Skip to content

Skip to table of contents

Unidade neʼebé furak iha Memoriál

Unidade neʼebé furak iha Memoriál

“Diʼak tebes no kmanek loos bainhira . . . hela hamutuk ho unidade!”​—SALMO (MAZMUR) 133:1.

KNANANUK: 149, 30

1, 2. Iha tinan 2018, komemorasaun saida mak lori unidade ba ita, no tanbasá? (Haree foto iha leten.)

IHA loron 31 Marsu 2018, ema rihun ba rihun iha mundu tomak sei komemora loron importante ida neʼebé halaʼo tinan-tinan. Iha tempu loro-matan monu, Testemuña ba Jeová no mós ema barak tan sei halibur hamutuk atu hanoin fali sakrifísiu neʼebé Jesus halo ba ita. Iha tinan ida-idak, komemora Kristu nia mate lori unidade ba ema iha mundu tomak! La iha loron seluk mak bele lori unidade ba ema hanesan komemorasaun ba Kristu nia mate.

2 Jeová no Jesus kontente tebes hodi haree katak, iha mundu tomak ema rihun ba rihun laʼo nadodon atu tuir komemorasaun importante neʼe. Bíblia hatete katak “ema-lubun boot neʼebé la bele sura, neʼebé mai husi nasaun, suku, povu no lian hotu” sei hasaʼe lian hodi dehan: “Salvasaun mai husi ita-nia Maromak neʼebé tuur iha kadunan, no husi Bibi-Oan.” (Apokalipse 7:9, 10) Ita hotu kontente atu haree ema barak tuir Memoriál tinan-tinan hodi hahiʼi Jeová no Jesus ba buat neʼebé sira halo ona ba ita!

3. Ita sei koʼalia kona-ba pergunta saida deʼit iha lisaun neʼe?

3 Iha lisaun neʼe ita sei koʼalia kona-ba pergunta haat tuirmai: (1) Oinsá mak ita ida-idak bele prepara didiʼak hodi hetan benefísiu husi Memoriál? (2) Iha dalan saida deʼit mak Memoriál ajuda Maromak nia povu hodi iha unidade? (3) Saida mak ita ida-idak bele halo atu haburas unidade iha Maromak nia povu nia leet? (4) Loron ida ita sei halaʼo Memoriál ikus ka lae? Se nuneʼe, bainhira?

OINSÁ ATU PREPARA HODI HETAN BENEFÍSIU HUSI MEMORIÁL?

4. Tanbasá mak importante ba ita atu tuir Memoriál?

4 Tanbasá mak importante ba ita atu tuir Memoriál? Ita hatene katak dalan ida atu adora Jeová mak liuhusi tuir reuniaun sira. Ita bele fiar katak Jeová no Jesus hatene ema ida-idak nia hakaʼas-an hodi tuir reuniaun importante liu hotu neʼe tinan-tinan. Ita hakarak hatudu ba Jeová no Jesus katak, se ita-nia saúde ka situasaun la hanetik ita, ita sei hakaʼas an ho kbiit tomak atu tuir Memoriál. Liuhusi ita-nia hakaʼas-an, ita hatudu ba Jeová katak reuniaun hotu importante tebes ba ita, no neʼe sei fó razaun ida tan ba Jeová atu “hanoin-hetan” ita no hakerek ita-nia naran iha “livru moris nian”. Livru neʼe sei hakerek deʼit ema sira-nia naran neʼebé Jeová hakarak fó moris rohan-laek.​—Malaquias (Maleakhi) 3:16; Apokalipse 20:15.

5. Semana balu antes Memoriál, ita bele halo saida hodi ‘koko ita-nia an atu hatene se ita hela iha fiar ka lae’?

5 Semana balu antes Memoriál, diʼak atu uza tempu balu hodi halo orasaun no hanoin didiʼak kona-ba ita-nia relasaun ho Jeová metin ka lae. (Lee 2 Korinto 13:5.) Apóstolu Paulo hatete ba ema kristaun: “Koko imi-nia an atu hatene se imi hela iha fiar ka lae.” Oinsá mak ita bele halo nuneʼe? Husu ba ita-nia an: ‘Haʼu fiar duni ka lae katak neʼe mak organizasaun neʼebé Jeová uza hodi halaʼo ninia hakarak? Haʼu hakaʼas an hodi haklaken no hanorin Bíblia ba ema seluk ka lae? Haʼu-nia moris hatudu duni ka lae katak haʼu fiar ita moris daudaun iha loron ikus sira no lakleur tan Satanás nia ukun sei ramata? Haʼu-nia fiar ba Jeová no Jesus sei metin hanesan bainhira haʼu foin serbí Jeová ka lae?’ (Mateus 24:14; 2 Timóteo 3:1; Ebreu 3:14) Hanoin kona-ba pergunta hanesan neʼe bele ajuda ita atu “kontinua haree didiʼak” ita ema oinsá.

6. (a) Dalan ida deʼit atu bele hetan moris rohan-laek mak saida? (b) Katuas kongregasaun ida halo saida hodi prepara ba Memoriál tinan-tinan, no oinsá mak Ita mós bele halo nuneʼe?

6 Dalan ida atu prepara ba Memoriál mak hodi lee no medita kona-ba informasaun sira neʼebé esplika tanbasá Memoriál importante tebes. (Lee João 3:16; 17:3.) Dalan ida deʼit atu bele hetan moris rohan-laek mak hodi hatene Jeová no tau fiar ba ninia Oan-Mane Jesus. Atu prepara ba Memoriál, diʼak atu estuda informasaun neʼebé ajuda ita atu hakbesik liután ba Jeová no Jesus. Neʼe mak buat neʼebé katuas kongregasaun ida halo. Ba tinan barak ona nia sempre halibur Livru Haklaken hamutuk neʼebé koʼalia kona-ba Memoriál no kona-ba oinsá Jeová no Jesus hatudu domin ba ita. Semana balu antes Memoriál, nia lee fali informasaun sira-neʼe no hanoin kleʼan kona-ba tanbasá Memoriál importante tebes. Bainhira hetan informasaun foun, nia halibur tan informasaun sira-neʼe. Nia mós lee no medita kona-ba programa atu lee Bíblia ba Memoriál. Irmaun katuas neʼe hatete katak halo buat sira-neʼe ajuda nia aprende informasaun foun tinan-tinan. Importante liu hotu mak ninia estuda halo nia hadomi liután Jeová no Jesus. Se Ita mak estuda iha dalan hanesan neʼe, Ita mós sei hadomi liután Jeová no Jesus. Ita sei agradese ba buat hotu neʼebé Jeová no Jesus halo ba Ita, no karik Ita mós sei hetan benefísiu barak liután husi Memoriál.

MEMORIÁL AJUDA ITA HODI IHA UNIDADE

7. (a) Iha Naʼi nia Han Kalan primeiru, Jesus halo orasaun kona-ba saida? (b) Saida mak hatudu katak Jeová hatán duni ba Jesus nia orasaun?

7 Iha tempu neʼebé Jesus halaʼo Naʼi nia Han Kalan primeiru, nia halo orasaun espesiál ida. Nia halo orasaun kona-ba unidade furak entre nia ho ninia Aman. Nia mós halo orasaun hodi ninia dixípulu sira bele iha unidade neʼebé hanesan. (Lee João 17:20, 21.) Jeová hatán duni ba ninia Oan doben nia orasaun neʼe. Memoriál hatudu ho klaru katak Testemuña ba Jeová iha unidade. Iha loron Memoriál, ema rihun ba rihun iha mundu tomak neʼebé mai husi nasaun no rasa oioin halibur hamutuk hodi hatudu sira-nia fiar katak Jeová mak haruka duni ninia Oan-Mane. Iha fatin balu, ema nunka rona kona-ba ema husi rasa oioin halibur hamutuk atu tuir reuniaun relijiaun nian no ema balu hakribi reuniaun sira hanesan neʼe. Maibé Jeová no Jesus la sente hanesan neʼe, ba sira unidade iha tempu Memoriál mak buat neʼebé furak tebes!

8. Mensajen saida mak Jeová hatoʼo ba Ezequiel?

8 Nuʼudar Jeová nia povu, ita la hakfodak kona-ba unidade neʼebé ita iha daudaun. Liuhusi Ezequiel, Jeová fó-hatene nanis ona katak neʼe sei akontese. Nia haruka Ezequiel foti ai-pedasuk rua, ida “ba Judá” no ida seluk “ba José”, no kaer ai rua neʼe hamutuk hodi sai ida deʼit. (Lee Ezequiel [Yehezkiel] 37:15-17. *) Iha Livru Haklaken fulan-Jullu 2016, informasaun iha “Pergunta husi lee-naʼin” esplika katak: “Liuhusi Ezequiel, Jeová hatoʼo mensajen atu fó esperansa ba nasaun Izraél katak sira sei sai fali nasaun ida deʼit bainhira sira fila fali ba rai neʼebé Jeová promete. Mensajen neʼe mós fó-hatene nanis kona-ba Maromak nia povu sei sai ida deʼit komesa iha loron ikus sira.”

9. Iha Memoriál tinan-tinan, oinsá mak ita bele haree unidade neʼebé Ezequiel fó sai nanis?

9 Hahú husi tinan 1919, buat neʼebé Jeová halo uluk mak hodi organiza no halibur fali Kristu nia alin sira atu sai ida deʼit. Sira reprezenta ai “ba Judá”. Tuirmai, ema neʼebé iha esperansa atu moris ba nafatin iha rai komesa sai barak hodi fó apoiu ba Kristu nia alin sira. Ema sira-neʼe reprezenta ai “ba José”. Jeová promete atu tau ai rua neʼe hamutuk no “halo sira sai ai-pedasuk ida deʼit” iha ninia liman. (Ezequiel [Yehezkiel] 37:19) Jeová halo duni Kristu nia alin no “bibi seluk” hodi sai “luhan ida deʼit”. (João 10:16; Zacarias [Zakharia] 8:23) Ohin loron grupu rua neʼe serbí Jeová hamutuk ho unidade. Sira iha Liurai ida deʼit, Jesus Kristu neʼebé iha Ezequiel nia profesia bolu nuʼudar Maromak nia “atan David”. (Ezequiel [Yehezkiel] 37:24, 25) Tinan-tinan, bainhira ita halibur hamutuk hodi hanoin fali ba Jesus nia mate, ita bele haree duni unidade husi grupu rua neʼe hanesan buat neʼebé Ezequiel fó sai nanis. Maibé ita ida-idak bele halo saida atu kaer metin no haburas unidade iha Maromak nia povu nia leet?

SAIDA MAK ITA IDA-IDAK BELE HALO ATU HABURAS UNIDADE?

10. Oinsá mak ita bele haburas unidade iha Maromak nia povu nia leet?

10 Dalan primeiru atu haburas unidade iha Maromak nia povu nia leet mak hakaʼas an hodi hatudu haraik-an. Bainhira Jesus iha rai, nia hatete ba ninia dixípulu katak sira tenkesér hatudu haraik-an. (Mateus 23:12) Baibain ema iha mundu haree sira-nia an importante liu ema seluk. Maibé se ita mak hatudu haraik-an, ita sei hatudu respeitu ba irmaun sira neʼebé dirije kongregasaun no halo tuir matadalan neʼebé sira fó. Halo nuneʼe bele hametin unidade iha kongregasaun. Importante liu mak hatudu haraik-an sei halo kontente Maromak, tanba nia “la simu ema neʼebé foti-an, maibé nia hatudu ninia laran-diʼak neʼebé boot ba ema neʼebé haraik-an”.​—1 Pedro 5:5.

11. Oinsá mak hanoin kona-ba paun no tua-uvas neʼebé uza iha Memoriál bele ajuda ita haburas unidade?

11 Dalan segundu atu haburas unidade mak hodi hanoin didiʼak kona-ba paun no tua-uvas signifika saida. Diʼak atu hanoin kona-ba neʼe antes Memoriál, no liuliu iha kalan atu halaʼo Memoriál. (1 Korinto 11:23-25) Paun fermentu laek reprezenta Jesus nia isin perfeitu neʼebé nia hasaʼe nuʼudar sakrifísiu. Tua-uvas reprezenta Jesus nia raan. Maibé latoʼo atu hatene deʼit paun no tua-uvas reprezenta saida. Ita presiza hanoin-hetan katak Jesus nia sakrifísiu mai husi hahalok domin neʼebé boot liu hotu, neʼe mak domin husi Jeová hodi fó ninia Oan ba ita, no domin husi Jesus hodi fó ninia moris ho hakarak rasik ba ita. Bainhira ita hanoin didiʼak kona-ba Jeová no Jesus nia domin, neʼe sei book ita atu hadomi fali sira. Liuhusi domin neʼebé ita hotu hatudu ba Jeová sei hametin duni ita-nia unidade.

Se ita fó perdua, ita haburas unidade (Haree parágrafu 12, 13)

12. Husi Jesus nia ai-knanoik, oinsá mak Jesus hatudu ho klaru katak Jeová hakarak ita atu fó perdua ba ema seluk?

12 Dalan terseiru atu haburas unidade mak liuhusi fó perdua ba ema seluk. Neʼe mak dalan neʼebé ita hatudu agradese ba Jeová neʼebé uza Kristu nia sakrifísiu hodi fó perdua ba ita rasik nia sala sira. Jesus uza ai-knanoik ida neʼebé hakerek iha Mateus 18:23-34 hodi hatudu katak importante tebes atu fó perdua ba ema seluk. Husu ba ita-nia an: ‘Haʼu hakarak halo tuir Jesus nia hanorin neʼe ka lae? Haʼu komprende no hatudu pasiénsia ba irmaun-irmán sira ka lae? Haʼu prontu atu fó perdua ba ema neʼebé hakanek haʼu ka lae?’ Maski sala balu sériu no susar tebes ba ita ema sala-naʼin atu fó perdua, maibé Jesus nia ai-knanoik hanorin ita kona-ba saida mak Jeová hakarak ita atu halo. (Lee Mateus 18:35.) Jesus hatudu ho klaru katak, Jeová sei la perdua ita se ita lakohi fó perdua ba ema seluk neʼebé arrepende an husi laran. Neʼe mak buat neʼebé sériu tebes atu hanoin didiʼak. Atu proteje no kaer metin ba ita-nia unidade neʼebé furak, ita presiza fó perdua ba ema seluk hanesan buat neʼebé Jesus hanorin.

13. Se ita buka dame ho ema seluk, tanbasá mak neʼe haburas unidade?

13 Se ita fó perdua ba ema seluk, ita hatudu katak ita mak ema neʼebé buka dame. Apóstolu Paulo hatete ba ema kristaun: “Hakaʼas an atu nafatin iha unidade liuhusi espíritu santu, atu imi iha dame iha imi-nia leet.” (Éfeso 4:3) Tan neʼe durante tempu Memoriál, no liuliu iha kalan neʼebé halaʼo Memoriál, hanoin didiʼak fali oinsá ita trata ema seluk. Husu ba ita-nia an: ‘Ema seluk bele haree ka lae katak haʼu mak ema neʼebé la rai hirus? Ema seluk bele haree ka lae katak haʼu hakaʼas an atu buka dame no haburas unidade?’ Diʼak atu hanoin kona-ba pergunta sériu sira-neʼe.

14. Oinsá mak ita bele hatudu katak ita “tahan malu iha domin”?

14 Dalan ikus atu haburas unidade mak banati-tuir Jeová hodi hatudu domin. (1 João 4:8) Ladiʼak atu hanoin, “Maski haʼu tenke hadomi irmaun-irmán sira, maibé haʼu la presiza gosta sira.” Se ita mak hanoin hanesan neʼe, ita la halo tuir Paulo nia konsellu hodi “tahan malu iha domin”. (Éfeso 4:2) Paulo nia liafuan la hatete deʼit katak ita tenkesér “tahan malu” maibé tenke halo ho “domin”. Iha ema oioin iha ita-nia kongregasaun, no Jeová dada ema hotu ba nia. (João 6:44) Jeová dada ema tanba nia hadomi ema sira-neʼe. Se Jeová hadomi ita-nia irmaun-irmán sira, ita neʼe sé hodi hanoin katak ita-nia irmaun-irmán sira la merese ita-nia domin? Ita tenke hakaʼas an atu hatudu domin ba sira tanba Jeová hakarak ita atu halo nuneʼe.​—1 João 4:20, 21.

BAINHIRA MAK MEMORIÁL IKUS?

15. Oinsá mak ita hatene katak loron ida ita la komemora tan Memoriál?

15 Loron ida, Memoriál neʼebé ita tuir sei sai Memoriál neʼebé ikus. Tanbasá mak ita hatene? Tanba Paulo hatete ba sira neʼebé espíritu santu hili ona katak bainhira sira komemora Jesus nia mate tinan-tinan, sira “kontinua fó sai kona-ba Naʼi nia mate, toʼo nia mai fali”. (1 Korinto 11:26) Iha tempu Jesus temi profesia kona-ba loron ikus sira, nia mós koʼalia kona-ba tempu neʼebé nia “mai fali”. Bainhira nia koʼalia kona-ba tempu terus boot neʼebé besik ona atu mai, nia dehan: “Sinál husi Oan-Mane husi ema sei mosu iha lalehan, no nasaun hotu iha rai sei baku sira-nia an ho triste, no sira sei haree Oan-Mane husi ema, no nia sei mai iha kalohan iha lalehan ho kbiit no ho glória boot. No [Jesus] sei haruka ninia anju sira, no ho lian trombeta nian neʼebé boot, sira sei halibur ema neʼebé Maromak hili ona husi mundu nia parte haat, husi lalehan nia parte ida toʼo lalehan nia parte seluk.” (Mateus 24:29-31) Tempu atu “halibur ema neʼebé Maromak hili ona” refere ba tempu neʼebé Kristu nia alin restu sira neʼebé sei moris iha rai sei simu sira-nia kolen atu saʼe ba lalehan. Ida-neʼe sei akontese bainhira terus boot hahú ona maibé antes funu Armajedón komesa. Iha funu neʼe, Jesus hamutuk ho ema naʼin–144.000 sei funu hasoru liurai hotu iha rai no manán sira. (Apokalipse 17:12-14) Memoriál ikus neʼebé ita sei tuir mak ida neʼebé antes Jesus “mai fali” atu halibur ninia alin sira ba lalehan.

16. Tanbasá mak Ita hakarak hakaʼas atu tuir Memoriál iha tinan neʼe?

16 Hakaʼas an bá hodi tuir Memoriál neʼebé halaʼo iha loron 31 Marsu 2018. Husu Jeová ajuda Ita atu kontribui unidade iha ninia povu nia leet. (Lee Salmo [Mazmur] 133:1. *) Loron ida ita sei tuir Memoriál neʼebé ikus. Antes loron neʼe toʼo mai, mai ita hafolin unidade furak neʼebé ita haree iha Memoriál tinan-tinan!

^ par. 8 Ezequiel 37:15-17 15 Jeová koʼalia tan ba haʼu, hodi dehan: 16 “Oan-mane husi ema, foti ai-pedasuk ida no hakerek liafuan tuirmai iha ai neʼe: ‘Ba Judá no ba povu Izraél neʼebé hamutuk ho nia.’ Depois neʼe, foti tan ai-pedasuk seluk no hakerek liafuan tuirmai iha ai neʼe: ‘Ba José no ba umakain Izraél hotu neʼebé hamutuk ho nia, neʼe mak ai-pedasuk Efraim nian.’ 17 Depois neʼe, kaer ai rua neʼe hamutuk atu nuneʼe sira bele sai ai ida deʼit iha ó-nia liman.

^ par. 16 Salmo 133:1 Haree bá! Diʼak tebes no kmanek loos bainhira maun-alin sira hela hamutuk ho unidade!