Skip to content

Skip to table of contents

Fakaʻehiʻehi mei Hono Kākāʻí

Fakaʻehiʻehi mei Hono Kākāʻí

Fakaʻehiʻehi mei Hono Kākāʻí

KO E kākaá ʻoku meimei motuʻa tatau pē ia mo e faʻahinga ʻo e tangatá. Ko e taha ʻo e ngaahi ʻuluaki meʻa naʻe hoko ʻi he hisitōlia kuo lēkōtí ko ha tōʻonga ʻo e kākaá. Ko e taimi ia naʻe hanga ai ʻe Sētane ʻo kākaaʻi ʻa ʻIvi ʻi he ngoue ko ʻĪtení.​—Senesi 3:​13; 1 Timote 2:​14.

Neongo ne teʻeki ai ʻaupito ha taimi talu mei ai ʻa ia naʻe ʻikai mafolalahia ai ʻa e kākaá ʻi he māmaní, ʻoku tautefito hono failahiá ʻi he ʻahó ni. ʻI he fakatuʻotuʻa ki he taimi ʻi onopōní, naʻe fakatokanga ʻa e Tohitapú: “Ko e kakai kovi mo fakahekeheke te nau fakaaʻau atu mei he kovi ki he kovi, heʻenau kākāʻi ʻa e kakai kehe, pea kākāʻi mo kinautolu.”—2 Timote 3:13.

ʻOku kākaaʻi ʻa e kakaí ʻi he ngaahi ʻuhinga kehekehe. Ko e faʻahinga kākaá mo e kau tangata talaʻofa loí ʻoku nau kākaaʻi ʻa e faʻahinga maʻukoviá ke maʻu ʻenau paʻangá. Ko e kau politiki ʻe niʻihi ʻoku nau kākaaʻi ʻa e faʻahinga ʻoku nau fakafofongaʻí, ʻi he fakapapau ke nofo maʻu ʻi he mafaí ʻo tatau ai pē pe ko e hā ʻa e fakamolé. ʻOku aʻu ʻo kākaaʻi pē ʻe he kakaí kinautolu. ʻI he ʻikai fehangahangai mo e ngaahi moʻoni ʻoku ʻikai saí, ʻoku nau fakatuipauʻi kia kinautolu ʻoku ʻikai ha maumau ia ʻi he tuli ki he ngaahi tōʻonga fakatuʻutāmakí, hangē ko e ifí, ngāuekoviʻaki ʻa e faitoʻo kona tapú, pe ko e ʻulungaanga taʻetaau fakaefehokotaki fakasinó.

ʻOku ʻi ai foki ʻa e kākā ʻi he ngaahi meʻa fakalotú. Ko e kau taki lotu ʻi he ʻaho ʻo Sīsuú naʻa nau kākaaʻi ʻa e kakaí. Fekauʻaki mo e kau kākā ko iá, naʻe pehē ʻe Sīsū: “Ko e koto takimuʻa kui kinautolu. Pea ka taki ʻe he kui ʻa e kui, te na fakatou to ki ha luo.” (Mātiu 15:14) ʻIkai ngata aí, ʻoku kākaaʻi ʻe he kakaí kinautolu ʻi he ngaahi meʻa fakalotú. ʻOku pehē ʻe he Palovepi 14:12: “ʻOku ai ha hala ʻoku ha matamata totonu ki he tangata: ka ʻoku tuʻulu atu ki he ngaahi hala ʻoku fakatau ki he mate.”

Hangē ko ia ʻi he taimi ʻo Sīsuú, ʻoku kākaaʻi ʻa e tokolahi he ʻahó ni ʻi he ngaahi meʻa fakalotú pea ʻoku ʻikai ha ofo ai! Naʻe pehē ʻe he ʻapositolo ko Paulá kuo hanga ʻe Sētane ʻo “fakakui . . . ʻa e ʻatamai ʻo e kau taʻetui, koeʻuhi ke ʻoua naʻa huluʻia ʻe he ulo mei he Kosipeli ʻo e langilangi ʻo Kalaisi, ʻa ia ko e imisi ʻo e ʻOtua.”—2 Kolinito 4:4.

Kapau ʻoku kākaaʻi kitautolu ʻe ha tokotaha kākā, ʻoku mole ai ʻetau paʻangá. Kapau ʻoku kākaaʻi kitautolu ʻe ha politiki, ʻe iku ʻo mole nai ai ʻa ʻetau tauʻatāiná. Ka ʻo kapau ʻoku kākaaʻi kitautolu ʻe Sētane koeʻuhi ke tau siʻaki ʻa e moʻoni fekauʻaki mo Sīsū Kalaisí, ʻe mole ai meiate kitautolu ʻa e moʻui taʻengatá! Ko ia fakaʻehiʻehi mei hono kākāʻí. Fakaava ho ʻatamaí mo e lotó ki he matavai taʻetoefehuʻia ʻo e moʻoni fakalotú, ko e Tohitapú. Te tau ʻi ha tuʻunga fakatuʻutāmaki ʻo e mole ʻa e meʻa ʻaonga lahi ʻi haʻatau fai ha meʻa kehe.​—Sione 17:3.