Skip to content

Skip to table of contents

Sira hein hela ba Mesias

Sira hein hela ba Mesias

Sira hein hela ba Mesias

“Povu hein namanas, sira hanoin iha sira-nia laran katak João mak Mesias.”—LUCAS 3:15, LIAFUAN DIAK BA IMI, PRIMEIRA EDISAUN.

1. Lia-foun diʼak saida mak anju ida fó sai ba bibi-atan balu?

KALAN toʼo ona. Bibi-atan sira tau matan ba sira-nia bibi sira iha rai-luan. Sira hakfodak tebes kuandu Naʼi Jeová nia anju ida mosu no Maromak nia glória nabilan ba sira! Rona toʼok! Anju neʼe fó sai lia-foun diʼak, hodi dehan: “Imi keta taʼuk, basá haʼu lori lia-foun diʼak ida ba imi, neʼebé sei haksolok mós povu tomak: ohin . . . foin moris ba imi Maksoin ida, katak Kristu Naʼi”, ida neʼebé atu sai Mesias. Anju neʼe hatete ba bibi-atan sira-neʼe katak sira bele hetan kosok-oan neʼe iha balada han-fatin iha sidade neʼebé besik. Derrepente deʼit, “anju lubun boot ida” komesa atu hahiʼi Jeová, hodi dehan: “Glória ba Maromak iha leten aas bá, dame iha raiklaran ba ema sira neʼebé nia hadomi!”—Lc 2:8-14.

2. Liafuan “Mesias” katak sá? Oinsá mak ema bele hatene sé mak Mesias neʼe?

2 Klaru katak sira hatene liafuan “Mesias” ka “Kristu” katak “Ida neʼebé hetan kose-mina” husi Maromak. (Êx 29:5-7) Maibé, oinsá mak sira bele hatene liután no ajuda ema seluk atu fiar katak labarik neʼebé anju fó sai ba sira mak Mesias neʼebé Jeová hili? Sira bele halo nuneʼe hodi hanoin didiʼak kona-ba profesia ka liafuan sira neʼebé fó-hatene nanis kona-ba Mesias husi Eskritura Lia-Ebraiku no kompara profesia sira-neʼe ho buat neʼebé akontese ba labarik neʼe nia moris.

Tanbasá mak ema hein ba Mesias?

3, 4. Oinsá mak profesia iha Daniel 9:24, 25 sai loos?

3 Tinan barak liu tiha, kuandu João Baptista komesa halaʼo ninia serbisu haklaken, ninia liafuan no hahalok halo ema hanoin katak karik nia mak Mesias. (Lee Lucas 3:15.) Karik ema barak hatene ona profesia kona-ba “semana hitunulu” neʼebé ajuda sira atu hatene kona-ba tempu neʼebé Mesias sei mosu. Profesia neʼe hatete: “Husi tempu neʼebé fó sai liafuan atu hadiʼa no harii fali Jerusalém toʼo Mesias, Ulun-Naʼin, sei iha semana hitu, no mós semana neenulu-resin-rua.” (Dan 9:24, 25) Matenek-naʼin sira kona-ba Bíblia hatene katak semana sira-neʼe laʼós semana neʼebé iha loron hitu, maibé semana tinan nian, katak, semana ida mak tinan hitu. Porezemplu, tradusaun Bíblia Revised Standard Version hatete: “Deside tiha ona katak sei iha semana hitunulu tinan nian.”

4 Ohin loron, Maromak Jeová nia atan hatene katak semana 69 neʼebé temi iha Daniel 9:25 mak hanesan ho tinan 483. No tempu neʼe hahú iha tinan 455 molok Kristu, kuandu liurai iha rai-Pérsia naran Artaxerxes fó lisensa ba Neemias atu bá no hadiʼa fali Jerusalém. (Neem 2:1-8) Se ita sura tinan 483 husi tempu neʼebé Neemias simu lisensa, ida-neʼe lori ita ba tinan 29, kuandu Jesus Nazaré hetan batizmu. Iha tempu neʼe mak Jeová kose mina nia ho espíritu santu no nia sai Mesias.—Mt 3:13-17. *

5. Ita sei koʼalia kona-ba saida deʼit?

5 Agora, mai ita koʼalia kona-ba eskritura balu tan neʼebé fó-hatene nanis kona-ba Mesias, no oinsá mak liafuan sira-neʼe sai loos ba Jesus kuandu nia moris, nia sei labarik, no kuandu nia halaʼo ninia serbisu haklaken. Hodi halo nuneʼe, ita bele hametin ita-nia fiar ba Maromak nia Liafuan. Informasaun neʼe mós sei hatudu ho klaru katak Jesus mak Mesias neʼebé ema hein kleur ona.

Ninia moris nuʼudar labarik

6. Esplika toʼok oinsá mak Gênesis 49:10 sai loos.

6 Mesias sei moris husi Israel nia suku Judá. Antes Jacob atu mate, nia fó bensa ba ninia oan sira, no ba Judá, nia hatete: “Oe neʼe sei la sees husi Judá, no komandante nia ai-tonka mós sei la sees husi ninia ain toʼo Silo mai; no nia mak povu sira sei halo tuir.” (Gên 49:10) Matenek-naʼin judeu barak husi tempu uluk hanoin katak liafuan sira-neʼe kona ba Mesias. Hahú ho Liurai David, suku Judá deʼit mak kaer liurai nia oe no komandante nia ai-tonka, neʼe koʼalia kona-ba kbiit atu ukun no halo lei sira ba povu. Jacob mós koʼalia kona-ba “Silo” no liafuan “Silo” katak “Ema neʼebé [ukun neʼe] mak ninian”. Entaun, Silo neʼebé mai husi suku Judá mak sei ukun ba nafatin nuʼudar liurai. Tinan barak liu tiha, Maromak hatete ba liurai Zedequias katak Nia sei fó knaar nuʼudar liurai ba mane ida neʼebé iha direitu legál atu ukun. (Eze 21:26, 27) Antes Jesus moris, anju Gabriel hatete ba Maria: “Naʼi [Jeová] sei haraik ba nia [ninia] aman David nia kadunan. Nia sei ukun Jacob nia umakain [nuʼudar liurai] ba nafatin; nia ukun sei rohan-laek.” (Lc 1:32, 33) Loos duni, Jesus mak Judá no mós David nia bei-oan neʼebé Jeová promete nanis ona atu sai liurai. Tan neʼe, Silo mak Jesus Kristu.—Mt 1:1-3, 6; Lc 3:23, 31-34.

7. Oinsá mak profesia kona-ba Mesias nia moris-fatin sai loos?

7 Mesias sei moris iha Belém. Profeta Miquéias hatete: “Ó, oh, Belém Efrata, ida neʼebé kiʼikoan liu atu hela iha Judá nia rihun ba rihun nia leet, husi ó sei sai mai haʼu ema ida neʼebé sei sai ukun-naʼin iha Israel, neʼebé ninia hun husi tempu uluk kedas, husi tempu neʼebé la bele sura.” (Miq 5:2) Tuir liafuan neʼe, Mesias sei moris iha sidade Belém husi Judeia, neʼebé uluk naran Efrata. Maski Jesus nia inan, Maria, no ninia aman-hakiak, José, hela iha Nazaré, maibé kuandu governu Roma hasai lei atu ema bá tau naran iha sira-nia moris-fatin, sira bá fali Belém, no iha neʼebá mak Jesus moris. (Mt 2:1, 5, 6) Nuneʼe, profesia kona-ba Mesias nia moris-fatin sai loos duni!

8, 9. Profesia hatete saida kona-ba oinsá Jesus atu moris, no kona-ba buat neʼebé akontese depois neʼe?

8 Mesias sei moris husi virjen ida. (Lee Isaías 7:14. *) Isaías 7:14 neʼe hatete katak “feto-raan” mak sei tuur ahi ba oan-mane ida. Evanjellu Mateus no Lucas hatete katak Maria mak feto-raan, ka virjen, neʼebé sai isin-rua tanba Maromak nia espíritu santu.—Mt 1:18-25; Lc 1:26-35.

9 Depois Mesias moris, ema sei oho labarik kiʼikoan sira. Tinan barak antes ida-neʼe akontese, buat neʼebé hanesan mós akontese kuandu Liurai Faraun husi rai-Egiptu haruka ema atu oho bebé oan-mane ebreu hodi soe sira ba Mota Nilo. (Êx 1:22) Liafuan iha Jeremias 31:15, 16 mós hatudu katak Raquel tanis tanba ema lori ninia oan sira ba “inimigu nia rai”. No ema iha Rama, neʼebé suku Benjamim nia rai iha parte norte iha Jerusalém, sira mós rona Raquel nia halerik. Mateus hatudu katak Jeremias nia liafuan sai loos kuandu Liurai Herodes haruka ema atu oho labarik-mane kiʼikoan hotu iha Belém no mós iha rai neʼebé besik. (Lee Mateus 2:16-18.) Ema iha neʼebá sente laran-susar no triste tebes!

10. Esplika toʼok oinsá liafuan iha Oséias 11:1 sai loos ba Jesus?

10 Maromak sei bolu Mesias atu sai husi rai-Egiptu, hanesan nia halo ho ema Israel. (Os 11:1) Atu salva Jesus husi Liurai Herodes, anju ida hatete ba José no Maria atu sai husi Israel no lori Jesus ba rai-Egiptu. Sira hela iha neʼebá “toʼo Herodes mate. Nuneʼe sai tuir duni buat neʼebé Naʼi [Jeová] fó sai husi profeta [Oseias]: ‘Haʼu bolu haʼu-nia Oan husi Egiptu.’” (Mt 2:13-15) Klaru katak Jesus rasik la bele kontrola buat neʼebé akontese iha tempu neʼebé nia moris no kuandu nia sei kiʼik.

Mesias komesa ninia serbisu!

11. Maromak hili sé atu prepara dalan ba Mesias?

11 Sei iha ema neʼebé prepara dalan ba Mesias. Profeta Malaquias hatete nanis katak “profeta Elias” mak sei halo serbisu neʼe hodi prepara ema sira-nia laran atubele simu Mesias. (Lee Malaquias 4:5, 6. *) No Jesus rasik fó sai katak Elias neʼebé atu mai mak João Baptista. (Mt 11:12-14) Marcos mós hatete katak João Baptista nia serbisu haklaken kumpre profeta Isaías nia liafuan. (Isa 40:3; Mc 1:1-4) Laʼós Jesus mak haruka João atu halo serbisu neʼebé hanesan ho serbisu neʼebé Elias uluk halo, maibé Maromak mak hili João atu halo serbisu neʼe hodi ema bele hatene sé mak Mesias no atu prepara sira atu simu Mesias neʼe.

12. Serbisu espesiál saida mak Maromak fó ba Mesias?

12 Maromak fó serbisu espesiál ida ba Mesias. Iha Nazaré, rai neʼebé Jesus sai boot, nia lee husi livru Isaías iha sinagoga no hatete kona-ba ninia an: “Naʼi [Jeová] nia espíritu iha haʼu, basá nia foti tiha haʼu atu haklaken lia-foun diʼak ba kiak sira; Nia haruka haʼu atu haklaken maksoin ba dadur sira no halo matan-delek sira haree; atu soi sira neʼebé ema hanehan, hodi haklaken Naʼi nia tinan rahun kmanek nian.” Tanba Jesus mak Mesias duni, nia bele dehan: “Ohin halo tuir loos duni liafuan Eskritura nian neʼebé imi foin rona.”—Lc 4:16-21.

13. Oinsá mak Bíblia fó-hatene nanis katak Jesus sei halaʼo ninia serbisu haklaken iha Galileia?

13 Bíblia fó-hatene nanis katak Mesias sei halaʼo serbisu haklaken iha Galileia. Kona-ba “rai-Zabulon no rai-Neftali” iha “Galileia nasaun sira-nian”, profeta Isaías hatete: “Povu neʼebé laʼo iha nakukun laran haree tiha naroman boot ida. Kona-ba sira neʼebé hela iha rai nakukun loos, naroman nabilan ona ba sira.” (Isa 9:1, 2) Jesus komesa ninia serbisu haklaken iha Galileia, iha sidade naran Kafarnaum. Nia haklaken mós iha rai-Zabulon no Neftali. Nia ajuda ema sira iha área neʼe hodi hanorin sira lia-loos, neʼebé hanesan naroman nabilan. (Mt 4:12-16) Liután neʼe, iha Galileia mak Jesus hatoʼo diskursu iha foho, no hili ninia apóstolu sira no halo ninia milagre primeiru. Depois nia moris hiʼas fali, nia mosu ba ninia dixípulu maizumenus naʼin-500 iha neʼebá. (Mt 5:1–7:27; 28:16-20; Mc 3:13, 14; Joao 2:8-11; 1 Kor 15:6) Nuneʼe, Isaías nia profesia sai loos kuandu Jesus haklaken iha “rai-Zabulon no rai-Neftali”. Klaru katak Jesus mós haklaken mensajen Reinu nian iha parte seluk iha rai-Israel.

Buat seluk tan neʼebé Mesias sei halo

14. Oinsá mak Jesus kumpre liafuan iha Salmo 78:2?

14 Mesias sei hanorin ema hodi uza ai-knanoik. Iha livru Salmo, Asaf hatete: “Ho lia-dadolin haʼu sei loke haʼu-nia ibun.” (Sal 78:2) Oinsá mak ita bele hatene katak profesia neʼe koʼalia kona-ba Jesus? Tanba Mateus hatete ona kona-ba neʼe. Kuandu Jesus uza ai-knanoik atu kompara Reinu hanesan mostarda musan ida no mós hanesan fermentu, Mateus dehan: “La ho ai-knanoik mak [Jesus] la koʼalia ba sira. Nuneʼe buat neʼebé uluk profeta dehan sai tuir duni: ‘Haʼu sei loke haʼu ibun ho ai-knanoik, haʼu sei haklaken buat sira neʼebé subar hori mundu hahú.’” (Mt 13:31-35) Loos duni, Jesus uza ai-knanoik barak atu hanorin ema iha dalan neʼebé diʼak tebes.

15. Oinsá mak eskritura iha Isaías 53:4 sai loos?

15 Mesias sei kura ema nia moras. Profeta Isaías hatete nanis: “Tuir loloos, ita-nia moras, nia rasik mak lori; no kona-ba ita-nia terus, nia mak tahan.” (Isa 53:4) Mateus dehan katak Jesus kura Pedro nia banin-feto, depois Jesus mós fó isin-diʼak ba ema seluk hodi “halo tuir duni buat neʼebé profeta Isaías dehan: ‘Nia sei simu ita-nia moras hodi lori ita-nia moras.’” (Mt 8:14-17) Bíblia mós hatudu katak Jesus fó isin-diʼak ba ema barak tan.

16. Oinsá mak apóstolu João hatudu katak Jesus kumpre liafuan iha Isaías 53:1?

16 Maski Mesias halo buat barak neʼebé diʼak, ema barak la tau fiar ba nia. (Lee Isaías 53:1. *) Atu hatudu katak profesia neʼe sai loos ona, apóstolu João hatete: “Maski Jesus halo milagre barak iha sira-nia oin, sira la fiar nia, atu halo tuir profeta Isaías nia liafuan neʼebé dehan: ‘Naʼi, sé loos mak fiar ami-nia liafuan? Ba sé loos mak Naʼi hatudu nia liman?’” (Joao 12:37, 38) No mós, kuandu apóstolu Paulo halo ninia serbisu haklaken, ema balu deʼit mak tau fiar katak Jesus mak Mesias.—Rom 10:16, 17.

17. Oinsá mak João hatudu katak liafuan iha Salmo 69:4 sai loos?

17 Ema sei odi Mesias la ho razaun ruma. (Sal 69:4) Apóstolu João temi Jesus nia liafuan neʼebé dehan: “Haʼu la halo tiha ona karik iha sira-nia leet hahalok sira neʼebé ema seluk ladauk halo, sira sei la iha sala; maibé ohin neʼe, sira haree ona no sira odi haʼu no haʼu Aman. Nuneʼe hotu mosu atu halo tuir lia hirak neʼebé hakerek ona iha sira-nia eskritura: ‘Sira odi haʼu arbiru deʼit.’” (Joao 15:24, 25) Istória husi Evanjellu sira hatudu ho klaru katak ema odi Jesus, liuliu ulun-naʼin sira husi relijiaun judeu. Jesus mós hatete ba ninia dixípulu sira: “Mundu labele hirus imi, maibé nia hirus haʼu tanba haʼu fó sasin katak nia hahalok sira aat.”—Joao 7:7.

18. Ita sei aprende kona-ba saida iha lisaun tuirmai hodi hametin liután ita-nia fiar?

18 Jesus nia dixípulu sira iha tempu uluk fiar duni katak Jesus mak Mesias tanba nia kumpre profesia sira kona-ba Mesias neʼebé hakerek tiha ona iha Eskritura Lia-Ebraiku. (Mt 16:16) Hanesan ita foin koʼalia, profesia balu kona-ba Mesias sai loos duni ba Jesus kuandu nia sei labarik no mós kuandu nia halaʼo ninia serbisu haklaken. Iha lisaun tuirmai, ita sei koʼalia kona-ba profesia sira seluk tan kona-ba Mesias. Se ita hanoin kleʼan kona-ba profesia sira-neʼe, ida-neʼe bele hametin liután ita-nia fiar katak Jesus Kristu mak Mesias neʼebé Aman Jeová hili ona.

[Nota–rodapé]

^ par. 4 Atu hatene informasaun liután kona-ba “semana hitunulu”, haree apéndise husi livru Tuir Loloos, Saida mak Bíblia Hanorin? iha pájina 197-199.

^ par. 8 Isaías 7:14: “Tanba neʼe, Jeová rasik sei fó sinál ida ba imi: Haree! Feto-raan neʼe sei sai isin-rua, no nia sei tuur ahi oan-mane ida, no feto neʼe sei hanaran nia Emanuel.”

^ par. 11 Malaquias 4:5: “Haree! Haʼu haruka ba imi profeta Elias antes Jeová nia loron boot neʼebé halo ema taʼuk tebetebes sei toʼo mai. 6 No nia sei halo aman sira-nia laran fila ba oan sira, no halo oan sira-nia laran fila ba aman sira; atu haʼu la mai no baku rai hodi halakon rai neʼe.”

^ par. 16 Isaías 53:1: “Sé mak tau fiar ba buat neʼebé ami rona? No kona-ba Jeová nia liman, ba sé loos mak nia hatudu ona ida-neʼe?”

Oinsá Ita hatán?

• Profesia saida deʼit mak sai loos kuandu Jesus moris?

• Sé mak prepara dalan ba Mesias?

• Oinsá mak Jesus kumpre liafuan iha Isaías kapítulu 53?

[Pergunta estudu nian]