Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

Lá natayáá má ráʼ.

Lá natayáá má ráʼ.

Lá rígá arqueología rí nambánii ga̱jma̱a̱ Biblia ráʼ.

Rey asirio Sargón ii, bi̱ najuiʼthá náa Isaías 20:1

Náa revista Biblical Archaeology Review niʼthí rí mbá 50 xa̱bu̱ bi̱ najuiʼthá náa i̱yi̱i̱ʼ rí nagumbiʼyuu Antiguo Testamento nambánii ga̱jma̱a̱ rí nikujmaa náa arquelogía. Náa lista rígi̱ na̱ʼkha̱ mbiʼñún mbá 14 reyes ndrígóo Israel ga̱jma̱a̱ Judá, tikhun rí ikhiin najmaʼnuʼ itháan, xóo David ga̱jma̱a̱ Ezequías, ma̱ngaa iʼwíínʼ bi̱ tsijmaʼnuʼ wéñuʼ xó má Menahem ga̱jma̱a̱ Péqah. Ma̱ngaa náa lista rígi̱ na̱ʼkha̱ mbiʼñún mbá witsuun faraon ga̱jma̱a̱ mbá 19 reyes ndrígóo Asiria, Babilonia, Moab, Persia ga̱jma̱a̱ Siria. Ma̱ngaa, ikhí najuiʼthá ga̱jma̱a̱ numuu mbáa escriba, mangiin bi̱ phú kuya̱ edxu̱u̱ náa ndxajkun ga̱jma̱a̱ iʼwíínʼ bi̱ numbañún Xa̱bu̱ Ñajunʼ.

Náa revista rígi̱ naʼthí ga̱jma̱a̱ numún mbaʼin xa̱bu̱ bi̱ nduyáá bi̱ nuthi rí gajkhun nikuwa 50 xa̱bu̱ bugi̱. Rígá mbaʼa rí nasngájma náa arquelogía rí gajkhun nikuwa xa̱bu̱ bi̱ naʼthí ga̱jma̱a̱ numún náa Nuevo Testamento, xóo Herodes, Poncio Pilato, Tiberio, Caifás ga̱jma̱a̱ Sergio Paulo.

Nguáná nindáti̱gi̱i̱n león náa ku̱ba̱ʼ rí naʼthí náa Biblia rá.

Tabique rí nambiʼi náa Babilonia

Rí mbiʼi xúgi̱ nánguá kuwa león náa ku̱ba̱ʼ rí naʼthí náa Biblia. Mú, naʼthí mbá 150 nuthu numún ikhiin náa Biblia, rígi̱ nasngájma rí nikuwa nákha ikhú. Mbaʼa rí naʼthí gi̱i̱ nindxu̱u̱ mbá xkri̱da mú tikhuu nindxu̱u̱ gajkhun. Mbá xkri̱da, Sansón, David ga̱jma̱a̱ Benaya niradíin león (Jueces 14:​5, 6; 1 Samuel 17:​34, 35; 2 Samuel 23:​20). Iʼwíínʼ nikháñun ga̱jma̱a̱ numún león (1 Reyes 13:​24; 2 Reyes 17:​25).

Nákha wajyúúʼ nikuwa león asiático (Panthera leo persica) asndu náa Grecia ga̱jma̱a̱ Asia Menor asndu Palestina, Siria, Mesopotamia ma̱ngaa náa noroeste ndrígóo India. Nindxu̱u̱ mbáa xujkhúʼ bi̱ nimiñun kuyáá wéñuʼ ga̱jma̱a̱ ndiyamajkuíí, ga̱jma̱a̱ nigumariyaʼ itháan náa Oriente Próximo. Náa kambo̱o̱ Babilonia náa nuni procesión, tima xtiʼkhún león náa tabique rí nambiʼi.

Nuthi rí nikuwa soldados bi̱ nixmijná ga̱jma̱a̱ numuu religión bi̱ niradíin león náa Palestina nákha na̱jkha̱ mambáa siglo 12. Rígi̱ nasngájma rí xujkhúʼ bugi̱ nindáti̱gi̱i̱n ikhí nda̱wa̱á rí niʼni tsiguʼ 1300. Mú xóó nikuwa león náa Mesopotamia ga̱jma̱a̱ Siria nákha siglo 19, ga̱jma̱a̱ náa Irán ma̱ngaa Irak nikuwa ajndu índo̱ nagi̱ʼdu̱u̱ siglo 20..