Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

Lá maʼndún kuyamijná kámuu mbiʼi xáʼ.

Lá maʼndún kuyamijná kámuu mbiʼi xáʼ.

“Riʼyu̱u̱ aguʼ, riʼyu̱u̱ aguʼ ndrígóo Jah.” (EL CANTAR DE LOS CANTARES 8:6)

1, 2. Tsíin gándoo gámbañun rí na̱ʼkha̱ raʼthí náa El Cantar de los Cantares ga̱jma̱a̱ náa numuu rá. (Atayáá timbá xtiʼkhu.)

BI̱ NI̱NDXU̱ÚN novio nduyamijná ga̱jma̱a̱ nundu̱ʼwa̱. Xúgínʼ nduyáá rí ikhiin nandún kuyamijná. Ndxájulú bi̱ nixná discurso náa boda ndaʼñún ga̱jma̱a̱ naraximinaʼ á mu maʼndún kuyamijná má xúʼko̱. Índo̱ bi̱ nidamijná nandún kuyamijná wéñuʼ ma̱ndoo makuwá májánʼ maski ajndu muguaʼdáá xkujndu gakhii. Mú migíná índo̱ nduʼyáá rí mbaʼin nuniñami̱jna̱. Ikha jngó mbaʼin nuraximi̱jna̱ á mu makuwá bi̱ maʼndún kuyamijná kámuu mbiʼi.

2 Mbiʼi rí nixtáa Salomón, bi̱ ninindxu̱u̱ rey náa xuajin Israel, xa̱bu̱ na̱nguá eñún kuyamijná. Náa numuu rá. Náa Eclesiastés 7:26-29, Salomón niʼthí rí nikuwa nguéjmi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ májánʼ a̱jkiu̱ún. Ikhaa niʼthí rí Dios niʼnii xa̱bu̱ májánʼ a̱jkiu̱ún, mú ikhiin nigi̱ʼdi̱i̱ nini dí ra̱májánʼ. Mbiʼi rúʼko̱ nikuwa gu̱ʼu̱ bi̱ niguwáʼ i̱mba̱ níʼkhá bi̱ nikuwa gajmiún israelitas. Gu̱ʼu̱ bugi̱ ndiyamajkuíí dios Baal mangiin gu̱ʼú israelitas nigi̱ʼdi̱i̱ nini xúʼko̱ kaʼnii. * Mú 20 tsiguʼ kidíiʼ nákha xóó tsegumaraʼmáʼ Eclesiastés, Salomón niʼnirámáʼ mbá ajmúú ga̱jma̱a̱ numuu mbáa xa̱biya̱ ga̱jma̱a̱ mbáa a̱ʼgu̱ bi̱ nindúún kuyamijná wéñuʼ. Ajmúú rígi̱ nindxu̱u̱ mbá libro rí na̱ʼkha̱ náa Biblia rí nagumbiʼyuu El Cantar de los Cantares. Xó má bi̱ nidamijná ga̱jma̱a̱ bi̱ ndajkuíin mambáñun wéñuʼ libro rígi̱. Náa numuu rá. Numuu rí nambáyulúʼ mbuʼyáá ndiéjunʼ phú nindxu̱u̱ rí maʼndulú kuʼyamijná ga̱jma̱a̱ xú káʼnii gándoo gusngajmálú.

LÁ RÍGÁ RÍ PHÚ MAʼNDULÚ KUʼYAMIJNÁ RÁʼ.

3. Xú káʼnii eʼyáá rí ma̱ndoo maʼndún kuyamijná mbáa xa̱biya̱ ga̱jma̱a̱ mbáa a̱ʼgu̱ rá.

3 (Atraxnuu El Cantar de los Cantares 8:6.) Náa Biblia naʼthí rí maʼndún kuyamijná nindxu̱u̱ “riʼyu̱u̱ aguʼ ndrígóo Jah”. Náa numuu rá. Numuu dí rígi̱ nindxu̱u̱ rí itháan gíʼdoo numuu náa Jeobá. Nduʼyáá rí mbáa xa̱biya̱ ga̱jma̱a̱ mbáa a̱ʼgu̱ ma̱ndoo maʼndún kuyamijná numuu rí Dios niʼnii xa̱bu̱ numbaaʼ mu maʼndún musngajma rí nandún kuyamijná (Gén. 1:26, 27). Nda̱wa̱á rí niʼnii timbáa xa̱biya̱, Jeobá nixniúu a̱ʼgiu̱u̱. Índo̱ Adán ndiʼyoo Eva timbá miʼtsú, nidxuu wéñuʼ rí asndu niʼthí rí nandoo kaʼyoo wéñuʼ. Mbáa xúʼko̱ má niku̱mu̱u̱ ma̱ngaa Eva. Dios má niʼnii ga̱jma̱a̱ itsu̱ tso̱xto̱o̱ Adán (Gén. 2:21-23).

4, 5. Ga̱jma̱a̱ numún tsíin eʼthí náa El Cantar de los Cantares rá.

4 Náa El Cantar de los Cantares naʼthí rí ma̱ndoo maʼndún kuyamijná mbáa xa̱biya̱ ga̱jma̱a̱ mbáa a̱ʼgu̱. Náa libro rígi̱ naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu mbáa dxámá bi̱ nindxu̱u̱ báxtúu ga̱jma̱a̱ wáxá mitsiʼyáa bi̱ xtáa náa xuajin chíʼgíʼ rí mbiʼyuu Sunem o Sulem. Dxáʼgú sulamita nixtáa rañajunʼ náa nudu uva a̱ngui̱i̱n, mijngii náa xtáa Salomón gajmíi̱n soldados ndrígóo. Índo̱ Salomón niʼdxuun ga̱jma̱a̱ numuu dxáʼgú nikuʼmiin xa̱bi̱i̱ mu magún gúyáa. Ikhú, ikhaa niʼthúu̱n rí mitsiʼyáa wéñuʼ ga̱jma̱a̱ niʼthí maxnúu mbaʼa regalo. Mú sulamita nisngájma rí nandoo kaʼyoo wéñuʼ báxtúu ga̱jma̱a̱ rí i̱ndó nandoo maxtáa ga̱jma̱a̱ ikhaa (Cant. de Cant. 1:4-14). Báxtúu ni̱jkha̱ gáyáaʼ náa campamento. Índo̱ niraʼnumijná nithi rí nandún kuyamijná wéñuʼ ga̱jma̱a̱ ajngáa rí mitsaan wéñuʼ (Cant. de Cant. 1:15-17).

5 Ikhú Salomón ni̱jkha̱ kayáa mbu̱júu̱ dxáʼgú náa xuajin Jerusalén. Mú báxtúu ni̱jkha̱ ki̱dxu̱ʼ (Cant. de Cant. 4:1-5, 8, 9). Mbaʼa rí niʼni Salomón mu maʼndoo kaʼyoo mú táʼngo̱o̱ gáʼni rí sulamita maniñuʼ raʼndoo kaʼyoo báxtúu (Cant. de Cant. 6:4-7; 7:1-10). Ikha jngó niniñuʼ maʼga̱a̱ náa goʼwóo. Nda̱wa̱á kayuʼ dxáʼgú nindxa̱ʼóo báxtúu maʼga̱ náa ikhaa xóo mbáa gacela (Cant. de Cant. 8:14).

6. Náa numuu rí naʼniulú mingíjyúuʼ mbuʼyáá tsáa xtáa raʼthí náa El Cantar de los Cantares rá.

6 Ajmúú ndrígóo Salomón ra̱ʼkhá tháán mitsaan wéñuʼ rí nixna mbiʼyuu “ajmúú ndrígóo ajmúú” (Cant. de Cant. 1:1, nota). Salomón nindoo makujmaa rí nagui̱i̱ wéñuʼ ajmúú. Ikha jngó táʼthi xú káʼnii mbiʼñún xa̱bu̱ bi̱ nitamijná ikhí. Nguáná rígi̱ naʼni mingíjyúuʼ mbuʼyáá tsáa eʼthí. *

ATASNGÁJMA RÍ NANDAʼ XTAYÁÁ

7, 8. Xú káʼnii nisngajma rí nindúún kuyamijná báxtúu ga̱jma̱a̱ sulamita rá. Araxná tikhu xkri̱da.

7 Sulamita ga̱jma̱a̱ báxtúu nisngajma rí nindúún kuyamijná ga̱jma̱a̱ ajngáa rí mitsaan wéñuʼ. Mbáa tikhuu ‹rí niʼthí rí nandoo kaʼyoo› tsikru̱ʼu̱lú májánʼ rí mbiʼi xúgi̱, numuu rí nigumaraʼmáʼ nákha itháan rí 3,000 tsiguʼ (Cant. de Cant. 1:2). Ma̱ngaa, rí xú nikúwi̱i̱n ikhiin ninindxu̱u̱ mixtiʼkhu wéñuʼ rí xóo kuwáanʼ ikháanʼ. Maski ajndu xúʼko̱ nandoo nakru̱ʼu̱lú rí xóo nindúún kuyamijná. Mbá xkri̱da, báxtúu niʼthí rí iduu sulamita nindxu̱u̱ xóo iduu mbáa paloma. Rúʼko̱ nindoo gáʼthi rí iduu mitsaan ga̱jma̱a̱ gua̱ba̱ʼ (Cant. de Cant. 1:15). Ga̱jma̱a̱ sulamita niʼthí rí iduu ikhaa nindxu̱u̱ xóo iduu paloma (atraxnuu El Cantar de los Cantares 5:12). Ikhaa ndiʼyoo rí itsúu iduu nagájnuriyoʼ itháan náa color miʼxá, xóo paloma skuniúnʼ bi̱ nuna náa leche.

8 Ikhiin táʼndun kuyamijná numuu rí mitsiʼñíin. Báxtúu niniguʼ kaʼyoo sulamita ga̱jma̱a̱ numuu rí niʼthún májánʼ eʼwíínʼ xa̱bu̱ (atraxnuu El Cantar de los Cantares 4:7, 11). Ikha jngó niʼthúu̱n: “Náa rawanʼ nagájnuu yááʼ, novia ndrígóoʼ. Leche ga̱jma̱a̱ yááʼ rígá náa agoo rajuanʼ”. Ikhaa ndiʼyoo rí ajngáa rí niʼthí sulamita ninindxu̱u̱ májánʼ wéñuʼ xóo leche ga̱jma̱a̱ itháan mitawun xóo yááʼ. Ma̱ngaa niʼthí: “Ra̱ʼkhá tháán mitsiʼñán ni̱ndxa̱ʼ, compañera ndrígóʼ, ga̱jma̱a̱ nda̱a̱ nimbá dí ra̱májánʼ náa ikháánʼ”. Ajngáa rígi̱ nasngájma rí báxtúu niniguʼ xú káʼnii xa̱bu̱ ninindxu̱u̱ sulamita, raʼkháa i̱ndó rí mitsiʼyáa.

Bi̱ nidamijná nusngajma ga̱jma̱a̱ rí nuthi ma̱ngaa rí nuni rí nandún kuyamijná

9. a) Xú káʼnii esngajma bi̱ nidamijná rí gajkhun nandún kuyamijná rá. b) Ndíjkha rí gíʼdoo numuu rí bi̱ nidamijná musngajma rí nandún kuyamijná xá.

9 Rí mbiʼi xúgi̱ xa̱bi̱i̱ Jeobá bi̱ nidamijná nduyáá rí na̱nguá nindxu̱u̱ xóo mbá rí nimbánun. Nandún kuyamijná gajkhun. Mú, xú káʼnii esngajma rí nandún kuyamijná gajkhun xá. Nusngajma mbaʼa enii rí xú nandún kuyamijná. Mbá rí ikhaa nindxu̱u̱ rí naʼthí náa Biblia rí maʼndún kuñún eʼwíínʼ (1 Juan 4:8). Imbo̱o̱ nindxu̱u̱ rí maʼndulú kuʼñúún bi̱ kuwa náa guʼwúlú. Ma̱ngaa rí xóo nandulúʼ kuʼñúún bi̱ nambáxulúʼ gajmiúlú (Juan 11:3). Rí imbo̱o̱ nindxu̱u̱ rí maʼndún kuyamijná mbáa xa̱biya̱ ga̱jma̱a̱ mbáa a̱ʼgu̱ (Prov. 5:15-20). Bi̱ nidamijná gíʼmaa musngajma xúgíʼ enii rígi̱ maski ajndu tsíguapiin. Náa numuu rá. Numuu rí bi̱ nidamijná nambáxu̱u̱n itháan ga̱jma̱a̱ nakuwa itháan májánʼ índo̱ nájmi̱i̱n nusngajma rí nandún kuyamijná ga̱jma̱a̱ rí nuthi ma̱ngaa rí nuni. Rúʼko̱ gambáñun makuwá tsímáá. Náa i̱ʼwáʼ xuajin, anu̱ún ethi tsíin gúdiin e̱jñún. Índo̱ narígá rígi̱ ma̱ngaa gíʼdoo numuu rí bi̱ nidamijná musngajma rí nandún kuyamijná xó má egún runiʼnumijná. Xúʼko̱ maʼni rí maʼndún kuyamijná itháan ga̱jma̱a̱ makuwa itháan májánʼ.

10. Xú káʼnii nindxu̱u̱ imbo̱o̱ rí nambáñun bi̱ nidamijná rí musngajma má xúʼko̱ rí nandún kuyamijná xá.

10 Índo̱ bi̱ nidamijná nusngajma má xúʼko̱ rí nandún kuyamijná, ma̱ngaa naʼni makuwá itháan májánʼ ga̱jma̱a̱ nañambá mu xúni nduwamijná. Náa El Cantar de los Cantares naʼthí rí Salomón nixnúu sulamita xábí oro ga̱jma̱a̱ plata. Ma̱ngaa niʼthúu̱n rí ‹mitsiʼyáa xóo gu̱nʼ nijndii› ga̱jma̱a̱ ‹rí kaʼwii xóo a̱jkha̱ʼ› (Cant. de Cant. 1:9-11; 6:10). Mú sulamita nindoo kaʼyoo báxtúu. Ndiéjunʼ nimbáyúu mu xáʼni nduwaʼ báxtúu índo̱ na̱nguá kuwa mbóó xá. (Atraxnuu El Cantar de los Cantares 1:2, 3.) Ikhaa nirmáʼáan a̱jkiu̱u̱n rí niʼthúu̱n báxtúu. Ikhaa ndiʼyoo rí ajngóo ninindxu̱u̱ “itháan májánʼ ki xóo vino”. Índo̱ na̱nguá xtáa ga̱jma̱a̱ ikhaa, naʼni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n índo̱ naku̱ma̱a̱ ajngáa rígi̱, ninindxu̱u̱ asndu xóo rí magadirámúʼ aceite náa edxu̱u̱ (Sal. 23:5; 104:15). Ndiéjunʼ gándoo gajmañún ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱ bi̱ nidamijná rá. Índo̱ garmáʼáan a̱jkiu̱ún ajngáa rí nijmún mu musngajma rí nandún kuyamijná mambáñun mu xúni̱ nduwamijná.

ARAʼTHI̱I̱N ASNDU MATAXKAMAA XA̱BU̱ BI̱ PHÚ IKHAA

11. Ndiéjunʼ gándoo gájmañulú rí niʼthún sulamita gu̱ʼu̱ bi̱ kuwa náa palacio rá.

11 Bi̱ nandún munigu̱nʼ mbaʼa rí ma̱ndoo majmañún ga̱jma̱a̱ numuu sulamita náa El Cantar de los Cantares. Ikhaa na̱nguá nindoo kaʼyoo Salomón. Ikha jngó niwi̱ji̱ jmbu ga̱jma̱a̱ niʼthún gu̱ʼu̱ bi̱ kuwa náa palacio ndrígóo Salomón: “Xúni̱ rí maʼndoʼ ka̱yo̱o̱ asndu índo̱ ikhúúnʼ gáʼndoʼ ka̱yo̱o̱” (Cant. de Cant. 2:7; 3:5). Ndiéjunʼ gándoo gajmañúlú náa ajngáa rígi̱ rá. Dí ra̱májánʼ nindxu̱u̱ rí majngruigaʼ ga̱jma̱ʼ asndu tsáa xa̱bíi. Itháan májánʼ maraʼti̱i̱n mu mbi̱ya̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ phú maʼnda̱ʼ xtayáá gajkhun.

Itháan májánʼ maraʼti̱i̱n mu mbi̱ya̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ phú maʼnda̱ʼ xtayáá gajkhun

12. Ndíjkha rí sulamita ra̱ʼkhá tháán nindoo kaʼyoo báxtúu rá.

12 Náa numuu rí sulamita nindoo kaʼyoo wéñuʼ báxtúu rá. Ikhaa ndiʼyoo rí mitsiʼyáa xóo mbáa “gacela”. Ñawúunʼ nindxu̱u̱ xóo ‹cilindro rí niguma ga̱jma̱a̱ oro›. Xtiyuu nindxu̱u̱ migujkhuʼ ga̱jma̱a̱ mitsaan xóo ‹columnas rí niguma ga̱jma̱a̱ mármol›. Mu ikhaa raʼkháa i̱ndó migújkuíʼ ga̱jma̱a̱ mitsiʼyáa. Sulamita ndiʼyoo rí ikhaa nindoo kaʼyoo Jeobá ga̱jma̱a̱ rí nindxu̱u̱ májánʼ xa̱bu̱. Ikha jngó, ninindxu̱u̱ náa ikhaa “xóo mbá ixi̱ manzana dí rígá náa ixi̱ xanáá” (Cant. de Cant. 2:3, 9; 5:14, 15).

13. Ndíjkha rí báxtúu nindoo kaʼyoo wéñuʼ sulamita rá.

13 Sulamita ma̱ngaa ra̱ʼkhá tháán mitsiʼyáa rí asndu Salomón ninigiu̱ʼ kaʼyoo. Maski ajndu ikhaa gíʼdiin má “ajtsú skíñúʼ reinas, ga̱jma̱a̱ a̱jkhu̱ skiñúʼ guʼwi̱i̱, ga̱jma̱a̱ mbaʼin wa̱ʼxa̱ʼ bi̱ xóó tsínuju̱nʼ”. Lá báxtúu nindoo kaʼyoo sulamita i̱ndó numuu rí mitsiʼyáa xáʼ. Na̱nguá. Ikhaa ma̱ngaa nindoo kaʼyoo Jeobá ga̱jma̱a̱ ninindxu̱u̱ májánʼ xa̱bu̱. Mbá xkri̱da, ikhaa ninindxu̱u̱ mbáa xa̱bu̱ gua̱ba̱ʼ. Ikhaa ndiʼyaminaʼ xóo mbá ri̱ʼi̱, “xóo mbá azafrán dí nda̱a̱ numuu náa xkua̱ maxaʼ”. Mú báxtúu ndaʼyoo rí ikhaa gíʼdoo wéñuʼ numuu, xóo “mbá lirio náa tapo̱o̱ iná tsuwanʼ” (Cant. de Cant. 2:1, 2; 6:8).

14. Ndiéjunʼ gándoo gajmañún bi̱ nandún munigu̱nʼ o munuju̱nʼ náa xkri̱da ndrígóo báxtúu ga̱jma̱a̱ náa sulamita rá.

14 Jeobá nandoo rí xa̱bi̱i̱ munigu̱nʼ ‹i̱ndó náa Señor› (1 Cor. 7:39). Rígi̱ nandoo gáʼthúu̱n rí i̱ndó mugíʼdi̱i̱ majngruigulú gajmiúlú mbáa o mbuʼyáa á mu nindxu̱u̱ mbáa xa̱bi̱i̱ Jeobá bi̱ nijngúun iyááʼ. Ndíjkha rí gíʼdoo wéñuʼ numuu rígi̱ rá. Numuu rí bi̱ nidamijná muraʼníí xkujndu. Á mu nájmi̱i̱n nambáxu̱u̱n májánʼ gajmiún Jeobá makuwá itháan májánʼ. Á mu ikháánʼ nandaʼ mataniʼgúnʼ o matanujúnʼ nda̱wa̱á, atayaridáá báxtúu ga̱jma̱a̱ sulamita náa El Cantar de los Cantares. Atayááʼ mbáa xa̱bu̱ bi̱ májánʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ bi̱ nandoo kaʼyoo Jeobá.

Ragíʼmaa mugíʼdi̱i̱ majngruigulú gajmiúlú mbáa o mbuʼyáa mu na̱nguá nindxu̱u̱ xa̱bi̱i̱ Jeobá bi̱ nijngúun iyááʼ(Atayáá náa kutriga̱ 14)

GANINDXAʼ XÓO “MBÁ IXI̱ RI̱ʼI̱ RÍ KÚGUAMA̱ʼA̱”

15. Ndiéjunʼ gándoo gajmañún novios ga̱jma̱a̱ xkridoo sulamita rá.

15 (Atraxnuu El Cantar de los Cantares 4:12.) Báxtúu niʼthí rí sulamita nindxu̱u̱ xóo “mbá ixi̱ ri̱ʼi̱ rí kúguama̱ʼa̱” náa xándoo mato̱ʼo̱o̱ asndu tsáa xa̱bíi. Náa numuu rá. Numuu rí ikhaa nandoo kaʼyoo i̱ndó báxtúu. Numuu rí ikhaa mbayáa báxtúu táʼninduwaʼ ga̱jma̱a̱ táriʼñuu Salomón. Ikhaa ninindxu̱u̱ xóo mbá muro raʼkháa xóo mbá xkrugua dí ragákhi̱i̱ mambaʼtoo (Cant. de Cant. 8:8-10). Xúʼko̱ má cristianos bi̱ ni̱ndxu̱ún novio bi̱ nuriyaʼ má awan mudamijná ragíʼmaa muninduwamijná. Ragíʼmaa manigu̱nʼ kuyáá imba̱a̱.

16. Ndiéjunʼ gándoo gajmañún náa El Cantar de los Cantares bi̱ ni̱ndxu̱ún novio rá.

16 Bi̱ ni̱ndxu̱ún novio rí mbiʼi xúgi̱ gíʼmaa muñeumíjna̱. Xú káʼnii gándoo muni xá. Gíʼmaa muni gaʼduunʼ xúgíʼ rí maʼni maʼga̱ kagu̱u̱n rí xúnimbu̱ún xtángoo ndrígóo Jeobá. Gíʼmaa muriyaʼ awan ndiéjunʼ rí gúni (Cant. de Cant. 1:6; 2:10-15). Ragíʼmaa makuwá ndajkuíin náa na̱nguá kuwa xa̱bu̱. Índo̱ gusngajma rí nandún kuyamijná gíʼmaa mani̱ndxu̱u̱ mikaʼwu.

17, 18. Ndiéjunʼ nijmañaʼ ikháánʼ náa El Cantar de los Cantares rá.

17 Jeobá nandoo rí bi̱ nidamijná maʼndún kuyamijná ga̱jma̱a̱ rí makuwá kámuu mbiʼi. Índo̱ xa̱bu̱ ndiʼkhún edamijná nandún kuyamijná wéñuʼ. Mú maʼndún kuyamijná má xúʼko̱ gíʼmaa muni mbá tsiakii mba̱a̱. Xúʼko̱ gánindxu̱u̱ xóo mbá riʼyu̱u̱ aguʼ rí nimbá miʼtsú tsijuiyuʼ (Mar. 10:6-9).

18 Á mu ikháánʼ nandaʼ mataniʼgúnʼ o matanujúnʼ atayááʼ mbáa bi̱ maʼnda̱ʼ xtayáá gajkhun. Ga̱jma̱a̱ índo̱ gataxkamaa xa̱bu̱ buʼko̱, gu̱ni̱ mbá tsiakii nájmáanʼ mu maʼndalá kuyamíjna̱ wéñuʼ. Xó má nijmañulúʼ náa El Cantar de los Cantares, rí maʼndún kuyamijná rígá ga̱jma̱a̱ ma̱ndoo mbajyúuʼ kámuu mbiʼi. Rúʼko̱ nindxu̱u̱ “riʼyu̱u̱ aguʼ ndrígóo Jah” (Cant. de Cant. 8:6).