Skip to content

Skip to table of contents

LISAUN ESTUDU 29

Ita prontu ba terus boot ka lae?

Ita prontu ba terus boot ka lae?

“Hatudu imi-nia an prontu bá.”​—MT 24:44.

KNANANUK 150 Buka Jeová hodi salva Ita

IHA LISAUN NEʼE a

1. Tanbasá importante atu prepara ba dezastre oioin?

 BAINHIRA ita prepara nanis ba dezastre, neʼe bele salva ita-nia moris. Ema neʼebé prepara nanis sei prontu atu hasees an bainhira dezastre akontese no mós bele ajuda ema seluk. Organizasaun ida iha Europa hatete: “Bainhira ema prepara didiʼak, neʼe bele salva sira-nia moris.”

2. Tanbasá ita presiza prepara ba terus boot? (Mateus 24:44)

2 “Terus boot” sei mosu derrepente deʼit. (Mt 24:21) Maibé ita sei la hakfodak bainhira neʼe akontese tanba ita hatene nanis katak neʼe sei mosu. Maizumenus tinan 2.000 liubá, Jesus fó avizu ba ninia dixípulu sira atu prontu nafatin ba loron neʼe. (Lee Mateus 24:44.) Se ita prepara an, neʼe sei halo fasil ba ita atu liu terus boot no ita mós bele ajuda ema seluk atu halo nuneʼe.​—Lc 21:36.

3. Oinsá mak hahalok tahan, laran-sadiʼa no domin bele ajuda ita atu sai prontu ba terus boot?

3 Ita presiza haburas hahalok tolu neʼebé bele ajuda ita atu sai prontu ba terus boot. Ita sei halo saida se ita presiza haklaken mensajen tesi-lia nian neʼebé hanesan jelu-fatuk no ema kontra ita? (Apok 16:21) Hahalok tahan sei ajuda ita atu halo tuir Jeová no fiar katak nia sei proteje ita. Ita sei halo saida se irmaun-irmán sira lakon sira-nia sasán tanba dezastre? (Hab 3:17, 18) Hahalok laran-sadiʼa sei book ita atu ajuda sira. Ita sei halo saida se ita tenke hela hamutuk ho irmaun-irmán sira tanba Gog husi rai-Magog ka grupu nasaun sira ataka ita? (Eze 38:10-12) Domin boot ba sira sei ajuda ita tahan susar neʼe hamutuk.

4. Saida mak Bíblia hatete kona-ba kontinua haburas hahalok tahan, laran-sadiʼa no domin?

4 Bíblia anima ita atu kontinua haburas hahalok tahan, laran-sadiʼa no domin. Lucas 21:19 hatete: “Hodi tahan nafatin mak imi sei hetan imi-nia moris.” Koloso 3:12 hatete: “Tau hahalok . . . laran-sadiʼa . . . nuʼudar imi-nia roupa.” No Primeiru Tesalónika 4:9, 10 hatete: “Maromak rasik hanorin ona imi atu hadomi malu. . . . Maibé, ami husu imi, maun-alin sira, atu kontinua halo ida-neʼe liután.” Maromak fó avizu sira-neʼe ba dixípulu sira neʼebé hatudu ona hahalok tahan, laran-sadiʼa no domin. Sira presiza kontinua haburas hahalok sira-neʼe. Ita mós tenke halo nuneʼe. Iha lisaun neʼe, ita sei aprende oinsá ema Kristaun iha apóstolu sira-nia tempu hatudu hahalok sira-neʼe. Tuirmai ita sei haree oinsá ita bele banati-tuir sira no hatudu katak ita prontu ba terus boot.

HABURAS HAHALOK TAHAN

5. Oinsá mak ema Kristaun iha tempu uluk tahan susar oioin?

5 Ema Kristaun iha tempu uluk presiza tahan susar oioin. (Ebr 10:36) Sira hasoru susar neʼebé baibain ema seluk mós hasoru, maibé sira mós tenke tahan susar seluk tan. Sira barak hetan terus husi ulun-naʼin relijiaun Judeu nian, ema-boot Roma nian, no mós husi sira-nia família rasik. (Mt 10:21) No sira mós presiza hakaʼas an atu la hetan influénsia husi apóstata sira-nia hanorin falsu neʼebé bele haketak kongregasaun. (Após 20:29, 30) Maibé ema Kristaun sira-neʼe tahan ho laran-metin. (Apok 2:3) Oinsá? Sira hanoin kleʼan kona-ba fiar-naʼin sira-nia ezemplu hanesan Job. (Tgo 5:10, 11) Sira halo orasaun atu hetan kbiit. (Após 4:29-31) No sira kontinua hanoin-hetan katak Jeová sei fó kolen ba sira se sira tahan ho laran-metin.​—Após 5:41.

6. Ita bele aprende saida husi irmán Merita?

6 Ita mós bele tahan susar sira se ita estuda no medita beibeik kona-ba fiar-naʼin sira-nia ezemplu husi Bíblia no ita-nia publikasaun sira. Irmán Merita husi rai-Albánia halo ida-neʼe, no neʼe ajuda nia atu tahan bainhira ninia família kontra makaʼas hodi uza violénsia. Nia hatete: “Bainhira haʼu estuda kona-ba Job nia ezemplu, neʼe book tebes haʼu-nia laran. Job hasoru susar barak no la hatene sé mak hamosu ida-neʼe, maski nuneʼe nia hatete: ‘Toʼo haʼu mate, haʼu sei nunka husik haʼu-nia laran-metin!’ (Job 27:5) Haʼu hanoin kona-ba oinsá haʼu-nia susar sira mak kiʼik deʼit se kompara ho Job nian. No haʼu hatene sé mak hamosu susar sira-neʼe mai haʼu.”

7. Maski agora daudaun ita la hasoru susar, saida mak ita presiza halo?

7 Ita mós bele haburas kbiit atu tahan hodi halo orasaun beibeik ba Jeová no fó sai ita-nia laran-taridu. (Flp 4:6; 1 Tes 5:17) Maski agora daudaun ita la hasoru problema neʼebé boot, maibé ita presiza halo orasaun no husu Jeová nia ajuda bainhira ita triste, hanoin barak no la hatene atu halo saida. Se agora ita toman atu husu Jeová nia ajuda kona-ba problema sira neʼebé kiʼik, ita sei toman atu husu ninia ajuda bainhira hasoru problema neʼebé boot iha futuru. Hodi halo nuneʼe, ita sei fiar metin katak Jeová hatene tempu neʼebé loos no mós hatene oinsá atu ajuda ita.​—Sal 27:1, 3.

HAHALOK TAHAN

Susar neʼebé ita tahan agora bele ajuda ita atu tahan susar iha futuru (Haree parágrafu 8)

8. Oinsá mak Mira nia ezemplu hatudu katak tahan susar agora bele ajuda ita atu tahan susar iha futuru? (Tiago 1:2-4) (Haree mós foto.)

8 Se agora ita kontinua laran-metin bainhira hasoru susar, ita mós sei laran-metin durante terus boot. (Rom 5:3) Tanbasá? Irmaun-irmán barak hatete katak bainhira sira tahan ona susar ruma, neʼe ajuda sira atu tahan susar neʼebé mosu tuirmai. Tanba sira tahan, neʼe hametin sira-nia fiar katak Jeová hakarak ajuda sira. No fiar neʼe ajuda sira atu tahan susar tuirmai. (Lee Tiago 1:2-4.) Irmán Mira neʼebé serbí nuʼudar pioneiru iha rai-Albánia, dehan katak tanba uluk nia tahan susar sira, neʼe ajuda nia atu tahan susar neʼebé nia hasoru daudaun. Nia hatete katak dala ruma nia sente nia mesak deʼit mak hasoru problema barak. Maibé nia rekoñese katak Jeová apoia ona nia durante tinan 20, entaun nia fó-hanoin ba ninia an: ‘Kontinua laran-metin. Keta para atu serbí Jeová agora. Nia ajuda ona ó atu tahan susar oioin durante tinan barak.’ Ita mós bele hanoin kona-ba oinsá Jeová ajuda ona ita atu tahan. Fiar metin bá katak nia haree susar ida-idak neʼebé ita tahan no nia sei fó kolen ba ita. (Mt 5:10-12) Tuirmai bainhira terus boot hahú, ita hatene ona oinsá atu tahan no ita sei deside metin atu kontinua tahan ho laran-metin.

HATUDU LARAN-SADIʼA

9. Oinsá mak ema Kristaun iha Antiokia iha Síria hatudu laran-sadiʼa?

9 Hanoin toʼok kona-ba buat neʼebé akontese bainhira rai-hamlaha boot mosu iha Judeia no afeta ema Kristaun. Bainhira ema Kristaun iha Antiokia iha Síria rona kona-ba neʼe, sira hanoin tebes irmaun-irmán sira iha Judeia. Maibé tuirmai sira mós halo buat ruma atu hatudu laran-sadiʼa. Sira “deside katak sira ida-idak sei fó ajuda tuir sira-nia kbiit, no haruka ajuda neʼe ba maun-alin sira neʼebé hela iha Judeia”. (Após 11:27-30) Maski irmaun-irmán sira neʼebé hasoru susar neʼe hela dook, maibé ema Kristaun iha Antiokia deside atu fó ajuda.​—1 João 3:17, 18.

LARAN-SADIʼA

Ita bele hatudu laran-sadiʼa bainhira dezastre akontese (Haree parágrafu 10)

10. Oinsá ita bele hatudu laran-sadiʼa bainhira irmaun-irmán sira hasoru dezastre? (Haree mós foto.)

10 Ohin loron, ita mós bele hatudu laran-sadiʼa bainhira irmaun-irmán sira hasoru dezastre. Ita prontu atu fó ajuda liuhusi fó kontribuisaun ba serbisu iha mundu tomak, liuhusi halo orasaun kona-ba sira neʼebé hasoru dezastre ka husu katuas sira se ita bele apoia atu halo projetu ruma. b (Prov 17:17) Porezemplu, iha tinan 2020, organizasaun kria Komisaun ba Dezastre hamutuk 950 atu tau matan ba sira neʼebé presiza ajuda durante tempu pandemia COVID-19. Ita gaba irmaun-irmán sira neʼebé serbisu iha komisaun sira-neʼe. Tanba hatudu laran-sadiʼa, sira lori sasán ba maluk Kristaun sira, fó ajuda iha dalan espirituál no mós hadiʼa ka harii fali uma oioin no mós fatin adorasaun.​—Kompara ho 2 Korinto 8:1-4.

11. Oinsá mak ita fó glória ba Jeová bainhira ita hatudu laran-sadiʼa?

11 Bainhira dezastre mosu no ita hatudu laran-sadiʼa, ema haree buat neʼebé ita halo. Porezemplu, iha tinan 2019, anin-fuik naran Dorian estraga Reuniaun-Fatin iha Bahamas. Kuandu irmaun-irmán sira harii fali Reuniaun-Fatin, sira husu kompañia konstrusaun kona-ba presu ba materiál neʼebé sira presiza. Kompañia nia naʼin hatete: “Haʼu hakarak ajuda imi kona-ba . . . ekipamentu, serbisu-naʼin no mós materiál seluk. . . . Haʼu hakarak apoia imi-nia organizasaun. Haʼu admira ho dalan neʼebé imi hadomi malu.” Ema barak la koñese Jeová. Maibé sira barak haree Testemuña sira-nia hahalok. Ita kontente tanba ita-nia hahalok laran-sadiʼa bele book ema atu koñese Maromak neʼebé “riku ho laran-sadiʼa”!​—Éf 2:4.

12. Oinsá mak haburas laran-sadiʼa prepara ita ba terus boot? (Apokalipse 13:16, 17)

12 Tanbasá ita presiza hatudu laran-sadiʼa durante terus boot? Bíblia dehan katak ema sira neʼebé la apoia sistema polítiku sei hasoru susar ohin loron no mós durante terus boot. (Lee Apokalipse 13:16, 17.) Karik irmaun-irmán sira sei presiza ajuda atu hetan sira-nia presiza loroloron nian. Bainhira ita-nia Liurai Kristu Jesus mai atu tesi-lia, ita hakarak nia haree katak ita hatudu laran-sadiʼa no nia sei konvida ita atu “simu Ukun” nuʼudar liman-rohan.​—Mt 25:34-40.

HAMETIN ITA-NIA DOMIN

13. Tuir Roma 15:7, oinsá mak ema Kristaun iha tempu uluk hametin sira-nia domin ba malu?

13 Ema Kristaun iha tempu uluk hatudu domin ba malu. Maibé neʼe fasil ba sira ka lae? Ita hatene katak kongregasaun iha Roma iha ema oioin. Sira balu mak ema Judeu neʼebé uluk halo tuir Moisés nia Ukun-Fuan, no balu mak husi nasaun seluk neʼebé iha kultura la hanesan. Ema Kristaun balu mak atan, balu tan mak laʼós atan, no mós karik sira balu iha atan. Oinsá sira bele hatudu domin ba malu maski sira-nia situasaun moris la hanesan? Apóstolu Paulo anima sira atu “simu malu”. (Lee Roma 15:7.) Neʼe signifika saida? Liafuan neʼebé tradús nuʼudar “simu malu” signifika simu ema ho laran-diʼak no laran-luak atu mai ita-nia uma ka sai ita-nia belun. Porezemplu, Paulo fó-hatene Filemon atu simu fali atan Onésimo neʼebé uluk halai husi Filemon. Paulo dehan: “Simu nia bá ho laran-diʼak.” (Flm 17) Priscila no Áquila simu Apolo neʼebé ladún hatene buat barak kona-ba Kristu nia hanorin hodi “lori nia” ba sira-nia uma. (Após 18:26) Ema Kristaun sira-neʼe simu malu no la husik sira-nia situasaun moris neʼebé la hanesan atu hamosu problema entre sira.

DOMIN

Irmaun-irmán sira-nia domin bele ajuda ita tahan (Haree parágrafu 15)

14. Oinsá mak irmán Anna no ninia laʼen hatudu domin?

14 Ita mós bele hatudu domin ba irmaun-irmán sira liuhusi simu sira hodi sai ita-nia belun. Neʼe sei motiva sira atu hatudu fali domin ba ita. (2 Kor 6:11-13) Hanoin toʼok ezemplu husi irmán Anna no ninia laʼen. Lakleur depois sira simu knaar foun nuʼudar misionáriu iha Áfrika Oeste, mosu pandemia COVID-19. Tan neʼe, sira labele hasoru irmaun-irmán sira oin ba oin hodi tuir reuniaun no susar atu koñese malu. Oinsá mak sira hatudu domin? Sira uza vídeo konferénsia atu koʼalia ho irmaun-irmán sira no fó sai katak sira hakarak tebes koñese irmaun-irmán sira. Sira-nia domin book tebes irmaun-irmán sira no dala barak irmaun-irmán sira telefone no haruka mensajen ba sira. Tanbasá sira hakaʼas an atu koñese irmaun-irmán sira? Irmán Anna hatete: “Haʼu nunka haluha domin neʼebé irmaun-irmán sira hatudu mai haʼu no haʼu-nia família durante tempu susar no tempu diʼak. Sira-nia ezemplu motiva haʼu atu hatudu domin.”

15. Ita aprende saida husi irmán Vanessa? (Haree mós foto.)

15 Klaru katak irmaun-irmán sira iha ita-nia kongregasaun iha hahalok no situasaun moris neʼebé la hanesan. Ita bele hametin ita-nia domin ba sira liuhusi tau fokus ba sira-nia hahalok diʼak. Irmán Vanessa neʼebé serbí iha rai-Novazelándia dehan katak uluk nia sente susar atu habelun ho ema balu iha kongregasaun. Duké hasees an husi irmaun-irmán sira neʼebé nia la toman, nia deside atu gasta tempu hamutuk ho sira. Ida-neʼe ajuda nia atu haree oinsá Jeová hadomi irmaun-irmán sira-neʼe. Vanessa hatete: “Haʼu-nia laʼen komesa serbí nuʼudar katuas área, tan neʼe ami gasta tempu ho ema oioin neʼebé iha hahalok la hanesan, no fasil ba haʼu atu habelun ho sira. Agora haʼu gosta ransu ho ema oioin. Klaru katak Jeová mós hadomi ema oioin tanba nia dada ema husi situasaun oioin atu adora nia.” Bainhira ita aprende atu haree ema seluk tuir Jeová nia haree, ita hatudu katak ita hadomi sira.​—2 Kor 8:24.

Durante terus boot, Jeová sei proteje ita se ita adora nia hamutuk ho irmaun-irmán sira (Haree parágrafu 16)

16. Tanbasá importante atu hatudu domin durante terus boot? (Haree mós foto.)

16 Importante atu hatudu domin durante terus boot. Bainhira terus boot hahú, oinsá mak Jeová sei proteje ita? Hanoin toʼok matadalan neʼebé Jeová fó ba ninia povu bainhira ema ataka Babilónia iha tempu uluk. Jeová hatete: “Oh haʼu-nia povu, bá, tama ba imi-nia kuartu laran, no taka odamatan sira. Subar imi-nia an ba tempu uitoan toʼo Maromak nia hirus liu tiha ona.” (Isa 26:20) Durante terus boot, karik ita mós presiza halo tuir ida-neʼe. Liafuan “kuartu laran” karik refere ba kongregasaun. Jeová promete katak nia sei proteje ita se ita kontinua serbí nia hamutuk ho irmaun-irmán sira. Tan neʼe, agora ita tenke hakaʼas an atu hadomi irmaun-irmán sira. Ita-nia salvasaun depende ba ida-neʼe!

PREPARA AGORA

17. Se ita prepara agora, ita sei halo saida durante terus boot?

17 “Jeová nia loron boot” sei lori susar ba ema. (Sof 1:14, 15) Jeová nia povu mós sei hasoru susar. Maibé se ita prepara agora, ita sei kalma nafatin no bele ajuda ema seluk. Ita sei tahan susar naran deʼit neʼebé mosu. Bainhira maluk fiar-naʼin sira hasoru susar, ita sei hakaʼas an atu ajuda sira hodi hatudu laran-sadiʼa no fó buat neʼebé sira presiza. No bainhira ita aprende atu hatudu domin ba irmaun-irmán sira agora, ita mós sei hatudu domin ba sira iha futuru. Jeová sei fó kolen ba ita atu moris ba nafatin iha mundu foun neʼebé la iha tan dezastre ka susar.​—Isa 65:17.

KNANANUK 144 Mai ita hein ba mundu foun!

a Lakleur tan terus boot sei hahú. Tan neʼe ita presiza haburas hahalok tahan, laran-sadiʼa, no domin atu bele sai prontu ba terus boot. Ita sei aprende oinsá ema Kristaun iha apóstolu sira-nia tempu hakaʼas an atu haburas hahalok sira-neʼe. Ita mós sei aprende oinsá ita bele halo nuneʼe, no oinsá hahalok sira-neʼe bele ajuda ita sai prontu ba terus boot.

b Irmaun-irmán sira neʼebé hakarak ajuda depois dezastre akontese presiza prenxe Aplikasaun ba planeamentu no konstrusaun lokál (DC-50) ka Aplikasaun atu serbí nuʼudar voluntáriu temporáriu (A-19) no hein toʼo simu konvite mak foin bele ajuda.