Skip to content

Skip to table of contents

DORINA CAPARELLI | ISTÓRIA

Maski haʼu moedór, haʼu sei hili duni atu moris hanesan neʼe!

Maski haʼu moedór, haʼu sei hili duni atu moris hanesan neʼe!

Husi uluk kedas haʼu mak moedór. Tan neʼe haʼu hamnasa uitoan kuandu hanoin kona-ba esperiénsia úniku oioin neʼebé haʼu hetan hodi serbí Jeová.

 Haʼu moris iha tinan 1934 iha sidade Pescara, neʼebé hateke ba tasi Adriátiku, Itália nia parte sentrál leste. Haʼu iha biin naʼin-tolu, no haʼu mak oan-ikun. Haʼu-nia apá fó naran ami tuir alfabetu neʼebé hahú ho “A”, tan neʼe haʼu-nia naran komesa ho “D”.

 Haʼu-nia apá sempre gosta aprende kona-ba Maromak. Tempu primeiru neʼebé apá hatene kona-ba Testemuña ba Jeová mak iha fulan-Jullu 1943. Iha tempu neʼebá, mane ida naran Liberato Ricci neʼebé estuda ho Testemuña koʼalia ba apá kona-ba Bíblia no fó-empresta Livru Haklaken ida. Lakleur, apá komesa koʼalia ho laran-manas ba ema seluk kona-ba buat neʼebé nia aprende. Haʼu-nia amá mós simu lia-loos. Maski amá la hatene lee, maibé nia fó-hatene ba ema seluk kona-ba esperansa foun neʼebé nia hetan husi Bíblia no eskritura sira neʼebé nia dekór ona.

 Ami-nia uma mak kiʼik deʼit maibé neʼe sai fatin atu halaʼo atividade oioin. Ami uza ami-nia uma atu halaʼo reuniaun, no maski iha kuartu rua deʼit, ami oferese ami-nia fatin ba katuas área no pioneiru sira.

 Haʼu-nia biin boot naʼin-rua la interese ba Bíblia no ikusmai sai husi uma hodi kaben. Maibé haʼu-nia biin Cesira no haʼu gosta tebes rona ba apá kuandu nia lee Bíblia. Ami mós gosta rona diskursu sira neʼebé irmaun sira hatoʼo kuandu sira mai vizita ami-nia grupu kiʼik.

 Haʼu sempre tuir apá atu bá haklaken, maibé tanba haʼu moedór, liutiha fulan balu mak foin bele sai brani atu koʼalia ba uma-naʼin. Maski nuneʼe, haʼu-nia domin ba Jeová sai boot liután no haʼu hetan batizmu iha fulan-Jullu 1950. Irmaun ida hatoʼo diskursu batizmu nian iha ami-nia uma, tuirmai ami bá tasi hodi hetan batizmu. Tinan tuirmai, kaben-naʼin neʼebé serbí nuʼudar pioneiru espesiál simu knaar iha ami-nia área, no haʼu haklaken beibeik ho sira. Nuʼudar haʼu haklaken beibeik, neʼe halo fasil liután ba haʼu atu haklaken. Haʼu gosta tebes atu haklaken tanba neʼe mak priviléjiu boot!

Desizaun neʼebé troka haʼu-nia moris

 Ami-nia katuas área primeiru mak Piero Gatti. a Nia anima haʼu atu serbí nuʼudar pioneiru no mós muda ba fatin neʼebé presiza haklaken-naʼin liután, no neʼe mak ideia foun ba haʼu. Uluk iha ami-nia rai, baibain feto sira hela iha uma toʼo kaben. Iha fulan-Marsu 1952, kuandu haʼu sei hela ho inan-aman, haʼu hahú pioneiru. Haʼu seidauk hatene katak desizaun neʼe troka duni haʼu-nia moris tomak.

 Maizumenus iha tempu neʼebá, irmán joven ida naran Anna mós hakarak hahú pioneiru. Nia muda mai ami-nia uma hodi ami bele haklaken hamutuk. Iha 1954, ami naʼin-rua simu knaar atu serbí nuʼudar pioneiru espesiál iha Perúgia, sidade neʼebé dook maizumenus kilómetru 250, neʼebé la iha Testemuña.

Anna, apá, no haʼu antes ami bá Perúgia

 Neʼe mak mudansa boot mai haʼu! Haʼu tinan 20 deʼit, no tempu neʼebé haʼu bá fatin seluk mak só deʼit kuandu tuir reuniaun boot ho haʼu-nia inan-aman. Haʼu sente hanesan haʼu bá mundu nia sorin seluk! Haʼu-nia apá hanoin barak kona-ba Anna no haʼu, entaun nia mai ajuda ami atu buka hela-fatin. Ami aluga kuartu ida neʼebé mós bele uza nuʼudar Reuniaun-Fatin. Foufoun ema neʼebé asiste reuniaun mak ami deʼit. Maski nuneʼe, ami kontente tebes atu haklaken iha Perúgia no sidade no fatin sira neʼebé besik, ami mós hetan ema barak neʼebé hakarak estuda Bíblia. Maizumenus tinan ida liu tiha, irmaun ida muda mai Perúgia, no nia mak dirije reuniaun. Kuandu ami simu knaar tuirmai iha 1957, iha ona kongregasaun kiʼik ida iha Perúgia.

Hamutuk ho katuas área nia feen no Anna, besik Fontana Maggiore iha Perúgia, 1954

 Ami-nia knaar tuirmai mak sidade kiʼik ida naran Terni, Itália nia parte sentrál. Ami kontente atu haklaken iha Terni tanba iha ona ema barak neʼebé interese ba Bíblia. Maibé ami mós hasoru susar oioin. Maski governu faxista remata ona iha 1943, maibé autoridade balu kontinua koko atu hapara Testemuña atu labele haklaken, no dehan katak ami presiza hetan lisensa atu haklaken husi uma ba uma.

 Dala barak polísia sira laʼo tuir ami. Dala ruma ami konsege halo sira labele tuir tan ami hodi bá fatin neʼebé rame loos, maibé neʼe dala ruma deʼit. Polísia kaer haʼu dala rua. Dala primeiru, haʼu haklaken hela ho katuas área. Polísia kaer ami no lori ami ba postu polísia, iha neʼebá sira akuza ami katak ami haklaken ilegál, no haruka ami atu selu multa. Ami lakohi selu multa tanba ami la halo buat neʼebé ilegál. Haʼu-nia fuan tuku-tuku makaʼas toʼo haʼu bele rona ida-neʼe! Haʼu agradese tebes ba Jeová tanba haʼu hamutuk ho katuas área. Haʼu hanoin-hetan liafuan husi Isaias 41:13 neʼebé dehan: “Keta taʼuk. Haʼu sei ajuda ó.” Sira husik ami, no kuandu lori kazu neʼe ba tribunál, juís dehan katak la iha evidénsia neʼebé hatudu katak ami halo buat neʼebé ilegál. Maizumenus fulan neen tuirmai, polísia kaer haʼu ba dala segundu. Iha tempu neʼebá, haʼu mesak. Maibé dala ida tan, juís dehan katak haʼu la halo sala.

Oportunidade seluk tan atu serbí Jeová

 Haʼu kontente tebes atu hanoin fali buat neʼebé akontese iha reuniaun boot iha 1954 iha Nápoles, Itália nia parte súl. Kuandu ami toʼo neʼebá, haʼu sai voluntáriu atu halo limpeza, no hetan knaar atu hamoos fatin besik palku. Iha neʼebá, haʼu haree joven bonitu ida neʼebé serbí nuʼudar asistente, naran Antonio Caparelli, neʼebé serbí nuʼudar pioneiru iha Líbia. Ninia família muda ona husi Itália ba Líbia antes tinan 1940.

Antonio saʼe motór iha Líbia

Ami-nia loron kazamentu

 Antonio mak joven neʼebé aten-brani. Nia uza ninia motór hodi bá viajen dook toʼo rai-fuik maran Líbia atu haklaken ba ema Itália. Ami hakerek karta ba malu. Depois neʼe, iha tinan 1959, nia fila ba Itália. Ba fulan balu Antonio tama Betel iha Roma, tuirmai nia simu knaar atu serbí nuʼudar pioneiru espesiál iha sidade Viterbo, Itália nia parte sentrál. Ami sai besik liután no hadomi malu, ikusmai ami kaben iha 29 Setembru 1959 no haʼu muda ba Viterbo.

 Ami presiza buka fatin ida atu hela no mós uza atu halaʼo reuniaun. Ikusmai ami aluga kuartu luan ida neʼebé haree hanesan loja, neʼebé iha hariis-fatin kiʼik ida iha kotuk. Ami tau ami-nia kama iha sala nia sikun nuʼudar ami-nia kuartu no tau buat ruma atu haketak fatin neʼe, hodi nuneʼe sorin seluk ami bele uza nuʼudar sala vizita no Reuniaun-Fatin. Fatin neʼe ladún furak, haʼu sei la hili fatin neʼe se haʼu hela mesak. Maibé haʼu kontente tanba hamutuk ho Antonio.

Ami tau buat ruma hodi ema labele haree ami-nia “kuartu”

 Iha 1961, Antonio simu knaar atu serbí nuʼudar katuas área. Primeiru, nia presiza tuir eskola ba katuas kongregasaun neʼebé halaʼo ba fulan ida. Neʼe katak haʼu presiza hela mesak iha uma durante fulan ida. Loloos, haʼu sente triste, liuliu iha kalan tanba haʼu mesak deʼit iha kuartu kiʼik. Maski nuneʼe, haʼu kontente tanba Jeová uza Antonio. Haʼu halo haʼu-nia an okupadu hodi bele sente tempu liu lalais.

 Serbí nuʼudar katuas área envolve halo viajen barak. Ami bá Veneto, Itália nia parte norte toʼo Sisília iha parte súl. Foufoun ami la iha karreta, entaun ami uza transporte públiku. Dala ida, ami saʼe bís neʼebé halai iha dalan aat iha área rurál iha Sisília, no irmaun-irmán sira hein ami hodi fó benvindu. Sira mós lori kuda-burru ida atu bele tula ami-nia sasán sira. Antonio hatais kazaku no gravata, no haʼu hatais vestidu ba reuniaun. Neʼe haree komik tebes tanba ami laʼo hamutuk ho toʼos-naʼin sira no kuda-burru ida mak lori ami-nia sasán no mákina-hakerek.

 Irmaun sira laran-luak hodi fó buat naran deʼit neʼebé sira iha maski sira moris kiak. Uma balu la iha hariis fatin ka bee. Dala ida, ami hela iha kuartu ida neʼebé ema la uza ba tinan balu ona. Iha kalan, haʼu book an beibeik iha kama leten no Antonio fanu haʼu. Bainhira ami hiʼit hena husi kama, ami hakfodak tebes tanba haree insetu barak tebes iha kolxaun! Ami labele halo buat barak tanba kalan-boot. Ami hamoos insetu balu no koko atu toba fali.

Ho Antonio kuandu serbí nuʼudar katuas área antes tinan 1970

 Maibé, problema hanesan neʼe laʼós buat neʼebé susar liu ba haʼu. Buat neʼebé susar liu mak haʼu-nia hahalok moedór. Bainhira ami vizita kongregasaun ba dala primeiru, haʼu sente susar atu habelun ho irmaun-irmán sira. Maibé haʼu hakarak duni atu anima no ajuda irmán sira, entaun haʼu hakaʼas an tebes. Ho Jeová nia ajuda, iha semana ida-idak nia rohan, haʼu sente kontente liu. Neʼe mak priviléjiu duni atu serbí hamutuk ho irmaun-irmán sira hodi haree sira-nia laran-luak, fiar, no domin ba Jeová.

 Ami serbí nuʼudar katuas área no distritu b ba tinan balu. Depois iha 1977, Betel iha Roma konvida ami atu ajuda preparasaun ba reuniaun boot internasionál “Manán ho fiar” neʼebé sei halaʼo iha 1978. Fulan balu tuirmai, ami sai membru iha família Betel. Lakleur, Antonio simu knaar atu serbí iha Komisaun ba Sukursál.

 Moris iha Betel mak esperiénsia foun mai haʼu, no dala ida tan, haʼu-nia hahalok moedór dala ruma halo haʼu sente la hakmatek. Maibé ho Jeová nia bensaun no ajuda husi maluk sira iha Betel, lakleur haʼu sente Betel mak haʼu-nia uma.

Hasoru problema foun

 Depois neʼe, ami hasoru problema foun, neʼe mak problema ho saúde. Iha 1984, Antonio hetan operasaun fuan, no maizumenus liutiha tinan sanulu, nia hetan problema saúde barak liután. Ikusmai iha 1999, nia hatene katak nia iha tumór neʼebé perigu. Antonio mak ema neʼebé ativu loos, maibé nia labele manán moras aat neʼe. Haʼu sente triste tebes atu haree nia sai fraku ba beibeik. Haʼu halo orasaun makaʼas ba Jeová hodi husu kbiit neʼebé haʼu presiza atu apoia haʼu-nia laʼen. Haʼu mós lee beibeik livru Salmo. Buat sira-neʼe ajuda haʼu atu sente kmaan kuandu haʼu laran-susar. Antonio mate iha 18 Marsu 1999. Ami halaʼo moris kaben besik tinan 40.

 Ita bele sente mesamesak maski ema barak haleʼu ita. Haʼu simu duni domin boot no hetan kmaan husi família Betel no belun sira neʼebé ami hetan bainhira ami vizita kongregasaun sira. Maski nuneʼe haʼu laran-triste no sente mamuk, liuliu kuandu haʼu fila ba haʼu-nia kuartu mesak deʼit iha kalan. Haʼu labele esplika sentimentu neʼe ho liafuan. Orasaun, estuda, no tempu mak ajuda haʼu atu sente diʼak. Loloos, neineik-neineik haʼu sente kontente fali kuandu hanoin kona-ba tempu uluk neʼebé haʼu hamutuk ho Antonio. Haʼu nafatin gosta atu hanoin fali kona-ba buat oioin neʼebé ami halo hamutuk, tanba haʼu hatene katak Jeová la haluha Antonio no haʼu sei hasoru fali nia kuandu nia hetan moris-hiʼas.

 Haʼu hetan ona knaar oioin iha Betel, no agora serbí iha departamentu suku nian. Haʼu sente haksolok tebes atu halo serbisu neʼebé apoia haʼu-nia família boot iha Betel. Haʼu mós hakaʼas an atu sai okupadu ho haklaken. Sin, haʼu labele halo buat barak hanesan uluk, maibé haʼu sente kontente nafatin atu fahe liafuan diʼak kona-ba Maromak nia Ukun. Neʼe mak priviléjiu neʼebé haʼu hafolin tebes husi haʼu-nia tempu joven. Tan neʼe, haʼu gosta atu anima joven sira atu foti pioneiru. Haʼu hatene katak serbisu pioneiru lori ksolok boot mai ita.

“Haʼu sente haksolok tebes atu halo serbisu neʼebé apoia haʼu-nia família boot iha Betel”

 Kuandu haʼu hanoin fali maizumenus tinan 70 neʼebé haʼu serbí Jeová tempu tomak, haʼu nota oinsá Jeová ajuda haʼu no haraik bensaun mai haʼu. Haʼu moedór toʼo agora, entaun haʼu hatene katak se Jeová la ajuda haʼu, haʼu labele duni atu halo buat neʼebé haʼu halo ona. Haʼu ba fatin dook oioin, hetan esperiénsia kapás, no hasoru ema neʼebé diʼak loos. Se haʼu bele foti desizaun fali kona-ba haʼu-nia moris, haʼu sei hili duni atu moris hanesan neʼe.

a Ita bele haree Piero Gatti nia istória, “Uluk haʼu taʼuk mate, maibé agora haʼu hein ‘moris waʼin liután’” iha Livru Haklaken 15 Jullu 2011.

b Katuas distritu serbí iha área oioin neʼebé forma distritu ida.