Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

Ganindxu̱lú xa̱bu̱ bi̱ nagáwiinʼ a̱jkiu̱lú gajmiúlú xúgíʼ enii xa̱bu̱

Ganindxu̱lú xa̱bu̱ bi̱ nagáwiinʼ a̱jkiu̱lú gajmiúlú xúgíʼ enii xa̱bu̱

ÍNDO̱ Jesús niʼsngúún xa̱bi̱i̱ mutaraʼa ajngáa rí májánʼ, ndiʼyoo dí raʼkháa xúgínʼ xa̱bu̱ numbaaʼ gundrigú ga̱jma̱a̱ májánʼ (Luc. 10:3, 5, 6). Índo̱ nuʼtáraʼa, nguáná nuxkamin xa̱bu̱ bi̱ nutanumulú o nakiʼníin. Índo̱ narígá rígi̱ naʼniulú mingíjyúuʼ rí magaʼwíínʼ a̱jkiu̱lú kuʼñúún xa̱bu̱.

Xa̱bu̱ bi̱ nagáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n ndaʼyoo rí nda̱ñúnʼ ga̱jma̱a̱ xkujndu rí guáʼdáá xa̱bu̱, nagáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼñúnʼ ga̱jma̱a̱ nandoo mambáñun. Á mu nánguá egawiinʼ a̱jkiu̱lú ma̱ndoo mandáti̱gu̱lú gagi índo̱ nuʼtáraʼa ga̱jma̱a̱ xajmañulú gúʼtaraʼa májánʼ. Ikha jngó, mbaʼyóoʼ muʼnimíjna̱ mu magáwíinʼ a̱jkiu̱lú maʼni rí manigulúʼ muʼtáraʼa. Mani̱ndxu̱u̱ xóo mudríyaʼ ixi̱ náa aguʼ mu xájuiyuʼ (1 Tes. 5:19).

Xú káʼnii gándoo gajmañulú magáwíinʼ a̱jkiu̱lú, itháan índo̱ naʼniulú mingíjyúuʼ rá. Mbuʼyáá ajtsú xkri̱da rí ma̱ndoo mbuʼyaridáá: Xkri̱da ndrígóo Jeobá, Jesús ga̱jma̱a̱ apóstol Pablo.

GUʼYARIDÁÁ RÍ XÓO NAGÁWIINʼ A̱JKIU̱U̱N JEOBÁ

Mba̱yu̱ʼ tsiguʼ, Jeobá niʼngo̱o̱ rí nithi nduwaʼ dí ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ numuu. Maski ajndu xúʼko̱, xóó “majan akuin-jaʼñu tsi tsiyamakuiʼ, gajma tsi ramajin” (Luc. 6:35). Ga̱jma̱a̱ nasngájma rí xóó naʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n. Ikhaa nandoo rí “xúgínʼ xa̱bu̱ makáwíin” (1 Tim. 2:3, 4). Maski ajndu naguiyuʼ kaʼyoo dí ra̱májánʼ, Jeobá ndaʼyoo rí guáʼdáá wéñuʼ numún xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ tsíyoo rí nimbáa makhañúu (2 Ped. 3:9).

Jeobá ndaʼyoo rí Satanás niʼngo̱o̱ nirugoo a̱jkiu̱ún xa̱bu̱ bi̱ tsénimbu̱ún (2 Cor. 4:3, 4). Mbaʼin nijuiʼsngúún asndu nákha majkhinʼ nduwaʼ ga̱jma̱a̱ numuu Dios. Ikha jngó rí xóo nundxa̱ʼwa̱míjna̱ ga̱jma̱a̱ rí nakumu̱ún naʼniún mingíjyúuʼ mundrigú rí gajkhun rí na̱ʼkha̱ náa Biblia. Mú Jeobá nandoo mambáñun. Xú káʼnii eʼyáá rá.

Guʼyáá ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ kuwa náa Nínive. Maski ajndu xa̱bu̱ najmangunʼ wéñuʼ, Jeobá niʼthúu̱n Jonás: “Lá ragíʼmaa magaʼwíínʼ a̱jkiu̱nʼ ka̱yo̱o̱ Ninive xuajen rí mba̱a̱, náa rí kuwa itháan rí 120,000 xa̱bekha bi̱ tséyáá xú káʼnii mixtiʼkhu nindxu̱u̱ rí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ [ráʼ.]” (Jon. 4:11.) Jeobá ndiʼyoo rí xa̱bu̱ ninivitas na̱nguá guáʼdáá ku̱ma̱ ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa. Ikha jngó nagáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún ga̱jma̱a̱ nikunguanʼ Jonás mu maʼthúún xa̱bu̱ ndiéjunʼ endxa̱ʼwáminaʼ maʼni.

Ikháanʼlu nduʼyáá rí xa̱bu̱ guáʼdáá numún, xóo Jeobá. Ma̱ndoo mbuʼyaridáá á mu ra̱ʼkhá tháán eyulú mumbañún bi̱ nudxawunlú, maski ajndu nakujmaa rí xundrigú rí gajkhun.

GUʼYARIDÁÁ RÍ XÓO NAGÁWIINʼ A̱JKIU̱U̱N JESÚS

Xó má Anu̱u̱, Jesús nigáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún xa̱bu̱ bi̱ ndiñúnʼ mbuyááʼ Dios. “Rido Jesús ndiʼñu mbaʼin mendaʼko xabo, aʼkue ri puniñahuin akuin-jaʼñu, numu ri ndahua tsi mbaʼyo ri ini, asjndo xo idruʼun borrego tsi ndahua huaxtin, xkuaʼni idruʼun” (Mat. 9:36). Jesús ndiʼyoo itháan ñuʼún ki xóo kiexu̱u̱n. Ndiʼyoo rí xa̱bu̱ ede̱ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa ndxajkun nuni gíníi bi̱ nagún gudxawíín ga̱jma̱a̱ nisngúún kiʼsngáa rí nduwaʼ. Maski ajndu ndiʼyoo rí mbaʼin rí ikhiin maʼniún mingíjyúuʼ magún kidxuuʼ, “mbaʼa ini ri niʼsjngun” (Mar. 4:1-9).

Xúʼni̱ guabamijná índo̱ mbáa xa̱bu̱ tsíyoo gáʼdxuun timbá miʼtsú

Naxtiʼkhuu rí xóo xtáa mbáa xa̱bu̱, ma̱ngaa ma̱ndoo mariʼkhu̱u̱ rí xóo endxa̱ʼwáminaʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí gajkhun

Índo̱ xa̱bu̱ tsíñún gudxawíín ajngáa gíʼmaa mbuyáá itháan ki xóo kiexu̱u̱n ga̱jma̱a̱ gíʼmaa muraximíjna̱ náa numuu eriʼña xúʼko̱ kaʼnii. Mbáa tikhun xáʼndun gundrigú rí naʼthí náa Biblia o cristianismo ga̱jma̱a̱ numuu xkri̱da dí ra̱májánʼ rí nuni bi̱ ni̱ndxu̱ún cristianos. Mbáa eʼwíínʼ nithúún dí nduwaʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí nuʼnimbulúʼ. O mbáa xtáa bi̱ namiñuu á mu naʼdxawunlú, numuu rí bi̱ kuwa mijngii náa xtáa o bi̱ kaʼñún mutsijmaa.

Mbáa kuwa tikhun bi̱ xúriʼña májánʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí nákha ginii niraʼníí mbaʼa gaʼkhu rí niʼni gawúunʼ wéñuʼ. Mbáa misionera bi̱ mbiʼyuu Kim naʼthí: “Náa nutaráʼaxu mbaʼin nimíniʼ ga̱jma̱a̱ numuu guerra náa ninimbáti̱ga̱ xúgíʼ. Nándáa rí guáʼthi̱i̱n marigá nda̱wa̱á. Nánguá eyáá rí muni ga̱jma̱a̱ nánguá enimbu̱ún kuñún xa̱bu̱. Ikhí nuxkamiinxu xa̱bu̱ bi̱ tsínigu̱nʼ mudxawíín. Mbá miʼtsú nixnuʼ índo̱ xtáá rataráʼa”.

Ndiéjunʼ eʼni Kim mu masngájma má xúʼko̱ rí nagáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n xá. Ikhaa naʼthí: “Índo̱ xa̱bu̱ nuniuʼ dí ra̱májánʼ naniminaʼ marmáʼáan a̱jkiu̱nʼ ajngáa rí na̱ʼkha̱ náa Proverbios 19:11: ‹Xa̱bu̱ bi̱ nakro̱ʼo̱o̱ tsíkiʼnáa nacha̱›. Rí nda̱yo̱o̱ xú káʼnii kuwa xa̱bu̱ nambáyuʼ mu magaʼwíínʼ a̱jkiu̱nʼ ka̱ñu̱u̱n. Ma̱ngaa, raʼkháa xúgínʼ xa̱bu̱ tsindriguáanʼ májánʼ. Náa xuajen rúʼko̱ guáʼdíinʼ xu mbaʼin xa̱bu̱ bi̱ natangáanʼxu gúñu̱u̱n”.

Ma̱ngaa ma̱ndoo muraximíjna̱ xú káʼnii gakumulú índo̱ gúthulu ajngáa ndrígóo Reino á mu ikháanʼ ni̱ndxu̱lú xóo xa̱bu̱ bi̱ kuwa náa nuʼtáraʼa. Mbá xkri̱da á mu nuthulú rí nduwaaʼ ga̱jma̱a̱ numuu bi̱ nutaraʼa numuu Jeobá, mbáa ma̱ngaa muriʼña ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ mbaʼyóoʼ magáwíinʼ a̱jkiu̱ún kuyulúʼ. Rí marmáʼáan a̱jkiu̱lú kuʼyáá rí niʼthá ñajunʼ Jesús dí muʼniu̱u̱n xa̱bu̱ xó má eyulú magumáan’ rúʼko̱ gáxkaxáanʼ musngájma rí nagáwiinʼ a̱jkiu̱lú kuʼñúún eʼwíínʼ maski ajndu nguáná naʼniulú mingíjyúuʼ (Mat. 7:12).

GUʼYARIDÁÁ RÍ XÓO NAGÁWIINʼ A̱JKIU̱U̱N PABLO

Apóstol Pablo asndu nigáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún xa̱bu̱ bi̱ táʼnduun gudxawíín mbá kayuʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ nijmangunʼ. Náa numuu rá. Numuu rí tambumuu xú káʼnii xa̱bu̱ ninindxu̱u̱ nákha ginii. Ikhaa niʼthí: “Nákha ginii nitha wéñuʼ eʼwíínʼ ga̱jma̱a̱ nixkúún ga̱jma̱a̱ ninindxu̱ʼ mbáa xa̱bu̱ bi̱ na̱nguá nigiʼdoo gamajkhu. Mú, nini mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuyoʼ numuu rí nda̱a̱ dí e̱yo̱o̱ ga̱jma̱a̱ nini numuu rí tagúʼdoo fe” (1 Tim. 1:13). Ni̱jkha̱nú ndiʼyoo rí Jeobá ga̱jma̱a̱ Jesús nigáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n kuyáá. Mbáa nixkamin tikhun xa̱bu̱ bi̱ náa niʼtáraʼa bi̱ ninindxu̱ún xóo ninindxu̱u̱ ikhaa.

Nguáná, Pablo nixkamin xa̱bu̱ bi̱ nunimbu̱ún kiʼsngáa dí ragájkhun rí niʼníí má rígá. Xú káʼnii nikumu̱u̱ índo̱ ndiʼyoo rígi̱ xá. Hechos 17:16 naʼthí rí, mbóo miʼtsú rí xtáa náa xuajen Atenas, “pu-nida akuin rido ndiʼyo ri mba xuguinʼ xabo itun bigu [o xándú]”. Mú nijmuu rí nidaʼ a̱jkiu̱u̱n mu maʼtáraʼa májánʼ (Hech. 17:22, 23). Pablo niriʼkhuu xóo maʼtáraʼa xóo kuwa xa̱bu̱ mu maʼni káwíin tikhun rí ikhiin (1 Cor. 9:20-23).

Índo̱ nuxkamaa mbáa xa̱bu̱ bi̱ tsiriʼña májánʼ o naʼnimbo̱o̱ dí ragájkhun, ma̱ndoo muʼni ikhaa kayúʼ xóo niʼni Pablo. Gajmulú rí najmañulúʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí xóo kuwa xa̱bu̱ mu mumbáñuun muniʼnuʼ “ajngáa májánʼ dí marigá nda̱wa̱á” (Is. 52:7). Mbá xkri̱da, mbáa ndxájulú a̱ʼgu̱ bi̱ mbiʼyuu Dorothy naʼthí: “Mbaʼin xa̱bu̱ bi̱ kuwa náa nutaráʼaxu nijuiʼsngúún rí Dios migujkhuʼ a̱jkiu̱u̱n bi̱ naʼthí numulúʼ má xúʼko̱. Timbá, na̱thu̱u̱n rí májánʼ eni rí nunimbu̱ún náa Dios ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á nasngúún rí naʼthí náa Biblia ga̱jma̱a̱ numuu ngajua ndrígóo Jeobá ma̱ngaa rí naʼthí maʼni nda̱wa̱á”.

“ATANI GA̱JMA̱ʼ DÍ RA̱MÁJÁNʼ ÍNDO̱ NATANI RÍ MÁJÁNʼ”

Xa̱bu̱ bi̱ nuʼtáruʼun magún runi “itháan dí ra̱májánʼ” xó má e̱jkua̱ rartumulú náa “iwáá mbiʼi” (2 Tim. 3:1, 13). Mú ragíʼmaa muniʼñáʼ dí rígi̱ maʼga̱ raʼni rí xágawiinʼ a̱jkiu̱lú o ní xaguaʼdáá gagi. Jeobá naxnúlú tsiakii mu maʼngulú muʼni gajmiúlú ‹dí ra̱májánʼ índo̱ nuʼni rí májánʼ› (Rom. 12:21). Mbáa precursora bi̱ mbiʼyuu Jessica naʼthí: “Nguáná nuxkamin xa̱bu̱ bi̱ nuni mba̱ʼu̱míjna̱ bi̱ tsíñún gúyulú ga̱jma̱a̱ ajngáa rí na̱jkua̱ kuʼyúlú. Rígi̱ gáʼni rí makiʼnáanʼ. Índo̱ nagíʼdu̱u̱ natamíjná ga̱jmu̱ʼ mbáa, na̱ndo̱ʼo̱o̱ mañúú Jeobá rí mambáyuʼ mba̱yo̱o̱ xa̱bu̱ buʼko̱ xó má eʼyoo ikhaa. Xúʼko̱ nánguá, endxa̱ʼwa̱mínáʼ rí naku̱mu̱ʼ ga̱jma̱a̱ nandxa̱ʼwa̱mínáʼ xú káʼnii gámbáyúu”.

Nduʼñíinʼ má xúʼko̱ xa̱bu̱ bi̱ nandún muxkamaa rí gajkhun

Nda̱wa̱á, tikhun xa̱bu̱ muriʼña̱a̱ májánʼ ga̱jma̱a̱ tsiakii rí nuʼni mu mumbáñuun muniʼniiʼ Jeobá

Ma̱ngaa gíʼmaa mundxaʼwamíjna̱ xú káʼnii gúxnún tsiakii a̱ngiu̱lú bi̱ nuʼtáraʼa gajmiúlú. Jessica naʼthí: “Á mu mbáa rí ikháanʼ nigi’nuu mbá dí ra̱májánʼ, nagíminaʼ rí xandxa̱ʼwa̱mínáʼ wéñuʼ rí nirígá nákha ginii. Nariʼkhuu rí nata ga̱jma̱a̱ nagíminaʼ mata ga̱jma̱a̱ numuu mbá rí májánʼ, xóo rí nayambáá rí nataráʼa maski ajndu kuwa xa̱bu̱ bi̱ tsiriʼña májánʼ”.

Jeobá ndaʼyoo májánʼ xkujndu rí eraʼníí índo̱ nuʼtáraʼa, ga̱jma̱a̱ ikhaa nadxuu wéñuʼ índo̱ nagáwiinʼ a̱jkiu̱lú xóo ikhaa (Luc. 6:36). Gajkhun má, raʼkháa kámuu gagáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyulú Dios. Ma̱ngaa nduʼyáá májánʼ rí ikhaa ndaʼyoo náa mbi̱ʼi̱i̱ gáʼni gámbáa dí rígá náa numbaaʼ. Ikha jngó mbaʼyóoʼ muʼtáraʼa nacha̱ (2 Tim. 4:2). Ikha jngó gúʼni má xúʼko̱ ñajunʼ rígi̱ ga̱jma̱a̱ gagi ga̱jma̱a̱ gagáwiinʼ a̱jkiu̱lú kuʼñúún xúgíʼ enii xa̱bu̱.