Skip to content

Skip to table of contents

CAMILLA ROSAM | ISTÓRIA

Haʼu-nia planu mak sempre halo tuir Jeová

Haʼu-nia planu mak sempre halo tuir Jeová

 Haʼu-nia avó sira aprende kona-ba Maromak nia Ukun iha tinan 1906 lakleur depois sira-nia oan-mane mate tanba kona moras difteria. Sira-nia doutór mak Estudante Bíblia, neʼebé ikusmai hanaran Testemuña ba Jeová. Nia fahe esperansa husi Bíblia hodi fó kmaan ba sira, inklui esperansa kona-ba moris hiʼas. Rezultadu mak haʼu-nia avó sira, haʼu-nia amá no haʼu-nia amá nia biin sai Estudante Bíblia.

 Ba tinan barak, sira hotu laran-manas serbí Jeová. Feto sira mós hetan knaar atu ajuda rona-naʼin buka tuur-fatin kuandu hatudu “Foto-Drama kona-ba Kriasaun” iha Chicago, Illinois, iha Estadus Unidus. Maibé triste mak ikusmai amá deʼit mak kontinua serbí Jeová. Neʼe la fasil ba nia tanba ninia família sempre besik malu, no serbí Jeová hamutuk kleur ona. Amá nia ezemplu kona-ba laran-metin no halo tuir Jeová mak fó impaktu mai haʼu, nuneʼe mós ho haʼu-nia apá nia ezemplu nuʼudar Estudante Bíblia neʼebé laran-metin.

Foto família nian, 1948

 Haʼu moris iha tinan 1927, haʼu mak oan primeiru no ami hamutuk naʼin-neen. Ami hotu iha lia-loos. Apá serbisu nuʼudar karpinteiru no ami hela besik sidade Chicago. Ami iha kantreiru boot, no ami mós hakiak manu no manu-rade.

 Haʼu gosta serbisu. Haʼu-nia knaar ida mak atu hadiʼa haʼu-nia família nia meias. Agora ema la halo ona, maibé iha tempu neʼebá ami la soe meias neʼebé kuak. Ami suku ninia kuak ka hadiʼa fali ho daun no kabas. Diʼak haʼu aprende buat sira-neʼe tanba ikusmai haʼu halo knaar atu suku mak barak liu.

Haʼu-nia inan-aman hatudu ezemplu diʼak

 Haʼu-nia apá sempre haree didiʼak katak ami-nia família fokus ba ami-nia adorasaun ba Jeová. Entaun ami tuir reuniaun hotu, haklaken beibeik, no lee eskritura loron-loron. Iha sábadu kalan, ami iha estuda Bíblia hamutuk nuʼudar família hodi uza Livru Haklaken.

 Atu fó sasin ho didiʼak ba ami-nia viziñu, apá tau sinál eletróniku iha janela iha sala vizita. Irmaun sira mak halo sinál eletróniku neʼe atu fó sai diskursu públiku ka ita-nia publikasaun ruma. Lampu iha sinál neʼe lakan mate atu dada atensaun husi ema neʼebé laʼo liu. Apá mós tau sinál rua iha ami-nia karreta.

Amá lori ami ba haklaken ho fonógrafu

 Apá nia liafuan no ezemplu hanorin ami oan sira katak importante tebes atu halo tuir Jeová. Amá apoia apá iha buat hotu. Amá mós komesa serbí Jeová nuʼudar pioneiru bainhira haʼu-nia alin-feto tinan lima ona, no nia kontinua serbí nuʼudar pioneiru iha ninia moris tomak. Haʼu iha inan-aman neʼebé diʼak tebes.

 Moris iha tempu neʼebá la hanesan ho agora. Ami la iha televizaun, tan neʼe haʼu no alin sira tuur deʼit iha rai no rona rádiu neʼebé fó sai informasaun balu neʼebé kapás. Maibé importante mak ami-nia família rona programa espirituál neʼebé fó sai husi Jeová nia organizasaun liuhusi rádiu.

Reuniaun boot, fonógrafu, no marxa ho poster

 Ami gosta tuir reuniaun boot husi Testemuña ba Jeová. Iha reuniaun boot neʼebé halaʼo iha tinan 1935, ami aprende katak “ema-lubun boot” iha Apokalipse 7:9, 14 neʼebé sei hetan salvasaun husi “terus boot” sei iha esperansa atu moris ba nafatin iha mundu Paraízu. Antes tinan 1935, haʼu-nia inan-aman han paun no hemu tua-uvas iha Memoriál. Maibé depois reuniaun boot neʼe, apá deʼit mak kontinua han paun no hemu tua-uvas iha Memoriál. Liuhusi reuniaun neʼe amá hatene katak ninia esperansa laʼós atu ukun hamutuk Kristu iha lalehan maibé atu moris ba nafatin iha mundu.

 Iha reuniaun boot iha St. Louis, Missouri iha 1941, irmaun Joseph Rutherford neʼebé dirije serbisu haklaken iha tempu neʼebá fó sai livru Children (Labarik sira). Ema basa-liman makaʼas tebes! Iha tempu neʼebá haʼu tinan 14 no hetan batizmu tinan ida ona. Haʼu hanoin-hetan ho didiʼak kuandu forma hamutuk ho labarik sira seluk no laʼo ba plataforma atu simu livru neʼe.

Hamutuk ho Lorraine, 1944

 Iha tempu uluk, haklaken la hanesan duni ho agora. Maizumenus iha tinan 1930, ami uza fonógrafu atu loke gravasaun kona-ba diskursu husi Bíblia ba uma-naʼin. Antes dere odamatan, ami prepara ona fonógrafu atu loke kedas. Bainhira uma-naʼin sai mai, ami halo aprezentasaun badak, depois loke diskursu ba minutu haat ho balun no depois oferese publikasaun. Ema iha ami-nia área rona ho respeitu. Haʼu la hanoin-hetan ema ida neʼebé hatudu hahalok la diʼak. Haʼu komesa pioneiru bainhira haʼu tinan 16, haʼu-nia apá fó haʼu-nia fonógrafu rasik, no haʼu kontente tebes uza iha serbisu haklaken. Haʼu-nia pár pioneiru mak irmán ida neʼebé diʼak tebes naran Lorraine.

 Dalan ida seluk atu haklaken mak marxa nuʼudar grupu iha estrada. Ami kesi poster rua iha ami-nia isin ka tara husi ami-nia kabaas. Poster sira-neʼe hakerek liafuan hanesan “Relijiaun lohi no lasu ema” no “Serbí Maromak no Liurai Kristu”.

Haklaken ho poster

 Reuniaun sira prepara ami atu hasoru terus no hanorin ami saida mak ami sei hatete atu defende lia-loos. No ami hetan duni terus. Porezemplu, ba dala primeiru ami oferese ita-nia revista iha fatin kompras nian neʼebé rame, polísia kaer ami no lori ami ho karreta ba eskritóriu polísia nian. Sira husik ami livre depois oras balu, no ami kontente hetan terus tanba ami halo tuir Jeová.

Kaben, Eskola Gilead, no orden atu tama militár

Eugene no haʼu iha ami-nia loron kazamentu

 Liutiha tempu balu, Lorraine fó koñese haʼu ba irmaun ida naran Eugene Rosam, neʼebé uluk nia hasoru iha reuniaun boot iha Minneapolis, Minnesota. Eugene boot iha Key West, Florida. Kuandu Eugene sei joven, eskola hasai nia tanba nia lakohi partisipa iha serimónia patriotizmu. Nia komesa kedas serbí nuʼudar pioneiru. Loron ida, nia hasoru ninia kolega feto ida neʼebé uluk eskola hamutuk. Tanba Eugene matenek, feto neʼe hanoin tanbasá mak eskola hasai nia. Eugene uza Bíblia atu hatán feto neʼe nia pergunta no feto neʼe komesa estuda Bíblia. Ikusmai nia sai irmán neʼebé fiar metin.

Iha Key West, 1951

 Eugene no haʼu kaben iha 1948. Ami komesa halaʼo ami-nia moris kaben nuʼudar pioneiru iha Key West. Lakleur, ami hetan konvite atu tuir Eskola Gilead klase-18 no gradua iha 1952. Ami aprende lian Españól iha eskola neʼe, entaun ami hein katak ami sei hetan knaar nuʼudar misionáriu iha rai neʼebé koʼalia lian Españól. Maibé neʼe la akontese. Kuandu ami iha Gilead, Funu Koreia akontese, no Eugene hetan orden atu tama militár. Neʼe halo ami hakfodak tanba nia hetan ona lisensa atu la hola parte iha militár iha Funu Mundiál Segundu. Tanba orden neʼe, governu haruka ami atu hela nafatin iha Estadus Unidus. Haʼu triste tebes no tanis. Liutiha tinan rua, Eugene foin hetan lisensa atu la tama militár. Neʼe hanorin ami lisaun importante. Kuandu odamatan ida taka, Jeová bele loke odamatan seluk. Ami presiza deʼit mak pasiénsia.

Ami-nia klase Gilead

Vizita kongregasaun sira no bá Kanadá!

 Iha tinan 1953, depois ami pioneiru tiha iha kongregasaun lian Españól iha Tucson, Arizona, ami hetan knaar nuʼudar katuas área iha Ohio, Kalifórnia, no Sidade Novaiorke. Iha tinan 1958, ami komesa halo serbisu nuʼudar katuas distritu a iha Kalifórnia no Oregon. Ami hela iha irmaun-irmán sira-nia uma. Depois, iha tinan 1960, ami bá Kanadá no Eugene serbí nuʼudar instrutór ba Eskola ba Katuas Kongregasaun. Ami hela iha Kanadá toʼo tinan 1988.

 Memória neʼebé haʼu gosta tebes kona-ba Kanadá mak bainhira haʼu no irmán ida hasoru família ida kuandu haklaken uma ba uma. Ami hasoru uluk Gail no nia fó-hatene mai ami katak ninia oan-mane sira sente triste tebes tanba sira-nia avó-mane mate. Sira husu nia: “Tanbasá avó mate? Nia bá neʼebé?” Gail la hatene resposta. Entaun ami hatudu eskritura sira neʼebé fó kmaan ba nia.

 Iha tempu neʼebá, Eugene serbí nuʼudar katuas área, entaun ami iha neʼebá ba semana ida deʼit. Maibé irmán ida neʼebé haklaken ho haʼu, bá vizita fali Gail. Rezultadu mak Gail aprende lia-loos, no mós ninia laʼen Bill no sira-nia oan-mane naʼin-tolu, Christopher, Steve, no Patrick. Agora Christopher mak katuas ba kongregasaun iha Kanadá. Steve mak instrutór iha fasilidade Eskola Bíblia nian iha Palm Coast, Florida. No Patrick mak membru ida husi Komisaun ba Sukursál iha Tailándia. Ba tinan barak, Eugene no haʼu nafatin besik ho família neʼe. Haʼu kontente tebes tanba bele ajuda sira atu koñese Jeová!

Vizita ospitál sira no Komisaun neʼebé Komunika ho Ospitál

 Bainhira ami sei iha Kanadá, Jeová loke oportunidade ida tan ba Eugene. Haʼu sei konta kona-ba neʼe.

 Tinan barak liubá, ema barak la komprende tanbasá ita la simu transfuzaun raan no rezultadu mak ema barak hanoin negativu kona-ba ita. Jornál sira iha Kanadá fó sai istória katak Testemuña nia oan sira mate tanba inan-aman la husik oan sira atu hetan transfuzaun raan. Haʼu-nia laʼen hetan knaar atu hatudu katak istória sira-neʼe mak falsu.

 Antes halaʼo reuniaun boot internasionál iha Buffalo, Novaiorke iha tinan 1969, Eugene no irmaun balu bá ospitál boot sira iha área neʼe atu esplika katak maizumenus Testemuña naʼin-50.000 husi Kanadá no Estadus Unidus mak sei tuir reuniaun neʼe. Se ema ruma neʼebé tuir reuniaun boot neʼe mak hetan problema boot ho saúde, neʼe sei ajuda doutór sira atu komprende ita-nia desizaun kona-ba raan no haree katak ita iha razaun neʼebé diʼak. Irmaun sira fó informasaun husi publikasaun sira neʼebé doutór sira respeitu atu esplika kona-ba tratamentu neʼebé la uza raan. Doutór sira simu ho diʼak, neʼe motiva Eugene no irmaun sira seluk atu iha inisiativu hodi vizita ospitál sira iha Kanadá antes problema akontese. Sira mós ajuda katuas kongregasaun lokál sira atu tau matan ba situasaun emerjénsia ho didiʼak.

 Neineik-neineik sira-nia hakaʼas an lori rezultadu diʼak. Ikusmai neʼe lori rezultadu kapás neʼebé ami nunka imajina! Haʼu sei konta.

Haʼu kontente serbisu iha fatin suku roupa

 Maizumenus iha tinan 1985, Eugene hetan xamada husi irmaun Milton Henschel husi sede-jerál iha Brooklyn, Novaiorke. Grupu Administradór hakarak programa neʼebé halaʼo ona iha Estadus Unidus atu habelar informasaun ba doutór barak liután. Entaun, haʼu no Eugene muda ba Brooklyn, no iha tinan 1988 Grupu Administradór harii departamentu ida naran Departamentu Informasaun kona-ba Tratamentu Médiku iha sede-jerál. Depois, haʼu-nia laʼen no irmaun naʼin-rua hetan knaar atu dirije enkontru, primeiru iha Estadus Unidus no iha nasaun sira seluk. Lakleur deʼit, Departamentu Informasaun kona-ba Tratamentu Médiku mós harii iha sukursál ida-idak, no irmaun sira forma Komisaun neʼebé Komunika ho Ospitál iha sidade oioin. Jeová nia arranju domin neʼe lori benefísiu boot ba Testemuña barak no sira-nia oan. Bainhira Eugene dirije enkontru no vizita ospitál sira, haʼu halo serbisu iha Betel, dala barak iha fatin atu suku no mós dapur.

Komisaun neʼebé Komunika ho Ospitál, Japaun

Susar boot neʼebé haʼu hasoru

 Iha tinan 2006, haʼu hasoru situasaun susar neʼebé boot liu iha haʼu-nia moris. Haʼu-nia laʼen mate. Haʼu sente saudades tebes ninia domin no tempu hamutuk! Saida mak ajuda haʼu atu tahan hasoru susar neʼe? Iha buat barak. Porezemplu, haʼu nafatin besik ba Jeová liuhusi orasaun no lee Bíblia beibeik. Haʼu rona ba komentáriu husi eskritura loron-loron nian hamutuk ho família Betel. Haʼu lee kapítulu tomak iha Bíblia husi eskritura loron-loron nian. No haʼu nafatin okupadu ho haʼu-nia knaar iha Betel iha departamentu suku no haʼu haree ida-neʼe nuʼudar priviléjiu ida. Haʼu mós iha oportunidade atu ajuda suku kortina atu enfeita Salaun Asembleia iha New Jersey no Novaiorke. Agora haʼu serbí iha Betel Fishkill, no hadiʼa irmaun-irmán sira-nia roupa no halo serbisu kiʼik-kiʼik sira. b

 Ba haʼu, buat neʼebé importante liu iha moris mak hadomi Jeová no halo tuir nia no ninia organizasaun. (Ebreu 13:17; 1 João 5:3) Haʼu kontente tanba Eugene no haʼu halo buat sira-neʼe nuʼudar prioridade iha ami-nia moris. Rezultadu mak haʼu fiar metin katak Jeová sei fó ami moris ba nafatin iha mundu paraízu, no mós ksolok atu hasoru malu fali.—João 5:28, 29.

a Katuas área iha knaar atu vizita kongregasaun ida-idak, no katuas distritu nia knaar mak atu vizita área sira no hatoʼo diskursu iha asembleia.

b Irmán Camilla Rosam mate iha Marsu 2022 kuandu informasaun neʼe prepara hela. Nia tinan 94.