̱ nandoo kaʼyoo wéñuʼ ga̱jma̱a̱ maxnáxi̱i̱ “xóo tsigijñaʼ” (Gén. 22:2). Gundxaʼwamíjna̱ xú káʼnii nikumu̱u̱ Abrahán. Jeobá niʼthúu̱n rí maʼni tsajkurámaaʼ xuajen ga̱jma̱a̱ numún e̱jín bi̱ gaguwáʼ nda̱wa̱á (Gén. 13:14-16; 18:18; Rom. 4:17, 18). Ma̱ngaa, niʼthúu̱n rí e̱ji̱i̱n maguwáʼ náa “Isaac” (Gén. 21:12). Mú, xú káʼnii gambánuu á mu Abrahán nixnáa xóo tsigijñaʼ Isaac rá. Dios niʼtámúʼúun Pablo mu maʼthí rí Abrahán niʼnimbo̱o̱ rí Dios gíʼdoo tsiakii mu maʼnigabi̱i̱ a̱ʼdióo (atraxnuu Hebreos 11:17-19). * Náa Biblia tséʼthi rí Abrahán naku̱mu̱u̱ rí á mu naʼnimbo̱o̱, a̱ʼdióo mbaʼya mbu̱júu̱ rí gáʼni nguáthá hora o mbiʼi nda̱wa̱á. Ikhaa táʼyoo nguánáa gátuxi̱i̱ Isaac. Mú niʼnimbo̱o̱ kaʼyoo Jeobá rí maʼnigabi̱i̱ mbu̱júu̱.

15. Ndiéjunʼ rí nigi̱ʼthu̱u̱n Job rá.

15 Job bi̱ kayá edxu̱u̱ náa goʼwóo ma̱ngaa gíʼthu̱u̱n rí matuxi̱i̱n xa̱bu̱ nda̱wa̱á. Nikro̱ʼo̱o̱ á mu nurujtu mbá ixi̱, ma̱ndoo maga̱ja̱a̱ ga̱jma̱a̱ mani̱ndxu̱u̱ xó mbá “ixi̱ nuxi̱ʼ”. Mú tsírígá xúʼko̱ ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ numbaaʼ (Job 14:7-12; 19:25-27). Á mu nakháñuu, xándoo gagajnáa mbáwíi náa iñá wa̱jinʼ ga̱jma̱a̱ maxtáa mbu̱júu̱ (2 Sam. 12:23; Sal. 89:48). Gajkhun, raʼkháa rúʼko̱ eyoo gáʼthúu̱n rí xándoo maʼnigabi̱ín xa̱bu̱. Job nikumu̱u̱ magíiʼ mbóo mbiʼi rí marmáʼáan a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo (atraxnuu Job 14:13-15). * Maski ajndu táʼyoo nguáná garigá rúʼko̱, nikumu̱u̱ rí bi̱ Niʼniáanʼ marmáʼáan a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo ga̱jma̱a̱ majmuu tsiakii ndrígóo mu maʼnigabi̱i̱.

16. Ndiéjunʼ niʼthúu̱n mbáa ángel gaʼyee Daniel rá.

16 Escrituras Hebreas ma̱ngaa naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu gaʼyee Daniel. Ninindxu̱u̱ jmbii má xúʼko̱ náa Dios mba̱yu̱ʼ tsiguʼ, ga̱jma̱a̱ ikhaa nixtáa má xúʼko̱ náa níjniúu. Mbóo mbiʼi, nikujmaa mbáa ángel bi̱ niʼthúu̱n rí nindxu̱u̱ “xa̱biya̱ bi̱ naʼni rí májánʼ wéñuʼ” ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n: “Araxtaa tsímáá. Araʼdáá tsiakii” (Dan. 9:22, 23; 10:11, 18, 19).

17, 18. Ndiéjunʼ nijuiʼtháán Daniel rí magíʼnuu nda̱wa̱á xá.

17 Daniel itháan magiʼdoo 100 tsiguʼ ga̱jma̱a̱ inuu makhañúu. Mbáa niraximínaʼ xú káʼnii gáxtáa nda̱wa̱á. Lá maxtáa mbu̱júu̱ xáʼ. Xúʼko̱ kaʼnii. Índo̱ námbá libro ndrígóo Daniel, nuraxnuu rí Jeobá niʼthúu̱n: “Ga̱jma̱a̱ ikháánʼ, ayuʼ asndu náa námbá; ga̱jma̱a̱ mbi̱ya̱a̱ xa̱ʼ” (Dan. 12:13). Gaʼyee ndiʼyoo rí bi̱ nikháñun ndu̱ya̱a̱ xúnʼ ga̱jma̱a̱ rí náa Iñá wa̱jinʼ nda̱a̱ “ñajunʼ, nda̱a̱ ku̱ma̱, asndu má nda̱a̱ rí gajmañaʼ matani” (Ecl. 9:10). Inuu makhañúu, mú xámbá aʼkhíí. Dios niʼthúu̱n rí magíʼnuu mbá rí mitsaan nda̱wa̱á.

18 Ajngáa rí nijuiʼtháán gaʼyee Daniel naʼthí xóó: “Magabiín mu matrigú rí kaʼyaʼ índo̱ gámbá mbiʼi”. Tajuiʼtháán nguáná phú gárígá rígi̱. Ndiyóoʼ makhañúu ga̱jma̱a̱ mbayáa xu̱ʼ. Mú ajngáa “magabiín mu matrigú rí kaʼyaʼ” nindoo gáʼthi kaʼwu rí magabi̱i̱ mbu̱júu̱. Nguáná rá. “Índo̱ gámbá mbiʼi”, mba̱yu̱ʼ mbiʼi nda̱wa̱á rí nikháñuu. La Nueva Biblia al Día naʼtáriyaʼ xúgi̱ ajngáa rúʼko̱: “Índo̱ gártumuu mbiʼi maraxu̱nʼ náa iñáʼ mu matrígúu rí májánʼ”.

Xó má Marta, maʼndoo muʼnimbulúʼ rí matuxi̱ín xa̱bu̱. (Atayáá kutriga̱ 19 ga̱jma̱a̱ 20).

19, 20. a) Xú káʼnii kagujtuminaʼ rí niʼnigajmaa ga̱jma̱a̱ numuu rí Marta niʼthúu̱n Jesús rá. b) Ndiéjunʼ gúʼyáá náa imbo̱o̱ artículo rá.

19 Marta nigiʼdoo mbaʼa numuu mu maʼnimbo̱o̱ rí ndxájuu Lázaro “mbaʼya” índo̱ gártumuu mbiʼi. Rí nijuiʼtháán Daniel ga̱jma̱a̱ rí xóo Marta niriʼñuu Jesús gíʼmaa maxnúlúʼ tsiakii rí bi̱ nikháñun matuxi̱ín mbu̱júu̱.

20 Mbaʼa rí ndiʼyáá rí gajkhun nindxu̱u̱ rí nirígá nákha wajyúúʼ náa nasngájma rí bi̱ nikháñun ma̱ndoo magabiín. Ma̱ngaa niʼthá ga̱jma̱a̱ numún xa̱bi̱i̱ Dios bi̱ ndiyáá rí nda̱wa̱á matuxi̱ín bi̱ nikháñun. Lá rígá mbá rí nasngájma rí ma̱ndoo matuxi̱ín bi̱ nikháñun mba̱yu̱ʼ tsiguʼ nda̱wa̱á rí nijuiʼthá magabiín ráʼ. Á mu xúʼko̱, maguaʼdáá mbaʼa numuu rí muguaʼthi̱i̱n magabiín bi̱ nikháñun xó má niʼnimbo̱o̱ Marta. Mú, nguánáa rá. Guʼyáá rígi̱ náa imbo̱o̱ artículo.

^ párr. 6 1 Reyes 17:19-22: “Mú ikhaa niʼthúu̱n: “Araxniuʼ a̱ʼdiáaʼ”. Ikhú ikhaa nigruiguíi a̱ʼdióo a̱ʼgu̱ ga̱jma̱a̱ ni̱jkha̱ kayáa náa tsu̱du̱u̱ guʼwá, náa xtáa ikhaa, ga̱jma̱a̱ nitámaʼ náa xiyawu. Ga̱jma̱a̱ nigíʼdu̱u̱ niʼthúu̱n Jeobá: “Oh Jeobá Dios ndrígóʼ, ma̱ngaa náa a̱ʼgú xuáʼa̱ náa xtáá natani̱i̱ dí raʼkhí, índo̱ nataxíyáa a̱ʼdióo ráʼ.” Ga̱jma̱a̱ ajtsú nuthu nibóʼ náa tsu̱du̱u̱ ada̱; ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n Jeobá: ¡Oh Jeobá, atani mbá péñu, atani rí vida ndrígóo ada̱ bugi̱ mata̱nga̱a̱ náa ikhaa! Jeobá niʼdxuun rí niʼthúu̱n Elías, ga̱jma̱a̱ vida ndrígóo ada̱ nitanga̱a̱ náa ikhaa, ga̱jma̱a̱ ikhaa nigabi̱i̱”.

^ párr. 8 2 Reyes 4:32-37: “Índo̱ Eliseo nito̱ʼo̱o̱ náa guʼwá, ga̱jma̱a̱ dxámá bi̱ nikháñu kaʼmáaʼ náa xiyoo. Ikhú ikhaa nito̱ʼo̱o̱ ga̱jma̱a̱ nirugua̱a̱ xkrugua nda̱wa̱á rí nitu̱ʼu̱u̱n nájmi̱i̱n ikhiin ga̱jma̱a̱ nigíʼdu̱u̱ niʼtákáñuu Jeobá. Ga̱jma̱a̱ ikhaa nituxi̱i̱ ga̱jma̱a̱ nibóʼ náa tsu̱du̱u̱ ada̱, ga̱jma̱a̱ nigíʼma rawunʼ náa rawunʼ ada̱, ga̱jma̱a̱ iduu náa iduu ada̱, ga̱jma̱a̱ ñawun xaxoo náa ñawun xaxoo ada̱, ga̱jma̱a̱ niguanúu ikhí náa tsu̱du̱u̱ ada̱, ga̱jma̱a̱ xuyuʼ ada̱ nigíʼdu̱u̱ nigiga̱a̱ mañúú. Ikhú Eliseo nijngruigo̱o̱ náa guʼwá, mbá miʼtsú gi̱i̱ mbá miʼtsú ñuʼú, ga̱jma̱a̱ nitsimuu ga̱jma̱a̱ niguanúu náa tsu̱du̱u̱ ada̱. Ga̱jma̱a̱ dxámá nigíʼdu̱u̱ niréʼtsíinʼ mbá juwan nuthu, ikhú dxámá nimbáʼtoo iduu. Rí xúgi̱ ikhaa nindxa̱ʼóo Guehazí ga̱jma̱a̱ niʼthí: “Atatsaʼwáá a̱ʼgú sunamita”. Ikhú ikhaa nindxa̱ʼóo, ga̱jma̱a̱ ikhaa nito̱ʼo̱o̱ náa gídáʼ Eliseo. Ikhú ikhaa niʼthí: “Ayáa a̱ʼdiáaʼ”. Ga̱jma̱a̱ a̱ʼgu̱ nito̱ʼo̱o̱ ga̱jma̱a̱ nismbátigo̱o̱ náa inuu, ikhú ndiyáa a̱ʼdióo ga̱jma̱a̱ nigájnuu”.

^ párr. 14 Hebreos 11:17-19: “Ga̱jma̱a̱ numuu fe Abrahán, índo̱ nijuiʼtháán rí maʼni, nixnáxi̱i̱ Isaac, bi̱ asndu nadxuu nigruigú rí niʼthí Dios maʼni ga̱jma̱a̱ nigíʼ maxnáxi̱i̱ a̱ʼdióo, bi̱ mbáwíi, maski ajndu nijuiʼtháán: “Numuu rí náa Isaac gaguwáʼ e̱jín xíñáʼ”. Mú nikumu̱u̱ rí Dios gíʼdoo tsiakii rí ma̱ndoo maʼnigabi̱i̱ náa wa̱jinʼ; ga̱jma̱a̱ nigruiguíi ikhí xóo mbá xkri̱da”.

^ párr. 15 Job 14:13-15: “¡Oh maski ajndu náa Iñáʼ gatarkaʼwún, maraʼdúún ngo̱ʼo̱o̱ asndu índo̱ ganújngoo rí nakiʼnán, ga̱jma̱a̱ mataʼgíʼ mbá mbiʼi mu marmáʼáan a̱jkia̱nʼ xta̱yo̱ʼ! Á mu mbáa xa̱bu̱ na̱jkha̱nú nakháñuu, lá ma̱ndoo maxtáa mbu̱júu̱ xáʼ. Magúʼthu̱u̱n xúgíʼ mbiʼi rí gáxtáá rañejunʼ, asndu índo̱ gáʼkha̱ bi̱ maʼni kríñunʼ. Ikháánʼ matandxaʼoʼ ga̱jma̱a̱ ikhúúnʼ mariʼñaʼ. Numuu rí ikháánʼ nandaʼ wéñuʼ matani rígi̱”.