Skip to content

Skip to table of contents

ESPERIÉNSIA

“Haʼu hakarak halo serbisu ba Jeová”

“Haʼu hakarak halo serbisu ba Jeová”

AMI fó adeus ba ema grupu kiʼik neʼebé ami vizita besik iha knua Granbori, neʼe iha ai-laran Suriname nia klaran. Tuirmai ami saʼe bero neʼebé halo husi ai no liu iha Mota Tapanahoni. Maibé bainhira ami liu daudaun parte neʼebé bee suli makaʼas, bero nia mákina xoke fatuk ida. Bero nia oin tama ba bee laran no ami komesa mout. Haʼu-nia fuan tuku-tuku makaʼas. Durante tinan barak neʼebé haʼu serbí nuʼudar katuas área no halo viajen beibeik ho bero, haʼu la hatene nani.

Antes haʼu konta buat neʼebé akontese tuirmai, haʼu sei esplika uluk oinsá mak haʼu komesa serbí tempu-tomak.

Haʼu moris iha tinan 1942 iha illa furak ida naran Kurasau iha Karaíba. Haʼu-nia apá husi rai-Suriname, maibé nia muda ba illa neʼe atu buka serbisu. Tinan balu antes haʼu moris, haʼu-nia apá hetan batizmu nuʼudar Testemuña ba Jeová iha Kurasau no iha tempu neʼebá seidauk iha Testemuña barak. a Nia estuda Bíblia ho ami oan sira semana-semana, maski dala ruma ami lakohi estuda. Bainhira haʼu tinan 14, ami-nia família tomak muda ba Suriname atu tau matan ba apá nia inan neʼebé ferik ona.

BELUN DIʼAK SIRA AJUDA HAʼU

Iha Suriname, haʼu komesa ransu ho joven sira neʼebé badinas serbí Jeová. Sira idade liu haʼu no serbí nuʼudar pioneiru regulár. Bainhira sira konta sira-nia esperiénsia iha serbisu haklaken, haʼu bele haree katak sira kontente loos. Baibain depois reuniaun, haʼu no haʼu-nia belun sira konversa kona-ba tópiku husi Bíblia. Dala ruma ami konversa iha liʼur kuandu hateke daudaun ba fitun sira. Sira ajuda haʼu komprende buat neʼebé haʼu hakarak halo iha haʼu-nia moris, haʼu hakarak halo serbisu ba Jeová. Tan neʼe haʼu hetan batizmu kuandu haʼu tinan 16. No kuandu tinan 18, haʼu komesa serbí nuʼudar pioneiru regulár.

APRENDE BUAT OIOIN NEʼEBÉ IMPORTANTE

Bainhira sai pioneiru iha Paramaribo

Haʼu aprende buat barak bainhira haʼu serbí nuʼudar pioneiru, no buat sira-neʼe ajuda haʼu atu serbí tempu-tomak. Porezemplu, haʼu aprende katak importante atu treinu ema seluk. Kuandu haʼu komesa pioneiru, misionáriu ida naran Willem van Seijl hakarak atu hanorin haʼu. b Nia hanorin haʼu buat barak kona-ba tau matan knaar sira iha kongregasaun maski haʼu ladún sente katak haʼu presiza treinamentu neʼe. Tinan tuirmai, haʼu simu knaar nuʼudar pioneiru espesiál no lakleur komesa ajuda grupu sira neʼebé izoladu iha ai-laran Suriname neʼebé dook husi kongregasaun. Haʼu agradese ba treinu neʼebé haʼu hetan husi irmaun sira. Husi tempu neʼebá, haʼu komesa banati-tuir sira hodi uza tempu atu treinu ema seluk.

Buat segundu neʼebé haʼu aprende mak diʼak atu moris simples no organiza an didiʼak. Fulan ida-idak nia hahú, haʼu no irmaun neʼebé pioneiru ho haʼu halo lista ba buat sira neʼebé ami presiza ba semana balu nia laran. Tuirmai, ami ida sei laʼo dook ba sidade atu sosa buat neʼebé ami presiza. Ami presiza uza osan ho kuidadu no organiza didiʼak ami-nia hahán no sasán atu nuneʼe bele uza toʼo fulan ida. Tanba se hahán ka sasán ruma hotu durante ami iha ai-laran, ema sei la ajuda ami. Haʼu fiar katak hodi aprende atu moris simples bainhira joven no mós organiza an didiʼak ajuda haʼu kontinua tau fokus atu halo serbisu ba Jeová iha haʼu-nia moris tomak.

Buat terseiru neʼebé haʼu aprende mak importante atu hanorin ema iha sira-nia língua materna. Haʼu koʼalia língua Olandés, Inglés, Papiamentu, no Sranantongo (ema mós koñese ida-neʼe nuʼudar Sranan), neʼebé ema barak uza iha Suriname. Maibé iha ai-laran, haʼu nota katak ema hakarak liu atu simu liafuan diʼak bainhira ami haklaken iha sira-nia língua materna. Susar atu koʼalia língua sira-neʼe balu, hanesan língua Saramaka neʼebé uza lian saʼe no tun. Maski presiza hakaʼas an atu aprende, maibé haʼu sente kontente. Durante tinan barak, haʼu bele hanorin lia-loos ba ema barak tanba haʼu bele koʼalia sira-nia língua.

Haʼu mós iha esperiénsia neʼebé komik. Porezemplu, loron ida haʼu hakarak husu estudante Bíblia ida neʼebé koʼalia língua Saramaka kona-ba nia sente oinsá, tanba iha tempu neʼebá nia kabun moras. Maibé buat neʼebé haʼu husu mak nia isin-rua ka lae. Klaru katak nia sente moe tebes ho haʼu-nia pergunta. Maski haʼu halo sala hanesan neʼe, haʼu sempre hakaʼas an atu koʼalia ba ema uza sira-nia língua materna.

SIMU KNAAR SELUK TAN

Iha tinan 1970, haʼu simu knaar nuʼudar katuas área. Iha tinan neʼe, haʼu hatudu programa ho títulu “Vizita Sede-Jerál husi Testemuña ba Jeová” ba grupu sira neʼebé izoladu iha ai-laran Suriname. Atu vizita irmaun-irmán sira-neʼe, haʼu no irmaun balu halo viajen liuhusi mota hodi uza bero neʼebé naruk. Ami mós lori jeradór, gazolina, lampu neʼebé uza gazolina no mákina projetór. Tuirmai, ami presiza hiʼit ekipamentu sira tama ba ai-laran toʼo fatin neʼebé ami sei hatudu programa. Buat neʼebé haʼu hanoin-hetan liu mak ema sira iha área izoladu gosta tebes programa sira-neʼe. Haʼu kontente atu ajuda ema seluk aprende kona-ba Jeová no organizasaun parte rai nian. Bainhira haʼu haree ema seluk hakbesik ba Jeová, neʼe halo haʼu sente kontente tanba haʼu halo ona serbisu neʼe.

TALI TOLU NEʼEBÉ KESI METIN

Haʼu no Ethel kaben iha fulan-Setembru tinan 1971

Maski haʼu hatene katak moris klosan ajuda haʼu atu halaʼo haʼu-nia knaar ho fasil liu, maibé haʼu nafatin hakarak atu kaben. Tan neʼe haʼu komesa halo orasaun espesífiku kona-ba feen neʼebé sei kontente hamaluk haʼu atu halaʼo knaar susar neʼe. Maizumenus tinan ida liutiha, haʼu komesa namora ho Ethel. Nia mak pioneiru espesiál neʼebé prontu atu halo serbisu makaʼas ba Jeová maski dala ruma la fasil. Husi joven kedas, Ethel admira apóstolu Paulo no nia hakarak halo sakrifísiu oioin iha serbisu haklaken hanesan Paulo. Ami kaben iha fulan-Setembru tinan 1971 no ami komesa serbí nuʼudar katuas área hamutuk.

Ethel mai husi família neʼebé simples, tan neʼe nia lalais atu sai toman ho ami-nia knaar nuʼudar katuas área iha ai-laran. Porezemplu, bainhira prepara an atu vizita kongregasaun sira iha ai-laran, ami lori sasán uitoan deʼit. Ami fase roupa no hariis iha mota. Ami mós toman atu han hahán naran deʼit neʼebé irmaun-irmán sira prepara ona, hanesan naʼan iguana no ikan-piraña ka animál seluk neʼebé sira kasa iha ai-laran ka husi mota. Dala ruma, kuandu bikan la iha, ami uza hudi tahan. Kuandu la iha kanuru ka garfu, ami han uza liman deʼit. Haʼu no Ethel sente katak hodi halo sakrifísiu hamutuk bainhira halaʼo serbisu ba Jeová, neʼe halo ami-nia relasaun sai metin liután hanesan tali tolu. (Ecle 4:12) Ami hafolin tebes ami-nia esperiénsia!

Loron ida, kuandu fila husi vizita irmaun-irmán sira iha ai-laran, ami hasoru situasaun neʼebé haʼu temi ona iha parte primeiru husi haʼu-nia esperiénsia. Bainhira bero liu husi bee neʼebé suli makaʼas, bero mout maibé lakleur saʼe fali ba bee leten. Diʼak mak ami uza palampu no la monu sai husi bero. Maibé ami-nia bero nakonu ho bee. Ami fakar ami-nia hahán ba mota no ami uza sanan sira atu kuru sai bee.

Tanba ami la iha hahán, ami komesa kail ikan nuʼudar ami kontinua ami-nia viajen iha mota. Maibé ami la hetan ikan ida. Entaun, ami halo orasaun ba Jeová no husu nia atu fó ami hahán ba ohin nian. Depois orasaun hotu, irmaun ida soe ninia kail no kaer ikan boot ida no neʼe mak ami naʼin-lima nia han-kalan.

LAʼEN, AMAN, NO KATUAS ÁREA

Depois serbí tiha nuʼudar katuas área ba tinan lima, haʼu no Ethel simu bensaun seluk neʼebé halo ami hakfodak tebes. Ami sei sai inan-aman. Haʼu kontente loos ho notísias neʼe, maski haʼu la hatene oinsá ida-neʼe bele afeta ami-nia moris. Haʼu no Ethel hakarak tebes atu nafatin serbí tempu-tomak. Iha tinan 1976, ami-nia oan-mane Ethniël moris. Tinan rua ho balu liutiha, ami-nia oan-mane Giovanni moris.

Tuir programa batizmu iha Mota Tapanahoni besik Godo Holo iha Suriname parte lorosaʼe, tinan 1983

Tanba presiza liután haklaken-naʼin atu ajuda iha Suriname, sukursál halo arranju atu haʼu kontinua serbí nuʼudar katuas área no iha tempu hanesan haʼu mós haboot haʼu-nia oan sira. Bainhira haʼu-nia oan sira sei kiʼik, haʼu simu knaar atu vizita kongregasaun uitoan deʼit. Neʼe fó oportunidade mai haʼu atu vizita kongregasaun sira nuʼudar katuas área semana balu fulan-fulan no mós uza fulan nia rohan nuʼudar pioneiru iha ami-nia kongregasaun rasik. Ethel no ami-nia oan sira sei akompaña haʼu bainhira haʼu vizita kongregasaun neʼebé besik ami-nia uma. Maibé haʼu halo viajen mesak bainhira haʼu vizita kongregasaun no tuir asembleia iha ai-laran.

Bainhira serbí nuʼudar katuas área, haʼu halo viajen ho bero atu vizita kongregasaun iha área izoladu

Haʼu presiza halo planu didiʼak atu nuneʼe haʼu bele halaʼo didiʼak haʼu-nia knaar. Haʼu hakaʼas an atu sempre halaʼo adorasaun família semana-semana. Bainhira haʼu vizita kongregasaun sira iha ai-laran, Ethel mak sei dirije adorasaun família hamutuk ho ami-nia oan sira. Ami halo beibeik atividade hamutuk nuʼudar família. Haʼu no Ethel mós halimar game ka vizita fatin furak sira neʼebé besik ami-nia uma. Dala barak, haʼu hadeer toʼo kalan-boot atu prepara haʼu-nia knaar sira. Ethel sai hanesan feen diʼak neʼebé temi iha Provérbios 31:15, nia sei hadeer sedu atu ami bele lee eskritura loroloron hamutuk no matabixu antes ami-nia oan sira bá eskola. Haʼu agradese tebes atu iha feen neʼebé prontu atu halo sakrifísiu oioin hodi bele ajuda haʼu atu kumpre responsabilidade neʼebé Jeová fó ba haʼu.

Nuʼudar inan-aman, ami hakaʼas an atu ajuda ami-nia oan sira atu hadomi Jeová no gosta haklaken. Ami hakarak ami-nia oan sira hili atu serbí Jeová tempu-tomak, laʼós tanba ami-nia hakarak, maibé tanba neʼe mak sira-nia desizaun. Ami sempre koʼalia ba sira kona-ba kontente neʼebé ami hetan tanba serbí Jeová tempu-tomak. Maski ami hasoru susar, maibé ami ajuda sira atu haree oinsá Jeová ajuda no haraik bensaun ba ami nuʼudar família ida. Ami mós buka dalan atu sira bele ransu malu ho maluk Testemuña neʼebé tau uluk Jeová iha sira-nia moris.

Jeová tau matan ami-nia presiza nuʼudar ami haboot ami-nia oan sira. Haʼu sempre hakaʼas an atu tau matan ba família nia presiza. Haʼu-nia esperiénsia nuʼudar pioneiru espesiál neʼebé klosan iha ai-laran hanorin haʼu atu rai osan hodi sosa buat neʼebé ami presiza. Maibé dala ruma, maski hakaʼas an ona, ami la iha buat hotu neʼebé ami presiza tanba situasaun. Iha situasaun hanesan neʼe, haʼu fiar katak Jeová mak ajuda ami. Porezemplu, husi tinan 1986 toʼo 1992 mosu krize iha Suriname. Durante tinan sira-neʼe, susar atu sosa ami-nia presiza báziku. Maski nuneʼe, Jeová tau matan mai ami.​—Mt 6:32.

HANOIN KONA-BA HAʼU-NIA MORIS

Husi liman-karuk ba liman-loos: Haʼu ho haʼu-nia feen Ethel

Ami-nia oan-mane boot Ethniël ho ninia feen Natalie

Ami-nia oan-mane segundu Giovanni ho ninia feen Christal

Durante haʼu-nia moris tomak, Jeová sempre tau matan mai ami no nia fó haʼu moris neʼebé kontente tebes. Ami-nia oan sira mak bensaun boot mai ami, no haboot sira atu serbí Jeová mak priviléjiu ida. Ami kontente tanba ami-nia oan hili atu serbí Jeová tempu-tomak. Ethniël no Giovanni gradua husi eskola teokrátiku sira no agora sira serbí iha sukursál Suriname hamutuk ho sira-nia feen.

Agora haʼu no Ethel idade ona, maibé ami nafatin okupadu ho serbisu ba Jeová nuʼudar pioneiru espesiál. Tuir loloos, ami okupadu tebes toʼo haʼu la iha tempu atu aprende nani. Maibé haʼu la arrepende. Se hanoin fali kona-ba haʼu-nia esperiénsia sira, haʼu sente katak serbí Jeová tempu-tomak husi joven kedas mak desizaun neʼebé diʼak liu hotu.

a Haree Buku Kegiatan Saksi-Saksi Yehuwa 2002, p. 70.

b Willem van Seijl nia esperiénsia moris ho títulu Kenyataan Ternyata Melebihi Angan-Angan Saya fó sai iha livru Sedarlah! 8 Outubru 1999.