Skip to content

Skip to table of contents

Kristu nia domin book ita atu hatudu domin

Kristu nia domin book ita atu hatudu domin

Kristu nia domin book ita atu hatudu domin

“Jesus . . . hadomi tiha nia doben sira neʼebé hela iha mundu, nia hadomi sira toʼo rohan.”—JOAO 13:1.

1, 2. (a) Oinsá mak Jesus hatudu ezemplu neʼebé diʼak tebes kona-ba domin? (b) Ita sei estuda kona-ba dalan saida deʼit atu hatudu domin?

JESUS fó mai ita ezemplu neʼebé diʼak tebes kona-ba hatudu domin. Nia hatudu domin iha buat hotu neʼebé nia halo, liuhusi ninia liafuan no hahalok, ninia hanorin, no hodi fó ninia moris nuʼudar sakrifísiu. Jesus hatudu domin ba ema neʼebé nia hasoru no liuliu ba ninia dixípulu sira toʼo loron neʼebé nia mate.

2 Jesus nia ezemplu kona-ba hatudu domin book ita atu hatudu domin ba ita-nia irmaun-irmán sira no mós ba ema seluk. Iha lisaun neʼe, ita sei haree kona-ba oinsá katuas sira iha kongregasaun bele halo tuir Jesus kona-ba hatudu domin ba sira neʼebé halo sala. Ita mós sei koʼalia kona-ba oinsá Jesus nia domin book ema kristaun atu fó ajuda ba sira-nia maluk kuandu hasoru susar, hanesan problema ekonomia, dezastre, no moras.

3. Maski Pedro halo sala boot, saida mak Jesus halo?

3 Iha kalan antes Jesus mate, apóstolu Pedro nega nia ba dala tolu. (Mc 14:66-72) Maski nuneʼe, kuandu Pedro arrepende an, hanesan Jesus fó-hatene nanis, Jesus perdua nia. No Jesus mós fó responsabilidade neʼebé boot ba nia. (Lc 22:32; Apos 2:14; 8:14-17; 10:44, 45) Saida mak ita bele aprende husi Jesus nia domin neʼebé nia hatudu ba sira neʼebé halo sala boot?

Hatudu domin hanesan Kristu ba ema neʼebé halo sala

4. Fó ezemplu ida kona-ba situasaun neʼebé ita tenke hatudu domin hanesan Kristu.

4 Dala ruma ita hasoru situasaun neʼebé susar atu hatudu domin hanesan Kristu. Situasaun ida mak kuandu ema ida iha ita-nia família ka iha kongregasaun halo sala boot. Buat neʼebé triste liu mak iha loron ikus sira-neʼe nia rohan, espíritu mundu neʼe book ema barak liután hodi la moris tuir morál neʼebé loos. Mundu nia haree kona-ba buat neʼebé diʼak no aat bele book ita hotu atu la laʼo tan iha dalan kloot. Iha apóstolu sira-nia tempu, katuas sira tenke hasai ema balu husi kongregasaun kristaun, no ema balu fali simu dixiplina makaʼas. Hanesan neʼe mós ho ohin loron. (1 Kor 5:11-13; 1 Tim 5:20) Maibé, katuas sira presiza hatudu domin hanesan Kristu kuandu ema ida halo sala, tanba ida-neʼe bele book nia atu hadiʼa ninia hahalok.

5. Oinsá mak katuas sira bele halo tuir Kristu nia domin kuandu ema ida halo sala?

5 Hanesan Jesus, katuas sira tenke kaer metin ba Maromak Jeová nia matadalan sira iha situasaun hotu. Hodi halo nuneʼe, sira haleno Maromak Jeová nia laran-maus, laran-diʼak, no domin. Kuandu ema ida loloos arrepende an, “sente susar iha laran” no “laran-kraik” tanba nia halo sala, karik ladún susar ba katuas sira atu “lori nia ho laran-kmaus ba dalan loos”. (Sal 34:18; Gal 6:1) Maibé, oinsá se ema ida lakohi simu konsellu no la hatudu katak nia rekoñese nia sala?

6. Saida mak katuas sira labele halo kuandu ema ida halo sala? Tanbasá?

6 Kuandu ema ida neʼebé halo sala lakohi simu konsellu husi Bíblia ka koko atu tau todan ba ema seluk kona-ba ninia sala, karik katuas sira ka ema seluk sente hirus kona-ba neʼe. Tanba sira hatene katak ema neʼe nia hahalok sala hamosu rezultadu neʼebé la diʼak, karik sira hakarak fó sai buat neʼebé sira sente. Maibé, sai hirus bele aumenta problema, no la haleno “Kristu nia hanoin”. (1 Kor 2:16; lee Tiago 1:19, 20.) Kuandu Jesus fó avizu ba ema balu, nia nunka halo ida-neʼe ho laran-hirus ka atu hakanek ema nia laran. (1 Ped 2:23) Duké halo nuneʼe, liuhusi Jesus nia liafuan no hahalok nia hatudu katak ema bele arrepende an hodi fila fali ba Maromak Jeová. Tuir loloos, razaun importante ida atu Jesus mai toʼo rai mak “atu soi ema maksalak sira”.—1 Tim 1:15.

7, 8. Matadalan saida mak katuas sira tenke halo tuir bainhira tesi lia ba ema neʼebé halo sala?

7 Oinsá mak Jesus nia ezemplu ajuda ita atu iha hanoin neʼebé loos kona-ba ema neʼebé hetan dixiplina husi kongregasaun? Hanoin-hetan katak Bíblia nia matadalan kona-ba harii grupu tesi-lia nian mak atu proteje ema iha kongregasaun laran no ajuda ema neʼebé halo sala atu arrepende an. (2 Kor 2:6-8) Triste atu haree katak ema balu lakohi duni arrepende an no tenke hasai husi kongregasaun, maibé ita mós kontente atu hatene katak barak husi ema sira-neʼe ikusmai fila fali ba Maromak Jeová no ninia kongregasaun. Kuandu katuas sira hatudu domin hanesan Kristu, sira loke dalan ba ema sira-neʼe atu arrepende an. Kuandu sira tama fali, karik sira ladún hanoin-hetan Bíblia nia konsellu hotu neʼebé katuas fó ba sira, maibé sira sei hanoin-hetan nafatin oinsá katuas sira hatudu respeitu no hatudu domin ba sira.

8 Neʼe duni, katuas sira tenke hatudu hahalok “neʼebé espíritu lori mai”, liuliu hatudu domin hanesan Kristu, maski ema neʼebé halo sala lakohi simu Bíblia nia konsellu. (Gal 5:22, 23) Katuas sira labele ansi atu hasai ema neʼebé halo sala husi kongregasaun laran. Sira tenke hatudu katak sira hakarak ema neʼebé halo sala atu fila fali ba Maromak Jeová. Nuneʼe, kuandu ema neʼebé halo sala arrepende an, hanesan ema barak halo ona, karik nia sei agradese tebes ba Maromak Jeová no ba “kmanek oioin” neʼebé Maromak fó, kmanek neʼe mak katuas sira neʼebé ajuda nia atubele fila fali ba kongregasaun.—Ef 4:8, 11, 12.

Hatudu domin hanesan Kristu iha loron ikus sira

9. Fó toʼok ezemplu ida oinsá Jesus hatudu nia domin ba nia dixípulu sira.

9 Iha livru Lucas konta kona-ba ezemplu ida oinsá Jesus hatudu nia domin ba nia dixípulu sira. Kristu hatene katak, loron ida, soldadu Roma sei haleʼu sidade Jeruzalein hodi nuneʼe ema labele halai sai. Jesus fó avizu ba sira: “Wainhira imi haree soldadu sira haleʼu Jeruzalein, imi sei hatene loloos katak nia besik ona atu mohu.” Saida mak sira tenke halo? Jesus ho klaru fó-hatene hodi dehan: “Iha loron neʼebá sira neʼebé iha Judeia, halai ba foho sira; sira neʼebé iha sidade laran, sai tiha ba liʼur; sira neʼebé iha toʼos, keta tama fali iha sidade. Basá neʼe mak loron kastigu nian atu sai tuir loloos buat neʼebé hakerek ona.” (Lc 21:20-22) Tan neʼe, kuandu soldadu Roma haleʼu Jeruzalein iha tinan 66, ema kristaun sira neʼebé laran-metin halo tuir Kristu nia avizu.

10, 11. Hodi hanoin didiʼak kona-ba ema kristaun sira neʼebé halai sai husi Jeruzalein, oinsá mak ida-neʼe bele ajuda ita atu hasoru ‘terus boot’?

10 Kuandu ema kristaun sira halai sai husi Jeruzalein, sira tenke hatudu domin ba malu hanesan Kristu. Sira presiza fahe buat neʼebé sira iha ba sira-nia maluk. Liafuan neʼebé Jesus hatete nanis kona-ba sidade Jeruzalein neʼebé sei hetan sobu, sei kumpre mós iha dalan neʼebé boot liután. Nia hatete: “Basá iha loron neʼe, terus sei sai boot tebetebes: hori mundu hahú toʼo ohin seidauk mosu terus hanesan neʼe; aban-bainrua mós sei la hetan.” (Mt 24:17, 18, 21) Antes no durante ‘terus boot’, karik ita mós sei hasoru terus no susar kona-ba hetan buat neʼebé ita presiza. Entaun, hodi iha hanoin hanesan Kristu, sei ajuda ita atu bele tahan hasoru buat hotu neʼe.

11 Iha tempu neʼebá, ita mós presiza halo tuir Kristu nia ezemplu hodi hatudu domin neʼebé loos. Apóstolu Paulo fó konsellu hodi hatete: “Ita ida-ida buka atu fó ksolok ba ita-nia maluk, atu hetan diʼak, atu harii. Basá Kristu la buka fó ksolok ba nia an, . . . Maromak pasiénsia no ksolok nian tulun imi moris hodi buka dame ho maluk sira, tuir Kristu Jesus.”—Rom 15:2, 3, 5.

12. Domin oin saida mak ita presiza haburas agora? Tanbasá?

12 Apóstolu Pedro mós fó konsellu ba ema kristaun sira atu ‘hadomi sira-nia maluk ho laran’ no atu “moris tuir lia-loos”. (1 Ped 1:22) Ohin loron, importante duni ba ita hotu atu hatudu hahalok sira-neʼe. Agora daudauk, susar neʼebé Maromak nia atan sira hasoru aumenta ba beibeik. Problema ekonomia neʼebé mundu neʼe hasoru daudauk, hatudu ho klaru katak ita labele tau fiar ba buat naran deʼit neʼebé mundu tuan neʼe oferese. (Lee 1 Joao 2:15-17.) Maibé, nuʼudar mundu neʼe nia rohan besik daudauk, ita presiza hakbesik liután ba Maromak Jeová no ba ita-nia maluk hodi haburas relasaun neʼebé besik ho ita-nia maluk sira iha kongregasaun laran. Apóstolu Paulo fó konsellu: “Hadomi malu ho domin loos; buka atu sai uluk atu hamtaʼuk maluk sira.” (Rom 12:10) Pedro mós dehan: “Ulukliu, hadomi malu tebetebes, basá domin kasu sala barak.”—1 Ped 4:8.

13-15. Oinsá mak ita-nia maluk kristaun balu hatudu domin hanesan Kristu kuandu akontese dezastre ruma?

13 Iha mundu tomak, ema barak hatene katak Testemuña ba Jeová mak sempre hatudu domin neʼebé loos ba malu. Porezemplu, iha tinan 2005, anin-fuik no udan boot estraga buat barak iha parte súl husi rai-Estadus Unidus. Tanba hakarak hatudu domin hanesan Kristu, maizumenus Testemuña naʼin-20.000 bá ajuda sira-nia maluk neʼebé hela iha fatin neʼebé hetan dezastre, no sira barak husik sira-nia serbisu no hela-fatin atubele fó ajuda ba sira-nia maluk.

14 Iha área ida, tasi been neʼebé aas toʼo metru 10 tama iha rai maran maizumenus kilómetru 80. No ida-neʼe estraga no sobu buat barak. Testemuña barak husi nasaun oioin bá fatin dezastre nian atu fó sira-nia matenek, lori sasán atu serbisu, no sasán atu harii uma foun, no sira mós prontu atu halo serbisu naran deʼit neʼebé presiza. Biin-alin naʼin-rua neʼebé faluk ona, haloot sira-nia sasán no tau iha karreta hodi bá fatin neʼe, neʼebé dook kilómetru 3.000 liu atubele ajuda sira-nia maluk kristaun. Husi biin-alin sira-neʼe, ida hela nafatin iha fatin neʼe, atu ajuda grupu neʼebé tau matan ba serbisu iha neʼebá, no nia mós serbí nuʼudar pioneiru regulár.

15 Testemuña sira neʼebé bá atu ajuda iha área neʼe, harii no hadiʼa uma 5.600 liu, neʼe inklui sira-nia maluk kristaun nia uma no ema seluk nian. Oinsá mak Testemuña sira neʼebé hetan dezastre sente kona-ba domin boot neʼebé sira-nia maluk hatudu ba sira? Irmán ida neʼebé lakon nia uma tenke hela iha uma ho roda, no uma neʼe nia kakuluk iha kuak barak no fogaun aat ona. Irmaun sira harii fali uma ida ba nia neʼebé simples maibé diʼak atu hela. Irmán neʼe hamriik iha uma foun neʼe nia oin, nia matabeen tun tanba nia agradese tebes ba Maromak Jeová no ba ninia maluk sira neʼebé mai atu ajuda nia. Irmaun-irmán barak seluk hela nafatin iha fatin refujiadu nian ba tinan ida ka liu maski sira-nia uma harii ka hadiʼa fali ona. Tanbasá? Tanba sira hakarak atu sira-nia maluk neʼebé mai atu ajuda sira bele hela iha sira-nia uma toʼo serbisu hotu. Neʼe mak ezemplu neʼebé diʼak tebetebes kona-ba hatudu domin hanesan Kristu!

Hatudu domin hanesan Kristu ba ema neʼebé moras

16, 17. Oinsá mak ita bele haleno Kristu nia domin ba ema neʼebé moras?

16 Laʼós ita hotu hasoru terus tanba dezastre naturál. Maibé, ita hotu hasoru problema saúde nian, hanesan ita ka ita-nia família karik sai moras. Domin neʼebé Jesus hatudu ba ema moras sai nuʼudar ezemplu diʼak atu ita halo tuir. Ninia domin book nia atu sente hanoin ba sira neʼebé moras. Kuandu ema sira lori ema moras ba Jesus, nia “fó isin-diʼak ba sira hotu neʼebé moras”.—Mt 8:16; 14:14.

17 Ohin loron, ema kristaun la iha kbiit atu halo milagre atu kura ema hanesan Jesus. Maibé sira halo tuir Kristu hodi hatudu laran-diʼak ba ema moras. Oinsá mak sira bele halo ida-neʼe? Porezemplu, katuas sira hatudu domin hanesan Kristu hodi halo arranju atu tau matan no fó ajuda ba irmaun-irmán neʼebé moras, hodi nuneʼe sira halo tuir konsellu neʼebé hakerek iha Mateus 25:39, 40. (Lee.)

18. Oinsá mak irmán naʼin-rua hatudu domin loos ba sira-nia maluk? Ida-neʼe lori rezultadu saida?

18 Tuir loloos, laʼós katuas sira deʼit mak bele halo buat diʼak ba ema seluk, maibé ita hotu mós bele halo hanesan. Haree toʼok ezemplu tuirmai neʼe: Charlene neʼebé tinan 44, hetan moras kankru, no doutór hatete katak nia sei moris tan loron 10 deʼit. Irmán naʼin-rua, Sharon no Nicolette, haree katak situasaun neʼe susar loos ba Charlene no ninia laʼen neʼebé tau matan ba nia, entaun sira oferese sira-nia an atu ajuda Charlene iha loron ikus sira iha ninia moris. Maibé loron 10 sai fali semana neen. Maski nuneʼe, irmán naʼin-rua neʼe hatudu nafatin domin ba Charlene toʼo nia mate. Irmán Sharon dehan: “Triste tebes kuandu ita hatene katak ema ida sei la sai diʼak fali. Maibé, Maromak Jeová fó forsa atu ami bele tahan. Situasaun neʼe halo ami sai besik liután ba Maromak no ba malu.” Charlene nia laʼen mós hatete: “Haʼu sei nunka haluha laran-diʼak no ajuda neʼebé irmán naʼin-rua neʼe fó ba ami. Sira-nia laran-moos no hahalok diʼak ajuda Charlene sente kmaan iha loron ikus sira iha ninia moris, no ajuda haʼu atu ladún triste demais no la sente kole liu. Haʼu sei la bele selu fali buat neʼebé sira halo mai haʼu. Sira-nia hakaʼas-an atu ajuda haʼu, hametin haʼu-nia fiar ba Maromak Jeová no haʼu-nia domin ba haʼu-nia maluk kristaun sira.”

19, 20. (a) Kristu nia hahalok lima saida neʼebé ita aprende tiha ona? (b) Saida mak ita hakarak halo ho ita-nia moris?

19 Iha lisaun tolu neʼebé ita estuda tiha ona, ita aprende kona-ba Jesus nia hahalok lima neʼebé nia hatudu ba ema seluk no oinsá ita bele hanoin no hatudu hahalok hanesan nia. Mai ita hotu hatudu “laran-kmaus no haraik-an” hanesan Jesus. (Mt 11:29) Mai ita hakaʼas an atu hatudu laran-diʼak ba ema seluk, maski sira sala-naʼin no halo buat ruma neʼebé ladún diʼak. Mai ita hatudu aten-brani hodi halo tuir buat hotu neʼebé Maromak Jeová hakarak, maski ita hasoru susar oioin.

20 Liután neʼe, mai ita hotu hatudu domin ba ita-nia maluk kristaun hotu, hodi halo tuir Kristu neʼebé hatudu domin “toʼo rohan”. Domin hanesan neʼe hatudu katak ita mak ema kristaun loos. (Joao 13:1, 34, 35) Sin, mai ita “kontinua hadomi malu nafatin nuʼudar maun-alin”. (Ebr 13:1) Keta dada an atu hatudu domin! Mai ita uza ita-nia moris hotu atu hahiʼi Maromak Jeová no atu ajuda ema seluk! Maromak Jeová sei haraik bensaun ba ita-nia hakaʼas-an.

Ita bele hatán?

• Oinsá mak katuas sira hatudu domin hanesan Kristu ba ema neʼebé halo sala?

• Tanbasá mak importante atu banati-tuir Kristu nia domin iha loron ikus sira-neʼe?

• Oinsá mak ita bele hatudu domin hanesan Kristu ba ema neʼebé moras?

[Pergunta estudu nian]

[Dezeñu iha pájina 17]

Katuas sira hakarak ema neʼebé halo sala atu fila fali ba Maromak Jeová

[Dezeñu iha pájina 18]

Oinsá mak ema kristaun neʼebé halai husi Jeruzalein hatudu domin hanesan Kristu?

[Dezeñu iha pájina 19]

Testemuña ba Jeová sempre hatudu domin hanesan Kristu