Skip to content

Skip to table of contents

Maromak nia espíritu ajuda ninia atan sira iha tempu uluk

Maromak nia espíritu ajuda ninia atan sira iha tempu uluk

Maromak nia espíritu ajuda ninia atan sira iha tempu uluk

“Ukun-Naʼin Boot Liu Hotu, Naʼi Jeová rasik mak haruka haʼu, sin, ninia espíritu.”—ISA 48:16.

1, 2. Atu ita bele iha fiar, ita presiza saida? Oinsá mak aprende kona-ba Maromak nia atan sira-nia ezemplu husi tempu uluk bele fó aten-brani mai ita?

MASKI ema barak hatudu sira-nia fiar husi Abel nia tempu toʼo ohin loron, maibé Bíblia hatete katak “laʼós ema hotu fiar-naʼin”. (2 Tes 3:2) Se nuneʼe, oinsá mak ema hatudu fiar, no saida mak ajuda ita atu sai ema neʼebé fiar-metin? Atu ita bele iha fiar, ita presiza hatene lia-loos husi Maromak nia Liafuan. Bíblia hatete: “Fiar mai husi buat neʼebé rona tiha.” (Rom 10:17) Fiar mós hahalok ida neʼebé Maromak nia espíritu santu lori mai. (Gal 5:22, 23) Nuneʼe, atu ita bele iha fiar neʼebé metin, ita presiza espíritu santu nia ajuda.

2 Kuandu ita moris mai, fiar la mosu kedas. Maromak nia atan sira iha tempu uluk, neʼebé temi iha Bíblia, sira mós ema neʼebé iha sentimentu “hanesan ita”. (Tgo 5:17) Maski sira iha fraku no dala ruma sente katak sira la iha matenek, maibé sira “simu kbiit” husi Maromak nia espíritu santu atu bele ajuda sira. (Ebr 11:34) Hodi aprende oinsá mak Maromak Jeová nia espíritu ajuda sira, ida-neʼe sei fó laran-manas ba ita atu kontinua serbí Maromak ho laran-metin, liuliu tanba ohin loron ita hasoru susar no tentasaun barak neʼebé bele halo ita-nia fiar sai fraku.

Maromak nia espíritu fó kbiit ba Moisés

3-5. (a) Oinsá mak ita hatene katak espíritu santu ajuda Moisés atu halo ninia serbisu? (b) Moisés nia ezemplu hanorin saida kona-ba dalan neʼebé Jeová fó ninia espíritu santu mai ita?

3 Husi ema hotu neʼebé moris iha tinan 1513 molok Kristu, Moisés mak “mane neʼebé laran-maus liu fali ema seluk hotu”. (Núm 12:3) Nuneʼe, Maromak Jeová fó ba nia responsabilidade boot, neʼe mak atu tau matan ba nasaun Israel. Liuhusi espíritu santu nia ajuda, Moisés hetan kbiit atu bele serbí nuʼudar profeta, juis, hakerek-naʼin, hatudu dalan ba povu, no halo milagre oioin. (Lee Isaías 63:11. *) Maibé loron ida, Moisés hatete ba Jeová katak tau matan ba povu Israel mak serbisu neʼebé todan tebes. (Núm 11:14, 15) Tan neʼe, Jeová “foti espíritu balu” husi Moisés no tau fali ba mane naʼin-70 seluk atu ajuda Moisés halo ninia serbisu. (Núm 11:16, 17) Maski Moisés hanoin katak ninia serbisu todan tebes, maibé tuir loloos nia la lori todan neʼe mesak, no sira naʼin-70 seluk mós hanesan.

4 Kuandu Jeová fó ba Moisés responsabilidade boot atu tau matan ba povu Israel, Nia fó espíritu santu ba Moisés atu ajuda nia halo ninia serbisu. Maski ikusmai Jeová mós fó espíritu santu ba mane naʼin-70, maibé Moisés sei iha nafatin espíritu santu neʼebé nia presiza tuir ninia situasaun atu halo ninia serbisu. Ida-neʼe hatudu katak Jeová sempre fó espíritu santu mai ita tuir ita ida-idak nia situasaun. “Maromak la haraik espíritu hodi sukat deʼit” maibé nia fó “husi nia diʼak”.—Joao 1:16; 3:34.

5 Ita hasoru daudauk susar ruma ka lae? Ita sente katak ita-nia responsabilidade aumenta liután no han tempu barak ka lae? Ita hasoru problema ekonomia ka moras ruma neʼebé halo susar ba ita atu tau matan ba ita-nia família no hanorin Bíblia ba sira ka lae? Ita kaer responsabilidade boot ruma iha kongregasaun ka lae? Maski ita hasoru situasaun naran deʼit, maibé ita bele fiar katak liuhusi ninia espíritu santu Jeová bele fó forsa mai ita atu tahan hasoru situasaun neʼe.—Rom 15:13.

Espíritu santu ajuda Bezalel

6-8. (a) Maromak nia espíritu ajuda Bezalel no Oholiab atu halo saida? (b) Saida deʼit mak hatudu katak espíritu santu ajuda Bezalel no Oholiab? (c) Oinsá mak Bezalel nia ezemplu fó laran-manas mai ita?

6 Maromak nia atan ida tan neʼebé moris iha Moisés nia tempu no hetan espíritu santu nia ajuda mak Bezalel. Ninia ezemplu hanorin ita oinsá mak Maromak nia espíritu bele ajuda ita. (Lee Êxodo 35:30, 31. *) Jeová hili Bezalel atu tau matan ba serbisu atu halo sasán neʼebé presiza iha tabernákulu. Maibé nia iha ona matenek atu halo sasán sira-neʼe ka lae? Karik iha. Maibé antes neʼe, karik ninia serbisu mak atu halo bloku ba ema Egiptu. (Êx 1:13, 14) Nuneʼe, atu Bezalel bele halo sasán neʼebé presiza iha tabernákulu, Jeová “halo nia nakonu ho Maromak nia espíritu kona-ba matenek, kona-ba hatene loloos no kona-ba koñesimentu no kona-ba serbisu badain nian oioin”. Ida-neʼe ajuda nia “atu halo buat oioin ho matenek”. Sin, Maromak nia espíritu santu ajuda Bezalel atu bele aumenta tan matenek neʼebé nia iha ona. Hanesan neʼe mós ho Oholiab. Klaru katak tanba sira aprende ho didiʼak, sira bele halo sira-nia serbisu no bele mós hanorin fali ema seluk atu halo serbisu hanesan.

7 Buat seluk tan neʼebé hatudu katak espíritu santu ajuda Bezalel no Oholiab mak sira halo sasán neʼebé kualidade diʼak no neʼebé dura ba tempu kleur. Porezemplu, liutiha tinan 500, ema nafatin uza sasán sira-neʼe. (2 Crôn 1:2-6) Baibain, ema neʼebé halo sasán oioin hakarak ema seluk atu gaba sira. Maibé neʼe la hanesan ho Bezalel no Oholiab, tanba sira halo buat hotu atu fó hahiʼi ba Jeová deʼit.—Êx 36:1, 2.

8 Ohin loron, karik ita simu knaar ruma neʼebé presiza uza matenek, hanesan harii uma, halo ita-nia livru sira, organiza reuniaun boot, ajuda maluk sira neʼebé hetan dezastre, ka esplika saida mak Bíblia hatete kona-ba raan ba doutór sira no ba sira neʼebé serbisu iha ospitál. Maski dala ruma irmaun sira neʼebé simu knaar sira-neʼe iha ona matenek ka esperiénsia kona-ba buat hirak-neʼe, maibé dala barak irmaun sira neʼebé hetan knaar sira-neʼe, sira voluntáriu deʼit neʼebé ladún iha esperiénsia. Maski nuneʼe, Maromak nia espíritu ajuda sira atu halo serbisu sira-neʼe ho didiʼak. Ita dada an atu simu knaar ruma iha Jeová nia organizasaun tanba ita sente katak irmaun seluk mak bele halo serbisu neʼe diʼak liu fali ita ka lae? Hanoin-hetan katak liuhusi espíritu santu Jeová ajuda ita atu bele uza ita-nia matenek hodi halo serbisu naran deʼit neʼebé nia fó ba ita.

Maromak nia espíritu ajuda Josué

9. Depois ema Israel sai husi rai-Egiptu, situasaun saida mak sira hasoru? Ida-neʼe hamosu pergunta saida?

9 Maromak nia espíritu mós ajuda ninia atan ida seluk neʼebé moris iha tempu hanesan ho Moisés no Bezalel. Lakleur depois ema Israel sai husi rai-Egiptu, ema Amalec ataka Maromak nia povu. Maski ema Israel la hatene halo funu, maibé ida-neʼe mak ba dala primeiru sira halo funu nuʼudar povu neʼebé sai livre ona. (Êx 13:17; 17:8) Tan neʼe, sira presiza ema ida nuʼudar ulun atu lori sira ba funu. Entaun, sé mak sei sai nuʼudar sira-nia ulun?

10. Tanbasá mak Josué ho povu Israel manán funu?

10 Jeová hili Josué. Maibé ida-neʼe laʼós katak nia iha ona esperiénsia kona-ba funu, tanba uluk Josué serbisu nuʼudar atan halo bloku, no iha rai-fuik maran, nia halibur maná loroloron. Tuir loloos, Josué nia avó-mane naran Elisama mak ulun ba suku Efraim no xefe ba tropa naʼin-108.100. (Núm 2:18, 24; 1 Crôn 7:26, 27) Maibé, Jeová la haruka Moisés atu hili Elisama no mós ninia oan Nun. Jeová hatete katak Josué mak sei lori tropa atu funu hasoru inimigu. Sira halo funu atu besik loron tomak. Tanba Josué halo tuir Maromak no simu espíritu santu nia matadalan, povu Israel manán funu neʼe.—Êx 17:9-13.

11. Saida mak bele ajuda ita atu halo ita-nia knaar ho didiʼak hanesan Josué?

11 Depois Moisés mate tiha, Josué mak sai ulun ba povu Israel, no nia halaʼo knaar neʼe ho didiʼak hodi “nakonu ho espíritu matenek nian”. (Deut 34:9) Maski Maromak nia espíritu la fó kbiit ba Josué hanesan Moisés atu sai profeta ka atu halo milagre oioin, maibé espíritu neʼe ajuda nia atu lori povu Israel atu halo funu hodi bele manán rai-Kanaan. Ohin loron, dala ruma ita sente katak ita la iha esperiénsia ka matenek atu halo knaar ruma iha Maromak nia organizasaun. Maibé ita bele fiar katak Maromak sei ajuda ita hanesan nia ajuda Josué atu halo ita-nia knaar ho didiʼak se ita halo tuir ninia matadalan.—Jos 1:7-9.

Jeová nia espíritu fó kbiit ba Gideão

12-14. (a) Ita aprende saida husi istória kona-ba tropa Israel neʼebé manán hasoru tropa Midian? (b) Oinsá mak Jeová hametin Gideão nia fiar? (c) Ajuda saida deʼit mak Maromak bele fó mai ita?

12 Depois Josué mate tiha, Jeová kontinua uza ninia espíritu atu fó kbiit ba ninia atan sira. Iha livru Juízes konta istória barak kona-ba ema neʼebé “kbiit-laek” maibé “simu kbiit husi Maromak”. (Ebr 11:34) Porezemplu, liuhusi espíritu santu, Maromak ajuda Gideão atu salva povu Israel. (Juíz 6:34) Kuandu Gideão ho ninia tropa atu bá halo funu hasoru ema Midian, ninia tropa uitoan deʼit se kompara ho tropa Midian neʼebé barak, hanesan soldadu Israel ida presiza hasoru soldadu Midian naʼin-haat. Maibé, Jeová haree tropa Israel sei barak. Tan neʼe, nia haruka Gideão ba dala rua atu hamenus tropa. Ikusmai, tropa Israel neʼe sai uitoan liu toʼo soldadu Israel ida presiza hasoru soldadu Midian naʼin-450. (Juíz 7:2-8; 8:10) Jeová kontente ho tropa uitoan neʼe, tanba se sira manán funu, ema ida labele foti an hodi dehan katak sira manán ho sira-nia forsa ka matenek rasik.

13 Agora, Gideão ho ninia tropa prontu atu bá funu. Hanoin toʼok: Se Ita mak soldadu ida husi tropa uitoan neʼe, Ita sente seguru ka lae hodi hatene katak ema sira neʼebé taʼuk ka la matan-moris haruka fila ba uma? Ita sente taʼuk ka lae hodi hanoin kona-ba funu neʼe sei sai oinsá? Ita la duvida katak Gideão tau ninia fiar ba Maromak. Nia halo tuir duni buat neʼebé Maromak haruka! (Lee Juízes 7:9. *) Kuandu Gideão husu ba Jeová atu fó sinál ida atu hatudu katak Jeová hamutuk ho nia, Jeová la hirus ba Gideão. (Juíz 6:36-40) Duké sai hirus, Jeová hametin Gideão nia fiar.

14 Jeová nia kbiit atu salva ninia povu la iha rohan. Nia bele salva sira husi situasaun susar naran deʼit. Atu ajuda ninia povu, nia mós bele uza ema neʼebé haree hanesan kbiit la iha. Karik, dala ruma ita sente katak ema barak kontra ita ka ita iha situasaun susar tebes. Maski ita la hein atu Maromak halo milagre ka fó sinál ruma atu hatudu katak nia hamutuk ho ita, maibé nia bele fó matadalan ka fó kmaan mai ita liuhusi Bíblia no mós liuhusi kongregasaun neʼebé ninia espíritu santu mak dirije. (Rom 8:31, 32) Kuandu ita hanoin kona-ba buat neʼebé Jeová promete ba ita, ida-neʼe hametin ita-nia fiar ba Ninia kbiit atu ajuda ita.

“Jeová nia espíritu tun ba Jefté”

15, 16. Saida mak book Jefté nia oan-feto atu fó nia an atu serbí Jeová? Oinsá mak Jefté nia ezemplu ajuda inan-aman sira?

15 Ita mós iha ezemplu diʼak ida tan kona-ba Maromak nia atan neʼebé simu espíritu santu nia ajuda. Kuandu ema Israel presiza funu hasoru ema Amon, “Jeová nia espíritu tun ba Jefté”. Tanba Jefté hakarak atu manán funu hodi fó hahiʼi ba Jeová, nia halo juramentu ba Jeová katak se Jeová ajuda nia atu manán ema Amon, nia sei fó ba Jeová ema primeiru neʼebé sai husi ninia uma atu hasoru nia kuandu nia fila. Kuandu Jefté manán tiha iha funu no fila fali ba uma, ninia oan-feto mak sai uluk atu hasoru nia. (Juíz 11:29-31, 34) Ida-neʼe halo Jefté hakfodak ka lae? Karik lae, tanba kuandu Jefté halo juramentu ba Jeová, nia hatene katak karik ema primeiru neʼebé hasoru nia kuandu nia fila husi funu mak ninia oan-feto mesak. Nuneʼe, Jefté halo tuir buat neʼebé nia promete ona hodi haruka ninia oan-feto atu serbí iha Jeová nia santuáriu iha Silo. Tanba Jefté nia oan-feto mós laran-metin ba Jeová, nia fiar katak ninia aman tenke halo tuir buat neʼebé nia promete. (Lee Juízes 11:36. *) Sin, Jeová nia espíritu fó forsa ba sira naʼin-rua tuir sira ida-idak nia situasaun.

16 Saida mak book Jefté nia oan-feto atu fó nia an atu serbí Jeová? Ita la duvida katak hodi haree ninia aman nia ezemplu kona-ba hatudu laran-metin no laran-manas ba Jeová, ida-neʼe book nia atu hametin ninia fiar. Inan-aman sira, imi-nia oan haree imi-nia ezemplu. Desizaun neʼebé imi halo ho diʼak hatudu duni katak imi fiar buat neʼebé imi koʼalia. Imi-nia oan sira rona orasaun neʼebé imi halo ho laran, see tilun ba buat neʼebé imi hanorin, no sira haree imi-nia hakaʼas-an atu serbí Jeová ho laran tomak. Buat sira-neʼe bele book imi-nia oan atu haburas sira-nia hakarak atu serbí Jeová, no ida-neʼe lori haksolok ba imi.

“Jeová nia espíritu ajuda” Sansão

17. Maromak nia espíritu ajuda Sansão atu halo saida deʼit?

17 Maromak nia atan ida seluk tan neʼebé hetan ajuda husi Maromak nia espíritu santu mak Sansão. Bíblia hatete katak “Jeová nia espíritu komesa atu book” Sansão atu salva ema Israel husi ema Filístia. (Juíz 13:24, 25) Liuhusi espíritu santu, Maromak halo Sansão atu iha forsa boot, forsa neʼebé ema ida nunka hetan. Kuandu ema Filístia sira hakaʼas ema Israel atu kaer Sansão, “Jeová nia espíritu ajuda nia, no tali neʼebé kesi metin ninia liman sai fali hanesan kabas neʼebé ahi han tiha, nuneʼe buat neʼebé kesi ninia liman sai nabeen”. (Juíz 15:14) Maibé, tanba Sansão halo desizaun balu neʼebé sala, ida-neʼe halo nia lakon ninia forsa. Maski nuneʼe, ‘tan fiar’, nia hetan fali forsa boot dala ida tan. (Ebr 11:32-34; Juíz 16:18-21, 28-30) Jeová nia espíritu fó forsa ba Sansão iha dalan neʼebé espesiál tuir situasaun neʼebé mosu. Maski Jeová la fó forsa boot mai ita hanesan Sansão, maibé Sansão nia ezemplu fó laran-manas mai ita. Oinsá?

18, 19. (a) Oinsá mak Sansão nia ezemplu ajuda ita? (b) Ita aprende saida deʼit husi lisaun neʼe?

18 Ita mós fiar katak espíritu santu neʼebé ajuda Sansão iha tempu uluk mós bele ajuda ita. Ita fiar katak espíritu neʼe sei ajuda ita atu halaʼo serbisu neʼebé Jesus fó mai ita, neʼe mak “haklaken ba povu no fó sasin” ho didiʼak. (Apos 10:42) Maski dala ruma ita sente susar atu halo serbisu neʼe, maibé ita kontente tanba Jeová nia espíritu santu bele ajuda ita atu halaʼo knaar hotu neʼebé nia fó mai ita! Ita hanoin hanesan profeta Isaías neʼebé dehan: “Ukun-Naʼin Boot Liu Hotu, Naʼi Jeová rasik mak haruka haʼu, sin, ninia espíritu.” (Isa 48:16) Sin, Maromak nia espíritu mak haruka ita! Hanesan Jeová ajuda Moisés, Bezalel, no Josué, nia sei nafatin ajuda ita atu aumenta ita-nia matenek atu bele halo ninia serbisu. Ita mós uza ‘Maromak futar-lia nuʼudar surik neʼebé espíritu fó ba ita’ no fiar katak Jeová sei fó forsa mai ita hanesan nia fó forsa ba Gideão, Jefté, no Sansão. (Ef 6:17, 18) Se ita tau fiar duni ba Jeová nia ajuda, nia bele fó forsa mai ita liuhusi ninia espíritu santu, hanesan nia fó forsa ba Sansão.

19 Ida-neʼe hatudu ho klaru katak Jeová haraik bensaun ba ninia atan sira neʼebé hatudu laran-metin ba nia ho aten-brani. Hodi husik Maromak nia espíritu santu ajuda ita, ida-neʼe hametin liután ita-nia fiar. Iha Eskritura Lia-Gregu mós iha ezemplu barak kona-ba Maromak nia atan sira neʼebé simu espíritu santu nia ajuda. Tan neʼe, iha lisaun tuirmai, ita sei kontente atu aprende kona-ba oinsá mak Jeová nia espíritu ajuda ninia atan sira antes no depois loron Pentekostes iha tinan 33.

[Nota–rodapé]

^ par. 3 Isaías 63:11: “No ema komesa atu hanoin-hetan loron sira husi tempu uluk, Moisés, ninia atan: ‘Ida neʼebé halo sira sai husi tasi ho ninia bibi-luhan nia bibi-atan sira, nia iha neʼebé? Ida neʼebé tau Ninia rasik nia espíritu santu, nia iha neʼebé?’”

^ par. 6 Êxodo 35:30, 31: “30 Depois Moisés hatete ba Israel nia oan sira: ‘Haree, Jeová bolu Bezalel ho nia naran, Uri nia oan, Hur nia oan husi suku Judá. 31 No nia halo nia nakonu ho Maromak nia espíritu kona-ba matenek, kona-ba hatene loloos no kona-ba koñesimentu no kona-ba serbisu badain nian oioin.’”

^ par. 13 Juízes 7:9: “No iha kalan neʼebá, Jeová hatete ba nia: ‘Hadeer bá, tun ba kampu neʼebá tanba haʼu fó sira iha ó-nia liman.’”

^ par. 15 Juízes 11:36: “Maibé nia hatete ba nia: ‘Haʼu-nia aman, se Ita loke ona Ita-nia ibun ba Jeová, halo ba haʼu tuir buat hotu neʼebé sai husi Ita-nia ibun, tanba Jeová halo hahalok vinga an ba Ita-nia inimigu sira, Amon nia oan sira.’”

Ita aprende saida husi dalan neʼebé espíritu santu ajuda Maromak nia atan sira, hanesan . . .

• Moisés?

• Bezalel?

• Josué?

• Gideão?

• Jefté?

• Sansão?

[Pergunta estudu nian]

[Liafuan ne’ebé foti husi pájina 22]

Maromak nia espíritu bele fó forsa mai ita, hanesan Sansão

[Dezeñu iha pájina 21]

Inan-aman sira, imi-nia ezemplu diʼak book imi-nia oan atu serbí Jeová