Skip to content

PERGUNTA HUSI JOVEN SIRA

Oinsá mak haʼu bele kontrola haʼu-nia gastu?

Oinsá mak haʼu bele kontrola haʼu-nia gastu?

 “Foin lalais haʼu bá loja ida atu haree deʼit sasán. Maibé ikusmai haʼu sosa sasán ida neʼebé karun tebes, maski tuir loloos haʼu la planu atu sosa sasán neʼe!”​—Colin.

 Colin hatete katak susar tebes ba nia atu kontrola ninia gastu. Ita mós iha problema hanesan neʼe ka lae? Se nuneʼe, informasaun neʼe bele ajuda Ita.

 Tanbasá presiza kontrola Ita-nia gastu?

 Ema nia hanoin sala: Se Ita hanoin demais kona-ba buat neʼebé Ita gasta, neʼe sei hanetik Ita-nia liberdade.

 Realidade: Hodi kontrola Ita-nia gastu, neʼe sei fó Ita liberdade barak liu. Livru ida ho títulu I’m Broke! The Money Handbook, hatete: “Se Ita hatene oinsá atu maneja Ita-nia osan, Ita bele sosa sasán sira neʼebé Ita hakarak agora no mós iha futuru.”

 Hanoin toʼok: Hodi kontrola Ita-nia gastu . . .

  •   Ita sei iha osan kuandu Ita presiza. Feto ida naran Inez hatete: “Haʼu hakarak pasiar ba Amérika Súl iha aban-bainrua. Kuandu haʼu rai osan, haʼu hanoin fali kona-ba haʼu-nia objetivu neʼe.”

  •   Ita sei iha debe uitoan deʼit (ka la iha debe). Bíblia hatete: “Ema neʼebé empresta sei sai atan ba ida neʼebé fó-empresta.” (Provérbios 22:7) Feto joven ida naran Anna konkorda ho liafuan neʼe. Nia dehan: “Debe sei kontrola Ita-nia moris. Se Ita la iha debe, neʼe sei ajuda Ita atu fokus ba Ita-nia planu.”

  •   Ita hatudu katak Ita maduru. Ema neʼebé kontrola ninia gastu mak ema neʼebé prontu ona atu sai ema boot. Feto ida naran Jean neʼebé tinan 20, hatete: “Aprende atu kontrola haʼu-nia gastu mak treinu neʼebé diʼak no sei ajuda bainhira haʼu hela mesak ona iha futuru. Agora haʼu aprende oinsá atu maneja osan ho didiʼak, atu nuneʼe iha futuru, haʼu nafatin iha toman diʼak neʼe.”

 Pontu importante: Livru The Complete Guide to Personal Finance: For Teenagers and College Students, hatete: “Kuandu Ita maneja rasik Ita-nia osan, neʼe mak hakat primeiru neʼebé diʼak tebes atu sai ema neʼebé prontu hamriik mesak. Hodi maneja didiʼak osan, neʼe mak talentu ida neʼebé sei ajuda Ita iha Ita-nia moris tomak.”

 Oinsá atu halo ida-neʼe

 Hatene Ita-nia frakeza. Se Ita-nia osan hotu beibeik, primeiru buka-hatene osan neʼe Ita uza ba saida deʼit. Ema balu la iha osan tanba sosa beibeik sasán online. Ema seluk fali, sira gosta hola beibeik sasán neʼebé baratu, tan neʼe sira la iha tan osan iha fulan nia rohan.

 “Loroloron, haʼu kompras uitoan-uitoan. Haʼu fó prezente ba ema balu, sosa kafé, no sosa sasán sira neʼebé diskontu. Depois iha fulan nia rohan, haʼu foin rekoñese katak haʼu gasta osan atus ba atus ona!”​—Hailey.

 Halo planu kona-ba oinsá atu gasta osan. Bíblia hatete: “Ema badinas nia planu sei hetan duni susesu.” (Provérbios 21:5) Hodi halo planu hanesan neʼe, Ita bele hatene katak osan neʼebé Ita gasta la boot liu osan neʼebé Ita hetan.

 “Se Ita gasta liu fali osan neʼebé Ita hetan, Ita presiza buka-hatene osan sira-neʼe gasta ba saida deʼit no labele sosa buat neʼebé Ita la presiza. Hamenus buat neʼebé Ita sosa, atu nuneʼe Ita-nia gastu la liu osan neʼebé Ita hetan.”​—Danielle.

 Halo tuir Ita-nia planu. Iha dalan oioin neʼebé Ita bele halo atu maneja Ita-nia osan no la gasta ba buat neʼebé Ita la presiza. Joven balu hanoin katak métodu sira tuirmai mak ajuda sira hetan susesu:

  •  “Baibain, haʼu rai kedas haʼu-nia osan iha banku. Neʼe ajuda haʼu atu la kompras beibeik.”​—David.

  •  “Kuandu haʼu bá loja, haʼu lori deʼit osan uitoan. Atu nuneʼe haʼu la sosa buat neʼebé haʼu la planu atu sosa.”​—Ellen.

  •  “Haʼu la sosa kedas sasán neʼebé haʼu hakarak. Kuandu haʼu hein no hanoin lai, neʼe ajuda haʼu hatene saida mak haʼu presiza no la presiza.”​—Jesiah.

  •  Haʼu la presiza tuir festa hotu neʼebé ema konvida haʼu. La sala atu dehan ‘lae’ se haʼu iha osan uitoan deʼit.”​—Jennifer.

 Pontu importante: Maneja osan mak responsabilidade neʼebé sériu. Colin, neʼebé temi ona iha leten, komesa realiza kona-ba neʼe. Nia hatete: “Se aban-bainrua haʼu sai ulun ba família, haʼu labele gasta osan arbiru! Se haʼu la maneja osan ho didiʼak kuandu haʼu sei klosan, neʼe sei hamosu problema kuandu haʼu halaʼo moris kaben.”

Sujestaun: “Fó-hatene Ita-nia planu kona-ba Ita-nia osan ba ema seluk, no husu nia atu cek beibeik Ita kona-ba neʼe. Se Ita iha responsabilidade kona-ba osan, neʼe mak buat neʼebé diʼak tebes!”​—Vanessa.