Ke Lagalaga Ia Te Kōkelekāsio

“Ko te kōkelekāsio . . . neʼe maʼuli ʼi te tokalelei, pea neʼe lagalaga.”—Gaue 9:31, MN.

 1. Koteā te ʼu fehuʼi ʼe tou lava fai ʼo ʼuhiga mo “te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua”?

 ʼI TE ʼaho ʼo te Penikositē ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi, neʼe tali e Sehova ia te kūtuga ʼo te ʼu tisipulo ʼa Kilisito, ko he puleʼaga foʼou, “te Iselaele a te Atua.” (Kalate 6:16) Neʼe liliu te kau Kilisitiano fakanofo ʼaia ohagē ko tona ʼui ʼi te Tohi-Tapu ko “te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua.” (1 Kolonito 11:22, MN ) Koteā ʼaē neʼe liliu ai ko te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua? ʼE feafeaʼi anai te takitaki ʼo “te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua”? ʼE feafeaʼi anai tana gāue ʼi te kele, ʼi te ʼu potu fuli pē ʼaē ʼe nonofo ai te kau Kilisitiano fakanofo? Pea ʼe malave feafeaʼi ki totatou maʼuli pea mo totatou fiafia?

2, 3. Neʼe fakahā feafeaʼi e Sesu ʼe ʼi ai anai te fakatuʼutuʼu ʼi te kōkelekāsio?

² Ohagē ko te ʼu manatu neʼe tou vakaʼi ʼi te ʼuluaki ʼalatike, neʼe kua fakakikite e Sesu te fakatuʼu ʼo te kōkelekāsio ʼaia ʼa te ʼu tisipulo fakanofo, ʼo ina ʼui fēnei age ki te ʼapositolo ko Petelo: “ ʼI te fuga maka nei [ia Sesu Kilisito] ʼe au laga ai anai taku kōkelekāsio, pea ʼe mole lavaʼi anai ia e te ʼu matapā ʼo te Hatesi.” (Mateo 16:18, MN ) Tahi ʼaē, ʼi te kei nofo ʼa Sesu mo te kau ʼapositolo, neʼe ina foaki age te ʼu fakatotonu ʼo ʼuhiga mo te gāue pea mo te takitaki ʼaē kā fai anai ki te kōkelekāsio ʼaē kua vave fakatuʼu pē.

³ Neʼe fakahā e Sesu ʼaki tana ʼu palalau pea mo tana aga, ko ʼihi ʼi te kōkelekāsio ʼe natou takitaki anai ia te kōkelekāsio. ʼE natou fai anai te faʼahi ʼaia ʼaki hanatou kaugana peʼe natou tauhi ki ʼihi pē ʼi tonatou kūtuga. Neʼe ʼui fēnei e Kilisito: “ ʼE kotou ʼiloʼi ko nātou ʼaē ʼe hagē mai ʼe natou pule ki te ʼu puleʼaga, ʼe natou pule faka hau kiā nātou pea ko tonatou kau lalahi ʼe natou fai kiā nātou te pule mālohi. Kae mole fēia ʼi te lotolotoiga ʼo koutou; kae ko ʼaē ʼe loto ke liliu ʼo lahi iā koutou, ʼe tonu ia ke liliu ko takotou tagata faifekau, pea ko ʼaē ʼe loto ke ʼuluaki iā koutou, ʼe tonu ia ke liliu ko te kaugana ʼa koutou fuli.” (Maleko 10:42-44, MN ) ʼE hā mai, ko “te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua,” ʼe mole ko ni hahaʼi ʼe māvetevete pē ohagē leva ko he kōkelekāsio ʼe mole ʼi ai he fakatuʼutuʼu kiai, kae ʼe takitaki anai e ni hahaʼi kā gāue pea mo felōgoi ʼi te kōkelekāsio.

4, 5. ʼE tou ʼiloʼi feafeaʼi ʼe ʼaoga anai he ako fakalaumālie ki te kōkelekāsio?

⁴ Ko Sesu ʼaē kā Pule anai ki te “kōkelekāsio ʼa te ʼAtua” neʼe ina fakahā ko tana ʼu ʼapositolo pea mo ʼihi neʼe ina akoʼi age kiai, ʼe foaki age anai kiā nātou ia te ʼu maʼua makehe ke natou fakahoko ki te kōkelekāsio. Koteā te ʼu maʼua ʼaia? Ko te gāue maʼuhiga, ʼe ko te ako fakalaumālie ki te hahaʼi ʼo te kōkelekāsio. Kotou manatuʼi ko Sesu ʼaē neʼe fakatuʼuake, ʼi muʼa ʼo ʼihi ʼapositolo, neʼe ina ʼui fēnei age kiā Petelo: “Simone, foha o Soane, pe e ke ofa ia te au?” Pea neʼe tali age e Petelo: “Io, Aliki, e ke iloi e au ofa ia te koe.” Pea neʼe ʼui fēnei age e Sesu: “Fafaga aku ovi. . . . Tauhi aku ovi. . . . Fafaga aku ovi.” (Soane 21:15-17) ʼI toe gāue leva!

⁵ ʼE tou mahino ʼi te ʼu palalau ʼa Sesu, ko nātou ʼaē neʼe fakatahiʼi ʼi te kōkelekāsio neʼe fakatatau ki he faga ovi. Ko te ʼu ovi ʼaia—te ʼu Kilisitiano, tagata mo fafine, pea mo te fānau—ʼe ʼaoga anai ke fafaga ia nātou ʼi te faʼahi fakalaumālie pea mo takitaki fakalelei ia nātou. Tahi ʼaē, mai tona ʼaluʼaga ʼaē neʼe fakatotonu age e Sesu ki tana ʼu tisipulo fuli ke natou akoʼi te hahaʼi pea mo fai ni ʼu tisipulo, ko te hahaʼi ʼaia ʼe liliu ko tana faga ovi ʼe ʼaoga anai ke akoʼi ki te fakahoko ʼo te gāue fakaʼatua.—Mateo 28:19, 20.

 6. Koteā te ʼu fakatuʼutuʼu neʼe fai ʼi te “kōkelekāsio [foʼou] ʼa te ʼAtua”?

⁶ ʼI te temi pē ʼaē neʼe fakatuʼu ai “te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua,” neʼe fakatahitahi tuʼumaʼu ia nātou ʼaē neʼe natou faʼufaʼu ia te kōkelekāsio ke akoʼi nātou pea mo natou fefakalotomālohiʼaki:  “Nee natou taofi aipe te akonaki a te kau apositolo, mo te fe’tokoniʼaki, mo te tofi o te pane pea mo te faikole.” (Gaue 2:42, 46, 47) Ko te tahi meʼa maʼuhiga ʼi te fakamatala ʼo te hisitolia, ko ʼihi tagata kua fotufotuʼa ʼi te faʼahi fakalaumālie neʼe fakanofo moʼo tokoni ki te tokaga ʼo ʼihi meʼa. Neʼe mole fili nātou ʼuhi ko te lelei ʼo tanatou ako, peʼe ko tonatou ʼu faiva. Kae ko te ʼu tagata ʼaia neʼe natou “fonu i te Laumalie-Maonioni mo te poto.” Ko te tahi neʼe higoa ko Setefano, pea ʼe fakahā ʼi te fakamatala neʼe ko “he tagata tui mo fonu i te Laumalie-Maonioni.” Neʼe ʼiloga te fakatuʼutuʼu faka kōkelekāsio he “nee mafola te Folafola a te Atua, pea nee [tuputupu] o kaugamalie aupito te kau tisipulo i Selusalemi.”—Gaue 6:1-7.

Te ʼu Tagata ʼAē ʼe Fakaʼaogaʼi e Te ʼAtua

7, 8. (a) Koteā te gāue neʼe fai e te kau ʼapositolo pea mo te ʼu tagata ʼāfea ʼi Selusalemi ʼi te lotolotoiga ʼo te kau ʼuluaki Kilisitiano? (b) Neʼe koteā te fua ʼi te temi ʼaē neʼe foaki ai te fakatotonu ki te ʼu kōkelekāsio?

⁷ ʼIo, neʼe ko te ʼu ʼapositolo ʼaē neʼe natou takitaki te ʼuluaki kōkelekāsio, kae neʼe mole ʼāteaina pē kiā nātou. Tahi ʼaē, ko Paulo pea mo tona ʼu kaumeʼa neʼe natou liliu ki Atiokia ʼo Silia. ʼE ʼui fēnei iā Gaue 14:27: “I tana tauʼage, nee ’na fakamaopoopo te [“kōkelekāsio,” MN ] o fakamatala te mea fuape nee fai e te Atua mo naua.” ʼI te kei nonofo ʼa Paulo pea mo tona ʼu kaumeʼa mo te kōkelekāsio ʼo te kolo ʼaia, neʼe malaga te fehuʼi peʼe tonu ke silikosisioʼi ia te kau Senitile ʼaē kua tui kiā Sehova. Moʼo fakatokatoka te fihifihia ʼaia, neʼe fekauʼi ia Paulo pea mo Palenapasi ke nā ʼolo “ki te ʼu ʼapositolo pea mo ʼihi tagata ʼāfea ʼi Selusalemi,” ʼaē neʼe natou gāue ko he kolesi pule.—Gaue 15:1-3, MN.

⁸ Ko te tagata ʼāfea ko Sakopo, te tehina ʼo Sesu kae neʼe mole kau ʼi te kau ʼapositolo, ko ia ʼaē neʼe ina takitaki te fono ʼi te temi ʼaē neʼe “māʼopoʼopo ai ia te kau ʼapositolo pea mo te kau tagata ʼāfea moʼo vakaʼi te faʼahi ʼaia.” (Gaue 15:6, MN ) ʼI te hili ʼo te fono pea ʼaki te tokoni ʼa te laumālie māʼoniʼoni, neʼe natou fai te tonu ʼe fakatafito ki te Tohi-Tapu. Pea neʼe natou fakahā te tonu ʼaia ʼi te ʼu tohi ʼaē neʼe natou fai ki te ʼu kōkelekāsio ʼo te kolo. (Gaue 15:22-32) Ko nātou ʼaē neʼe natou maʼu te ʼu tonu ʼaia neʼe natou tali pea mo mulimuli kiai. Neʼe koteā tona fua? Neʼe lotomālohi ai te ʼu tehina pea mo te ʼu tuagaʼane. ʼE ʼui fēnei ʼi te Tohi-Tapu: “Koia, nee malohiʼage ai te u [“kōkelekāsio,” MN ] i te tui mo tanatou [tuputupu] o hahaiʼage i te aho fuape.”—Gaue 16:5.

 9. Ko te ʼu maʼua fea ʼaē ʼe fakahā ʼi te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te ʼu tagata Kilisitiano kua fotufotuʼa fakalaumālie?

 ⁹ Kae neʼe feafeaʼi te gāue ʼa te ʼu kōkelekāsio ʼi te ʼaho fuli? Tou vakaʼi age muʼa, te faʼifaʼitaki ʼo te ʼu kōkelekāsio ʼo te motu ʼo Kelete. Ko ʼihi ʼi te motu ʼaia neʼe natou fetogi pea neʼe natou liliu ko te ʼu Kilisitiano moʼoni logolā neʼe logologo ʼe tokolahi neʼe mole lelei tanatou aga. (Tito 1:10-12; 2:2, 3) Neʼe natou nonofo ʼi te ʼu kolo kehekehe, pea ko nātou fuli neʼe natou mamaʼo mai te kolesi pule ʼaē neʼe tuʼu ʼi Selusalemi. Kae neʼe mole ko he fihifihia lahi ia, he neʼe fakanofo te “kau tagata ʼāfea” fakalaumālie ʼi te ʼu kōkelekāsio ʼo Kelete, ohagē ko tona fai ʼi te tahi ʼu potu. Ko te ʼu tagata ʼaia neʼe natou mulimuli ki te ʼu lēkula ʼe tuʼu ʼi te Tohi-Tapu. Ko nātou ʼaē neʼe fakanofo ko te ʼu tagata ʼāfea, peʼe ko te ʼu taupau, neʼe feala hanatou “fai he fakaloto mālohi ʼaki te ʼu akonaki ʼo te maʼuli, pea mo . . . fakatonutonuʼi ia te kau fakafeagai.” (Tito 1:5-9, MN; 1 Timoteo 3:1-7) Neʼe feala ki ʼihi tagata kua fotufotuʼa fakalaumālie ke natou liliu ko he ʼu tagata faifekau faka minisitelio moʼo tokoni ki te ʼu kōkelekāsio.—1 Timoteo 3:8-10, 12, 13.

10. ʼO mulimuli ki te manatu iā Mateo 18:15-17, neʼe tonu ke feafeaʼi te fakatokatoka ʼo te ʼu fihifihia lahi?

¹⁰ Neʼe fakahā e Sesu ʼe ʼi ai anai te ʼu fakatuʼutuʼu fēia. Kotou manatuʼi te fakamatala iā Mateo 18:15-17 (MN ), ʼaē neʼe fakahā ai e Sesu ʼe feala ʼi ʼihi temi ke hoko he fihifihia ʼi he toko lua ʼe kau ʼi te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua, ko he tahi ʼe agahala ki he tahi. Ko ia ʼaē neʼe mamahi ʼe tonu ke ʼalu kiā ia ʼaē neʼe agahala age, ʼo ‘fakahā ki ai tana hala,’ ko nāua ʼāteaina pē. Kapau ʼe mole he fua ʼo te fakatuʼutuʼu ʼaia, pea ʼe tonu anai ke ʼaumai he toko tahi peʼe ko he toko lua ʼe nā ʼiloʼi te fihifihia ke nā fakahā ia te faʼahi ʼaia. Kae kapau ʼe mole maʼu he fakatokatoka ʼo te fihifihia, koteā ʼaē kā fai anai? Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “Kapau ʼe mole fakalogo kiā nātou, fakahā ki te kōkelekāsio. Pea kapau leva ia ʼe mole fakalogo ki te kōkelekāsio, pea ke hagē ia ia kiā te koe ko he tagata ʼo te ʼu puleʼaga pea mo hagē ko he tagata tānaki tukuhau.” ʼI te temi ʼaē neʼe fai ai e Sesu te ʼu palalau ʼaia, neʼe ko te kau Sutea ʼaē neʼe ko “te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua,” koia neʼe faka ʼuhiga ʼuluaki kiā nātou tana ʼu palalau. a Kae ʼi te temi leva ʼaē neʼe kua fakatuʼu ai te kōkelekāsio faka Kilisitiano, ʼe fakaʼaoga anai te takitaki ʼa Sesu ki te kōkelekāsio ʼaia. Ko te tahi ʼaia fakaʼiloga, ko te kōkelekāsio ʼa te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua ʼe takitaki anai moʼo fakaloto mālohiʼi pea mo tokoni ki te Kilisitiano takitokotahi.

11. Koteā te gāue ʼe fai e te kau tagata ʼāfea ʼo ʼuhiga mo te fakatokatoka ʼo he ʼu fihifihia?

¹¹ Koia ko te ʼu tagata ʼāfea peʼe ko te ʼu taupau ʼe natou fakafofoga anai ia te kōkelekāsio moʼo fakatokatoka te ʼu fihifihia peʼe ko te ʼu agahala ʼaē neʼe fai. ʼE ʼalutahi mo te ʼu lēkula iā Tito 1:9, ʼaē ʼe fakamaʼua ki te ʼu tagata ʼāfea. ʼE moʼoni, ko te ʼu tagata ʼāfea ʼe ko te ʼu tagata heʼe haohaoa, ohagē ko Tito, ʼaē neʼe fekauʼi e Paulo ke ʼalu ki te ʼu kōkelekāsio moʼo “fakatokatoka te ʼu meʼa ʼaē neʼe kei toe ke fakatokatoka.” (Tito 1:4, 5, MN ) Iā ʼaho nei, ko nātou ʼaē neʼe fakanofo ko he ʼu tagata ʼāfea, ʼe tonu muʼa ke hā tanatou tui ʼi muʼa ʼo tonatou fakanofo. Koia ko ʼihi ʼi te kōkelekāsio ʼe tonu ke natou falala ki te takitaki ʼaē ʼe fai ʼaki te fakatuʼutuʼu ʼaia.

12. Koteā te maʼua ʼe tonu ke fai e te ʼu tagata ʼāfea ki te kōkelekāsio?

¹² Ki te ʼu tagata ʼāfea ʼo te kōkelekāsio ʼi Efeso, neʼe ʼui fēnei e Paulo: “Kotou tōkakaga kiā koutou totonu pea mo te faga ovi fuli, ʼaē kua fakanofo koutou ki ai e te laumālie māʼoniʼoni ko he kau taupau, moʼo fafaga te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua, ʼaē neʼe ina totogi ʼaki te taʼataʼa ʼo tona ʼAlo totonu.” (Gaue 20:28, MN ) ʼE toe moʼoni foki iā ʼaho nei ko te ʼu taupau ʼo te kōkelekāsio neʼe fakanofo nātou “moʼo fafaga te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua.” ʼE tonu anai ke natou fai te faʼahi ʼaia ʼaki te ʼofa, ʼaua naʼa mālohi fau tanatou puleʼi te faga ovi. (1 Petelo 5:2, 3) ʼE tonu anai ki te kau taupau ke natou fakaloto mālohiʼi pea mo tokoni ki te “faga ovi fuli.”

 Tou Pipiki Ki Te Kōkelekāsio

13. ʼI ʼihi temi, koteā ʼaē ʼe lagi hoko ʼi he kōkelekāsio, pea koteā tona tupuʼaga?

¹³ Ko te ʼu tagata ʼāfea pea mo nātou fuli ʼo te kōkelekāsio ʼe natou heʼe haohaoa, koia ʼi ʼihi temi ʼe hoko ai he ʼu femahino hala peʼe ko he ʼu fihifihia, ohagē pē ko te kau Kilisitiano ʼi te ʼuluaki sēkulō ʼi te temi ʼaē neʼe kei māʼuʼuli ai ʼihi ʼapositolo. (Filipe 4:2, 3) ʼE feala ki he taupau peʼe ko he tahi ke ina fai he ʼu palalau ʼe mata fefeka, ʼe mole lelei, peʼe loi. Peʼe lagi neʼe hoko he meʼa pea ʼi tatatou manatu ʼe fakafeagai ki te ʼu pelesepeto faka Tohi-Tapu, pea ʼe ʼiloga ai ʼe ʼiloʼi e te ʼu tagata ʼāfea kae mole natou fakatonutonuʼi te meʼa ʼaia neʼe hoko. Kae lagi neʼe kua fakatokatoka te fihifihia peʼe lolotoga fakatokatoka ʼo mulimuli ki te Tohi-Tapu pea mo te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko kae mole tou mālama kiai. Kae tatau aipē peʼe neʼe hoko he meʼa ʼe fakafeagai ki te Tohi-Tapu, tou fakakaukauʼi muʼa te hisitolia ʼaenī: Lolotoga he kiʼi temi, neʼe ʼi ai te hala mamafa ʼi te kōkelekāsio ʼo Kolonito, pea neʼe ʼiloga te tokaga ʼa Sehova ki te kōkelekāsio ʼaia. ʼAki te temi, neʼe fakatokatoka e te ʼAtua ia te agakovi ʼaē neʼe fai, pea neʼe lelei tona fakatokatoka. (1 Kolonito 5:1, 5, 9-11) ʼE tou lava fai te fehuʼi ʼaenī: ‘Kanapau lā neʼe au maʼuli ʼi Kolonito, neʼe malave feafeaʼi ʼapē te aga ʼaia kiā au ʼi te temi ʼaia?’

14, 15. He koʼē ko ʼihi neʼe mole kei natou mulimuli iā Sesu, pea koteā te ako kiā tātou?

¹⁴ Tou vakaʼi te tahi meʼa ʼe lava hoko ʼi te kōkelekāsio. Ko he tahi ʼe mole faʼa mahino lelei pea ʼe mole ina tali he akonaki faka Tohi-Tapu. Lagi neʼe ina fai te ʼu kumi ʼi te Tohi-Tapu pea mo te ʼu tohi faka Tohi-Tapu ʼaē ʼe maʼu ʼi te kōkelekāsio, pea mo kumi tokoni ki te ʼu Kilisitiano kua fotufotuʼa ʼi te faʼahi fakalaumālie, lagi ko he ʼu tagata ʼāfea. Kae ʼe kei faigataʼa aipē kiā ia hana mahino pea mo hana tali ia te puani ʼaia. Koteā ʼaē ʼe ina lava fai? ʼI te taʼu kātoa ʼi muʼa ʼo te mate ʼo Sesu, neʼe hoko te meʼa fēia. Neʼe ina ʼui ko ia “te Pane o te mauli” pea ke maʼuli heʼegata he tahi ʼe tonu ke ina “kai te kakano o te Foha o te tagata pea mo inu tona toto.” Neʼe punamaʼuli ʼihi ʼo ʼana tisipulo. Mole ʼui ke natou kumi ke natou mahino ki tana ʼu palalau ʼaia peʼe ke natou fakatalitali ke fakamahino age e Sehova ia te faʼahi ʼaia, kae tokolahi ʼi te kau tisipulo “nee mole toe haele natou mo [Sesu].” (Soane 6:35, 41-66) Kanapau lā neʼe tou kau ai, koteā ʼapē te meʼa kā tou fai?

¹⁵ Iā ʼaho nei, ko ʼihi ʼe mole kei natou kau ki te kōkelekāsio, heʼe ʼi tanatou manatu ʼe natou  tauhi tokotahi pē anai ki te ʼAtua. ʼE lagi natou takuʼaki ʼuhi he neʼe natou mamahi ki he meʼa, pea ʼi tanatou manatu neʼe mole fakatonutonuʼi te aga ʼaē neʼe kovi age kiā nātou, peʼe mole natou tali ʼihi akonaki. ʼE lelei koa tanatou aga ʼaia? ʼE moʼoni, ʼe tonu ki te kau Kilisitiano takitokotahi ke natou felōgoi lelei mo te ʼAtua, kae ʼe mole tou lava fakafisi ki tana fakaʼaogaʼi ia te kōkelekāsio ohagē ko tana fai ʼi te temi ʼo te kau ʼapositolo. Tahi ʼaē, neʼe fakaʼaogaʼi pea mo tapuakinaʼi e Sehova ia te ʼu kōkelekāsio ʼi te ʼuluaki sēkulō, ʼo ina fakanofo te ʼu tagata ʼāfea fotufotuʼa pea mo te ʼu tagata faifekau faka minisitelio ke tōkakaga ki te ʼu kōkelekāsio. ʼE toe fēia pē mo te temi nei.

16. Kapau ʼe fia mavae he tahi ʼi te kōkelekāsio, koteā ʼaē ʼe tonu ke ina manatuʼi?

¹⁶ Kapau ko he Kilisitiano ʼe falala pē ia ki tana ʼu felōgoi ʼaē mo te ʼAtua, pea ʼe fakafisi ia ki te fakatuʼutuʼu ʼaē neʼe fai e te ʼAtua—ia te kōkelekāsio faka mālamanei pea mo te ʼu kōkelekāsio ʼaē ʼe kau kiai te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua ʼi te ʼu fenua kehekehe. ʼE feala ki te tagata ke ʼatolasio tokotahi ki te ʼAtua peʼe ke fakatahi mo he tokosiʼi ki te faʼahi ʼaia, kae ʼe ʼifea koa ia te fakatuʼutuʼu ʼa te ʼu kōkelekāsio ʼo ʼuhiga mo he ʼu tagata ʼāfea pea mo te ʼu tagata faifekau faka minisitelio? Tahi ʼaē meʼa maʼuhiga, ʼi te faitohi ʼaē ʼa Paulo ki te kōkelekāsio ʼo Kolose pea mo fakatotonu ke toe lau age te tohi ki te kōkelekāsio ʼo Laotisea, neʼe palalau ia ke “fakatauaka mo lagaʼi ake [nātou] ia [Kilisito].” Ko nātou ʼaē ʼi te ʼu kōkelekāsio, ʼe mole ko nātou ʼaē neʼe mavae mai te ʼu kōkelekāsio, ʼe natou maʼu anai tona ʼu fua lelei.—Kolose 2:6, 7; 4:16.

Ko Te Pou Pea Mo Te Tāfito ʼo Te Moʼoni

17. Koteā ʼaē ʼe tou lau iā 1 Timoteo 3:15 ʼo ʼuhiga mo te kōkelekāsio?

¹⁷ ʼI tana ʼuluaki tohi ki te tagata ʼāfea ko Timoteo, neʼe fakahā e te ʼapositolo ko Paulo ia te ʼu kalitātē ke maʼu e te ʼu tagata ʼāfea pea mo te ʼu tagata faifekau faka minisitelio ʼi te ʼu kōkelekāsio. ʼOsi pē ʼaia, pea neʼe talanoa ia Paulo ki “te [“kōkelekāsio,” MN ] o te Atua mauli,” ʼo ina ʼui ʼe ko he “pou pea mo te tafito o te mooni.” (1 Timoteo 3:15) ʼE mahino ia, ko te kōkelekāsio kātoa ʼo te kau Kilisitiano fakanofo neʼe natou liliu ko te taʼi pou ʼaia ʼi te ʼuluaki sēkulō. Pea ʼe mahino papau ia, ko te fakatuʼutuʼu tāfito maʼa te kau Kilisitiano takitokotahi ke natou maʼu te taʼi moʼoni ʼaia, neʼe tonu ke fakatahi mo te kōkelekāsio. Neʼe ko te ʼu potu ʼaia neʼe feala ai ke fakahā fakalelei age te moʼoni kiā nātou, pea neʼe feala ai ke fakaloto mālohiʼi ai nātou.

18. He koʼē ʼe maʼuhiga ʼaupitō te ʼu fono?

¹⁸ ʼO toe fēia mo te kōkelekāsio faka mālamanei ʼa te kau Kilisitiano, ʼe ko te ʼapi ʼo te ʼAtua, ko he “pou pea mo te tafito o te mooni.” Ke mālohi tatatou ʼu felōgoi mo te ʼAtua, pea mo tou popoto ʼi te fai ʼo tona finegalo, ʼe tonu ke tou kau tuʼumaʼu ki te ʼu fono ʼo te kōkelekāsio ʼo totatou kolo pea mo fai hatatou ʼu tali. ʼI tana faitohi ki te kōkelekāsio ʼi Kolonito, neʼe talanoa tāfito ia Paulo ki te ʼu fono. Neʼe ina ʼui ʼi tana ʼu tohi, ke tāsilo pea mo matala ia te ʼu akonaki ʼaē ʼe fai ʼi tanatou ʼu fono, ke feala ki te nofoʼaki ke “lagalaga.” (1 Kolonito 14:12, 17-19) Iā ʼaho nei, ʼe tou lava maʼu ia te taʼi fakaloto mālohi ʼaia mo kapau ʼe tou mahino ko Sehova ʼAtua ʼaē neʼe ina fai te fakatuʼutuʼu ʼo te ʼu kōkelekāsio pea ʼe lagolago kiai.

19. He koʼē ʼe kotou loto fakafetaʼi ki takotou kōkelekāsio?

¹⁹ ʼEī, kapau ʼe tou loto ke lagalaga tātou ʼi totatou ʼuhiga Kilisitiano, ʼe tonu ke tou nonofo ʼi te loto kōkelekāsio. Talu mai fualoa, neʼe ina puipui tātou mai te ʼu akonaki hala, pea ʼe fakaʼaogaʼi e te ʼAtua ia te kōkelekāsio moʼo tala ia te logo lelei ʼo te Puleʼaga Faka Mesianike ʼi te kele kātoa. ʼE tou tui papau, ʼe lahi te ʼu gāue ʼe fakahoko e te ʼAtua ʼaki te kōkelekāsio faka Kilisitiano.—Efeso 3:9, 10.

[Kiʼi nota]

ʼE Kei Kotou Manatuʼi Koa?

• He koʼē ʼe feala ke tou tui, ko te ʼAtua ʼe ina fakaʼaogaʼi anai te ʼu kōkelekāsio ʼi te kele?

• Koteā ʼaē ʼe fai e te ʼu tagata ʼāfea logolā tonatou heʼe haohaoa?

• ʼE fakaloto mālohiʼi feafeaʼi koutou e takotou kōkelekāsio?

[Fehuʼi]

[Paki ʼo te pasina 10]

Ko te kau ʼapositolo pea mo te ʼu tagata ʼāfea ʼi Selusalemi neʼe ko te kolesi pule

[Paki ʼo te pasina 12]

Ko te ʼu tagata ʼāfea pea mo te ʼu tagata faifekau faka minisitelio ʼe natou maʼu te ʼu fakatotonu moʼo fakahoko tonatou ʼu maʼua ki te kōkelekāsio