Skip to content

Skip to table of contents

Halo mudansa lori haksolok ba haʼu

Halo mudansa lori haksolok ba haʼu

Halo mudansa lori haksolok ba haʼu

Esperiénsia husi James A. Thompson

Haʼu moris iha tinan 1928, iha parte súl iha rai-Estadus Unidus. Iha tempu neʼebá, tuir lei, ema mutin no ema metan labele hamutuk. Ema neʼebé kontra lei neʼe bele tama kadeia ka hetan kastigu neʼebé aat liu.

IHA tempu neʼebá, iha área balu husi Estadus Unidus, Testemuña ba Jeová neʼebé isin-mutin no isin-metan tenke iha kongregasaun ketaketak. Iha tinan 1937, haʼu-nia aman sai koordenadór ba grupu katuas nian iha kongregasaun ba ema metan sira iha sidade Chattanooga, Tennessee, no irmaun Henry Nichols mak koordenadór iha kongregasaun ba ema mutin sira.

Haʼu sei hanoin-hetan tempu neʼebé haʼu sei labarik, kuandu haʼu tuur iha varanda iha ami-nia uma kotuk iha kalan hodi rona haʼu-nia aman koʼalia ho irmaun Nichols. Maski haʼu ladún komprende buat hotu neʼebé sira koʼalia, maibé haʼu gosta tuur besik haʼu-nia aman hodi rona sira koʼalia kona-ba oinsá atu halaʼo serbisu haklaken iha situasaun susar neʼe nia laran.

Iha tinan 1930, kuandu haʼu tinan rua no haʼu-nia biin Doris tinan haat, haʼu-nia inan mate ho tinan 20 deʼit. Tan neʼe, haʼu-nia aman mesak mak tau matan ba ami. Maski iha tempu neʼebá haʼu-nia aman foin hetan batizmu, maibé nia laʼo ba oin iha lia-loos ho didiʼak.

Ezemplu sira neʼebé ajuda haʼu

Iha tinan 1933, haʼu-nia aman hasoru irmán ida neʼebé diʼak tebes naran Lillie Mae Gwendolyn Thomas, no lakleur sira kaben. Haʼu-nia aman no haʼu-nia inan-kiʼik serbí Jeová ho laran-metin, ida-neʼe fó ezemplu diʼak ba haʼu no haʼu-nia biin.

Iha tinan 1938, atan laran-metin no matenek husu kongregasaun sira atu apoia arranju foun kona-ba hili irmaun sira atu serbí nuʼudar katuas. Iha arranju foun neʼe, kongregasaun sira la vota ona hodi hili irmaun sira neʼebé atu serbí nuʼudar katuas, maibé agora sede-jerál iha Brooklyn, Novaiorke mak hili sira. Maski irmaun-irmán balu laran-rua kona-ba mudansa neʼe, maibé haʼu-nia aman apoia ho laran tomak arranju foun neʼe. Ninia ezemplu neʼe, no mós haʼu-nia inan-kiʼik nia apoiu, ajuda haʼu toʼo ohin loron.

Batizmu no pioneiru

Iha tinan 1940, ami-nia kongregasaun aluga bís atu bá tuir reuniaun boot neʼebé halaʼo iha sidade Detroit, Michigan. Sira balu neʼebé saʼe bís hamutuk ho ami hetan batizmu iha reuniaun neʼe. Irmaun-irmán balu hanoin tansá haʼu la hetan batizmu tanba sira haree haʼu sempre badinas haklaken husi haʼu sei tinan lima.

Kuandu sira husu haʼu kona-ba neʼe, haʼu hatán: “Haʼu seidauk komprende buat hotu kona-ba batizmu.” Haʼu-nia aman rona ida-neʼe, nia hakfodak. Husi tempu neʼebá, nia hakaʼas an atu ajuda haʼu komprende kona-ba batizmu no tansá importante atu hetan batizmu. Liutiha fulan haat, iha 1 Outubru 1940, iha loron neʼebá malirin tebes, haʼu hetan batizmu iha bee-lihun besik Chattanooga.

Kuandu haʼu tinan 14, haʼu komesa serbí nuʼudar pioneiru iha tempu feriadu husi eskola. Haʼu haklaken iha aldeia kiʼik sira iha Tennessee no Georgia. Haʼu hadeer sedu, lori hahán meiudia, no saʼe komboiu ka bís iha tuku 6.00 dadeer atu bá haklaken iha fatin neʼebé dook no haʼu fila ba uma tuku 6.00 lokraik. Dala barak hahán neʼebé haʼu lori, haʼu han antes meiudia. Maski haʼu kaer osan, maibé haʼu labele tama iha loja tanba haʼu isin-metan. Loron ida, haʼu tama ba loja atu hola sorvete, loja-naʼin haruka haʼu sai, maibé señora ida neʼebé isin-mutin hatudu laran-diʼak no lori ida ba haʼu.

Kuandu haʼu tama eskola sekundária, ema barak iha parte súl iha Estadus Unidus aumenta liután sira-nia atividade atu defende sira-nia direitu. Tan neʼe, organizasaun balu hanesan NAACP (National Association for the Advancement of Colored People) fó laran-manas ba estudante sira atu hola parte. Eskola oioin ba ema isin-metan, inklui mós haʼu-nia eskola, hakarak estudante hotu atu sai membru. Sira hakaʼas haʼu atu ‘apoia ami-nia rasa’, maibé haʼu lakohi hola parte. Haʼu esplika katak Maromak la fihir ema no la hanoin rasa ida diʼak liu rasa seluk no Maromak deʼit mak bele rezolve problema neʼe.—Joao 17:14; Apos 10:34, 35.

Lakleur depois haʼu ramata eskola, haʼu deside atu muda ba sidade Novaiorke. Maibé iha dalan atu bá neʼebá, haʼu para iha sidade Philadelphia, Pennsylvania, atu vizita kolega sira neʼebé haʼu hasoru iha reuniaun boot. Iha neʼebá mak primeiravés haʼu tuir kongregasaun neʼebé ema metan no mutin kahur malu. Iha reuniaun neʼe, katuas área nian neʼebé vizita kongregasaun hatete katak iha reuniaun loron balu tuirmai haʼu sei iha parte. Ida-neʼe halo fasil ba haʼu atu deside hodi hela iha neʼebá.

Iha Philadelphia, haʼu halo kolega ho irmaun-irmán barak. Ida mak irmán joven naran Geraldine White, haʼu bolu nia Jerri. Nia hatene didiʼak Bíblia no matenek atu koʼalia ho ema iha serbisu haklaken husi uma ba uma. Buat ida neʼebé importante liu ba haʼu mak nia mós iha planu atu sai pioneiru. Ikusmai, ami kaben iha loron 23 Abríl 1949.

Tuir Eskola Gilead

Ami-nia planu husi uluk kedas mak atu tuir Eskola Gilead hodi serbí nuʼudar misionáriu iha rai seluk. Tan neʼe, ami prontu atu halo mudansa balu iha ami-nia moris hodi bele tama eskola neʼe. Lakleur, irmaun sira husu ami atu muda ba Lawnside, New Jersey, depois ba Chester, Pennsylvania, no tuirmai ba Atlantic City, New Jersey. Kuandu ami iha Atlantic City, ami tuir kritériu atu hatama formuláriu hodi tuir Eskola Gilead tanba ami kaben tinan rua ona. Maibé, buat ida hanetik ami atu simu konvite hodi tuir eskola neʼe. Saida mak neʼe?

Husi tinan 1950, governu haruka mane barak atu sai tropa hodi bá funu iha rai-Koreia. Iha Philadelphia, grupu neʼebé hili ema atu sai soldadu halo susar ba ami Testemuña ba Jeová tanba ami la apoia funu. Maibé, ikusmai juis ida hatete mai haʼu katak FBI buka informasaun kona-ba haʼu no fó sai katak haʼu sempre neutrál kona-ba polítiku. Nuneʼe, iha 11 Janeiru 1952, sira husik haʼu atu lalika tama militár tanba haʼu halo serbisu relijiaun nian.

Iha Agostu 1952, haʼu no Jerri simu konvite atu tuir Eskola Gilead klase 20, neʼebé komesa iha fulan-Setembru. Durante kursu neʼe, ami hein namanas atu simu knaar atu serbí iha rai seluk. Haʼu-nia biin Doris tuir ona klase 13 iha eskola neʼe no nia serbí iha rai-Brazíl. Maibé haʼu ho Jerri hakfodak kuandu ami simu knaar atu halo serbisu nuʼudar katuas área nian hodi vizita kongregasaun sira ba ema metan iha Alabama, iha rai-Estadus Unidus! Ami laran-tun uitoan, tanba ami laran-metin ona atu serbí iha rai seluk.

Kongregasaun primeiru neʼebé ami vizita mak iha sidade Huntsville. Kuandu ami foin toʼo irmán ida nia uma no ami hatún ami-nia sasán hodi hatama ba uma neʼe, ami rona irmán neʼe telefone hodi dehan: “Labarik sira mai ona.” Sin, ami tinan 24 deʼit no ema haree ami joven liu fali ami-nia tinan neʼe. Nuʼudar ami vizita kongregasaun sira iha área neʼe, irmaun-irmán sira sempre bolu ami “labarik sira” nuʼudar ami-nia naran estima.

Ema barak iha parte súl iha Estadus Unidus iha respeitu neʼebé kleʼan ba Bíblia. Tan neʼe, ami toman atu komesa koʼalia ho ema hodi uza hakat tolu tuirmai neʼe:

(1) Koʼalia kona-ba problema iha mundu.

(2) Hatudu husi Bíblia oinsá problema sira sei rezolve.

(3) Hatudu husi Bíblia saida mak ita tenke halo.

Depois, ami hatudu livru ruma neʼebé bele uza atu estuda Bíblia. Tanba ami hetan susesu hodi uza dalan neʼe, haʼu hetan knaar atu halo drama kiʼik hodi hatudu oinsá ami haklaken hodi uza hakat tolu neʼe iha reuniaun boot naran New World Society Assembly iha Novaiorke iha tinan 1953.

Lakleur iha tinan 1953, haʼu hetan knaar atu serbí nuʼudar katuas vizitante ba kongregasaun sira ba ema metan. Ami vizita área neʼebé boot, husi Virginia toʼo Florida no mós toʼo Alabama no Tennessee. Sin, katuas neʼebé vizita kongregasaun sira presiza prontu atu bá no hela iha fatin naran deʼit. Porezemplu, dala barak ami hela iha uma neʼebé la iha torneira iha laran, no ami hariis deʼit iha tanke neʼebé besik teʼin-fatin, maibé ida-neʼe diʼak tanba iha parte neʼe mak manas liu iha uma laran!

Susar oioin neʼebé mosu

Atu serbí iha parte súl iha Estadus Unidus, ami presiza uza matenek. Porezemplu, ema metan labele bá loja fase roupa nian. Maibé, Jerri lori ninia roupa no hatete ba loja-naʼin katak roupa neʼe mak “señora Thompson” nian. Ema barak hanoin katak nia mak atan neʼebé serbisu ba ema mutin. No mós, kuandu katuas vizitante hatudu filme New World Society in Action, haʼu telefone loja atu aluga sasán atu hatudu filme no hatete katak sasán sira-neʼe ba “señór Thompson”, no depois mak haʼu bá foti sasán neʼe. Ami sempre hatudu hahalok diʼak, tan neʼe ami la iha problema atu halaʼo ami-nia knaar.

Susar ida seluk neʼebé ami hasoru mak ema iha parte súl la gosta ema husi parte norte. Porezemplu, kuandu jornál ida hatete katak señór James A. Thompson, Jr. husi “Watchtower Bible and Tract Society of New York” sei hatoʼo diskursu iha reuniaun boot, ema hanoin katak haʼu husi Novaiorke, tan neʼe sira lakohi ona ami atu aluga eskola neʼebé atu uza ba reuniaun boot neʼe. Nuneʼe, haʼu bá hasoru ema-boot sira iha eskola no esplika katak haʼu eskola iha Chattanooga. Ikusmai, sira fó lisensa ba ami atu halaʼo reuniaun boot iha fatin neʼe.

Iha tempu neʼebá, problema entre ema mutin no metan sai manas liu, no dala ruma hamosu violénsia. Iha tinan 1954, Testemuña balu sente laran-kanek tanba la iha irmaun metan neʼebé hatoʼo diskursu iha reuniaun boot sira. Ami fó laran-manas ba irmaun metan sira atu hatudu pasiénsia. Tinan tuirmai, haʼu simu knaar atu hatoʼo diskursu iha reuniaun boot, no husi tempu neʼebá, irmaun metan barak hatoʼo diskursu iha reuniaun boot sira.

Neineik-neineik, problema entre rasa sai menus, no iha kongregasaun sira, irmaun-irmán mutin no metan komesa kahur malu. Ho mudansa neʼe, ami presiza fahe haklaken-naʼin no katuas balu ba kongregasaun oioin. Irmaun-irmán balu neʼebé metan no mutin, la gosta arranju foun neʼe. Maibé, irmaun-irmán barak liu la fihir ema hanesan ita-nia Aman Jeová mós la fihir ema. Tuir loloos, sira barak belun diʼak ona maski metan ka mutin. Ami-nia família iha esperiénsia ona kona-ba neʼe kuandu haʼu sei kiʼik.

Knaar foun

Iha Janeiru 1969, haʼu ho Jerri hetan knaar atu serbí iha rai-Giana, Amérika Súl, no ami simu knaar neʼe ho laran-kontente. Maibé antes neʼe, ami bá Betel iha Brooklyn, Novaiorke, hodi haʼu bele hetan treinu atu tau matan ba serbisu haklaken iha rai-Giana. Nuneʼe, ami toʼo iha rai neʼebá iha Jullu 1969. Maibé, atu hela metin iha fatin ida mak mudansa neʼebé susar uitoan ba ami tanba ami toman atu vizita kongregasaun sira durante tinan 16. Iha rai-Giana, Jerri halo serbisu haklaken loron-loron nuʼudar misionáriu, no haʼu serbisu iha sukursál.

Haʼu-nia serbisu envolve buat barak, hanesan tesi duʼut, tau matan ba livru sira neʼebé kongregasaun 28 presiza, no hakerek karta ba sede-jerál iha Brooklyn. Haʼu serbisu oras 14 toʼo 15 loron-loron. Maski ami serbisu makaʼas, maibé ami kontente ho ami-nia knaar. Kuandu ami toʼo iha rai-Giana, iha haklaken-naʼin 950, maibé agora iha 2.500 liu.

Maski ami haksolok ho temperatura neʼebé diʼak no ai-fuan ho modo neʼebé gostu tebes, maibé buat neʼebé halo ami kontente liu mak haree ema neʼebé haraik an estuda lia-loos husi Bíblia no aprende kona-ba Maromak nia Reinu, ka ukun. Dala barak, Jerri halaʼo estudu Bíblia 20 semana-semana, no ema barak neʼebé estuda Bíblia ho ami hetan batizmu. Sira balu, ikusmai, sai pioneiru, katuas iha kongregasaun, ka tuir Eskola Gilead hodi sai misionáriu.

Susar kona-ba saúde

Iha tinan 1983, haʼu-nia inan-aman neʼebé hela iha Estadus Unidus presiza ajuda. Tan neʼe, haʼu, Jerri no haʼu-nia biin Doris tuur atu koʼalia hamutuk nuʼudar família. Doris, neʼebé serbí nuʼudar misionáriu iha rai-Brazíl durante tinan 35, foti desizaun atu fila fali hodi tau matan ba sira. Nia hatete katak haʼu ho Jerri la presiza para ami-nia serbisu misionáriu tanba nia mesak bele tau matan ba inan-aman. Depois haʼu-nia inan-aman mate tiha, Doris hela nafatin iha Chattanooga no nia serbí nuʼudar pioneiru tempu-tomak.

Iha tinan 1995, doutór fó-hatene katak haʼu kona moras kankru, tan neʼe ami tenke fila fali ba Estadus Unidus. Ami bá hela iha sidade Golsboro, North Carolina, tanba iha neʼe fasil ba ami atu bá haʼu-nia família iha Tennessee no mós Jerri nia família iha Pennsylvania. Agora haʼu-nia moras menus uitoan, no ami serbí nuʼudar pioneiru tempu-tomak iha kongregasaun iha Golsboro.

Kuandu haʼu hanoin filafali kona-ba ami-nia serbisu haklaken tempu-tomak durante tinan 65, haʼu agradese tebes katak Jeová haraik bensaun barak mai haʼu no Jerri nuʼudar ami halo mudansa oioin atubele serbí nia. David nia liafuan loos duni, nia hatete: “Ba ema neʼebé laran-metin, [Jeová] sei hatudu laran-metin.”—2 Sam 22:26.

[Dezeñu iha pájina 3]

Haʼu-nia aman no irmaun Nichols fó ezemplu diʼak mai haʼu

[Dezeñu iha pájina 4]

Iha 1952, haʼu ho Jerri atu bá eskola Gilead

[Dezeñu iha pájina 5]

Depois tuir eskola Gilead, ami komesa serbisu atu vizita kongregasaun sira

[Dezeñu iha pájina 6]

Iha 1966, katuas sira neʼebé iha knaar atu vizita kongregasaun sira ho sira-nia feen

[Dezeñu iha pájina 7]

Ami haksolok nuʼudar misionáriu iha Giana