Skip to content

Skip to table of contents

LISAUN ESTUDU 14

KNANANUK 56 Laʼo ho lia-loos

“Laʼo ba oin hodi sai ema maduru”

“Laʼo ba oin hodi sai ema maduru”

“Mai ita laʼo ba oin hodi sai ema maduru.”EBR 6:1.

OBJETIVU

Aprende oinsá ema Kristaun maduru bele halo desizaun neʼebé matenek no iha hanoin no hahalok neʼebé tuir Jeová nia hakarak.

1. Saida mak Jeová hakarak ita atu halo?

 TEMPU neʼebé lori ksolok boot ba kaben-naʼin mak bainhira sira-nia bebé foin moris. Maski sira hadomi tebes bebé neʼe, maibé sira lakohi sira-nia oan atu nafatin sai bebé. Loloos, inan-aman sei hanoin barak se sira-nia bebé la sai boot. Nuneʼe mós, Jeová kontente tebes bainhira ita hahú aprende kona-ba nia, maibé nia lakohi ita atu para deʼit iha neʼe. (1 Kor 3:1) Jeová hakarak ita atu “sai boot” nuʼudar ema Kristaun.—1 Kor 14:20.

2. Iha lisaun neʼe, ita sei koʼalia kona-ba saida?

2 Sai ema Kristaun neʼebé maduru katak sá? Oinsá ita bele sai ema Kristaun neʼebé maduru? Oinsá estuda kleʼan Bíblia bele ajuda ita atu sai ema Kristaun neʼebé maduru? No tanbasá ita labele hanoin katak se ita maduru ona ita la presiza haburas tan ita-nia relasaun ho Jeová? Iha lisaun neʼe, ita sei buka resposta ba pergunta sira-neʼe.

SAI EMA KRISTAUN NEʼEBÉ MADURU KATAK SÁ?

3. Sai ema Kristaun neʼebé maduru katak sá?

3 Iha Bíblia, liafuan Gregu neʼebé tradús nuʼudar “ema boot” bele mós inklui ideia katak sai maduru nuʼudar ema Kristaun. a (Éf 4:​13, nota) Entaun, hanesan bebé ida kontinua sai boot, ita mós presiza kontinua haburas ita-nia relasaun ho Jeová. Hodi halo nuneʼe, ita bele sai ema Kristaun neʼebé maduru. Klaru katak, maski ita maduru ona, maibé ita hakarak atu kontinua laʼo ba oin iha dalan espirituál. (1 Tim 4:15) Ita hotu, inklui joven sira mós bele sai ema Kristaun neʼebé maduru. Maibé saida mak hatudu katak ita mak ema neʼebé maduru?

4. Esplika toʼok ema Kristaun neʼebé maduru mak oinsá.

4 Ema Kristaun neʼebé maduru mak ema neʼebé halo tuir Jeová nia mandamentu hotu, no la hili atu halo tuir deʼit mandamentu neʼebé nia gosta. Klaru katak, nuʼudar sala-naʼin, nia sei halo sala. Maski nuneʼe, liuhusi ninia moris loroloron nian, nia hatudu katak ninia hanoin no hahalok mak tuir Jeová nia hakarak. Nia tau hahalok foun no kontinua hakaʼas an atu hanoin tuir Jeová nia hanoin. (Éf 4:​22-24) Nia treinu ona ninia an atu halo desizaun matenek neʼebé bazeia ba Jeová nia ukun-fuan no prinsípiu sira. Nuneʼe, nia la presiza lei barak kona-ba saida mak nia presiza halo. Bainhira halo desizaun ida, nia sei kontrola an makaʼas atu bele halo tuir buat neʼebé nia deside ona.—1 Kor 9:​26, 27.

5. Saida mak bele akontese ba ema Kristaun neʼebé la maduru? (Éfeso 4:​14, 15)

5 Fasil deʼit ba ema Kristaun neʼebé la maduru atu tau fiar ba “lohidór” no “lia-bosok”, no karik mós tau fiar ba informasaun falsu oioin no apóstata. b (Lee Éfeso 4:​14, 15.) Karik nia mós sai laran-moras ba ema seluk, istori malu, sente an lalais, ka monu ba sala kuandu nia hetan tentasaun.—1 Kor 3:3.

6. Oinsá mak prosesu atu sai maduru hanesan ho prosesu atu sai boot iha dalan fíziku? (Haree mós dezeñu.)

6 Hanesan temi tiha ona, Bíblia kompara prosesu atu sai ema Kristaun neʼebé maduru hanesan ho prosesu atu sai boot iha dalan fíziku. Iha buat barak neʼebé labarik la hatene, tan neʼe presiza ema boot atu proteje no fó matadalan ba nia. Hanoin toʼok, inan ida husu ba ninia oan-feto atu kaer ninia liman antes hakat ba estrada sorin. Nuʼudar oan sai boot, karik inan neʼe sei husik oan atu hakat estrada mesak, maibé nafatin fó-hanoin atu haree didiʼak ba estrada. Bainhira oan neʼe sai boot ona, nia hatene oinsá atu hasees an husi perigu sira-neʼe. Hanesan labarik neʼebé presiza ajuda husi ema boot atu bele hasees an husi perigu, baibain ema Kristaun neʼebé la maduru mós presiza ajuda husi ema maduru atu bele proteje sira-nia relasaun ho Jeová no atu halo desizaun neʼebé matenek. Maibé, bainhira ema Kristaun neʼebé maduru presiza halo desizaun ruma, sira hanoin kleʼan kona-ba Bíblia nia prinsípiu atu hatene Jeová nia hanoin no aplika buat neʼebé sira aprende.

Ema Kristaun neʼebé la maduru presiza aprende atu halo desizaun neʼebé matenek hodi aplika Bíblia nia prinsípiu (Haree parágrafu 6)


7. Ema Kristaun neʼebé maduru presiza ema seluk nia ajuda ka lae? Esplika toʼok.

7 Neʼe katak ema Kristaun neʼebé maduru la presiza ema seluk nia ajuda ka lae? Lae. Dala ruma ema neʼebé maduru mós presiza husu ema seluk nia ajuda. Maibé ema neʼebé la maduru karik hakarak ema seluk atu fó-hatene nia saida mak nia presiza halo ka foti desizaun ba nia. Maibé bainhira ema Kristaun maduru ida husu ajuda ba ema neʼebé iha matenek no esperiénsia, nia hatene katak nia iha responsabilidade atu foti desizaun no “lori ninia todan rasik”.—Gal 6:5.

8. Iha dalan saida deʼit mak ema Kristaun maduru la hanesan?

8 Ema hotu diferente iha dalan fíziku, nuneʼe mós ema Kristaun neʼebé maduru mós iha hahalok neʼebé la hanesan. Porezemplu, sira balu mak matenek, balu aten-brani, balu laran-diʼak, no balu laran-sadiʼa. No bainhira ema Kristaun naʼin-rua neʼebé maduru hasoru situasaun neʼebé hanesan, karik sira sei halo desizaun neʼebé la hanesan maibé nafatin bazeia ba Bíblia nia prinsípiu. Baibain neʼe akontese bainhira sira presiza halo desizaun neʼebé bazeia ba sira-nia konxiénsia. Hodi hatene kona-ba neʼe, sei ajuda sira atu la tesi-lia ba ema seluk maski sira-nia desizaun la hanesan. Sira nafatin fokus atu mantein unidade.—Rom 14:10; 1 Kor 1:10.

OINSÁ ITA BELE SAI EMA KRISTAUN NEʼEBÉ MADURU?

9. Ema Kristaun sai maduru automátiku deʼit ka lae? Esplika toʼok.

9 Nuʼudar tempu liu daudaun, labarik ida sei sai boot. Maibé ema Kristaun la sai maduru automátiku deʼit. Porezemplu, irmaun-irmán sira iha Korinto simu liafuan diʼak, hetan batizmu, simu espíritu santu, no aprende husi buat neʼebé Paulo hanorin. (Após 18:​8-11) Maski nuneʼe, tinan balu liutiha husi tempu neʼebé sira hetan batizmu, sira barak nafatin la maduru. (1 Kor 3:2) Ita presiza halo saida atu neʼe la akontese ba ita?

10. Saida mak ita presiza halo atu sai maduru? (Judas 20)

10 Atu bele sai maduru, ita presiza haburas uluk ita-nia hakarak atu sai maduru. Ema neʼebé ‘hadomi hahalok beik’ lakohi aprende liután kona-ba buat espirituál, no nunka bele sai maduru. (Prov 1:22) Ita lakohi sai hanesan ema neʼebé boot ona iha dalan fíziku maibé kontinua sadere ba inan-aman atu halo desizaun ba sira. Maibé, ita hakarak atu kaer responsabilidade rasik hodi kontinua hametin ita-nia relasaun ho Jeová. (Lee Judas 20.) Se Ita hakaʼas an daudaun atu sai maduru, halo orasaun atu Jeová ‘fó ba Ita hakarak no kbiit atu halo buat neʼebé nia hakarak’.—Flp 2:13.

11. Oinsá Jeová ajuda ita atu sai maduru? (Éfeso 4:​11-13)

11 Jeová sei ajuda ita atu sai maduru. Nia fó bibi-atan no mestre sira iha kongregasaun atu ajuda ita “atu sai hanesan ema boot” iha dalan espirituál, “neʼe katak sai maduru hanesan ho Kristu”. (Lee Éfeso 4:​11-13.) Jeová mós fó ninia espíritu santu atu ajuda ita iha “Kristu nia hanoin”. (1 Kor 2:​14-16) Liután neʼe, Maromak fó mai ita Evanjellu haat neʼebé hatudu kona-ba Jesus nia dalan atu hanoin, koʼalia, no hahalok durante iha rai. Hodi banati-tuir Jesus, Ita bele kumpre Ita-nia planu atu sai ema Kristaun neʼebé maduru.

AI-HAN ESPIRITUÁL NEʼEBÉ TOOS MAK IMPORTANTE

12. Saida mak “hanorin báziku kona-ba Kristu”?

12 Atu bele sai maduru, ita labele aprende deʼit “hanorin báziku kona-ba Kristu”, katak Bíblia nia hanorin báziku sira. Ezemplu kona-ba hanorin báziku mak inklui arrepende an, fiar, batizmu, no moris-hiʼas. (Ebr 6:​1, 2) Hanorin báziku sira-neʼe mak fundasaun ba ema Kristaun loos nia fiar. Tan neʼe, bainhira apóstolu Pedro haklaken ba ema-lubun iha loron Pentekostes, nia koʼalia kona-ba hanorin báziku sira-neʼe. (Após 2:​32-35, 38) Atu bele sai Kristu nia dixípulu, ita presiza hatene hanorin báziku sira-neʼe. Porezemplu, Paulo fó avizu katak se ita la fiar kona-ba moris-hiʼas, ita labele dehan katak ita mak ema Kristaun neʼebé loos. (1 Kor 15:​12-14) Maski nuneʼe, la toʼo atu hatene deʼit kona-ba hanorin báziku, ita presiza iha duni hakarak atu aprende liután hodi bele sai maduru.

13. Saida mak ita presiza halo atu hetan benefísiu husi ai-han espirituál neʼebé temi iha Ebreu 5:14? (Haree mós foto.)

13 La hanesan ho hanorin neʼebé báziku, ai-han espirituál neʼebé toos laʼós deʼit kona-ba Jeová nia ukun-fuan, maibé mós kona-ba prinsípiu sira neʼebé ajuda ita atu komprende kona-ba ninia hanoin. Atu bele hetan benefísiu husi ida-neʼe, ita presiza estuda, medita, no halo tuir Bíblia ho didiʼak. Hodi halo nuneʼe, ita treinu ita-nia an atu halo desizaun neʼebé halo Jeová kontente. cLee Ebreu 5:14.

Ai-han espirituál neʼebé toos hanorin ita oinsá atu halo desizaun neʼebé lori kontente ba Jeová (Haree parágrafu 13) d


14. Oinsá mak Paulo ajuda ema Kristaun iha Korinto atu sai maduru?

14 Baibain susar ba ema Kristaun neʼebé la maduru atu halo desizaun neʼebé bazeia ba Bíblia nia prinsípiu no halo tuir ida-neʼe. Se Bíblia la fó sai ukun-fuan ida, neʼe halo sira balu hanoin katak sira bele halo buat naran deʼit neʼebé sira hakarak. Balu fali karik hakarak ema seluk atu halo ukun-fuan ba sira, maski loloos la presiza. Porezemplu, ema Kristaun iha Korinto husu ba Paulo atu fó ukun-fuan ida ba sira kona-ba bele ka lae han ai-han neʼebé hasaʼe ona ba estátua. Duké hatete ba sira saida mak sira presiza halo, Paulo hatudu katak sira ida-idak iha “direitu atu hili” bazeia ba sira-nia konxiénsia. Nia temi Bíblia nia prinsípiu neʼebé bele ajuda sira atu halo desizaun neʼebé tuir sira-nia konxiénsia no mós la halo ema seluk sidi. (1 Kor 8:​4, 7-9) Hodi halo nuneʼe, Paulo ajuda ema Kristaun iha Korinto atu sai maduru iha dalan espirituál atu sira bele uza sira rasik nia kbiit atu tetu didiʼak duké sadere ba ema seluk ka buka deʼit ukun-fuan sira.

15. Oinsá mak Paulo ajuda ema Kristaun Ebreu atu kontinua laʼo ba oin iha lia-loos?

15 Ita aprende lisaun importante ida tan husi Paulo nia karta ba ema Kristaun Ebreu. Sira balu la kontinua sai boot iha dalan espirituál. Loloos sira “presiza fali susubeen hanesan bebé, laʼós ai-han [espirituál] neʼebé ema boot sira han”. (Ebr 5:12) Sira la aprende no la simu buat foun neʼebé Jeová hanorin ba sira liuhusi kongregasaun. (Prov 4:18) Porezemplu, ema Kristaun Judeu barak kontinua halo tuir Moisés nia Ukun-Fuan maski liutiha maizumenus tinan 30 husi tempu neʼebé Ukun-Fuan kumpre liuhusi Kristu nia sakrifísiu. (Rom 10:4; Tito 1:10) Tuir loloos, ema Kristaun Judeu bele uza tinan 30 neʼe atu troka sira-nia hanoin no komprende katak sira la presiza tan halo tuir Moisés nia Ukun-Fuan. Entaun Paulo koko ajuda sira atu simu lia-loos kleʼan neʼebé nia fó sai ba sira. Paulo nia karta ajuda ema Kristaun sira-neʼe hatene katak dalan foun atu adora Jeová mak diʼak liu no fó aten-brani ba sira atu kontinua haklaken maski ema Judeu sira kontra.—Ebr 10:​19-23.

TANBASÁ ITA PRESIZA HAKAʼAS AN ATU MANTEIN MADURU?

16. Kuandu ita maduru ona, saida tan mak ita presiza halo?

16 Ita presiza hakaʼas an laʼós deʼit atu sai ema maduru maibé mós atu mantein maduru. Ita labele hanoin katak se ita maduru ona ita la presiza haburas tan ita-nia relasaun ho Jeová. (1 Kor 10:12) Ita presiza “kontinua koko” ita-nia an atu haree katak ita kontinua laʼo ba oin ka lae.—2 Kor 13:5.

17. Oinsá mak Paulo nia karta hatudu katak importante atu mantein maduru?

17 Iha ninia karta ba ema Kristaun iha Koloso, Paulo énfaze tan katak sira presiza mantein maduru. Maski sira mak maduru ona, Paulo fó avizu ba sira atu kuidadu hodi la simu mundu neʼe nia hanoin. (Kol 2:​6-10) No Epafras neʼebé hatene didiʼak irmaun-irmán sira iha kongregasaun, halo orasaun beibeik atu sira bele “sai kompletu” ka sai maduru. (Kol 4:12) Paulo no Epafras komprende katak atu bele mantein maduru presiza hakaʼas an no simu Maromak nia apoia. Sira hakarak ema Koloso atu kontinua maduru maski hasoru susar naran deʼit.

18. Saida mak bele akontese ba ema Kristaun ida neʼebé maduru? (Haree mós foto.)

18 Paulo fó avizu ba ema Kristaun Ebreu neʼebé maduru katak se sira la kuidadu sira bele lakon sira-nia relasaun diʼak ho Maromak ba nafatin. Se ema Kristaun ida lakohi halo tuir Jeová, neʼe bele halo nia dook husi Jeová toʼo nia labele arrepende an no labele hetan perdua husi Maromak. Diʼak tebes tanba ema Ebreu la monu ba situasaun hanesan neʼe. (Ebr 6:​4-9) Oinsá ho ema neʼebé ohin loron la ativu ka hasai husi kongregasaun, maibé ikusmai arrepende an? Se sira haraik an hodi arrepende an, neʼe hatudu katak sira la hanesan duni ho ema neʼebé Paulo temi iha ninia karta. Klaru katak bainhira sira fila fali ba Jeová, sira presiza hetan ajuda liuhusi arranju neʼebé Jeová prepara ona. (Eze 34:​15, 16) Karik katuas sira sei arranja Testemuña ida neʼebé maduru atu ajuda ema neʼe hametin fali ninia relasaun ho Jeová.

Jeová fó ajuda ba sira neʼebé presiza hametin fali sira-nia relasaun ho nia (Haree parágrafu 18)


19. Ita presiza iha planu saida?

19 Se Ita mak hakaʼas an hela atu sai ema Kristaun neʼebé maduru, Ita bele kumpre planu neʼe! Kontinua han ai-han espirituál neʼebé toos no troka Ita-nia hanoin hodi tuir Jeová nia hanoin. No se Ita mak maduru ona, kontinua halo buat neʼebé Ita bele atu mantein maduru agora no ba nafatin.

OINSÁ ITA HATÁN?

  • Sai ema Kristaun neʼebé maduru katak sá?

  • Oinsá mak ita bele sai ema Kristaun neʼebé maduru?

  • Tanbasá ita presiza hakaʼas an atu mantein maduru?

KNANANUK 65 Laʼo ba oin!

a Maski Eskritura Lian Ebraiku la uza liafuan “maduru” ka “la maduru”, maibé eskritura sira-neʼe fó sai duni ideia kona-ba hahalok neʼe. Porezemplu, livru Provérbios halo komparasaun entre ema neʼebé joven no la iha esperiénsia ho ema neʼebé iha matenek no kbiit atu komprende.—Prov 1:​4, 5.

b Haree informasaun “Proteje Ita-nia an husi informasaun falsu” iha série informasaun “Tópiku seluk tan” iha jw.org no JW Library.®

c Haree “Ideia atu estuda” iha Livru Haklaken neʼe.

d ESPLIKASAUN BA DEZEÑU: Irmaun ida aplika prinsípiu neʼebé nia aprende husi Bíblia bainhira atu hili atividade halimar nian.