Skip to content

Skip to table of contents

Buka-hatene irmaun-irmán sira iha presiza saida deʼit

Oinsá atu apoia ita rasik nia kongregasaun?

Oinsá atu apoia ita rasik nia kongregasaun?

BAINHIRA Jesus atu saʼe fali ba lalehan, nia dehan ba ninia dixípulu sira: “Imi sei sai haʼu-nia sasin . . . toʼo rai nia rohan.” (Apóstolu 1:8) Oinsá mak ema kristaun sira iha tempu neʼebá bele haklaken toʼo rai nia rohan?

Profesór ida husi universidade Oxford, naran Martin Goodman, hatete katak: “Uluk, iha Roma nia ukun, ema kristaun sira rekoñese sira iha knaar ida atu halo, no neʼe mak halo sira la hanesan ho grupu relijiaun seluk, inklui mós ema judeu sira.” Jesus laʼo ba fatin oioin atu haklaken, no ema kristaun neʼebé loos hatene katak sira presiza banati-tuir ninia ezemplu. Sira presiza hakaʼas an buka ema neʼebé hakarak aprende lia-loos hodi haklaken “liafuan diʼak kona-ba Maromak nia Ukun” ba sira. (Lucas 4:43) Tan neʼe mak iha tempu uluk, kongregasaun sira iha ema neʼebé bolu nuʼudar apóstolu, tanba liafuan “apóstolu” iha signifika katak, ema neʼebé simu knaar atu bá haklaken. (Marcos 3:14) Jesus haruka ninia dixípulu sira: “Neʼe duni, laʼo bá no hanorin ema husi nasaun hotu atu sai haʼu-nia dixípulu.”—Mateus 28:18-20.

Maski ohin loron Jesus nia apóstolu naʼin-12 la moris ona iha rai, maibé iha irmaun-irmán barak neʼebé banati-tuir sira-nia ezemplu. Se sira simu konvite atu haklaken iha fatin neʼebé presiza tan haklaken-naʼin, sira hatán: “Haʼu mak neʼe! Haruka haʼu bá.” (Isaías [Yesaya] 6:8) Balu muda ba rai dook atu haklaken, hanesan irmaun-irmán rihun ba rihun neʼebé tuir ona eskola Gilead. Balu tan muda ba fatin seluk iha sira-nia rai rasik. Ema balu mós aprende língua foun atu apoia kongregasaun ka grupu neʼebé uza língua neʼe. Sira planu didiʼak hodi fó sira-nia tempu, forsa no osan atu haklaken. (Lucas 14:28-30) La fasil atu halo buat sira-neʼe, maibé sira prontu atu halo sakrifísiu hodi hatudu sira-nia domin ba Jeová no ba ema. Sira-nia hakaʼas an ajuda tebes ema seluk iha kongregasaun.

Ita ida-idak nia situasaun la hanesan, tan neʼe, karik ita hotu la bele muda ba fatin seluk ka aprende língua foun. Maibé ita hotu bele sai hanesan misionáriu iha ita-nia kongregasaun rasik.

HALO ITA-NIA KNAAR HANESAN MISIONÁRIU IDA

Aproveita ita-nia situasaun atu fó ajuda ba ema seluk

Iha apóstolu sira-nia tempu, maski ema kristaun barak haklaken deʼit iha sira-nia sidade rasik, maibé sira laran-manas tebes iha serbisu neʼe. Apóstolu Paulo hatete ba Timóteo: “Halo serbisu nuʼudar haklaken-naʼin kona-ba liafuan diʼak, no halo didiʼak ó-nia knaar.” (2 Timóteo 4:5) Liafuan sira-neʼe laʼós deʼit aplika ba sira iha tempu uluk, maibé aplika mós ba ita ohin loron. Ita hotu presiza halo tuir mandamentu atu haklaken liafuan diʼak no ajuda ema atu sai Jesus nia dixípulu. Tuir loloos, iha ita-nia kongregasaun rasik ita hotu bele halo serbisu neʼebé atu hanesan misionáriu sira.

Bainhira misionáriu sira muda ba rai seluk, sira presiza adapta ho situasaun foun tanba karik buat barak la hanesan ho buat neʼebé sira toman. Se ita la bele muda bá serbí iha rai seluk, ita bele buka dalan foun atu haklaken ka lae iha ita-nia kongregasaun rasik? Porezemplu, iha tinan 1940, ita-nia organizasaun anima irmaun-irmán sira atu haklaken iha dalan, semana ida dala ida. Ita mós koko ona atu haklaken iha dalan ka lae? Ka ita koko ona haklaken públiku hodi uza karrosa ka seidauk? Diʼak atu hakaʼas an koko dalan foun sira hanesan neʼe.

Anima ema seluk atu “halo serbisu nuʼudar haklaken-naʼin kona-ba liafuan diʼak”

Hodi iha hanoin neʼebé pozitivu, ida-neʼe sei ajuda ita atu sai laran-manas ba haklaken. Sira neʼebé muda ba rai seluk ka aprende língua foun atu haklaken, baibain sira mak ema neʼebé maduru no iha esperiénsia barak. Sira sai hanesan bensaun boot ba sira-nia kongregasaun, tanba sira hatudu ezemplu diʼak kona-ba tau uluk haklaken iha sira-nia moris. Misionáriu sira mós dirije kongregasaun nia atividade sira toʼo irmaun seluk husi kongregasaun neʼe bele halo rasik. Se ita mak irmaun ida neʼebé hetan ona batizmu, ita hakaʼas an atu serbí ita-nia maluk sira nuʼudar atan ka katuas ba kongregasaun ka lae?—1 Timóteo 3:1.

“FÓ KMAAN” BA ITA-NIA MALUK SIRA IHA KONGREGASAUN

Halo buat ruma atu bele fó ajuda

Ita mós bele ajuda ita-nia kongregasaun iha dalan seluk tan. Ita hotu, atu idade kiʼik ka boot, irmaun ka irmán, bele ajuda ita-nia maluk sira hodi “fó kmaan” ba sira iha tempu neʼebé sira presiza.—Koloso 4:11.

Maibé atu bele ajuda sira, ita presiza buka atu koñese sira didiʼak. Bíblia fó laran-manas ba ita atu “hanoin malu” bainhira ita halibur hamutuk. (Ebreu 10:24) Ita la koko atu mete ema nia moris, maibé ita hakarak hakaʼas an atu komprende sira no hatene buat neʼebé sira presiza. Karik sira presiza ajuda iha dalan espirituál ka dalan neʼebé sira hanoin ka sira presiza ajuda atu halo buat ruma. Dala ruma, problema balu neʼebé irmaun-irmán hasoru, karik katuas no atan ba kongregasaun deʼit mak bele fó ajuda. (Galásia 6:1) Maibé ita hotu bele apoia irmaun-irmán sira neʼebé idade ona, ka família sira neʼebé hasoru daudaun susar ruma.

Apoia maluk sira neʼebé hanoin barak kona-ba moris

Hanoin toʼok irmaun Salvatore nia esperiénsia. Tanba nia hasoru problema ekonomia, nia tenke faʼan ninia kompañia, ninia uma no sira-nia sasán barak. Nia hanoin barak kona-ba ninia família nia situasaun. Família ida iha ninia kongregasaun haree katak sira presiza ajuda. Sira fó osan uitoan no ajuda Salvatore no ninia feen atu buka serbisu. Família neʼe mós uza tempu hodi fó laran-manas no rona ba sira. Sira sai belun diʼak no maski uluk sira estrese bainhira hasoru susar neʼe, maibé agora sira iha memória kapás kona-ba tempu neʼebé sira hetan ajuda husi família neʼe.

Ema kristaun neʼebé loos banati-tuir Jesus hodi sai prontu iha tempu hotu atu haklaken kona-ba Bíblia nia promesa sira ba ema seluk. Maski ita bele ka lae muda ba fatin seluk, ita hotu bele ajuda ema seluk iha ita-nia kongregasaun rasik. (Galásia 6:10) Se ita halo nuneʼe, ita sei kontente no “kontinua fó fuan iha serbisu diʼak oioin”.—Koloso 1:10; Apóstolu 20:35.