Skip to content

Skip to table of contents

LISAUN ESTUDU 39

Sé mak “ema-lubun boot”?

Sé mak “ema-lubun boot”?

“Haʼu hateke no haree ema-lubun boot neʼebé sura labele, . . . hamriik iha kadunan nia oin no iha Bibi-Oan nia oin.”​—APOK 7:9.

KNANANUK 60 Neʼe fó moris

IHA LISAUN NEʼE *

1. Situasaun saida deʼit mak apóstolu João hasoru maizumenus iha tinan 95 EC?

MAIZUMENUS iha tinan 95 EC, apóstolu João hasoru situasaun neʼebé susar tebes. Nia katuas ona no sai dadur iha illa Patmos, no karik nia mak apóstolu ikus neʼebé sei moris. (Apok 1:9) Nia hatene katak kontradór sira hanorin doutrina falsu no halo ema Kristaun haketak malu. Karik apóstolu João hanoin katak lakleur tan ema Kristaun loos sei lakon mohu.​—Jud 4; Apok 2:15, 20; 3:1, 17.

Apóstolu João haree “ema-lubun boot” neʼebé hatais roupa mutin no kaer hela ai-palmeira sanak (Haree parágrafu 2)

2. Tuir Apokalipse 7:9-14, João haree vizaun furak saida? (Haree dezeñu iha livru oin.)

2 Bainhira João hasoru situasaun sira-neʼe, Maromak fó ba nia vizaun furak ida kona-ba futuru. Iha vizaun neʼe, anju ida hatete ba anju haat seluk atu kaer metin anin terus boot nian toʼo nia tau sinál ikus ba Maromak nia atan grupu ida. (Apok 7:1-3) Grupu neʼe iha ema naʼin-144.000 no sira sei ukun hamutuk ho Jesus iha lalehan. (Lc 12:32; Apok 7:4) Tuirmai João temi grupu ida seluk neʼebé boot tebes hodi dehan: “Haʼu hateke no haree ema-lubun boot neʼebé sura labele, neʼebé mai husi nasaun, suku, povu no língua hotu. Sira hamriik iha kadunan nia oin no iha Bibi-Oan nia oin.” (Lee Apokalipse 7:9-14.) Ita bele fiar katak João kontente tebes bainhira hatene katak sei iha ema rihun ba rihun neʼebé halaʼo adorasaun loos iha futuru.

3. (a) Tanbasá João nia vizaun bele hametin ita-nia fiar? (b) Iha lisaun neʼe, ita sei aprende kona-ba saida?

3 Ita bele fiar katak vizaun neʼe hametin duni João nia fiar. No neʼe mós bele hametin ita-nia fiar tanba ita moris iha tempu neʼebé vizaun neʼe sai loos. Iha ita-nia tempu, ema millaun ba millaun komesa adora Jeová no iha esperansa atu liu terus boot no moris ba nafatin iha rai. Iha lisaun neʼe, ita sei aprende oinsá Jeová fó sai ba ninia povu maizumenus tinan 80 liubá kona-ba sé mak sai parte ba ema-lubun boot. Tuirmai ita sei aprende buat rua kona-ba ema-lubun boot: (1) grupu neʼe boot tebes no (2) mai husi fatin oioin. Informasaun sira-neʼe sei hametin ema hotu neʼebé sai parte ba grupu neʼe.

EMA-LUBUN BOOT SEI HELA IHA NEʼEBÉ?

4. Lia-loos saida mak Kristaun falsu la komprende? Oinsá Estudante Bíblia la hanesan ho sira?

4 Dala barak Kristaun falsu la hanorin lia-loos husi Bíblia katak loron ida ema neʼebé laran-metin sei hela ba nafatin iha rai. (2 Kor 4:3, 4) Relijiaun Kristaun barak hanorin katak ema diʼak hotu sei bá lalehan bainhira sira mate. Maibé iha grupu kiʼik ida neʼebé la hanorin ida-neʼe. Grupu neʼe mak Estudante Bíblia neʼebé halo Watch Tower hahú husi tinan 1879. Sira komprende katak Maromak sei halo fali paraízu iha rai no ema millaun ba millaun neʼebé laran-metin sei moris iha rai, laʼós iha lalehan. Maibé, sira presiza tempu atu komprende ho klaru sé mak sai parte ba ema-lubun boot neʼe.​—Mt 6:10.

5. Estudante Bíblia fiar saida kona-ba ema naʼin-144.000?

5 Estudante Bíblia mós komprende husi Eskritura katak iha grupu neʼebé Maromak “sosa tiha ona husi rai” atu ukun hamutuk ho Jesus iha lalehan. (Apok 14:3) Grupu neʼe iha ema Kristaun naʼin-144.000 neʼebé serbí Maromak ho laran-manas no laran-metin kuandu sei iha rai. Oinsá ho ema-lubun boot?

6. Uluk Estudante Bíblia fiar saida kona-ba ema-lubun boot?

6 Iha ninia vizaun, João haree katak ema-lubun boot “hamriik iha kadunan nia oin no iha Bibi-Oan nia oin”. (Apok 7:9) Tanba liafuan sira-neʼe, uluk Estudante Bíblia fiar katak ema-lubun boot mós sei hela iha lalehan. Maibé, se ema-lubun boot no mós ema naʼin-144.000 hela iha lalehan, oinsá grupu rua neʼe la hanesan? Uluk, Estudante Bíblia hanoin katak ema-lubun boot mak ema Kristaun sira neʼebé ladún laran-metin ba Maromak bainhira iha rai. Maski sira moris tuir Bíblia nia morál, maibé karik sira balu kontinua sai membru ba Kristaun falsu. Estudante Bíblia sira hanoin katak grupu neʼe hadomi Maromak maibé sira-nia domin la toʼo atu ukun hamutuk ho Jesus. Tan neʼe, sira kumpre deʼit kritéria atu hamriik iha kadunan nia oin maibé la tuur iha kadunan.

7. Tuir Estudante Bíblia, sé mak sei hela iha rai durante Tinan Rihun Ida? Estudante Bíblia fiar saida kona-ba mane laran-metin sira neʼebé moris iha tempu uluk?

7 Entaun, sé mak sei moris iha rai? Estudante Bíblia fiar katak depois ema naʼin-144.000 no ema-lubun boot bá tiha lalehan, ema millaun ba millaun seluk sei simu moris iha rai no hetan bensaun husi Kristu nia Ukun ba Tinan Rihun Ida. Estudante Bíblia hanoin katak ema sira-neʼe sei la serbí Jeová antes Kristu komesa ukun ba Tinan Rihun Ida. Maibé, ema sira-neʼe sei simu hanorin kona-ba Jeová durante Tinan Rihun Ida. Depois neʼe, ema sira neʼebé halo tuir Jeová nia hakarak sei hetan bensaun atu moris ba nafatin iha rai, maibé sira neʼebé kontra sei lakon ba nafatin. Estudante Bíblia mós hanoin katak karik ema balu neʼebé serbí nuʼudar “ulun-naʼin” durante tempu neʼe sei bá lalehan depois Tinan Rihun Ida remata. Sira mós fiar katak “ulun-naʼin” sira-neʼe sei inklui mane laran-metin sira neʼebé mate antes Kristu, maibé hetan moris-hiʼas durante Tinan Rihun Ida.​—Sal 45:16.

8. Estudante Bíblia fiar katak iha grupu tolu. Esplika toʼok.

8 Tan neʼe, Estudante Bíblia fiar katak iha grupu tolu: (1) Ema naʼin-144.000 neʼebé sei ukun hamutuk ho Jesus iha lalehan; (2) ema-lubun boot neʼebé ladún laran-manas neʼebé sei hamriik iha kadunan nia oin no Bibi-Oan nia oin iha lalehan; no (3) ema millaun ba millaun seluk neʼebé sei simu hanorin kona-ba Jeová durante Kristu nia Ukun ba Tinan Rihun Ida. * Maibé liutiha tempu balu, Jeová ajuda Estudante Bíblia komprende ho klaru liután kona-ba tópiku neʼe.​—Prov 4:18.

LIA-LOOS SAI NAROMAN LIUTÁN

Iha reuniaun boot iha tinan 1935, ema barak neʼebé iha esperansa atu moris iha rai hetan batizmu (Haree parágrafu 9)

9. (a) Oinsá mak ema-lubun boot iha rai bele “hamriik iha kadunan nia oin no iha Bibi-Oan nia oin”? (b) Tanbasá hanorin foun kona-ba Apokalipse 7:9 mak lójiku?

9 Iha tinan 1935, Testemuña ba Jeová komprende ho klaru sé mak sai parte ba ema-lubun boot neʼebé João haree iha ninia vizaun. Testemuña sira komprende katak ema-lubun boot la presiza bá lalehan hodi bele “hamriik iha kadunan nia oin no iha Bibi-Oan nia oin”. Neʼe mak simbóliku deʼit. Maski ema-lubun boot sei hela iha rai, maibé sira bele “hamriik iha kadunan nia oin” liuhusi rekoñese katak Jeová mak ukun-naʼin ba universu no mós simu ninia pozisaun nuʼudar ukun-naʼin hodi halo tuir nia. (Isa 66:1) Sira bele hamriik iha “Bibi-Oan nia oin” liuhusi hatudu fiar ba Jesus nia sakrifísiu. Liután neʼe, Mateus 25:31, 32 mós dehan “nasaun hotu”, inklui ema aat sira, halibur iha Jesus nia kadunan oin. Klaru katak, nasaun sira-neʼe hotu laʼós iha lalehan maibé iha rai. Hanorin foun neʼe mak lójiku. Neʼe ajuda ita komprende tanbasá Bíblia la temi katak ema-lubun boot sei moris-hiʼas bá lalehan. Só grupu ida deʼit mak iha esperansa atu moris ba nafatin iha lalehan, neʼe mak ema naʼin-144.000, neʼebé sei “ukun nuʼudar liurai ba mundu tomak” hamutuk ho Jesus.​—Apok 5:10.

10. Tanbasá ema-lubun boot tenke aprende kona-ba Jeová antes Jesus nia Ukun ba Tinan Rihun Ida?

10 Hahú husi tinan 1935, Testemuña sira komprende katak ema-lubun boot neʼebé João haree iha ninia vizaun mak ema Kristaun neʼebé laran-metin no iha esperansa atu moris ba nafatin iha rai. Atu bele liu terus boot, sira tenke aprende kona-ba Jeová no adora nia antes Jesus nia Ukun ba Tinan Rihun Ida hahú. Sira tenke hatudu fiar metin atu bele ‘halai sees husi buat hotu neʼebé atu akontese’ antes Kristu nia Ukun ba Tinan Rihun Ida hahú.​—Lc 21:34-36.

11. Tanbasá Estudante Bíblia hanoin katak ema balu sei bá lalehan depois Tinan Rihun Ida remata?

11 Oinsá ho ideia katak ema laran-metin sira iha rai sei bá lalehan depois Tinan Rihun Ida remata? Livru Haklaken 15 Fevereiru 1913 fó sai ideia neʼe tanba sira hanoin: ‘Tanbasá ema laran-metin husi tempu uluk simu deʼit moris-hiʼas iha rai maibé ema Kristaun sira neʼebé ladún laran-metin sei moris iha lalehan?’ Tuir loloos, sira fiar hanesan neʼe tanba hanoin rua neʼebé sala: (1) ema-lubun boot sei hela iha lalehan no (2) ema-lubun boot mak ema Kristaun sira neʼebé ladún laran-metin.

12-13. Ema sira neʼebé iha esperansa atu bá lalehan no mós ema-lubun boot rekoñese saida kona-ba sira-nia kolen?

12 Maibé hanesan ita haree ona, hahú husi tinan 1935, Testemuña sira komprende ho klaru katak ema-lubun boot iha João nia vizaun mak ema sira neʼebé liu Armagedon. Sira sei “liu terus boot” iha mundu neʼe, no sira sei “kontinua haklalak ho lian makaʼas, dehan: ‘Ami-nia salvasaun mai husi ita-nia Maromak neʼebé tuur iha kadunan, no husi Bibi-Oan.’” (Apok 7:10, 14) Liután neʼe, Eskritura sira mós hanorin katak sira neʼebé moris-hiʼas bá lalehan simu “buat neʼebé diʼak liu” fali ema laran-metin sira husi tempu uluk. (Ebr 11:40) Tanba irmaun-irmán sira komprende didiʼak kona-ba ema-lubun boot, sira ho laran-manas komesa konvida ema atu serbí Jeová ho esperansa atu moris ba nafatin iha rai.

13 Ema-lubun boot haksolok ho sira-nia esperansa. Sira komprende katak Jeová mak deside se ninia atan sira sei serbí nia iha rai ka lalehan. Ema sira neʼebé iha esperansa atu bá lalehan no mós ema-lubun boot rekoñese katak sira bele simu sira-nia kolen tanba deʼit Jeová nia laran-diʼak boot neʼebé nia hatudu liuhusi Jesus Kristu nia sakrifísiu.​—Rom 3:24.

GRUPU NEʼE BOOT TEBES

14. Depois tinan 1935, tanbasá ema barak duvida katak profesia kona-ba ema-lubun boot sei sai loos?

14 Depois tinan 1935 bainhira Jeová nia povu komprende didiʼak kona-ba ema-lubun boot, ema barak hanoin kona-ba oinsá mak ema sira neʼebé iha esperansa atu moris iha rai bele sai ema-lubun boot. Porezemplu, bainhira hanorin foun kona-ba ema-lubun boot fó sai, Ronald Parkin mak tinan 12. Nia dehan: “Iha tempu neʼebá, maizumenus iha haklaken-naʼin hamutuk 56.000 iha mundu tomak, no sira barak, karik maioria mak iha esperansa atu bá lalehan. Entaun ema-lubun boot haree hanesan la boot ida.”

15. Oinsá mak serbisu atu halibur ema-lubun boot kontinua ba oin?

15 Maibé tinan barak depois neʼe, organizasaun komesa haruka misionáriu sira atu bá rai barak, no Testemuña ba Jeová kontinua aumenta. Tuirmai iha tinan 1968, komesa programa foun ida atu hanorin Bíblia hodi uza livru Lia-loos neʼebé Lori Moris Rohan-Laek iha lian Inglés. Livru neʼe nia esplikasaun neʼebé simples kona-ba lia-loos book ema laran-maus barak liután atu hakbesik ba Jeová. Iha tinan haat nia laran, ema naʼin-500.000 liu hetan batizmu. Bainhira igreja Katólika ladún domina ona ema iha Amérika Latina no rai sira seluk no mós governu la bandu tan ita-nia serbisu iha Europa Leste no mós parte balu iha Áfrika, ema millaun ba millaun hetan batizmu. (Isa 60:22) Ohin loron, Jeová nia organizasaun halo ona buat oioin atu ajuda ema aprende Bíblia nia hanorin. Klaru katak ema-lubun boot halibur hamutuk daudaun no agora sira hamutuk ema naʼin-millaun ualu liu.

EMA-LUBUN BOOT HUSI FATIN OIOIN

16. Ema-lubun boot mai husi neʼebé deʼit?

16 Bainhira João hakerek ninia vizaun, nia dehan katak ema-lubun boot sei “mai husi nasaun, suku, povu no língua hotu”. Antes neʼe, profeta Zacarias mós fó-hatene nanis kona-ba buat neʼebé hanesan. Zacarias hakerek: “Iha tempu neʼebá, mane naʼin-sanulu husi língua hotu husi nasaun oioin sei kaer metin mane Judeu ida nia roupa, hodi dehan: ‘Ami hakarak bá hamutuk ho imi, tanba ami rona ona katak Maromak hamutuk ho imi.’”​—Zac 8:23.

17. Saida mak Jeová nia povu halo ona hodi ajuda ema husi nasaun no língua hotu?

17 Testemuña sira komprende katak atu bele halibur ema husi língua hotu, ema tenke haklaken liafuan diʼak iha língua barak. Durante tinan 130 liu, Jeová nia povu tradús ona informasaun kona-ba Bíblia. Maibé ohin loron sira halo serbisu tradusaun barak liu, no iha língua atus ba atus. Klaru katak, Jeová halo duni milagre hodi halibur ema-lubun boot husi nasaun hotu. Tanba iha ona Bíblia no mós ai-han espirituál iha língua barak, ema-lubun boot adora Jeová ho unidade, maski sira mai husi fatin oioin. No Jeová nia povu koñesidu tanba sira laran-manas atu haklaken no hadomi malu. Neʼe hametin duni ita-nia fiar.​—Mt 24:14; João 13:35.

OINSÁ VIZAUN NEʼE AFETA ITA?

18. (a) Tuir Isaias 46:10, 11, tanbasá ita la hakfodak katak Jeová kumpre profesia kona-ba ema-lubun boot? (b) Tanbasá ema sira neʼebé iha esperansa atu moris iha rai la sente triste?

18 Profesia kona-ba ema-lubun boot halo ita sente kontente tebes. Ita la hakfodak katak Jeová kumpre profesia neʼe iha dalan neʼebé kmanek tebes. (Lee Isaias 46:10, 11.) Ema-lubun boot agradese tebes tanba esperansa neʼebé Jeová fó ba sira. Sira la sente triste tanba la bá lalehan hodi serbí hamutuk ho Jesus. Iha Bíblia, ita bele lee kona-ba fiar-naʼin mane no feto sira neʼebé espíritu santu mak dirije, maibé sira la sai parte ba ema naʼin-144.000. Ema sira-neʼe ida mak João Batista. (Mt 11:11) No seluk tan mak David. (Após 2:34) Sira no mós ema barak tan sei hetan moris-hiʼas iha paraízu iha rai. Sira hotu, hamutuk ho ema-lubun boot sei iha oportunidade atu hatudu laran-metin ba Jeová no apoia ninia direitu atu ukun.

19. Tanba ita haree João nia vizaun sai loos daudaun, saida mak ita presiza halo?

19 Agora mak primeiravés Maromak halibur ema millaun ba millaun husi nasaun hotu atu adora nia ho unidade. Maski ita-nia esperansa mak atu moris iha lalehan ka rai, ita presiza ajuda ema barak liután atu sai parte ba ema-lubun boot husi “bibi-malae seluk”. (João 10:16) Lakleur tan, Jeová sei hamosu terus boot neʼebé sei halakon ema nia governu no mós relijiaun sira neʼebé haterus ema. Ema-lubun boot iha priviléjiu boot atu serbí Jeová ba nafatin iha rai.​—Apok 7:14.

KNANANUK 139 Hanoin toʼok bá, sente toʼok bá

^ par. 5 Iha lisaun neʼe ita sei koʼalia kona-ba João nia vizaun kona-ba “ema-lubun boot”. Vizaun neʼe sei hametin duni ema-lubun boot nia fiar.

^ par. 8 Haree livru Saksi-Saksi Yehuwa—Pemberita Kerajaan Allah, pájina 159-163.