Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

Xú káʼnii gándoo makuwá tsímáá ga̱jma̱a̱ májánʼ bi̱ nidamijná rá.

Xú káʼnii gándoo makuwá tsímáá ga̱jma̱a̱ májánʼ bi̱ nidamijná rá.

“I̱ndó á mu Jeobá eʼni guʼwá, ndíí ñajunʼ dí nuni bi̱ kuwa ruñajunʼ gakhii náa guʼwá.” (SALMO 127:1a)

1-3. Xú káʼnii nindxu̱u̱ xkujndu dí nuraʼníí bi̱ nidamijná rá. (Atayáá timbá xtiʼkhu.)

“Á MU mbáa naʼni mbá tsiakii mba̱a̱ ga̱jma̱a̱ nasngájma rí nandoo maxtáa májánʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ ndiyáa, Jeobá naʼni tsajkurámááʼ.” Rúʼko̱ rí niʼthí mbáa xa̱bu̱ bi̱ xtáa tsímáá bi̱ naʼni mbá 38 tsiguʼ rí ninigúnʼ. Xúʼko̱ kaʼnii, xa̱bu̱ bi̱ nidamijná ma̱ndoo makuwá gagi má xúʼko̱ ma̱ngaa rí mumbayúmi̱jna̱ índo̱ gaguaʼdáá xkujndu (Prov. 18:22).

2 Xúʼko̱ má kaʼnii, maguaʼdáá má xkujndu bi̱ nidamijná, ikha jngó náa Biblia naʼthí “aqui uguiʼni ri macuhue” (1 Cor. 7:28). Náa numuu rá. Numuu rí xkujndu ga̱jma̱a̱ gamiéjunʼ rí narígá mámbá mbiʼi maʼni rí maguaʼdáá itháan xkujndu. Rí matanimbánii rí naxtanda̱ʼa̱ʼ náa natiejunʼ ga̱jma̱a̱ matiewu̱u̱n e̱jña̱ʼ, rí maʼngo̱o̱ mbújkha̱a̱ índo̱ gámbá gu̱nʼ, índo̱ narígá nandii... Índo̱ narígá rígi̱ naʼni mingíjyúuʼ matríyaʼ mbiʼi mu maraxtaa ga̱jma̱ʼ bi̱ ndiyáa ga̱jma̱a̱ maʼndalá kuyamíjna̱ itháan. Ma̱ngaa índo̱ nagáanʼ o néʼngala itháan, numuu rí nájmáanʼ ni̱ndxa̱la xa̱bu̱ aʼkhá, mbáa rígi̱ maʼni rí mutamíjná ajngáa rí maʼnigawánla o xútamíjná májánʼ ga̱jma̱a̱ rúʼko̱ maʼni rí maguaʼdáá xkujndu (Sant. 3:2, 5, 8). Mañúú mañúú ní xáʼndala kuyamíjna̱ ga̱jma̱a̱ mandáti̱ga̱ gamajkhu. Ma̱ngaa xúgínʼ xa̱bu̱ bi̱ nidamijná nuraʼníí imbo̱o̱ xkujndu. Náa Biblia naxná mbiʼyuu “xúgíʼ rí naʼni xuwiʼ”, rí nandoo gáʼthi mataba̱ʼ ga̱jma̱ʼ mbáa, bi̱ tsítiyuʼ índo̱ nakudaminaʼ aʼkhá, bi̱ naguáʼdáá sia̱nʼ kuyamijná, bi̱ naxíñu̱u̱n, bi̱ najmangunʼ wéñuʼ, bi̱ nagiʼdu̱u̱n má xúʼko̱ (Gál. 5:19-21). Xúgíʼ rígi̱ maʼni rí muniñamíjna̱ bi̱ ninigu̱nʼ maski ajndu ra̱ʼkhá tháán májánʼ kuwa.

3 Ma̱ngaa kuwáanʼ “iwáá mbiʼi” ga̱jma̱a̱ náa numbaaʼ rígi̱ xa̱bu̱ nánguá eñún kuyamijná ga̱jma̱a̱ i̱ʼwáʼ rí nuni, naʼni gachúu xóo makuwá bi̱ nidamijná (2 Tim. 3:1-4). Imbo̱o̱ dí narígá, xúgiáanʼ nuʼni gajmiúlú mbáa bi̱ gíʼdoo sia̱nʼ bi̱ nandoo markuájinʼ bi̱ ninigu̱nʼ. Apóstol Pedro naʼtáruʼulú: “Su sjŋaʼla su ñajunʼ guixa, ica ñajunʼ xuri endiʼ su ŋgarigo randxaʼjuaʼ riʼdo ndayaʼ su micu” (1 Ped. 5:8; Rev. 12:12).

4. Xú káʼnii gándoo makuwá májánʼ ga̱jma̱a̱ gagi bi̱ nidamijná rá.

4 Mbáa ndxájulú bi̱ xtáa náa Japón naʼthí: “Ikhúúnʼ nijmúʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ numuu mbújkha̱a̱, ga̱jma̱a̱ tsetamíjna ga̱jmu̱ʼ a̱ʼgiu̱ʼ, rúʼko̱ niʼni rí ma̱ngaa maxtáa gíná wéñuʼ. Ma̱ngaa, tséʼni mba̱yu̱ʼ rí ikhaa nindoo kháñuu. Nguáná nagáanʼxu wéñuʼ rí asndu naʼni magi̱ʼdu̱xuʼ”. Nduʼyáá má rí marigá xkujndu náa xa̱bu̱ bi̱ nidamijná, mú, Jeobá má gambáyuluʼ muraʼníí ga̱jma̱a̱ makuwáanʼ májánʼ ga̱jma̱a̱ gagi (atraxnuu Salmo 127:1). Guʼyáá mbá witsu enii rí mambáyulúʼ makuwáanʼ májánʼ gajmiúlú bi̱ ndiʼyáa xó má tabique rí naguma ga̱jma̱a̱ guʼwá. Nda̱wa̱á, gúʼyáá xú káʼnii rí nandulúʼ kuʼyamijná nindxu̱u̱ xóo cemento rí nagiʼma ga̱jma̱a̱ tabique.

GU̱NI̱ RÍ MAXTÁA JEOBÁ NÁA IKHÁANʼ BI̱ NIDAMIJNÁ

5, 6. Xú káʼnii gándoo gúni rí maxtáa Jeobá náa bi̱ nidamijná rá.

5 Á mu bi̱ nidamijná nandún makuwá májánʼ ga̱jma̱a̱ gagi, gíʼmaa rí maʼndún kuyáá ga̱jma̱a̱ munimbu̱ún náa Jeobá. Náa Biblia naʼthí rí Jeobá gíʼmaa maxtáa náa bi̱ nidamijná (atraxnuu Eclesiastés 4:12). Rígi̱ eyoo gáʼthúu̱n rí gíʼmaa munimbu̱ún ikha ndrígóo. Isaías 30:20, 21 naʼthí rí Dios naxná ikhulú ga̱jma̱a̱ naʼthúlúʼ náa kamba̱a̱ gíʼmaa mu̱ʼgua̱. Mú Jeobá maxná ikhún, bi̱ nidamijná gíʼmaa muraxnuu Biblia nájmi̱i̱n (Sal. 1:1-3). Ma̱ngaa maʼndún kuyamíjna̱ itháan á mu nuni rí maʼni maʼgui̱i̱ índo̱ nunigajmaa mbá guʼwíin ga̱jma̱a̱ maguaʼdáá itháan tsiakii rí na̱ʼkha̱ náa Dios. Ma̱ngaa á mu nájmi̱i̱n etajkáan xúgíʼ mbiʼi, maʼngu̱u̱n muraʼníí tsáʼkhá dí rígá náa numbaaʼ ndrígóo Satanás.

Índo̱ nuni mbóó ñajunʼ Jeobá bi̱ nidamijná nandún kuyamijná itháan, nakuwa gagi ga̱jma̱a̱ nakuwa itháan mijngii náa ikhaa (Atayáá kutriga̱ 5 ga̱jma̱a̱ 6)

6 Guʼyáá xkridoo ndxájulú bi̱ xtáa náa Alemania, ikhaa naʼthí: “Nguáná na̱nguá kuwáanʼ tsímáá numuu rí kuaʼdáá xkujndu o numuu rí tsikru̱ʼu̱lú rí nindúún gúthulú, xtágabu rí na̱ʼkha̱ náa Biblia nambáyulúʼ maʼngo̱o̱ a̱jkiu̱lú ga̱jma̱a̱ muʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱lú kuʼyamijná. Nájma̱ rígi̱ gíʼdoo wéñuʼ numuu mu makuwá májánʼ bi̱ nidamijná”. Á mu nájmi̱i̱n nugíiʼ nuni rí Jeobá maxtáa náa ikhiin ga̱jma̱a̱ á mu nuni mbóó ñajunʼ Jeobá, makuwá itháan mijngii náa ikhaa ma̱ngaa maʼndún kuyamíjna̱ itháan.

XA̱BEKHA, GAʼNDALA KU̱ÑU̱U̱N GU̱ʼYA̱LA

7. Xú káʼnii gíʼmaa maʼni xa̱biya̱ náa a̱ʼgiu̱u̱ rá.

7 Xóo rí mayéʼga edxu̱u̱ náa a̱ʼgiu̱u̱ ma̱ndoo maʼni rí makuwá tsímáá ga̱jma̱a̱ maʼngu̱u̱n muraʼníí xkujndu. Náa Biblia naʼthí: “Cristo kayá edxu̱u̱ náa xa̱biya̱; xa̱biya̱ kayá edxu̱u̱ náa a̱ʼgu̱” (1 Cor. 11:3). Índo̱ Pablo niʼthí rígi̱, niʼtájuíí rí xa̱bekha bi̱ ninigu̱nʼ gíʼmaa munimbaníí rí muyegun edxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ muxna ikha: Xó má Cristo nixná ikhún xa̱bi̱i̱. Ikhaa táʼthun nimbá miʼtsú rí maʼni gawúunʼ o rí maʼni gíníin. Rí niʼni ikhaa, ninindxu̱u̱ májánʼ a̱jkiu̱u̱n, nindoo kaʼñúún, bi̱ niniñaminaʼ maratha̱a̱n, gua̱ba̱ʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ ninindxu̱u̱ mbáa xa̱bu̱ gua̱ba̱ʼ (Mat. 11:28-30).

8. Xú káʼnii gándoo gáʼni xa̱bu̱ bi̱ ninigúnʼ mu a̱ʼgiu̱u̱ mbaʼyamajkuu xá.

8 Xa̱bu̱ bi̱ ninigúnʼ bi̱ ndaʼyáridoo Jesús tséyóoʼ maʼthúu̱n a̱ʼgiu̱u̱ rí ndayóoʼ mbaʼyamajkuu. Rí phú naʼni, ndaʼyamajkuu “ajndo xuri guiʼma”, xóo muʼthá, tséʼni gawúnʼ, nakro̱ʼo̱o̱ rí ndayóoʼ. Ndaʼyamajkuu “xuri mba vaso ri misaʼcan mitarugua aqui” (1 Ped. 3:7). Xó má náa kuwa mbaʼin xa̱bu̱ o kuwa ndajkuíin naʼthúu̱n ga̱jma̱a̱ gamajkhu ma̱ngaa ndaʼyoo rí ndayóoʼ. Xúʼko̱ esngajma rí a̱ʼgiu̱u̱ gíʼdoo wéñuʼ numuu náa ikhaa (Prov. 31:28). Índo̱ nayéjkha̱ edxu̱u̱ xúʼko̱ kaʼnii náa a̱ʼgiu̱u̱, ikhaa maʼndoo kaʼyoo ga̱jma̱a̱ mbaʼyámajkuu, ga̱jma̱a̱ Jeobá naʼni tsajkurámiinʼ.

GU̱ʼU̱ BI̱ NINUJU̱Nʼ, GANINDXA̱LA̱ XA̱BU̱ GUABÁANʼ GA̱JMA̱A̱ GUNIMBALA NÁA JEOBÁ

9. Xú káʼnii esngájma a̱ʼgu̱ bi̱ ninújunʼ rí ikhaa naʼnimbo̱o̱ xá.

9 Á mu gajkhun rí nandulúʼ kuʼyáá Jeobá, nani̱ndxu̱lú xa̱bu̱ guabáanʼ, nduʼyáá rí ikhaa kaʼyoo maʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ nuʼnimbulúʼ kuʼyáá (1 Ped. 5:6). Xú káʼnii gándoo gusngajmá gu̱ʼu̱ bi̱ ninuju̱nʼ rí nduyamajkuíí rí naʼtáñajunʼ Jeobá rá. Mbá nindxu̱u̱ rí mambáyúu ajmbio̱o̱. Náa Biblia naʼthí: “Gu̱ʼu̱ bi̱ ninuju̱nʼ gunimbaníí rí nuthi ajmbiala, xó má eʼthí Señor” (Col. 3:18). Xúʼko̱, marigá awan rí ajmbio̱o̱ garaʼwíí maʼni rí a̱ʼgu̱ xániguʼ. Mú á mu tsenujngorámuʼ xtángoo ndrígóo Dios, a̱ʼgiu̱u̱ mambáyúu (1 Ped. 3:1).

10. Ndíjkha rí gíʼdoo numuu rí munimbu̱ún xá.

10 A̱ʼgu̱ bi̱ ninújunʼ gíʼdoo mba̱a̱ numuu. Nindxu̱u̱ bi̱ ‹nambáyúu› ajmbio̱o̱ (Mal. 2:14). Índo̱ nuriyaʼ awan, ikhaa naʼthúu̱n ga̱jma̱a̱ gamajkhu rí endxa̱ʼóo edxu̱u̱, maski ajndu xáʼthi maguma rí nandoo ikhaa. Rí maʼthí gíʼdoo wéñuʼ numuu, ikha jngó ajmbio̱o̱ naʼdxawun májánʼ rí naʼthí (Prov. 31:10-31). Rí xú eʼni a̱ʼgu̱ bi̱ ninújunʼ maʼni rí makuwá gagi, tsímáá ga̱jma̱a̱ mambaxúún májánʼ náa mbá guʼwíin, ga̱jma̱a̱ nájmi̱i̱n mbuyáá rí kuwa runi rí Jeobá e̱nda̱ʼa̱ (Efes. 5:22).

GAJMAÑALA MUNI MBA̱A̱ A̱JKIA̱LA

11. Ndíjkha rí gíʼdoo numuu rí muni mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuyamijná xá.

11 Imbo̱o̱ rí xóo mambáñun bi̱ nidamijná ikhaa nindxu̱u̱ rí muni mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuyamijná. Bi̱ nidamijná nandún kuyamijná itháan índo̱ nájmi̱i̱n nuni mbá tsiakii mu mambaxúún májánʼ ga̱jma̱a̱ nuni mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuyamijná (Col. 3:13). Á mu, nuyegun sia̱nʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí nini nákha ginii ga̱jma̱a̱ á mu narmáʼáan a̱jkiu̱ún mámbá rí nagiʼdu̱u̱n, bi̱ nidamijná numíniʼ wéñuʼ. Xó má tsúwáʼ naʼni gua̱ba̱ʼ guʼwá, rí niʼni gawúunʼ ga̱jma̱a̱ rí nuyegun sia̱nʼ gáʼni rí xáʼndun kuyamijná ga̱jma̱a̱ maʼniún mingíjyúuʼ muni mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuyamíjna̱. Mú, á mu nuni mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuyamijná nacha̱ xó má eʼni Jeobá, mambáxu̱u̱n itháan májánʼ (Miq. 7:18, 19).

12. Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n rí á mu nandún kuyamijná maʼni rí “[m]anujngorámúʼ mbaʼa aʼkhá” rá.

12 Rí maʼndún kuyamijná gajkhun tsegun ku̱ñu̱u̱n sia̱nʼ o ga̱jma̱a̱ dí raʼkhí nigumiin, rí naʼni “nanujngorámúʼ mbaʼa aʼkhá” (1 Cor. 13:4, 5; atraxnuu 1 Pedro 4:8). Xóo muʼthá, xúraxnuu nguáthá ikhoo guʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱lú kuʼyáá. Índo̱ Pedro niraxu̱u̱ Jesús nguáthá ikhoo gíʼmaa maʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo mbáa, ikhaa niʼthúu̱n: “Asndu ajtsú skíñúʼ gu̱wa̱ʼ ijuwan nuthu” (Mat. 18:21, 22). Ikhaa rúʼko̱ nindoo gáʼthúu̱n rí cristianos gíʼmaa muni mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuñún eʼwíínʼ xúgíʼ mbiʼi rí gáʼyóóʼ (Prov. 10:12). *

13. Ndiéjunʼ gándoo gúʼni á mu naʼniulú mingíjyúuʼ muʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱lú rá.

13 Annette naʼthí: “Á mu bi̱ nidamijná tséni mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuyamijná, naʼni makiʼníin kuyamijná itháan ga̱jma̱a̱ nánguá enimbu̱ún rí nutamijná, rúʼko̱ naʼni gachúu rí nidamijná. Rí majmañún muni mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuyamijná maʼni rí mambaxúún itháan májánʼ”. Ndiéjunʼ gándoo gúʼni á mu naʼniulú mingíjyúuʼ muʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱lú rá. Mbá rí mambáyulúʼ nindxu̱u̱ rí mundxaʼwáá edxu̱lúʼ rí májánʼ. Guʼyáá rí májánʼ rí naʼni ga̱jma̱a̱ guʼtháán rí májánʼ dí xtáa raʼni (Col. 3:15). Á mu nuni xúʼko̱ kaʼnii bi̱ nidamijná makuwá tsímáá, mambaxúún itháan májánʼ ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ gúyaa rí Jeobá xtáa gagi ga̱jma̱a̱ numún (Rom. 14:19).

GUNI XÚGÍʼ RÍ NANDALÁ MUNIALA XA̱BU̱

14, 15. a) Ndiéjunʼ eyoo gáʼthi rí gíʼmaa muʼni xó má eyuluʼ magumáanʼ rá. b) Ndíjkha rí gíʼdoo wéñuʼ numuu náa bi̱ nidamijná rí muni xó má eñún magumiin rá.

14 Xúgiáanʼ nandulúʼ rí mbuyamajkulú ga̱jma̱a̱ rí eʼwíínʼ mbuyáá rí nundxa̱ʼwáá edxu̱lúʼ ma̱ngaa rí naku̱mu̱lú. Mú mbá xúgiáanʼ niʼdxawíín ajngáa rígi̱: “Maniu̱u̱ xó má niʼniuʼ”. Maski ajndu nakru̱ʼu̱lú rígi̱, Biblia naʼthúlúʼ: “Xárata: ‹Xó má niʼniuʼ, xúʼko̱ má gániúu. Mani númuu mámbáa xó má eʼni›” (Prov. 24:29). Jesús niʼthúlú xú káʼnii itháan májánʼ muʼni índo̱ guniulu dí ra̱májánʼ. Xtángoo rí niʼthí ikhaa muʼnilú nindxu̱u̱: “Xoma ri nandaʼla ri muñaʼla xabo, xkuaʼniʼma guñula manganʼla” (Luc. 6:31). Ga̱jma̱a̱ ajngáa rígi̱ nindoo gáʼthi rí gíʼmaa muʼniu̱u̱ rí májánʼ eʼwíínʼ xó má nandulúʼ rí muniulúʼ ikháanʼ, ga̱jma̱a̱ xágutangáanʼ muʼniu̱u̱ dí ra̱májánʼ. Bi̱ ninigu̱nʼ gíʼmaa muni rí xóo nanigunʼ magumiin ikhiin.

Bi̱ ninigu̱nʼ gíʼmaa muni rí xóo nanigunʼ magumiin ikhiin

15 Bi̱ nidamijná nandún kuyamijná itháan índo̱ naxmiéjunʼ kuyamijná. Mbáa ndxájulú bi̱ xtáa náa Sudáfrica naʼthí: “Nuʼgíʼ nunixu rí nanduxuʼ magumáanʼ. Mú nguáná má nakiʼnáanʼ, mu nunimijnaxu wéñuʼ muni xó má eyuxuʼ magumáanʼ: Ga̱jma̱a̱ gamajkhu”.

16. Ndiéjunʼ dí ragíʼmaa muni bi̱ nidamijná rá.

16 Ragíʼmaa muʼthúún eʼwíínʼ dí raʼkhí eʼni bi̱ ndiʼyáa o muxieʼkha ga̱jma̱a̱ numuu rí nakiéʼkhúun ní má mutsijmáa. Gagiwa̱nʼ a̱jkiu̱lú rí bi̱ nidamijná na̱nguá nindxu̱u̱ xóo náa mbuʼyáá tsáa itháan migújkuíʼ, tsáa e̱ndxa̱ʼwá itháan gakhi̱i̱ o tsáa eʼthí itháan ajngáa rí maʼni gawúnʼ eʼwíínʼ. Xúʼko̱ má kaʼnii nindxu̱u̱ rí nguáná maʼni makiʼnáa mbáa numuu rí xúgiáanʼ kuaʼdáá aʼkhá. Mú rúʼko̱ tsíyoo gáʼthúu̱n rí ma̱ndoo muríyaʼ gamajkuu o muʼni ma̱jti̱ʼ, muxuʼdinguanʼ o asndu muxnáá (atraxnuu Proverbios 17:27 ga̱jma̱a̱ 31:26).

17. Ndiéjunʼ dí ragíʼmaa muni xa̱bekha bi̱ ninigu̱nʼ rá.

17 Náa tikhu xuajin, xa̱biya̱ nindxu̱u̱ bi̱ naxnúu a̱ʼgiu̱u̱ o naʼthá wéñuʼ, náa Biblia naʼthí kaʼwu: “Bi̱ tsígigaa nacha̱ nindxu̱u̱ itháan májánʼ ki xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ gíʼdoo tsiakii; ga̱jma̱a̱ bi̱ naʼngo̱o̱ naxpríguminaʼ, ki xóo mbáa bi̱ naʼngo̱o̱ nato̱ʼo̱o̱ náa xuajin” (Prov. 16:32). Ndayóoʼ wéñuʼ tsiakii ndrígúlú mu mbuʼyaridáá Jesucristo, xa̱bu̱ bi̱ itháan mba̱a̱ bi̱ nixtáa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ, ga̱jma̱a̱ muxprígumíjná rí xajmangulú. Bi̱ gáʼthá wéñuʼ o gáxnúu a̱ʼgiu̱u̱ tsesngájma rí nindxu̱u̱ xa̱biya̱, ga̱jma̱a̱ xándoo gambáxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ Jeobá. David, bi̱ ninindxu̱u̱ mbáa xa̱biya̱ migújkuíʼ ga̱jma̱a̱ támiñuu, niʼnirámáʼ: “Gakiʼnáanʼ, mú xuxudamíjná aʼkhá. Gutha rí nundxa̱ʼwa̱a̱ e̱dxa̱laʼ náa awúu̱n a̱jkia̱la, náa xiyawala, ga̱jma̱a̱ xútha nimbá” (Sal. 4:4).

GÍʼDOO NUMUU RÍ MAʼNDALÁ KU̱ÑU̱U̱N XÚGÍNʼ

18. Ndíjkha rí gíʼdoo wéñuʼ numuu maʼndulú kuyamíjna̱ rá.

18 (Atraxnuu 1 Corintios 13:4-7.) Rí maʼndún kuyamíjna̱ bi̱ nidamijná nindxu̱u̱ rí itháan gíʼdoo numuu. “Aguaʼdáá rí nandala kuyamíjna̱ numuu rí nagáwiinʼ a̱jkia̱la gani̱ndxa̱la xa̱bu̱ bi̱ májánʼ a̱jkiu̱u̱n, xunimbami̱jna̱, gani̱ndxa̱la xa̱bu̱ guabáanʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ gaʼngo̱o̱ a̱jkia̱la. Mú, ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí i̱ʼwáʼ, gíʼmaa maʼndala ku̱ñu̱u̱n xúgínʼ, numuu dí rúʼko̱ naruwáanʼla májánʼ wéñuʼ” (Col. 3:12, 14). Xúgiáanʼ gíʼmaa mbuʼyaridáá xó má nisngájma Jesús rí nandoo kaʼyulúʼ. Rígi̱ nindxu̱u̱ xóo cemento rí naruwa̱a̱ tabique rí maʼni makuwá májánʼ bi̱ nidamijná. Índo̱ nandún kuyamíjná maʼngu̱u̱n muraʼníí xkujndu ga̱jma̱a̱ numuu mbújkha̱a̱, nandii, rí xú káʼnii nindxu̱u̱ mámbáa o xkujndu rí gaguaʼdáá gajmiún a̱ngiu̱ún.

19, 20. a) Xú káʼnii gándoo gákuwá tsímáá ga̱jma̱a̱ májánʼ bi̱ nidamijná rá. b) Ndiéjunʼ gúʼyáá náa imbo̱o̱ artículo rá.

19 Mu ma̱ndoo makuwá májánʼ bi̱ nidamijná ndayóoʼ maʼndún kuyamíjna̱, rí xúni̱ nduwami̱jná ga̱jma̱a̱ muni tsiakimijna. Ragíʼmaa muniñami̱jna̱ índo̱ gaguaʼdáá xkujndu, nájmi̱i̱n gúgííʼ makuwa májánʼ. Xa̱bi̱i̱ Jeobá bi̱ nidamijná bi̱ nandún kuyamijná ga̱jma̱a̱ nandún kuyáá ikhaa nunimbánii xkujndu ga̱jma̱a̱ májánʼ numuu rí índo̱ ‹nandún kuyamijná nimbá miʼtsú tsikiéʼkhúun› (1 Cor. 13:8; Mat. 19:5, 6; Heb. 13:4).

20 Xúgi̱ dí nindxu̱u̱ “mbiʼi gakhi̱i̱” mingíjyúuʼ wéñuʼ makuwá tsímáá ga̱jma̱a̱ májánʼ bi̱ nidamijná (2 Tim. 3:1). Ma̱ndoo makuwá májánʼ á mu Jeobá nambáñun. Ma̱ngaa bi̱ nidamijná maguaʼdáá imbo̱o̱ xkujndu: Numuu rí náa numbaaʼ i̱ndó nandún mubúnʼ gajmiún mbáa. Ikha jngó náa imbo̱o̱ artículo mbuʼyáá xú káʼnii gándoo guni mu makuwa gujkhuʼ náa inuu Dios.

^ párr. 12 Maski ajndu bi̱ nidamijná nuni mbá tsiakii muni mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuyamijná ga̱jma̱a̱ munimbaníí xkujndu, á mu mbáa dí ikhiin nabóoʼ ga̱jma̱a̱ imba̱a̱, Biblia naniñuʼ maraʼwíí bi̱ táʼni aʼkhá á mu maʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo o na̱nguá (Mat. 19:9). Atayáá artículo “El punto de vista bíblico. Adulterio: perdonar o no perdonar”, náa ¡Despertad! 8 ñajunʼ gu̱nʼ agosto tsiguʼ 1995.