1, 2. (a) Na fakamaopoopo vēhea ia Ihalaelu anamua ke kaukauna ma kavea ma hui o te Atua? (e) Aiheā e heki talia ai e te Atua te nuku o Ihalaelu, ma ko ai tēia na hui ki ei?

 ITE FAKAHOLOGA o tala fakaholopito, kua foki mai e Tē na Faia ia Mea Uma nā mea tāua ki nā tino e hakili ma te maelega ma tāpuaki ki te ia. I he tahi fakakupuga, kua leva te i ei o tagata tāpuaki e fakamaoni i te lalolagi e kavea ki lātou ma te auala e fehokotaki ai te Atua ma iētahi ma kavea ai foki ki latou ma ona hui.

² Mai te henetuli 16 T.L.M., ma fakaholo mai ki te 1,500 tauhaga, ko Ihalaelu na kavea ma tagata filifilia o te Atua, vēnā ma ona hui i te lalolagi. (Ehoto 19:5, 6) Na fakamaopoopo e Ieova ki latou ki he nuku, ma kavatu nā tulafono, ma nā fakamatalaga mo te tāpuakiga mamā. I he taimi mulimuli, na tofia e te Atua he tupu ke pulea ki latou. Kae, ona ko te fakaauau pea o te latou hē fakatuatua, na hē talia ai e te Atua nā tino Ihalaelu i te henetuli muamua T.A. (Mataio 23:37, 38) I te taimi na hau ai ia Iehu ki te lalolagi, na fakamanino ai te auala ki te Atua vēia: “Ko au ko te ala ma te meamoni ma te ola; e hēai he tino e fano ki te Tamana, vaganā e kui mai ia te au.” (Ioane 14:6) Na talia e te Atua nā hoko o Iehu Keliho ke hui ai ia Ihalaelu ma kavea ma hui o te Atua i te lalolagi.—1 Petelu 2:9, 10.

3. Ni ā nā uiga nae iloa ai nā Kelihiano muamua?

³ Ko Kelihiano i te henetuli muamua he kau uho nae loto tahi, e tuku katoatoa o lotou mo te folafolaga o te tala lelei o te Malo o te Atua. (Mataio 28:19, 20) Na pipiki mau ki nā akoakoga a te Tuhi Paia. Na takutakua ki latou i te uhiuhitaki ki nā tulafono, kavea ma hui o te mālō, ma alofa ki o lātou uho a tagata. E ui lava, nae fakahauā, nae teteke ma fakahaunoa ki lātou iētahi tino. Aiheā? Auā na talitonu ki latou ko te Mālō o te Atua e kaumaia te fiafia ma te fīlēmū e fakavavau mo tagata uma. I te fakalogo atu ki te fakatonuga a Iehu, na fakalagolago ki latou ki te Mālō o te Atua, ma tumau te hē kau ki he itū i nā faiga mea a te lalolagi, nae hē auai ki nā matākupu fakapolitiki pe fakafitafita. (Mataio 6:33; Ioane 18:36) Nae hē malamalama iētahi ki to latou tulaga, ko tēia nae teteke ma haua ai. Kae, na tumau te tālaki atu ma te fakaauau te Mālō. E vē na tuhia e Paulo ki Kelihiano i Kolohe, “E kaumai pea lava e te Tala Lelei nā fakamanuiaga, ma e halalau ki te lalolagi kātoa.” Ko nā Kelihiano i te henetuli muamua nae tālaki te tala lelei ki fenua uma nae pulea e te Emepaea o Loma.—Kolohe 1:6.

4, 5. Na kamata vēhea te Lotu Katoliko Loma, ma e fakatuha vēhea ki te fakapotopotoga Kelihiano muamua?

⁴ I he taimi mulimuli, na feagai ki latou ma ni vaitaimi o ni huiga ofoofogia. Na valoia e te Tuhi Paia, na ulu malie atu ni Kelihiano hehē ki te fakalapotopotoga a te Atua, na fakamalohia te holitulafono ma kaumai ni akoakoga ma ni mahaniga e hē fakate-Tuhi Paia.—Mataio 13:24-30, 36-43; Galuega 20:29, 30; 2 Tehalonia 2:6-8; 1 Timoteo 4:1-3; 2 Timoteo 2:16-18; 2 Petelu 2:1-3.

⁵ I te fakapotopotoga Kelihiano i te henetuli muamua, nae hē i ei te fakailoga tino kehekehe. I tona lua o henetuli, na kamata ai nā vahega takitaki epikopo ma ni failotu patino, nā iku ai lava te i ei o he vā o takitaki lotu ma nā kau lotu. Ko akoakoga a lotu fakapaupau e vē ko te Tolutahi, te talitonu e mafai ke ola pea he vaega o he tino kua oti, ma talia te akoakoga o te afi i heoli e ni tino e lea mai ko ki latou ko ni Kelihiano. I te 313 T.A., na fakatonu ai e te Pule Loma ko Konehetatino ke kave tēnei lotu Kelihiano teteke ma lotu fakatulafonogia. I te ikuga o te henetuli tona fa, ko te Lotu “Kelihiano,” tēia na fai ni gaoioiga aiā tauanoa ki nā faiga fakapolitiki, ma fakahalalau atu te lotu a te mālō o te Emepaea o Loma, kua iloa i nā aho nei ko te Lotu Katoliko Loma.

6, 7. Na kāmata vēhea nā lotu Polotehano, ma aiheā e hē kavea ai ma hui o te toe foki mai o te faka-Kelihiano moni?

⁶ I te henetuli tona 16, na kaumai e te Toe Fakafougia (Reformation) nā huiga fou ki nā lotu i Eulopa. Na ohofaki e nā Tino Toe Fakafougia, e vē ko Matini Lutelu, Ulrich Zwingli, ma Ioane Kalavini, te Lotu Katoliko i ni matakupu kehekehe. Na iku ai ki te, tutupu mai o ni lotu taigole, na vavae kehe mai ai te pule a te pope o Loma. Mulimuli ake na iloa ai nā vaega iēnei ko ni Polotehano (e teteke ki te Lotu Katoliko Loma).

⁷ E kehekehe te auala na fakamaopoopo ai nā lotu Polotehano, e taofi lava te fakavae o te vā o takitaki lotu mai nā kau lotu. Na akoakogia nā tulafono e hē faka-Tuhi Paia e vē ko te Tolutahi, te hē mafai oi oti he vaega o he tino kua oti, ma puapuagā e hē gata i te afi i heoli, ma iē tahi mea. I te matakupu o te hē kau ki he itūkāiga Kelihiano, e tutuha ai te Polotehano ma Katoliko. E kavea ki latou ma vaega o te lalolagi. Ona kua kaumai ni huiga e nā lotu Polotehano i te vaitaimi o te Toe Fakafougia, e heki toe foki ai ki te tulaga o te faka-Kelihiano moni. Kae, i he talafakatuha, na folafola mai e Iehu Keliho te taimi ka toe fakafoki ai te faka-Kelihiano moni e vē ko ni haito ka “huhulu e vē ko te lā.”—Mataio 13:24-30, 36-43.

8. Na toe foki mai vēhea i onapōnei te faka-Kelihiano moni?

⁸ I te fakaikuga o te henetuli tona 19, e i ei he vaega o tagata ākoga māelegā o te Tuhi Paia i Pennsylvania, U.S.A., na kamata hāfia te lahiga o nā talitonuga e akoako e nā lotu e hē fakate-Tuhi Paia. Na filifili ke kamata he hukehukega fai fakalelei o te Tuhi Paia ke kitea ai nā akoakoga moni. Mulimuli ake, na kamata ai oi fakailoa te kupu moni i te Tuhi Paia i te lōmia o ni tuhi, mekahini, ma ni havali. I te hili atu i te 100 tauhaga kua teka, ko te vaega tēnei, na iloa ko Molimau a Ieova, na tuputupu ake mai he vaega taigole ki he kaifenua lahi e ova ma te fitu miliona i nā fenua e hili atu i te 235 i te lalolagi.

9, 10. He ā e fakamaonia ai ko Molimau a Ieova e kave ma hui moni o te Atua ma tana fakalapotopotoga i aho nei?

⁹ Na taku atu e Iehu ki ona hoko: “e kō tuku atua ki a te koutou he fakatonuga fou; ke alofa tētahi ki tētahi . . . ka iloa ai e tagata uma, ko koutou ni hoko e ōku.” (Ioane 13:34, 35) Ko te mafuaga ia, e hē auai ai ia Molimau a Ieova ki ni taua ma nā vevehiga mahani o te olaga. E tuha lava pe ni nā tulaga faigatā, na lotomalolohi ke tutumau i te alofa o te tētahi ki tētahi ke pā ki te ikuga. Mo he fakatakitakiga, i te taua tona lua a te lalolagi, na fai ni fakataulaga lalahi ke pipiki pea ki te fakatonuga a Iehu. Na tākua e Claudia Koonz he tino tuhi tala fakaholopito i tana tuhi Mothers in the Fatherland (Mātua i Fenua na Ola ai Tuā) e uiga ki Hiamani i lalo o te mālō Nahi: “I te kamataga, e heki galue fakatahi ia Molimau a Ieova ma te mālō Nahi. . . . E toeitiiti lava ko te afa o Molimau a Ieova (tokalahiga ko tamaloloa) na fakafalepuipui hauā (concentration camp), e fia afe na tāmate, ma faitauafe na feoti i te vā o te 1933 ma te 1945.” Na malilie ke fakataulaga o latou ola ona ko te alolofa ki te Atua ma o latou uho a tagata. E fehoahoani ke fakailoa atu ko ki latou ko ni Kelihiano moni.

¹⁰ E vē lava ko Kelihiano muamua, ko Molimau a Ieova ni tagatā fenua e uhiuhitaki ki nā tulafono. E teu i o latou loto nā kupu a Iehu: “Fakafoki lava la ia mea a Kaihala ki a Kaihala, ma fakafoki ia mea a te Atua ki te Atua.” (Mataio 22:21) Ko ki latou e uhitaki ki a “Kaihala,” pe ko te mālō, e ala i te tauanau ke fakataunuku nā tiute taukave e manakomia mai nā tagatānuku, kē totogi nā lafoga ma mulimuli ki nā tulafono o tuhigā igoa ma lehitala o nā fakaipoipoga. Kae, e kehekehe nā tulafono ia Kaihala ma nā manakoga o te Atua, e mulimuli ki nā fakatakitakiga a Kelihiano i te henetuli muamua, na vē mai: “Ko ki mātou e tatau ke uhitaki ki te Atua kae hē ko tagata.” (Galuega 5: 29) E tonu, ko nā vaega iēnei ma te olaga kātoa e tāpuaki ai, e kavea ia Molimau a Ieova ma tino tāpuaki moni ki te Atua i nā aho nei.

11. He ā te kua fai ai e Molimau a Ieova ke fehoahoani ai ki tagatānuku uma ke liliu ki te Atua?

¹¹ E lea mai te Tuhi Paia: “Ko te Atua e hē fakapito ki he tino. Ko nā tino e tāpuaki ki te Atua ma ki lātou faia te mea tonu, e talia ki lātou e ia.” (Galuega 10:34, 35) Io, e fofou te Atua ki tagata mai nā fenua uma ke iloa ia ma fakamanuia ki latou. Ko te mafuaga ia, e lōmia ai e Molimau a Ieova nā lomiga fakate-Tuhi Paia i ni gagana e hili atu i te 400. E fakaaogā nā avanoa ke kavatu ai te tala lelei a te Tuhi Paia ki tagata o te lalolagi uma. (Mataio 24:14) E ofo atu ke hukehuke te Tuhi Paia hēai he totogi mo nā tino e fiafia. E valakaulia koe e Molimau a Ieova ke kau fakatahi ma hakili te fiafia ma te fīlēmū e fakavavau. E malie lā koe ke fai vēnā?

12. Aiheā e tāua ai te fai nei e koe o te filifiliga hako i tau tāpuakiga?

¹² E ova i te lua afe tauhaga kua teka, te lahi o nā ākoga maualuluga ma nā fakalapotopotoga fakalotu kua kavea ma hui hehē o te faka-Kelihiano moni ma fakakino te igoa o te Atua ma Keliho. Kua tafapili te taimi ka fai ai e te Atua tana fakamahinoga ki nā lotu hehē iēnei! Tēnā, e fakamalohia ai e Molimau a Ieova tagata uma e alolofa ki te Atua ke fakalogo ki te fakatonuga i te Fakaaliga 18:4 ke hohola kehe mai nā tāpuakiga hehē. Kua toe fakafoki mai te tāpuakiga moni, ma kua holo atu ki ei te faitau fia miliona o tagata mai te lalolagi kātoa. (Ihaia 2:2-4) Ko he tahi koe o ki latou? E mafai oi kikila koe ma te fiafia ki nā fakamanuiaga i te lumanaki e pili mai.