“Ko Ai ʼAē ʼe Poto Pea Mo ʼAtamai Iā Koutou?”
“Ko Ai ʼAē ʼe Poto Pea Mo ʼAtamai Iā Koutou?”
“Ko ai ʼaē ʼe poto pea mo ʼatamai iā koutou? Ke ina fakahā tana agalelei ʼi tana ʼu gāue ʼaki te agamalū ʼaē ʼe pipiki ki te poto.”—SAKE 3:13.
1, 2. Koteā ʼaē ʼe feala ke tou ʼui ʼo ʼuhiga mo te hahaʼi tokolahi ʼaē ʼe natou ʼui ʼe natou popoto?
KIĀ koutou, ko ai ʼaē ʼe poto moʼoni? Lagi ko takotou ʼu mātuʼa, peʼe ko he tahi kua matuʼatuʼa, peʼe lagi ko he tagata faiako? Ko takotou manatu ʼo ʼuhiga mo he tahi ʼe poto, ʼe lagi tupu mai te faʼahiga ako pea mo te agaʼi fenua ʼaē neʼe kotou tutupu ake ai. Kae ko te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua ʼe natou fia ʼiloʼi tāfito ia te manatu ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia.
2 Ko te hahaʼi ʼaē ʼe ʼui ʼi te mālama ʼe natou popoto, ʼe mole natou popoto moʼoni fuli kiā mata ʼo te ʼAtua. Ohagē lā, neʼe palalau Sopo mo te ʼu tagata neʼe natou ʼui ʼe natou fai he ʼu palalau poto, kae neʼe ina ʼui fēnei kiā natou: “ ʼE mole au maʼu he tahi e poto iā koutou.” (Sopo 17:10) ʼO ʼuhiga mo nātou ʼaē neʼe natou liʼaki ia te ʼatamai mālama ʼo ʼuhiga mo te ʼAtua, neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “Logolā tanatou ʼui ʼaē ʼe natou popoto, kae kua natou liliu ʼo vavale.” (Loma 1:22) Pea ʼaki ia te polofetā ko Isaia, neʼe ʼui fakahagatonu fēnei e Sehova: “Malaʼia kiā nātou ʼaē ʼe natou manatu ʼe natou popoto.”—Isa. 5:21.
3, 4. Ke poto moʼoni he tahi, koteā ʼaē ʼe fakamaʼua kiā ia?
3 ʼE mahino ia, ʼe tonu ke tou ʼiloʼi pe koteā ʼaē ʼe ina fakaliliu he tahi ʼo poto moʼoni pea mo ʼofainaʼi e te ʼAtua. ʼE fakamahino mai iā Tāʼaga Lea 9:10 ia te faʼahi ʼaenī: “Ko te manavasiʼi kiā Sehova ʼe ko te kamataʼaga ʼaia ʼo te poto, pea ko te ʼiloʼi ʼo te Māʼoniʼoni ʼAupitō, koʼenā ia te ʼatamai.” Ko ia ʼaē ʼe poto ʼe tonu ke manavasiʼi ki te ʼAtua pea mo fakaʼapaʼapa ki tana ʼu lēkula. Kae ʼe mole gata pē hakita tui ʼe maʼuli moʼoni ia te ʼAtua pea mo tui ki tana ʼu lēkula. ʼE uga tātou e Sake ke tou fakakaukauʼi ia te faʼahi ʼaia. (Lau ia Sake 3:13.) Kotou tokagaʼi ia te kupusiga palalau ʼaenī: “Ke ina fakahā tana agalelei ʼi tana ʼu gāue.” ʼE tonu ke hā ia te poto moʼoni ʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe kotou fai pea mo takotou ʼu palalau ʼi te ʼaho fuli.
4 ʼE fakaʼuhiga ia te poto moʼoni ki te maʼu ʼo he fakafuafua lelei pea ko te maʼuliʼi ia te ʼatamai mālama pea mo te ʼatamai ʼi hona ʼaluʼaga ʼe fua lelei. Ko te ʼu gāue fea ʼaē kā tou fakahā ai ʼe tou maʼu ia te taʼi poto ʼaia? ʼE fakahā e Sake ia te ʼu meʼa ʼe hā lelei anai ʼi te ʼu gāue ʼaē ʼe fai e nātou ʼaē ʼe popoto. a Koteā ʼaē neʼe ina ʼui pea ʼe feala ke tokoni mai kiā tātou ʼo ʼuhiga mo tatatou ʼu felōgoi mo totatou ʼu tehina mo tuagaʼane, ʼo fēia mo te hahaʼi ʼaē ʼi tuʼa ʼo te kōkelekāsio?
Te ʼu Gāue ʼAē ʼe Hā Ai Ko He Tahi ʼe Poto Moʼoni
5. ʼE feafeaʼi anai ia te aga ʼo ia ʼaē ʼe poto moʼoni?
5 ʼE lelei ke tou toe tokagaʼi te fakapipiki e Sake ia te poto mo te aga ʼaē ʼe lelei. ʼUhi ko te manavasiʼi ʼaē kiā Sehova ʼe ko te kamataʼaga ʼaia ʼo te poto, ko he tahi ʼe poto ʼe faiga ke mulimuli ki te ʼu ala pea mo te ʼu lēkula ʼa te ʼAtua. ʼE mole tou tutupu ake mo te poto fakaʼatua. Koia ʼe tou maʼu ia te poto ʼaia ʼaki tatatou ako pea mo te metitāsioʼi ʼo te Tohi-Tapu. Ko te ʼu faʼahi ʼaia ʼe tokoni mai anai kiā tātou ke tou fai ia te faʼahi ʼaē ʼe fakalotomālohiʼi tātou kiai iā Efesi 5:1: “Kotou liliu ko he kau faʼifaʼitaki ʼo te ʼAtua.” Kapau ʼe lahi tatatou faʼifaʼitakiʼi ia te ʼulugaaga ʼo Sehova, pea ʼe lahi age anai mo tatatou fakahā ia te poto ʼi tatatou ʼu gāue. Ko te ʼu ala ʼa Sehova ʼe māʼoluga ʼaupitō age ʼi te ʼu ala ʼa te tagata. (Isa. 55:8, 9) Koia ʼe tonu ai ke tou faʼifaʼitakiʼi ia te aga ʼa Sehova, ʼo feala ai anai ke fakatokagaʼi e te hahaʼi ʼe tou makehe.
6. He koʼē ko te agamalū ʼe ko he aga fakalotu, pea ʼe hā feafeaʼi ʼi he tahi ʼe ina maʼu ia te kalitātē ʼaia?
6 ʼE ʼui e Sake ʼe tou faʼifaʼitakiʼi ia Sehova mokā tou maʼu ia “te agamalū ʼaē ʼe pipiki ki te poto.” Logolā ko he Kilisitiano ʼe agamalū ʼe ko he tahi ʼe agalelei, kae ʼe ko he tahi ʼe toe pipiki mālohi foki ki he ʼu pelesepeto, ʼaē ʼe tokoni anai ki ai ke ina maʼu ia te fakasiosio poto ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe ina fai. Logolā te mole he tuʼakoi ʼo tona mālohi, kae ko te ʼAtua ʼe agamalū, pea ʼe mole tou mātataku ʼi te fakaovi kiā te ia. Neʼe fakahā lelei e te ʼAlo ʼo te ʼAtua ia te agamalū ʼo tana Tamai, ʼo feala ai ke ina ʼui fēnei: “Kotou ʼomai kiā te au, ia koutou fuli ʼaē ʼe kinakina pea mo mafasia, pea ʼe au fakafīmālie anai koutou. Kotou toʼo kiā koutou taku ʼakau ʼamo pea ke kotou ako iā te au, heʼe au agamalū pea mo loto agavaivai, pea ʼe kotou maʼu anai he fīmālie ki ʼokotou nefesi.”—Mat. 11:28, 29; Filp. 2:5-8.
7. He koʼē ʼe feala ke tou fakaʼuhiga ia Moisese ko he faʼifaʼitakiʼaga lelei ʼo te agamalū?
7 ʼE fakamatala ʼi te Tohi-Tapu te ʼu hahaʼi neʼe natou makehe ʼi tanatou agamalū, peʼe ʼi tanatou agavaivai. Neʼe kau ia Moisese ʼi te ʼu hahaʼi ʼaia. Neʼe ina maʼu te toe maʼua lahi, kae neʼe ʼui ʼo ʼuhiga mo ia neʼe “lahi tokotahi tana agavaivai ʼi te ʼu tagata fuli ʼaē neʼe māʼuʼuli ʼi te fuga kele.” (Fkau. 11:29; 12:3) Pea kotou manatuʼi ia te mālohi ʼaē neʼe foaki age e Sehova kiā Moisese moʼo fakahoko ia Tona finegalo. Neʼe fiafia Sehova ʼi tana fakaʼaogaʼi he ʼu hahaʼi agamalū moʼo fakahoko ia tana fakatuʼutuʼu.
8. ʼE lava fakahā feafeaʼi e ni hahaʼi agahala ia te “agamalū ʼaē ʼe pipiki ki te poto”?
8 ʼE hā mai ʼe feala ki ni hahaʼi agahala ke natou fakahā ia te “agamalū ʼaē ʼe pipiki ki te poto.” ʼE feafeaʼi kiā tātou? Koteā ʼaē ʼe tonu ke tou fai ke lelei age ia tatatou fakahā ia te kalitātē ʼaia? Ko te agamalū ʼe kau ki te fua ʼo te laumālie māʼoniʼoni ʼo Sehova. (Kal. 5:22, 23) ʼE feala ke tou kole ia tona laumālie pea mo tou faiga mālohi ke tou fakahā tona fua, ʼo tou falala ʼe tokoni mai anai ia te ʼAtua ke lelei age tatatou fakahā ia te agamalū. ʼE tou fai anai te faʼahi ʼaia ʼuhi ko te fakapapau ʼaenī neʼe tohi e te tagata fai pesalemo: “[Ko te ʼAtua] ʼe ina akoʼi anai ki te kau agavaivai tona ala.”—Pes. 25:9.
9, 10. Ko te ʼu faiga fea ʼaē ʼe tonu ke tou fai moʼo fakahā te agamalū fakaʼatua, pea koteā tona tupuʼaga?
9 Kae ʼe tonu ke tou faiga moʼoni ke tou tuputupu ʼi te faʼahi ʼaia. ʼUhi ko te faʼahiga ako pea mo te agaʼi fenua ʼaē neʼe tou tutupu ake ai, ko ʼihi iā tātou ʼe lagi faigataʼa hanatou agamalū. Tahi ʼaē meʼa, tokolahi te hahaʼi ʼe lagi natou uga he aga ʼe fakafeagai ki te agamalū, ʼo natou ʼui ʼe tonu ke “tauʼi te afi ʼaki te afi.” Kae ʼe poto moʼoni koa he tahi mokā aga fēia? Kapau ʼe kamata vela tokotou ʼapi, ʼe kotou tāmateʼi anai koa ia te afi ʼaki he moʼi lolo peʼe ʼaki te vai? Kapau ʼe kotou huaʼi kiai he moʼi lolo pea ʼe toe ʼāsili age anai ia te vela, kae kapau ʼe kotou huaʼi kiai te vai pea ʼe mahino ia ʼe mate ai anai ia te afi. ʼO toe fēia pē, ʼe tokoni fēnei mai ʼi te Tohi-Tapu: “Mokā malū he tali, pea ʼe ina tekeʼi te ʼita, kae ko he palalau fakatupu lotomamahi, ʼe ina fakahake te ʼita.” (Taag. 15:1, 18) Kā hoko he tokakovi, ʼi te loto kōkelekāsio peʼe ʼi tuʼa atu, ʼe tou fakahā anai ʼe tou maʼu ia te poto moʼoni mo kapau ʼe tou agamalū.—2 Tim. 2:24.
10 Ohagē ko te ʼu manatu neʼe kua tou vakaʼi ki muʼa atu, tokolahi te hahaʼi ʼaē ʼe natou mulimuli ki te manatu ʼo te mālamanei, ʼe mole natou agalelei, ʼe mole natou māʼuʼuli tokalelei, pea ʼe mole natou maʼuli fīmālie. Kae ʼe tou sio ki te hahaʼi tokolahi ʼe natou agakovi pea mo fiatuʼu. Neʼe mahino kiā Sake ia te faʼahi ʼaia, koia ʼaē neʼe ina fai ai he ʼu fakatokaga ki te ʼu Kilisitiano ʼo te kōkelekāsio, ke feala hanatou tekeʼi ia te taʼi aga ʼaia. Koteā te tahi age ako ʼe feala ke tou tāʼofi mai te tokoni ʼaē neʼe ina fai?
Te ʼu Agaaga ʼo Ia ʼAē ʼe Mole Poto
11. Ko te ʼu agaaga fea ʼaē ʼe fakafeagai ki te poto fakaʼatua?
11 Neʼe tohi fakahagatonu e Sake ia te ʼu agaaga ʼo he tahi ʼe fakafeagai ki te poto fakaʼatua. (Lau ia Sake 3:14.) Ko te maheka pea mo te fihi ʼe pipiki ki te ʼulugaaga fakakakano, kae ʼe mole ko te ʼulugaaga ʼaia ʼo te tagata fakalaumālie. Kotou tokagaʼi ia te meʼa ʼaē ʼe hoko mokā ʼe mulimuli he tahi ki he ʼu manatu fakakakano. Ko te ʼu foʼi kūtuga e ono ʼe lau ko he kau “Kilisitiano” ʼe natou puleʼi ia te ʼu faʼahi ʼo te ’Ēkelesia ʼo te Saint-Sépulcre ʼi Selusalemi, ʼaē neʼe ʼui neʼe laga ʼi te faʼahi ʼaē neʼe matehi pea mo ʼavaifo ai Sesu. Neʼe natou fihi tuʼumaʼu pē. ʼI te taʼu 2006, neʼe fakamatala ʼi te nusipepa Time te ʼaluʼaga neʼe hoko ʼi te temi muʼa, ʼi te temi ʼaē ko te kau monike neʼe natou “fihi lolotoga ni ʼu hola, . . . ʼo natou fetāʼaki ia nātou ʼaki te ʼu tuʼulaga mālama lalahi.” ʼI te lahi fau ʼaē ʼo tanatou mole kei fefalalaʼaki, neʼe foaki ai leva ia te kalavī ʼo te ʼēkelesia ki te tagata ʼo te Lotu Mahometa.
12. Kapau ʼe mole tou maʼu ia te poto, koteā ʼaē ʼe feala ke hoko?
12 ʼE mahino ia, ʼe mole tonu ke hoko ia te taʼi fihi ʼaia ʼi te kōkelekāsio fakakilisitiano moʼoni. Kae ʼuhi ko te ʼu vaivaiʼaga ʼo te ʼuhiga agahala, ʼe feala ki ʼihi ke mole natou fia fetogi tanatou ia ʼu manatu. ʼO tupu ai he ʼu kē pea mo he ʼu fihi. Neʼe tokagaʼi e te ʼapositolo ko Paulo ia te faʼahi ʼaia ʼi te kōkelekāsio ʼo Kolonito, koia neʼe ina ʼui fēnei ai: “Kapau ʼe kotou femahekaʼaki pea mo kotou fefihiʼaki, ʼe mole koa lā kotou aga fakakakano pea mole kotou haʼele koa lā ohagē ko te tagata?” (1 Ko. 3:3) Neʼe hoko ia te ʼaluʼaga kovi ʼaia ʼi te kōkelekāsio ʼi te ʼuluaki sēkulō. Koia, ʼe tonu ai ke tou tōkakaga ke mole hū ia te taʼi aga ʼaia ki he kōkelekāsio iā ʼaho nei.
13, 14. Kotou tuku mai he ʼu ʼaluʼaga ʼe feala ke hā ai he manatu fakakakano.
13 ʼE lava hū feafeaʼi te taʼi manatu ʼaia ki te kōkelekāsio? ʼE feala ke kamata ʼaki pē he ʼu ʼaluʼaga noa. Ohagē lā, kā laga he Fale ʼo Te Puleʼaga, ʼe feala ke lahi he ʼu manatu ʼo ʼuhiga mo te fai ʼo te gāue. ʼE feala ke fakafifihi e he tehina mo kapau ʼe mole tali tana ʼu tonu, ʼo lagi ina fatufatuʼi ia te ʼu fakatuʼutuʼu ʼaē neʼe fai ki te faʼahi ʼaia. Peʼe lagi fakafisi ki he ʼu gāue ʼe tonu ke ina fai ʼo ʼuhiga mo te laga ʼaia ʼo te Fale ʼo Te Puleʼaga! Kapau ʼe fēia he tahi, pea kua galo ia kiā ia, ko te meʼa ʼaē ʼe maʼuhiga tāfito moʼo fakahoko ia he gāue ʼo ʼuhiga mo te kōkelekāsio, ʼe ko te felōgoi tahi ʼa te kōkelekāsio kae ʼe mole ko te faʼahiga fai ʼo te gāue ʼaē ʼe maʼuhiga. Ko he tahi ʼe agamalū ʼe tapuakina anai e Sehova, kae ʼe mole ko ia ʼaē ʼe fihi tuʼumaʼu pē.—1 Tim. 6:4, 5.
14 Tou toʼo he tahi faʼifaʼitaki: ʼe tokagaʼi e te kau tagata ʼāfea ko he tahi tagata ʼāfea, logolā tana kua tagata ʼāfea talu mai fualoa, kae ʼe mole kei mulimuli ia ki te ʼu fakamaʼua ʼaē ʼe tuʼu ʼi te Tohi-Tapu. ʼI te ʼiloʼi e te tagata taupau fakasilikō, neʼe kua foaki age ki te tehina ʼaia ia he ʼu tokoni ʼaoga ʼi te temi muʼa kae neʼe mole fetogi ia, ʼe ina tali ke toʼo ia tona pilivilēsio ʼaē ke tagata ʼāfea. Koteā anai te manatu ʼa te tagata ʼāfea ʼaia? ʼE agavaivai anai koa pea mo agamalū, ʼo tali ia te tonu tahi ʼaia ʼa te kau tagata ʼāfea pea mo te tokoni fakatohi-tapu, pea mo fakatuʼutuʼu ke ina toe gāueʼi te ʼu kalitātē fakatohi-Tapu ʼaē ke toe feala ai hana maʼu ia tona pilivilēsio ʼaia? Peʼe ʼita anai koa ia pea mo maheka ʼi te kua toʼo ʼo tona pilivilēsio ʼaia? ʼE mole fakapotopoto anai he tehina mo kapau ʼe fiahā ko ia ko he tagata ʼāfea kae ʼi tona fakahagatonu ʼe mole kei tuha mo ia te pilivilēsio ʼaia. ʼE lelei age pē anai hana agavaivai pea mo lotomahino ki te fakatuʼutuʼu ʼaia!
15. He koʼē ʼe kotou manatu ʼe maʼuhiga ʼaupitō ia te tokoni ʼaē ʼe fai mai e te ʼAtua, ʼe tuʼu iā Sake 3:15, 16?
15 ʼE moʼoni, ʼe ʼi ai te tahi age ʼu ʼaluʼaga ʼe feala ai pē ki he tahi ke ina maʼu ia te taʼi manatu ʼaia. Tatau aipē peʼe koteā ia te ʼaluʼaga ʼaē ʼe feala ke hoko, kae ʼe tonu ke tou tekeʼi ia te ʼu taʼi agaaga ʼaia. (Lau ia Sake 3:15, 16.) ʼE fakahigoa e te tisipulo ko Sake ia te ʼu taʼi agaaga ʼaia, ko he ʼu aga “fakakelekele” heʼe pipiki ia ki te kakano kae mole fakatafito ia ki te poto ʼaē mai te ʼAtua. ʼE “fakamanu” te taʼi agaaga ʼaia heʼe ko te fua ʼo te ʼu vaivaiʼaga ʼo te kakano, ohagē ko te ʼu agaaga ʼo te ʼu manu. Ko te ʼu taʼi agaaga ʼaia ʼe “fakatemonio,” heʼe maʼu e te ʼu fili fakalaumālie ʼa te ʼAtua ia te ʼu taʼi agaaga ʼaia. Koia lā ʼaē, ʼe mole tonu ai ki he Kilisitiano ke ina maʼu ia te ʼu agaaga ʼaia!
16. Ko te ʼu fetogi fea ʼaē ʼe lagi ʼaoga ke tou fai, pea ʼe tou lava fakahoko feafeaʼi ia te faʼahi ʼaia?
16 ʼE lelei ke tou tahi vakavakaʼi ia tātou totonu pea mo tou toʼo ia te ʼu taʼi agaaga ʼaia iā tātou. ʼI tonatou ʼuhiga kau faiako ʼi te kōkelekāsio, ʼe tonu ke mahino lelei ki te kau taupau ia te ʼaoga ʼaē ke natou toʼo ia te ʼu agaaga kovi ʼaia iā nātou. ʼE mole faigafua tona fai ʼuhi ko totatou ʼuhiga agahala pea mo te mālohi ʼo te mālamanei. ʼE feala ke fakatatau ia te faʼahi ʼaia ki hatatou kake ʼi he moʼuga ʼe pelapela pea mo hekeheke. Kapau ʼe mole tou tāpiki ki he meʼa, pea ʼe tou heke anai. Kae ʼe feala ke tou tuputupu, mo kapau ʼe tou tāpiki maʼu ki te ʼu tokoni ʼaē ʼe tou maʼu ʼi te Tohi-Tapu, pea mo te tokoni ʼaē ʼe foaki mai e te kōkelekāsio lahi ʼa te ʼAtua ʼaē ʼi te kele.—Pes. 73:23, 24.
Te ʼu Kalitātē ʼAē ʼe Faiga Ke Fakahā e Ia ʼAē ʼe Poto
17. ʼI te agamāhani, koteā ʼaē ʼe fai e ia ʼaē ʼe poto mokā fakahalaʼi ia ia?
17 Lau ia Sake 3:17. ʼE feala ke fua lelei kiā tātou mokā ʼe tou vakaʼi ʼihi kalitātē ʼe tou maʼu ʼi tatatou maʼuliʼi ia “te poto mai ʼoluga.” ʼE fakaʼuhiga ia te agamaʼa ke mole tou aga fakakākā pea ke mole ʼuli ia totatou loto. ʼE tonu ke tou foimo liʼaki fakavilivili ia te ʼu aga ʼaē ʼe kovi. ʼE mole tonu ke tou lotolotolua ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia. ʼE lagi neʼe kua kotou sisio mokā fakaʼaogaʼi e he tōketā te kiʼi hāmale moʼo tāʼi te ivi ʼo tokotou tuli, pea ʼi te moʼi temi pē ʼaia ʼe malaga ai tokotou vaʼe ohagē ʼe ina ʼakahi he meʼa. Ko he faʼahi neʼe mole kotou fakakaukauʼi ke kotou fai. Pea ʼe tonu ke tou toe fai fēia mokā fakahalaʼi tātou. Ko tatatou agamaʼa pea mo totatou leʼo ʼo loto ʼaē neʼe akoʼi ʼaki te Tohi-Tapu ʼe tonu ke nā uga tātou ke tou foimo liʼaki fakavilivili te meʼa ʼaē ʼe kovi. (Loma 12:9) ʼE maʼu ʼi te Tohi-Tapu he ʼu faʼifaʼitaki ʼo nātou ʼaē neʼe natou fai fēia, ohagē lā ko Sosefo pea mo Sesu.—Sen. 39:7-9; Mat. 4:8-10.
18. Koteā te fakaʼuhiga (a) ke tou maʼuli tokalelei? (b) ke tou kumi ia te tokalelei?
18 Ke tou maʼu ia te poto fakaʼatua, ʼe toe maʼua foki ke tou maʼuli tokalelei. Ko tona fakaʼuhiga, ke tou tekeʼi ia te agamālohi, peʼe ko te fia fihi, peʼe ko te ʼu aga ʼaē ʼe fakatupu kovi ki te tokalelei. ʼE toe hoko atu e Sake tana palalau ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, ʼo ina ʼui fēnei: “Ko te fua ʼo te faitotonu neʼe tō ʼi te ʼu ʼaluʼaga tokalelei kiā nātou ʼaē ʼe natou kumi ia te tokalelei.” (Sake 3:18) Kotou fakatokagaʼi ia te kupusiga palalau ʼaē ʼe ʼui “kumi ia te tokalelei.” ʼI te kōkelekāsio, ʼe ʼiloa koa tātou ko he tahi ʼe ina kumi ia te tokalelei peʼe ko he tahi ʼe fakatupu maveuveu? ʼE tou fihi tuʼumaʼu pē koa mo ʼihi, ʼo tou hoko ʼita peʼe ko ʼihi ʼaē ʼe hoko ʼita mai kiā tātou? ʼE tou fakakinauʼi koa ki niʼihi ke natou tali totatou ʼu vaivaiʼia, peʼe tou agavaivai anai ʼo toʼo iā tātou ia te ʼu agaaga ʼaē ʼe fakatupu ʼita ki ʼihi age? ʼE ʼiloa koa tātou ʼi tatatou faiga ʼaē ke tou maʼuli tokalelei mo ʼihi, ʼo tou loto fakamolemole pea mo galoʼi ia te ʼu hala neʼe fai mai kiā kita? Ko hatatou sivisivi fakahagatonu ʼo tātou totonu, ʼe tokoni mai anai kiā tātou peʼe tonu ke tou hikihiki ia tatatou fakahā ʼo te poto fakaʼatua ʼi te faʼahi ʼaia.
19. ʼE feafeaʼi te ʼiloa ʼaē ko he tahi ʼe aga fakapotopoto?
19 ʼE toe ʼui e Sake ʼe tou toe fakapotopoto mokā tou maʼu ia te poto ʼaē mai ʼoluga. ʼE ʼiloa koa tātou e te hahaʼi ohagē ko he tahi ʼe ina tali ia te manatu ʼa ʼihi mokā ʼe mole pipiki kiai he pelesepeto ʼo te Tohi-Tapu, kae mole ko he tahi ʼe ina fakakinauʼi niʼihi ke natou tali tatatou ʼu manatu? ʼE ʼiloa koa tātou ohagē ko he tahi ʼe agalelei pea mo faigafua ia te fakaovi mai kiā tātou? ʼE hā ʼi te ʼu ʼaluʼaga ʼaia kua tou aga fakapotopoto.
20. Koteā ʼaē kā hoko anai mokā tou fakahā te ʼu kalitātē fakaʼatua ʼaē neʼe tou talanoa kiai?
20 ʼE ko he ʼu ʼaluʼaga fakafiafia ʼe feala ke maʼu ʼi te kōkelekāsio mokā ʼe lahi age te fakahā e te ʼu tehina mo te ʼu tuagaʼane ia te ʼu kalitātē fakaʼatua ʼaē neʼe tohi e Sake! (Pes. 133:1-3) Kapau ʼe tou fefakahāʼaki ia te agamalū, mo tou maʼuli tokalelei pea mo aga fakapotopoto, pea ʼe lelei age anai tatatou ʼu felōgoi mo ʼihi pea ʼe hā lelei ai anai ʼe tou maʼu ia “te poto mai ʼoluga.” ʼI te ʼalatike ʼaē kā hoa mai, ʼe tou vakaʼi ai anai pe tokoni feafeaʼi mai kiā tātou ke tou maʼu te ʼu kalitātē ʼaia, mo kapau ʼe tatau tatatou sio ki te hahaʼi mo te sio ʼa Sehova.
[Nota]
a ʼE hā mai ʼi te ʼu vaega ki muʼa pea ki muli age neʼe ʼuluaki manatuʼi e Sake ia te ʼu tagata ʼaē kua matuʼatuʼa, peʼe ko te kau “faiako” ʼo te kōkelekāsio. (Sake 3:1) ʼE mahino ia, ko te ʼu tagata ʼaia ʼe tonu ke natou liliu ko he ʼu faʼifaʼitaki ʼi te fakahā ʼo te poto fakaʼatua, kae ʼe feala ke ʼaoga kiā tātou fuli ia te tokoni ʼaia.
ʼE Feala Koa Hakotou Fakamahino?
• Koteā ʼaē ʼe ina fakaliliu he Kilisitiano ʼo poto moʼoni?
• Koteā ʼaē ʼe tonu ke tou fai ke lelei age ia tatatou fakahā ia te poto fakaʼatua?
• Koteā te ʼu agaaga ʼaē ʼe tou sio kiai iā nātou ʼaē ʼe mole natou fakahā ia “te poto mai ʼoluga”?
• Ko te ʼu kalitātē fea ʼaē ʼe kotou fakatotonu ke lahi age ia takotou haga ʼo fakatuputupu?
[ʼU fehuʼi ʼo te ako]
[Paki ʼo te pasina 23]
Iā ʼaho nei, ʼe lava kamata feafeaʼi ia he ʼu fihi?
[Paki ʼo te pasina 24]
ʼE kotou foimo liʼaki fakavilivili koa ia te ʼu aga ʼaē ʼe kovi?