Skip to content

Skip to table of contents

KAPÍTULU 13

“Paulo no Barnabé haksesuk malu makaʼas ho sira”

“Paulo no Barnabé haksesuk malu makaʼas ho sira”

Grupu administradór koʼalia hamutuk asuntu kona-ba sirkunsizaun

Bazeia ba Apóstolu 15:1-12

1-3. (a) Situasaun saida mak akontese neʼebé bele halakon ema Kristaun nia unidade iha tempu uluk? (b) Benefísiu saida mak ita sei hetan hodi estuda kona-ba istória neʼe iha livru Apóstolu?

 PAULO no Barnabé kontente tebes. Sira foin remata sira-nia viajen nuʼudar misionáriu ba dala primeiru, no foin toʼo iha sidade Antiokia iha Síria. Sira kontente tebes tanba Jeová “loke ona odamatan ba nasaun sira atu sai fiar-naʼin”. (Após 14:26, 27) Sin, liafuan diʼak mós habelar iha sidade Antiokia no “ema barak” husi nasaun seluk sai ona ema Kristaun.—Após 11:20-26.

2 Bainhira ema Kristaun iha Judeia rona kona-ba neʼe, sira balu la kontente, no neʼe hamosu haksesuk malu kona-ba sirkunsizaun. Ema Kristaun Judeu no ema Kristaun husi nasaun seluk presiza haree malu iha dalan oinsá? No ema Kristaun husi nasaun seluk presiza halo tuir Moisés nia Ukun-Fuan ka lae? Neʼe sai problema neʼebé boot no bele halakon kongregasaun nia unidade. Oinsá sira rezolve problema neʼe?

3 Nuʼudar ita estuda kona-ba istória neʼe iha livru Apóstolu, ita sei aprende lisaun importante barak. No karik neʼe bele ajuda ita ohin loron bainhira problema ruma mosu neʼebé bele halakon ita-nia unidade.

“Se imi la simu sirkunsizaun” (Apóstolu 15:1)

4. Ema Kristaun Judeu habelar hanorin sala kona-ba saida, no neʼe hamosu pergunta saida?

4 Dixípulu Lucas hakerek: “Ema balu tun mai husi Judeia [bá Antiokia] no hahú hanorin maun-alin sira, hodi dehan: ‘Se imi la simu sirkunsizaun hodi tuir Moisés nia ukun-fuan, imi sei la hetan salvasaun.’” (Após 15:1) Ita la hatene se ema Judeu sira-neʼe mak uluk ema Farizeu antes sai ema Kristaun ka lae. Maibé sira hetan influénsia makaʼas husi ema Farizeu neʼebé aplika Ukun-Fuan iha dalan neʼebé sala. No mós, karik sira dehan katak sira koʼalia hodi reprezenta apóstolu no katuas sira iha Jeruzalein. (Após 15:23, 24) Tinan 13 liu ona husi tempu neʼebé Maromak hatudu ho klaru ba apóstolu Pedro katak nia simu ona ema husi nasaun seluk. Entaun, tanbasá ema Kristaun Judeu sira-neʼe nafatin hanoin katak sirkunsizaun mak importante? aApós 10:24-29, 44-48.

5, 6. (a) Tanbasá ema Kristaun Judeu balu fiar katak ema nafatin presiza simu sirkunsizaun? (b) Aliansa sirkunsizaun nian mak parte husi aliansa Abraão nian ka lae? Esplika toʼok. (Haree nota-rodapé.)

5 Karik iha razaun oioin. Razaun ida mak Jeová rasik mak haruka mane sira atu hetan sirkunsizaun, no neʼe nuʼudar sinál katak sira iha relasaun espesiál ho nia. Maromak haruka Abraão no mane sira husi ninia umakain tomak atu halo sirkunsizaun. Tuirmai, nia fó mandamentu neʼebé hanesan ba ema Izraél. b (Lev 12:2, 3) Tuir Moisés nia Ukun-Fuan, ema husi nasaun seluk mós presiza hetan sirkunsizaun antes sira bele hola parte iha selebrasaun balu, hanesan han hahán Páskua nian. (Éx 12:43, 44, 48, 49) Sin, tuir ema Judeu nia hanoin, mane neʼebé la hetan sirkunsizaun mak la moos.—Isa 52:1.

6 Tan neʼe, ema Kristaun Judeu presiza iha fiar no haraik an atu troka sira-nia hanoin hodi tuir Jeová nia hanoin. Aliansa Ukun-Fuan nian troka ona ho aliansa foun, tan neʼe maski ema ida moris mai nuʼudar ema Judeu, neʼe la dehan katak nia mak parte ba Maromak nia povu. No ema Kristaun Judeu sira neʼebé hela iha ema Judeu nia leet presiza aten-brani atu bele sai Jesus nia dixípulu no adora Maromak hamutuk ho ema neʼebé la hetan sirkunsizaun.—Jer 31:31-33; Lc 22:20.

7. “Ema balu . . . husi Judeia” la komprende lia-loos kona-ba saida?

7 Klaru katak, Maromak nia prinsípiu la troka. Tan neʼe, prinsípiu sira husi Moisés nia Ukun-Fuan nafatin sai parte ba aliansa foun nian. (Mt 22:36-40) Porezemplu, kona-ba sirkunsizaun, Paulo hakerek: “Buat neʼebé iha ema nia laran mak halo nia sai ema Judeu neʼebé loos, no sirkunsizaun neʼebé loos mak iha ema nia laran liuhusi espíritu santu, laʼós liuhusi ukun-fuan.” (Rom 2:29; Deut 10:16) Maibé, “ema balu . . . husi Judeia” la komprende kona-ba lia-loos neʼe no nafatin dehan katak Maromak la troka ninia ukun-fuan kona-ba sirkunsizaun. Sira prontu atu troka sira-nia hanoin ka lae?

“Haksesuk malu makaʼas” (Apóstolu 15:2)

8. Tanbasá kongregasaun hatoʼo problema kona-ba sirkunsizaun ba grupu administradór iha Jeruzalein?

8 Lucas hakerek: “Kuandu Paulo no Barnabé haksesuk malu makaʼas ho sira [ema neʼebé ‘tun mai husi Judeia’], dixípulu sira halo arranju atu Paulo no Barnabé, no mós dixípulu balu atu saʼe ba Jeruzalein hodi koʼalia ho apóstolu no katuas sira kona-ba problema neʼe.” c (Após 15:2) Irmaun sira iha Antiokia “haksesuk malu makaʼas” kona-ba sirkunsizaun, no sira hotu hanoin katak sira-nia ideia mak loos, no kongregasaun iha Antiokia labele rezolve rasik problema neʼe. Atu kongregasaun bele iha nafatin dame no unidade, kongregasaun deside atu hatoʼo problema neʼe ba “apóstolu no katuas sira” iha Jeruzalein, ka grupu administradór. Saida mak ita bele aprende husi katuas sira iha Antiokia?

Ema balu hatete: “Ita tenke haruka [ema husi nasaun seluk] atu halo tuir Moisés nia Ukun-Fuan”

9, 10. Oinsá mak Paulo, Barnabé, no irmaun sira iha Antiokia hatudu ezemplu diʼak mai ita ohin loron?

9 Lisaun importante ida neʼebé ita aprende mak ita presiza tau fiar ba Maromak nia organizasaun. Hanoin toʼok: Irmaun sira iha Antiokia hatene katak grupu administradór mak ema Judeu neʼebé sai ona ema Kristaun. Maski nuneʼe, sira fiar katak grupu administradór sei rezolve problema neʼe tuir Maromak nia Liafuan. Tanbasá? Kongregasaun neʼe fiar katak Jeová sei dirije grupu administradór liuhusi espíritu santu no Jesus Kristu nuʼudar Ulun ba kongregasaun. (Mt 28:18, 20; Éf 1:22, 23) Ohin loron, se mosu problema neʼebé sériu, mai ita banati-tuir ema Kristaun iha Antiokia hodi tau fiar ba Maromak nia organizasaun no mós Grupu Administradór.

10 Ita mós aprende katak importante atu hatudu haraik an no pasiénsia. Paulo no Barnabé hetan knaar liuhusi espíritu santu atu haklaken ba nasaun oioin, maski nuneʼe sira la hanoin katak sira iha direitu atu rezolve problema kona-ba sirkunsizaun bainhira iha Antiokia. (Após 13:2, 3) Liután neʼe, Paulo mós hakerek: “Haʼu saʼe ba Jeruzalein tanba lia-menon husi lalehan.” Ida-neʼe hatudu katak espíritu santu mak dirije nia. (Gal 2:2) Katuas kongregasaun ohin loron mós hakaʼas an atu hatudu haraik an no pasiénsia bainhira mosu problema neʼebé bele halakon unidade iha kongregasaun. Duké haksesuk malu no kaer metin ba sira ida-idak nia ideia, sira buka-hatene Jeová nia hanoin liuhusi Bíblia no matadalan neʼebé mai husi atan laran-metin no matenek.—Flp 2:2, 3.

11, 12. Tanbasá importante atu hein ba Jeová?

11 Dala ruma, ita presiza hein ba Jeová atu ajuda ita komprende kona-ba situasaun balu. Porezemplu, ema Kristaun iha tempu uluk mós presiza hein ba tinan 13 husi tempu neʼebé Cornélio sai ema Kristaun iha tinan 36 EC, antes Jeová fó sai ho klaru ba ema hotu katak ema husi nasaun seluk la presiza tan hetan sirkunsizaun. Tanbasá kleur hanesan neʼe? Karik Jeová hakarak fó tempu ba ema Kristaun Judeu atu bele troka sira-nia hanoin no halo tuir mudansa boot neʼe. No mós, aliansa sirkunsizaun nian neʼebé Jeová halo ho Abraão neʼebé sira hadomi no respeitu laʼo ona durante tinan 1.900, entaun klaru katak neʼe laʼós mudansa neʼebé kiʼik!—João 16:12.

12 Ita iha priviléjiu atu simu hanorin husi ita-nia Aman iha lalehan neʼebé pasiénsia no laran-diʼak! Ninia hanorin sempre lori diʼak no benefísiu mai ita. (Isa 48:17, 18; 64:8) Tan neʼe, ita lakohi sai foti an no kaer metin ba ita rasik nia hanoin, no ita lakohi kritika kuandu organizasaun halo mudansa ruma ka troka esplikasaun balu husi eskritura sira. (Ecle 7:8) Se ita komesa iha hanoin hanesan neʼe, diʼak atu medita kona-ba saida mak ita aprende husi Apóstolu kapítulu 15 no husu Jeová atu ajuda ita aplika ida-neʼe. d

13. Oinsá ita bele banati-tuir Jeová nia pasiénsia iha ita-nia serbisu haklaken?

13 Karik ita presiza hatudu pasiénsia bainhira ita-nia estudante Bíblia sente susar atu husik sira-nia fiar no kostume sira neʼebé la bazeia ba Bíblia. Iha situasaun hanesan neʼe, ita presiza ajuda sira no fó tempu natoon ba sira hodi husik Maromak nia espíritu ajuda sira atu halo mudansa. (1 Kor 3:6, 7) Ita mós presiza halo orasaun kona-ba sira. Ikusmai, Jeová sei ajuda ita hatene dalan diʼak liu atu ajuda sira.—1 João 5:14.

Sira “konta buat hotu” neʼebé hametin malu (Apóstolu 15:3-5)

14, 15. (a) Oinsá mak kongregasaun iha Antiokia hatudu respeitu ba Paulo, Barnabé, no dixípulu balu neʼebé akompaña sira? (b) Oinsá mak Paulo no dixípulu balu neʼebé akompaña nia hametin maluk fiar-naʼin sira neʼebé sira hasoru?

14 Tuirmai Lucas hakerek: “Ema sira iha kongregasaun lori sira toʼo dalan klaran, no tuirmai ema sira-neʼe fila fali. No Paulo, Barnabé no mós dixípulu sira-neʼe kontinua laʼo liuhusi Fenísia no Samaria, no sira konta buat hotu kona-ba oinsá mak ema husi nasaun seluk sai fiar-naʼin, no sira mós lori ksolok ba maun-alin sira hotu.” (Após 15:3) Kongregasaun hatudu domin no respeitu ba Paulo, Barnabé, no mós dixípulu balu neʼebé akompaña Paulo no Barnabé hodi lori sira toʼo iha dalan klaran. Kongregasaun hakarak atu Maromak haraik bensaun ba mane sira-neʼe. Neʼe mak ezemplu diʼak ida tan neʼebé irmaun sira iha Antiokia hatudu mai ita! Ita mós hatudu respeitu ba irmaun-irmán sira ka lae, liuliu ba katuas sira neʼebé “serbisu makaʼas atu koʼalia no hanorin”?—1 Tim 5:17.

15 Iha dalan atu bá Jeruzalein, Paulo no dixípulu balu neʼebé akompaña nia, hametin irmaun-irmán sira iha Fenísia no Samaria hodi “konta buat hotu” kona-ba ema husi nasaun seluk neʼebé sai ona ema Kristaun. Karik ema balu neʼebé rona ba sira mak ema Kristaun Judeu neʼebé halai ba área neʼe kuandu ema tuda mate Estevão. Ohin loron mós bainhira ita rona relatóriu kona-ba oinsá Jeová haraik bensaun ba serbisu haklaken, neʼe hametin tebes ita, liuliu bainhira ita hasoru susar. Tan neʼe, mai ita kontinua simu laran-manas hodi rona ba relatóriu sira-neʼe iha reuniaun, asembleia, no reuniaun boot sira, no mós lee esperiénsia sira iha ita-nia publikasaun ka iha jw.org.

16. Saida mak hatudu katak asuntu kona-ba sirkunsizaun sai problema boot?

16 Depois halaʼo tiha viajen ba maizumenus kilómetru 550, irmaun sira husi Antiokia ikusmai toʼo iha Jeruzalein. Lucas hakerek: “Kuandu sira toʼo iha Jeruzalein, apóstolu sira, katuas sira, no mós kongregasaun simu sira ho laran-diʼak, no sira konta buat barak neʼebé Maromak halo ona liuhusi sira.” (Após 15:4) Maibé, “ema balu husi grupu Farizeu neʼebé agora sai ona fiar-naʼin, sira hamriik husi sira-nia tuur-fatin no dehan: ‘Ema sira-neʼe tenke hetan sirkunsizaun no ita tenke haruka sira atu halo tuir Moisés nia Ukun-Fuan.’” (Após 15:5) Klaru katak asuntu kona-ba sirkunsizaun sai nuʼudar problema boot no presiza rezolve.

“Apóstolu no katuas sira halibur hamutuk” (Apóstolu 15:6-12)

17. Sé mak sai parte ba grupu administradór iha Jeruzalein, no tanbasá iha “katuas sira” neʼebé ajuda?

17 Provérbios 13:10 hatete: “Ema neʼebé buka konsellu mak iha matenek.” Hodi tuir prinsípiu neʼe, “apóstolu no katuas sira halibur hamutuk atu koʼalia kona-ba [sirkunsizaun]”. (Após 15:6) “Apóstolu no katuas sira” halo desizaun ba kongregasaun tomak, no ohin loron Grupu Administradór mós halo nuneʼe. Tanbasá iha “katuas sira” neʼebé serbí hamutuk ho apóstolu sira? Hanoin-hetan, apóstolu Tiago hetan ona kastigu-mate, no ba tempu balu apóstolu Pedro mós tama komarka. Karik apóstolu sira seluk mós sei hasoru situasaun neʼebé hanesan. Tan neʼe, importante duni atu iha katuas sira neʼebé bele ajuda dirije serbisu haklaken.

18, 19. Pedro koʼalia saida, no ema neʼebé rona ba nia presiza foti konkluzaun saida?

18 Lucas hatete: “Kuandu sira koʼalia ba malu ba tempu balu ona, Pedro hamriik no dehan . . . : ‘Maun-alin sira, imi hatene ho didiʼak katak uluk Maromak hili haʼu husi imi-nia leet, atu nuneʼe liuhusi haʼu-nia ibun, ema husi nasaun sira bele rona liafuan diʼak no sai fiar-naʼin. No Maromak, neʼebé hatene ema nia laran, fó sasin hodi haraik espíritu santu ba sira, hanesan nia haraik ona ba ita. Nia haree sira hanesan deʼit ho ita, no nia hamoos ona sira-nia laran tanba sira-nia fiar.’” (Após 15:7-9) Tuir referénsia ida, liafuan Gregu neʼebé tradús nuʼudar “koʼalia ba malu” iha versíkulu 7 bele fó ideia katak katuas sira husu pergunta no investiga didiʼak kona-ba asuntu neʼe. Entaun, maski irmaun sira iha hanoin neʼebé la hanesan, maibé sira prontu atu koʼalia nakloke kona-ba neʼe.

19 Pedro nia liafuan fó-hanoin ema hotu katak nia rasik haree oinsá ba dala primeiru ema husi nasaun seluk simu espíritu santu iha tinan 36 EC, neʼe mak Cornélio no ninia família tomak. Tan neʼe, se Jeová la halo tan diferensa entre ema Judeu no ema husi nasaun seluk, sira mós la iha direitu atu halo nuneʼe. Liután neʼe, Pedro hatudu ho klaru katak Jeová simu ema nia adorasaun laʼós tanba ema neʼe halo tuir Moisés nia Ukun-Fuan, maibé tanba hatudu fiar ba Kristu.—Gal 2:16.

20. Oinsá mak ema neʼebé apoia sirkunsizaun “koko Maromak”?

20 Tuir buat neʼebé Maromak hatete no oinsá nia uza ninia espíritu santu, Pedro hatete: “Entaun agora, tanbasá mak imi koko Maromak hodi tau naha todan ba dixípulu sira-neʼe? Naha neʼe ita ho ita-nia beiʼala sira la iha kbiit atu lori. Maibé, ita fiar katak ita hetan salvasaun liuhusi Naʼi Jesus nia laran-diʼak neʼebé boot, no sira mós iha fiar neʼebé hanesan ho ita.” (Após 15:10, 11) Pedro hatete katak ema neʼebé apoia sirkunsizaun “koko Maromak” ka koko Maromak nia pasiénsia. Sira koko atu halo ema husi nasaun seluk halo tuir Ukun-Fuan, maibé sira rasik la halo tuir ho kompletu Ukun-Fuan neʼe, tan neʼe sira merese simu kastigu-mate. (Gal 3:10) Ema Judeu sira neʼebé rona ba Pedro presiza hatudu agradese ba Maromak nia laran-diʼak neʼebé boot neʼebé nia hatudu liuhusi Jesus.

21. Barnabé no Paulo konta kona-ba saida atu ajuda irmaun sira halo desizaun?

21 Pedro nia liafuan kona duni rona-naʼin sira-nia laran tanba sira hotu “sai nonook”. Tuirmai, Barnabé no Paulo konta kona-ba “oinsá Maromak uza sira hodi halo sinál no milagre oioin iha ema husi nasaun seluk nia leet”. (Após 15:12) Ikusmai, apóstolu no katuas sira bele haree didiʼak ba evidénsia sira no halo desizaun neʼebé tuir duni Maromak nia hakarak kona-ba sirkunsizaun.

22-24. (a) Oinsá mak Grupu Administradór ohin loron halo tuir ezemplu husi grupu administradór iha tempu uluk? (b) Oinsá mak katuas hotu bele hatudu respeitu ba Jeová nia arranju?

22 Ohin loron bainhira Grupu Administradór halo enkontru, sira mós buka matadalan husi Maromak nia Liafuan no halo orasaun hodi husu espíritu santu. (Sal 119:105; Mt 7:7-11) Atu bele halo desizaun neʼebé tuir Maromak nia hakarak, membru ida-idak ba Grupu Administradór simu nanis ajenda ba enkontru hodi sira bele hanoin didiʼak no halo orasaun kona-ba buat neʼebé sira sei koʼalia hamutuk. (Prov 15:28) Durante enkontru, irmaun sira-neʼe koʼalia nakloke ba malu no ho respeitu. Sira sempre uza Bíblia durante sira-nia diskusaun.

23 Katuas kongregasaun presiza banati-tuir ezemplu neʼe. No se katuas sira koʼalia hamutuk ona kona-ba asuntu sériu no labele rezolve ida-neʼe, sira bele husu ba sukursál ka irmaun neʼebé reprezenta sukursál, hanesan katuas área. Tuirmai, sukursál bele hakerek ba Grupu Administradór se presiza.

24 Jeová haraik bensaun ba sira neʼebé hatudu respeitu ba ninia arranju no hatudu haraik an, laran-metin, no pasiénsia. Hanesan ita sei aprende iha kapítulu tuirmai, bainhira ita halo nuneʼe, Jeová sei fó ita dame, unidade, no haraik bensaun ba kongregasaun.

a Haree kaixa “ Hanorin husi maun-alin falsu”.

b Aliansa sirkunsizaun nian laʼós parte ba aliansa Abraão nian neʼebé sei kontinua toʼo ohin loron. Aliansa Abraão nian komesa iha tinan 1943 AEC bainhira Abraão (Abram) hakur Mota Eufrates hodi bá rai-Kanaan. Iha tempu neʼebá, Abraão tinan 75. Aliansa sirkunsizaun nian hahú iha tinan 1919 AEC, bainhira Abraão tinan 99.—Gén 12:1-8; 17:1, 9-14; Gal 3:17.

c Sira ida mak Tito, nia mak ema Kristaun husi Grésia neʼebé halo serbisu hamutuk ho Paulo. (Gal 2:1; Tito 1:4) Tito la hetan sirkunsizaun, maski nuneʼe Maromak hili nia liuhusi espíritu santu no nia hatudu ezemplu neʼebé diʼak.—Gal 2:3.