Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

Guʼyaridáá fe ga̱jma̱a̱ xóo niʼnimbo̱o̱ Noé, Daniel ga̱jma̱a̱ Job

Guʼyaridáá fe ga̱jma̱a̱ xóo niʼnimbo̱o̱ Noé, Daniel ga̱jma̱a̱ Job

“Noé, Daniel ga̱jma̱a̱ Job, numuu rí ikhiin nini rí jmbu makáwíin” (EZEQ. 14:14).

AJMÚÚ 89 GA̱JMA̱A̱ 119

1, 2. a) Náa numuu rí ma̱ndoo maxnúlúʼ tsiakii xkri̱da ndrígóo Noé, Daniel ga̱jma̱a̱ Job rá. b) Ndiéjunʼ nirígá índo̱ Ezequiel niʼnirámáʼ ajngáa rí kayá edxu̱u̱ náa artículo rígi̱ rá.

LÁ XTAA ratamíniʼ ga̱jma̱a̱ mbá nandii, nda̱a̱ mbújkha̱a̱, xkujndu o i̱ʼwáʼ kayúʼ xó má rígi̱ ráʼ. Lá naʼniaʼ mingíjyúuʼ nguáná matani ñajunʼ Dios ga̱jma̱a̱ gagi ráʼ. Á mu xúʼko̱ eʼniaʼ, xkri̱da ndrígu̱ún Noé, Daniel ga̱jma̱a̱ Job ma̱ndoo maxnáʼ tsiakii. Xa̱bu̱ aʼkhá bugi̱ niraʼníí xkujndu ikháá má kayuʼ xóo kuwáanʼ ruraʼníí mangáanʼ. Tikhun asndu migamíi makhañún. Maski ajndu xúʼko̱ nikuwa jmbu náa Jeobá, ga̱jma̱a̱ ikhaa nigruigi̱i̱n xóo mbá xkri̱da májánʼ bi̱ niguáʼdáá fe ga̱jma̱a̱ ninimbu̱ún (atraxnuu Ezequiel 14:12-14). *

2 Ezequiel niʼnirámáʼ ajngáa rí kayá edxu̱u̱ náa Babilonia nákha tsiguʼ 612 tsiguʼ ginii, * witsu tsiguʼ ginii nákha xóó tseguma gámbáa Jerusalén dí ragájkhun, rí nirígá nákha tsiguʼ 607 (Ezeq. 1:1; 8:1). Káaʼ nguáthi̱i̱n nisngajma rí ninindxu̱ún xóo ninindxu̱u̱ Noé, Daniel ga̱jma̱a̱ Job, ga̱jma̱a̱ nijuixnún tsinaʼ mu makáwíin (Ezeq. 9:1-5). Náa rí ikhiin nixtáa Jeremías, Baruc, Ébed-mélec ga̱jma̱a̱ recabitas.

3. Ndiéjunʼ gúʼyáá náa artículo rígi̱ rá.

3 Índo̱ gaguma gámbáa numbaaʼ xkawiiʼ rígi̱, i̱ndó bi̱ guáʼdáá tsinaʼ maguma káwíin bi̱ Jeobá gáʼñun xóo bi̱ nuni rí jmbu, xóo Noé, Daniel ga̱jma̱a̱ Job (Rev. 7:9, 14). Ikha jngó, guʼyáá náa numuu rí Dios nigruigi̱i̱n xa̱bu̱ bugi̱ xóo xkri̱da bi̱ nini rí jmbu. Índo̱ gúʼthá ga̱jma̱a̱ numuu mámbáa xa̱bu̱ bugi̱, ginii mbuʼyáá ndiéjunʼ xkujndu niraʼníí ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á gúʼyáá xú káʼnii guʼyaridáá fe ndrígu̱ún ga̱jma̱a̱ xóo ninimbu̱ún.

NOÉ NISNGÁJMA FE JMA̱A̱ NIʼNIMBO̱O̱ ITHÁAN RÍ MÍJNA GU̱WA̱ʼ CIENTO TSIGUʼ

4, 5. a) Ndiéjunʼ xkujndu niraʼnuu Noé rá. b) Náa numuu rí nagájnuriyoʼ rí niʼngo̱o̱ xá.

4 Xkujndu rí niraʼnuu. Nákha mbiʼi rí nixtáa Enoc, xiʼñú egoo Noé, xa̱bu̱ nirajñunʼ wéñuʼ náa Dios. Asndu nutha “rí xkawiʼ” ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá (Jud. 14, 15). Nirígá má xúʼko̱ dí ra̱májánʼ. Nákha mbiʼi rí nixtáa Noé, náa “ku̱ba̱ʼ ndijoo wéñuʼ rí nuxmijná”. Ángeles bi̱ xkawiinʼ nirtaximi̱jna̱ xóo xa̱bu̱ numbaaʼ, nidin gu̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ niguáʼdiin e̱jñún bi̱ mixkawiinʼ a̱jkiu̱ún ga̱jma̱a̱ nuxnún xa̱bu̱ (Gén. 6:2-4, 11, 12). Mú Noé ninindxu̱u̱ mixtiʼkuii. Náa Biblia naʼthí rí “Jeobá nindoo kaʼyoo wéñuʼ Noé”, bi̱ “nda̱a̱ rí niʼni tígo̱o̱ náa bi̱ nixtáa gajmíi̱n” ga̱jma̱a̱ “nijngruigo̱o̱ ga̱jma̱a̱ Dios gajkhun” (Gén. 6:8, 9).

5 Guʼyáá rí nasngájma ajngáa rígi̱ ga̱jma̱a̱ numuu xa̱bu̱ jmbii bugi̱. Gundxaʼwamíjna̱ nguáthá tsiguʼ niʼni má xúʼko̱ ñajunʼ Jeobá Noé, náa numbaaʼ xkawiiʼ nákha xóó tséʼni Ruʼwa mbiiʼ. Raʼkháa i̱ndó ajtsú skiñúʼ gu̱wa̱ʼ tsiguʼ o a̱jkhu̱ skiñúʼ tsiguʼ xóo ekuwa mbaʼin xa̱bu̱ rí mbiʼi xúgi̱, ninindxu̱u̱ itháan rí majun ciento tsiguʼ (Gén. 7:11). Ga̱jma̱a̱ mixtiʼkhu nindxu̱u̱ náa ikháanʼlu rí mbiʼi xúgi̱, ikhaa na̱nguá nigiʼdoo mbá congregación rí mambáyúu maxtáa májánʼ ga̱jma̱a̱ Dios. Nakujmaa rí a̱ngui̱i̱n bi̱ nigumaa gajmíi̱n na̱nguá nimbayíí. *

6. Xú káʼnii nisngájma Noé rí nigiʼdoo tsiakii xá.

6 Noé raʼkháa i̱ndó nindoo mani̱ndxu̱u̱ mbáa xa̱bu̱ májáánʼ, ikhaa asndu támiñuu maʼthí ga̱jma̱a̱ numuu fe rí gíʼdoo náa Jeobá. Ikha jngó náa Biblia naxná mbiʼyuu bi̱ “niʼtáraʼa rí jmbu” (2 Ped. 2:5). Apóstol Pablo niʼnirámáʼ: “Ga̱jma̱a̱ fe rígi̱ nisngájma rí numbaaʼ naʼni dí raʼkhí” (Heb. 11:7). Ikhaa niʼngo̱o̱ ninduʼwajmaa, rí nikiʼníin kuyáá ga̱jma̱a̱ mbáa asndu nindúún muxnáá. Mú tajpatríguíi náa tsáʼkhá rí mamiñúu “gúni xa̱bu̱” (Prov. 29:25). Rí phú niʼni ikhaa, nigiʼdoo tsiakii rí Jeobá naxnún xa̱bi̱i̱ bi̱ nuni ñajunʼ ga̱jma̱a̱ fe.

7. Índo̱ Noé ndiyóoʼ maʼni arca, ndiéjunʼ xkujndu niraʼnuu xá.

7 Nda̱wa̱á rí Noé nijngruigo̱o̱ ga̱jma̱a̱ Dios itháan rí witsu ciento tsiguʼ, Jeobá niʼtáñajunʼ rí maʼni mbá arca mu makáwíin xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ xujkhúʼ (Gén. 5:32; 6:14). Noé niʼniuu mingíjyúuʼ maʼni mbá arca mba̱a̱ wéñuʼ. Ga̱jma̱a̱ ma̱ngaa ndiʼyoo rí xa̱bu̱ munduʼwajmaa ga̱jma̱a̱ makiʼníin kuyáá. Mú nigiʼdoo fe ga̱jma̱a̱ niʼnimbo̱o̱. “Xúʼko̱ kayuʼ niʼni” xó má Jeobá niʼthúu̱n (Gén. 6:22).

8. Xú káʼnii nisngájma Noé rí nikumu̱u̱ kaʼyoo Dios rí maxnúu xúgíʼ rí gáʼyóóʼ xá.

8 Noé ma̱ngaa niʼniuu mingíjyúuʼ maxnúu rí ndayóoʼ a̱ʼgiu̱u̱ gajmíi̱n e̱ji̱i̱n. Nákha xóó tsírígá Ruʼwa mbiiʼ, xa̱bu̱ ndiyóoʼ muñajunʼ gakhi̱i̱ mu mudu rí mu̱phu̱ ga̱jma̱a̱ Noé ma̱ngaa ndiyóoʼ mañajunʼ (Gén. 5:28, 29). Maski ajndu xúʼko̱, mú ikhaa tágíʼ mbayááʼ rí ndayóoʼ, rí phú niʼni, niʼni ñajunʼ Dios. Mbá a̱jma̱ skiñúʼ o a̱jma̱ skiñúʼ gu̱wa̱ʼ tsiguʼ rí ndiyóoʼ mu maʼni arca, nigíʼ ginii maʼni ñajunʼ Dios. Ga̱jma̱a̱ niʼni má xúʼko̱ itháan rí ajtsú ciento a̱jma̱ skiñúʼ gu̱wa̱ʼ nda̱wa̱á rí ni̱ʼkha̱ Ruʼwa mbiiʼ (Gén. 9:28). Phú májánʼ xkri̱da, nigiʼdoo fe ga̱jma̱a̱ niʼnimbo̱o̱.

9, 10. a) Xú káʼnii gándoo guʼyaridáá fe ga̱jma̱a̱ rí niʼnimbo̱o̱ Noé rá. b) Ndiéjunʼ gáʼni Jeobá á mu nuʼnimbulúʼ xtángoo ndrígóo xá.

9 Xú káʼnii guʼyaridáá fe ga̱jma̱a̱ rí niʼnimbo̱o̱ Noé rá. Nuʼni índo̱ numbáyii rí jmbu rí naʼni Jeobá, rí xúndawamíjna̱ náa numbaaʼ ndrígóo Satanás ga̱jma̱a̱ índo̱ nuʼgíʼ ginii Reino (Mat. 6:33; Juan 15:19). Gajkhun má rí numbaaʼ rígi̱ tsénigu̱ʼ rí eʼni. Mbá xkri̱da, numuu rí nuʼgíʼ nuʼnimbulúʼ xtángoo ndrígóo Dios ga̱jma̱a̱ numuu rí mataba̱ʼ ga̱jma̱ʼ mbáa, ga̱jma̱a̱ bi̱ gajmii, noticias nuthi numulúʼ náa tikhuu xuajen (atraxnuu Malaquías 3:17, 18). * Mú ikhaa kayúʼ xó má Noé, tsímiñulú nditháan eni xa̱bu̱, rí phú nuʼni, namíñulú kuʼyáá Dios. Numuu rí i̱ndó ikhaa ma̱ndoo maʼni rí makuwáanʼ kámuu (Luc. 12:4, 5).

10 Mámbáa rí ikháanʼ gíʼmaa maraximínáʼ: “Lá majngruigoʼ má xúʼko̱ ga̱jmu̱ʼ Dios índo̱ xa̱bu̱ munduʼwajmúún o muta numuʼ xáʼ. Lá naku̱mu̱ʼ ka̱yo̱o̱ Jeobá rí maxnúʼ xúgíʼ rí gáʼyóóʼ índo̱ gáʼniuu mingíjyúuʼ makhánúʼ ráʼ.” Á mu ikháánʼ natayaridáá fe ndrígóo Noé ga̱jma̱a̱ xóo niʼnimbo̱o̱, ma̱ndoo ma̱ta̱ya̱a̱ gajkhun rí Jeobá mañe̱wa̱nʼ (Filip. 4:6, 7).

DANIEL NISNGÁJMA FE JMA̱A̱ NIʼNIMBO̱O̱ NÁA MBÁ XUAJEN NÁA NIRÍGÁ WÉÑUʼ RÍ XKAWIʼ

11. Ndiéjunʼ xkujndu rí gakhi̱i̱ niraʼnuu Daniel gajmíi̱n ajtsíin bi̱ ni̱jkha̱ gajmíi̱n náa Babilonia rá. (Atayáá timbá xtiʼkhu).

11 Xkujndu rí niraʼnuu. Daniel nigún ku̱ya̱a̱ náa Babilonia, mbá xuajen náa nduyamajkhún wéñuʼ xándú ga̱jma̱a̱ nuni xawan. Babilonios tsíñún gúñún judíos ga̱jma̱a̱ ninduʼwajmiin ikhiin ga̱jma̱a̱ Dios ndrígu̱ún, Jeobá (Sal. 137:1, 3). Mbáa rúʼko̱ niʼni magawúnʼ wéñuʼ judíos bi̱ ninindxu̱ún jmbiin xóo Daniel. Ma̱ngaa, mbaʼin xa̱bu̱ ndiyáá ikhaa gajmíi̱n ajtsíin bi̱ ni̱jkha̱ gajmíi̱n, Hananías, Misael ga̱jma̱a̱ Azarías, numuu rí babilonios kuwa runiratúún mu muni ñajunʼ rey. Asndu nijuiʼthún jiáma bugi̱ ndiéjunʼ rí gúphu̱. Rígi̱ ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ mbá xkujndu numuu rí Daniel na̱nguá nindoo gáʼni “gachúminaʼ ga̱jma̱a̱ ganitsu ndrígóo rey” (Dan. 1:5-8, 14-17).

12. a) Xú káʼnii xa̱bu̱ ninindxu̱u̱ Daniel rá. b) Xú káʼnii nindxa̱ʼwáminaʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ numuu Daniel rá.

12 Daniel niraʼnuu mbá xkujndu rí itháan mingíjyúuʼ. Numuu rí nijmañuu wéñuʼ, nigruigú ñajunʼ kiejunʼ (Dan. 1:19, 20). Ikha jngó ma̱ndoo maʼnimbamínaʼ ga̱jma̱a̱ rí gáʼthi xándoo maxtiʼkhu̱u̱. Mú táʼni xúʼko̱. Ninindxu̱u̱ má xúʼko̱ xa̱bu̱ guabaaʼ, ndiʼyoo nguáthá eʼngo̱o̱ maʼni ga̱jma̱a̱ nixnúu xúgíʼ dí kaʼyoo Jeobá ga̱jma̱a̱ rí niʼngo̱o̱ niʼni (Dan. 2:30). Mú xóó nindxu̱u̱ dxámá índo̱ Jeobá nigíʼ xóo mbá xkri̱da jmbu gajmíi̱n Noé ga̱jma̱a̱ Job. Nduʼyáá rí Jeobá nikumu̱u̱ kaʼyoo ikhaa. Ga̱jma̱a̱ numuu rí Daniel nisngájma fe ga̱jma̱a̱ niʼnimbo̱o̱ xúgíʼ mbiʼi rí nixtáa. Mbáa ndiyóoʼ magiʼdoo mbá 100 tsiguʼ índo̱ mbáa ángel niʼthúu̱n ga̱jma̱a̱ ngajua rí Dios ndaʼyoo rí gíʼdoo wéñuʼ numuu (Dan. 10:11).

13. Náa numuu rí Daniel nimbáñun eʼwíínʼ judíos rá.

13 Núma̱aʼ má ga̱jma̱a̱ numuu Dios, Daniel nigi̱ʼi̱ xóo mbáa Xa̱bu̱ Ñajunʼ náa Babilonia ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á niʼtáñajunʼ náa Medopersia (Dan. 1:21; 6:1, 2). Mbáa Jeobá niʼni rígi̱ mu Daniel ma̱ndoo mambáyúu xuajñu, xó má nini̱i̱ José náa Egipto ga̱jma̱a̱ Ester ma̱ngaa Mardoqueo náa xuajen Persia (Dan. 2:48). * Gundxaʼwamíjna̱ xú káʼnii niʼni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n Ezequiel ga̱jma̱a̱ eʼwíínʼ judíos bi̱ ni̱jkha̱ kiʼdiin bi̱ ndiyáá xú káʼnii Jeobá nimbáñun xúgi̱ kaʼnii.

Jeobá ndaʼyoo rí guáʼdáá numún bi̱ naguajun jmbu. (Atayáá kutriga̱ 14 ga̱jma̱a̱ 15).

14, 15. a) Xú káʼnii embánii xóo kuwáanʼ ikháanʼ ga̱jma̱a̱ xóo rí nixtáa Daniel rá. b) Ndiéjunʼ ejmañún xa̱bu̱ bi̱ guáʼdiin e̱ji̱n rí mbiʼi xúgi̱ numuu xkri̱da ndrígóo anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ ru̱dúu̱ Daniel rá.

14 Xú káʼnii guʼyaridáá fe ga̱jma̱a̱ rí niʼnimbo̱o̱ Daniel rá. Rí mbiʼi xúgi̱ kuwáanʼ náa numbaaʼ xkawiiʼ náa nuxuda̱mi̱jna̱ aʼkhá ga̱jma̱a̱ numuu Babilonia la Grande, náa naʼtáñajunʼ xúgíʼ religión rí minduwaʼ, ikhí ni̱jkha̱nú “ninindxu̱u̱ guʼwún xa̱bu̱ wéñiʼ” (Rev. 18:2). Mú ikháanʼ ni̱ndxu̱lú xóo bi̱ naguwáʼ. Ikha jngó mixtiʼkuáanʼ ni̱ndxu̱lú ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ nunduʼwajmáanʼ (Mar. 13:13). Xó má ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ Daniel, guxuʼmamíjná mijngii náa Jeobá. Á mu nakumulú kuʼyáá ikhaa ga̱jma̱a̱ ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ guabaaʼ ma̱ngaa nuʼnimbulúʼ, Jeobá mbaʼyoo rí kuaʼdáá numulúʼ (Ageo 2:7).

15 Xa̱bu̱ bi̱ guáʼdiin e̱ji̱n xúgi̱ ma̱ndoo majmañún xkri̱da ndrígóo anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ ru̱dúu̱ Daniel. Náa numuu rá. Numuu rí Daniel ni̱jkha̱nú nindoo kaʼyoo Jeobá maski ajndu nirígá rí xkawiiʼ náa Judá índo̱ ikhaa nindxu̱u̱ mbáa dxámá lájuíin. Mú rúʼko̱ tárígá mbaaʼ marigá, nirígá numuu rí anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ ru̱dúu̱ nisngáá májánʼ (Prov. 22:6). Mbiʼyuu Daniel nandoo gáʼthúu̱n “Juez ndrígóʼ nindxu̱u̱ Dios”, nasngájma rí anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ ru̱dúu̱ nindúún kuyáá Jeobá. * Ikha jngó xa̱bu̱ bi̱ guáʼdiin e̱ji̱n, gaʼngo̱o̱ a̱jkia̱la índo̱ gúsngúún e̱jña̱la ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá. Xakanajkala (Efes. 6:4). Gutajkáan gajmiála ga̱jma̱a̱ numún ikhiin. Á mu nuni tsiakimíjna̱ mu mugiwanʼ náa a̱jkiu̱ún rí naʼthí náa Biblia, Jeobá maʼni tsajkurámáánʼ wéñuʼ (Sal. 37:5).

JOB NISNGÁJMA FE JMA̱A̱ NIʼNIMBO̱O̱ TÁʼNIUU Á MU NIGIʼDOO O NA̱NGUÁ

16, 17. Xú káʼnii nixtiʼkhuu vida ndrígóo Job rá.

16 Xkujndu rí niraʼnuu. Job niriʼkhuu wéñuʼ xóo nixtáa. Ikhaa “nijmaʼniiʼ numuu rí nigiʼdoo wéñuʼ náa xuajin mijngii rí náa nagájnuu A̱jkha̱ʼ” (Job 1:3). Nigiʼdoo wéñuʼ, nijmaʼniiʼ ga̱jma̱a̱ ra̱ʼkhá tháán ndiyamajkuíí (Job 29:7-16). Maski ajndu xúʼko̱, ikhaa na̱nguá nindxa̱ʼwáminaʼ rí gíʼdoo itháan numuu náa eʼwíínʼ o rí tséyóoʼ má Dios. Asndu Jeobá niʼthúu̱n “xa̱biu̱ʼ” ga̱jma̱a̱ niʼthí rí nindxu̱u̱ “mbáa xa̱bu̱ jmbi bi̱ nda̱a̱ aʼkhúun, bi̱ ndaʼyamajkhuu Dios ga̱jma̱a̱ tséʼni dí ra̱májánʼ” (Job 1:8).

17 Mú vida ndrígóo niriʼkhuu wéñuʼ mbá nacha̱. Niʼnimbáti̱ga̱ xúgíʼ ga̱jma̱a̱ nixtáa gíná wéñuʼ rí asndu nindoo makhañúu. Gajkhun má, ikháanʼ nduʼyáá rí Satanás bi̱ nigiʼdoo aʼkhúun, bi̱ niʼni tsu̱di̱i̱ índo̱ niʼthí rí ndaʼyamajkuu Jeobá ga̱jma̱a̱ numuu rí naxnúu rí gíʼdoo (atraxnuu Job 1:9, 10). * Jeobá ndiʼyoo rí nigiʼdoo wéñuʼ numuu rígi̱. Niniñuʼ rí Job masngájma rí nindxu̱u̱ jmbii ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí niʼni ga̱jma̱a̱ rí niʼni ñajunʼ ga̱jma̱a̱ xúgínʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ gajkhun.

18. a) Ndiéjunʼ rí itháan nanigua̱ʼ rí niwi̱ji̱ jmbu Job rá. b) Ndiéjunʼ esngájma ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá rí xóo niʼni ga̱jma̱a̱ numuu Job rá.

18 Satanás nigruiga̱ mbaʼa tsáʼkhá náa inuu Job, ga̱jma̱a̱ niʼni mandxa̱ʼóo edxu̱u̱ rí náa Dios e̱ʼkha̱ (Job 1:13-21). Nda̱wa̱á, ajtsíin bi̱ nambáxu̱u̱ gajmíi̱n niguwáʼ mu muni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n. Mú ninindxu̱ún ra̱míjínʼ ga̱jma̱a̱ nitháán rí Dios xtáa raxnúu rí kaʼyoo magruigú (Job 2:11; 22:1, 5-10). Mú Job niwi̱ji̱ jmbu. Gajkhun má rí nguáná tandxaʼwáminaʼ xóo rí maʼthí. Mú Jeobá nikro̱ʼo̱o̱ rí Job xtáa ramínuuʼ (Job 6:1-3). Ndiʼyoo rí xa̱bu̱ buʼko̱ xtáa gíná wéñuʼ, mú nimbá miʼtsú tániñuʼ maski ajndu Satanás niʼni gínáa, xóo muʼthá, nixnúu nángi eʼni ga̱jma̱a̱ índo̱ niʼthá numuu ga̱jma̱a̱ rí niʼninduwaʼ. Índo̱ niguámbá ranújngoo tsáʼkhá ga̱jma̱a̱ numuu fe rí gíʼdoo, Jeobá nixnúu a̱jma̱ nuthu rí gíʼdoo nákha ginii ga̱jma̱a̱ niʼni maxtáa mbá ciento a̱jma̱ skiñúʼ tsiguʼ xóó (Sant. 5:11). Xúgíʼ tsiguʼ rúʼko̱, Job niʼni ñajunʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱u̱n. Xú káʼnii eʼyáá rá. Numuu rí nikháñuu má mba̱yu̱ʼ tsiguʼ índo̱ Ezequiel niʼnirámáʼ ajngáa rí kayá edxu̱u̱ náa artículo rígi̱.

19, 20. a) Xú káʼnii gándoo guʼyaridáá fe ga̱jma̱a̱ rí niʼnimbo̱o̱ Job rá. b) Xú káʼnii gándoo guʼyaridáá rí nigáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n Dios xóo rí gúʼniu̱u̱n eʼwíínʼ rá.

19 Xú káʼnii guʼyaridáá fe ga̱jma̱a̱ rí niʼnimbo̱o̱ Job rá. Asndu xú káʼnii má kuwáanʼ, guʼni rí Jeobá magiʼdoo itháan numuu náa vida ndrígúlú, gakumulú kuʼyáá káxi̱ ikhaa ga̱jma̱a̱ guʼnimbulúʼ kuʼyáá ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱lú. Mú kuaʼdáá mbaʼa numuu ki xóo Job mu muʼni. Gundxa̱ʼwámi̱jna̱ ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱. Nduʼyáá wéñuʼ ga̱jma̱a̱ numuu Satanás ga̱jma̱a̱ tsáʼkhá rí nagruiga̱ (2 Cor. 2:11). Ga̱jma̱a̱ numuu libro ndrígóo Job nduʼyáá náa numuu Dios naniñuʼ marigá tsingíná. Ma̱ngaa rí niʼtáriyaʼ Daniel nambáyulúʼ makru̱ʼu̱lú rí Reino ndrígóo Dios nindxu̱u̱ mbáa Xa̱bu̱ Ñajunʼ bi̱ maʼtáñajunʼ náa xúgíʼ numbaaʼ, ikhaa má Jesucristo (Dan. 7:13, 14). Ga̱jma̱a̱ nduʼyáá rí Reino bugi̱ nacha̱ maʼni gámbáa kámuu xúgíʼ tsingíná.

20 Xóo rí nixtáa Job nasngájma rí gíʼdoo numuu rí magáwiinʼ a̱jkiu̱lú kuʼñúún a̱ngiu̱lú bi̱ numíniiʼ. Mbáa nguáná tikhun muthi rí na̱nguá endxaʼwamíjna̱ xó má niʼni Job (Ecl. 7:7). Mú gákru̱ʼu̱lú rí egíʼniin o guʼyáá itháan ñuʼú, ki xóo rí muʼthá númun o muʼni tsu̱dún. Xúʼko̱ guʼyaridáá Jeobá, bi̱ nandoo kaʼyulú ga̱jma̱a̱ Anu̱lú bi̱ nagáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyulú (Sal. 103:8).

JEOBÁ MAʼNI RÍ MAGUAJÚN GUJKHUʼ

21. Xá káʼnii embánii rí naʼthí náa 1 Pedro 5:10 ga̱jma̱a̱ xóo nixtáa Noé, Daniel ga̱jma̱a̱ Job rá.

21 Maski ajndu Noé, Daniel ga̱jma̱a̱ Job takuwa ikhaa má tsiguʼ ga̱jma̱a̱ mixtiʼkhu xóo nikuwa, niʼngu̱u̱n niraʼníí xkujndu. Rí xóo nikuwa naʼni marmáʼáan a̱jkiu̱lú ajngáa rí niʼthí apóstol Pedro, bi̱ niʼnirámáʼ: “Nda̱wa̱á rí nimíniiʼ nguáthá mbiʼi, Dios bi̱ májánʼ wéñuʼ a̱jkiu̱u̱n [...] ikhaa má gámbóo raʼniratáanʼla; ikhaa gáʼni rí maguajún jmbu, ga̱jma̱a̱ rí maguajún gujkhuʼ” (1 Ped. 5:10).

22. Ndiéjunʼ gúʼyáá náa i̱mba̱ artículo rá.

22 Ajngáa rí naʼthí náa 1 Pedro 5:10 gajkhun nindxu̱u̱ náa rí xuajñu Dios rí mbiʼi xúgi̱. Jeobá naʼthúlúʼ rí maʼni maguajún jmbu ga̱jma̱a̱ maguajún gujkhuʼ. Xúgiáanʼ nandulúʼ mundrígú tsiakii ndrígóo Jeobá ga̱jma̱a̱ makuwáanʼ jmbu. Ikha jngó nandulúʼ mbuʼyaridáá fe ga̱jma̱a̱ rí niʼnimbo̱o̱ Noé, Daniel ga̱jma̱a̱ Job. Xó má gúʼyáá náa imbo̱o̱ artículo, rí phú nimbáñun mu maguajún jmbu nindxu̱u̱ rí niniʼniiʼ Jeobá. Nikru̱ʼu̱u̱n xúgíʼ rí ikhaa gíʼthu̱u̱n náa ikhiin (Prov. 28:5). Ga̱jma̱a̱ mangáanʼ ma̱ndoo muʼni xúʼko̱ kaʼnii.

^ párr. 1 Ezequiel 14:12-14: “Ga̱jma̱a̱ ajngóo Jeobá niʼthúnʼ: “A̱ʼdióo xa̱biya̱, á mu rí mbá ku̱ba̱ʼ, nakudaminaʼ aʼkhá náa ikhúún’ índo̱ na̱nguá wíji̱ jmbu, ikhúúnʼ makruíyáʼ ñawúunʼ náa ikhaa ga̱jma̱a̱ mani rí xárígá pan nújndú, ga̱jma̱a̱ mani rí marigá ewiʼ ma̱ngaa mani gámbíin xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ xujkhú kharaʼdiin”. “‹Ga̱jma̱a̱ á mu ajtsíin xa̱bekha bugi̱ gakuwa ikhí: Noé, Daniel ga̱jma̱a̱ Job, numuu rí ikhiin nini rí jmbu makáwíin›, rígi̱ rí niʼthí Jeobá bi̱ naʼtáñajunʼ náa xúgíʼ numbaaʼ”.

^ párr. 2 Ezequiel ni̱jkha̱ kiʼyáa náa Babilonia nákha tsiguʼ 617 nákha tsiguʼ ginii. Ikhaa niʼnirámáʼ ajngáa rí niguxnuu Ezequiel 8:1–19:14 “nákha tsiguʼ majun” rí nigájnun, xóo muʼthá, tsiguʼ 612.

^ párr. 5 Anu̱u̱ Noé, Lamec, nimíñuu kaʼyoo Dios, mú nikháñu witsu tsiguʼ ginii nákha xóó tséʼkha̱ Ruʼwa mbiiʼ. Á mu ru̱dúu̱ gajmíi̱n a̱ngui̱i̱n xóó kuwa índo̱ nigíʼdu̱u̱ niʼni Ruʼwa mbiiʼ, taguma káwíin.

^ párr. 9 Malaquías 3:17, 18: “Ga̱jma̱a̱ ikhiin mani̱ndxu̱ún ndrígióʼ”, eʼthí Jeobá bi̱ gíʼdiin mbaʼin ejércitos “náa mbiʼi rí mani rí mani̱ndxu̱ún kiejunʼ. Ga̱jma̱a̱ masngajmún rí nagáwiinʼ a̱jkiu̱nʼ ka̱ñu̱u̱n xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ nagáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo a̱ʼdióo bi̱ naʼni ñajunʼ. Ga̱jma̱a̱ ikháanʼla mbu̱ya̱a̱ mbu̱júu̱ rí mixtiʼkuii mbáa bi̱ naʼni rí jmbu ga̱jma̱a̱ mbáa bi̱ naʼni dí ra̱májánʼ, mbáa bi̱ naʼni ñajunʼ Dios ga̱jma̱a̱ bi̱ xóó tséʼni ñajunʼ”.

^ párr. 13 Mbáa Dios niʼni má xúʼko̱ kaʼnii gajmíi̱n ajtsíin bi̱ ni̱jkha̱ gajmíi̱n Daniel bi̱ mangiin nindrigú mbá ñajunʼ (Dan. 2:49).

^ párr. 15 Atayáá nota rí na̱ʼkha̱ náa título náa libro ndrígóo Daniel.

^ párr. 17 Job 1:9, 10: “Ikhú, Satanás niriʼñuu Jeobá, ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n: “Rígá dí naraxnaa ikha jngó ndaʼyamajkuaʼ. Lá tatani mbóo gúláa mbajndi náa ikhaa ga̱jma̱a̱ náa goʼwóo ga̱jma̱a̱ náa xúgíʼ dí gíʼdoo xáʼ. Ikháánʼ nitani tsajkuramáʼ ñajunʼ dí gíʼdoo, ga̱jma̱a̱ xujkiúu ninindxu̱u̱n mbaʼin wéñuʼ náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ”.