ʼE Mole Kotou ʼIloʼi Pe Ko Te Potu Fea ʼAē Kā Fua Ai Anai!

“ ʼI te ʼuhu tūtū tau pulapula pea ʼo aʼu ki te afiafi ʼaua naʼa ke fakamālōlō tou nima, heʼe mole ke ʼiloʼi pe kofea te potu ʼaē kā fua ai anai.”—TNK. 11:6.

 1. He koʼē ʼe fakaofoofo pea mo fakatupu iā tātou ia te agavaivai ʼi tatatou sio ki te fakatuʼutuʼu ʼaē ʼo te tuputupu ʼo he pulapula?

 ʼE TONU ki he tagata gāue kele ke faʼa kātaki. (Sake 5:7) ʼI tana kua ʼosi tō te pulapula, ʼe tonu anai ke fakatalitali ke maʼuli ake ia te pulapula. Pea ʼaki pē te temi, mo kapau ʼe lāulelei te lagi pea mo lelei te ʼaele, pea ʼe kamata homo ake te pulapula, ʼo ʼasi ake ʼi te fuga kele. ʼOsi ʼaia, pea tuputupu ake ʼo fua. Kua nofo teuteu pē leva ia te  tagata gāue kele ke ina utu tana taʼukai. ʼI meʼa fakafiafia hata sio ki te fakaofoofo ʼo tana tuputupu ake! ʼE tou agavaivai anai ʼi tatatou mahino pe ko ai ia te Matapuna ʼo te fakatupu ʼaia. ʼE tou lava tokaga ki te pulapula, pea mo fakavai ke homo lelei, kae ko te ʼAtua pē ʼaē ʼe feala ke ina fakatuputupu te pulapula ʼaia.—Vakaʼi ia 1 Kolonito 3:6.

 2. Koteā te ʼu puani ʼaē neʼe fakahā e Sesu ʼo ʼuhiga mo te tuputupu fakalaumālie ʼi te ʼu lea fakatātā ʼaē neʼe tou vakaʼi ʼi te ʼalatike kua ʼosi?

² Ohagē ko te faʼahi neʼe kua tou vakaʼi ʼi te ʼalatike kua ʼosi, neʼe fakatatau e Sesu ia tatatou fakamafola ia te Puleʼaga ki te tūtū pulapula ʼa he tagata gāue kele. ʼI te lea fakatātā ʼo te ʼu faʼahiga kele kehekehe, neʼe fakahā lelei e Sesu logolā ko te tagata gāue kele ʼe ina tūtū te pulapula lelei, kae ʼe fakalogo ki te loto ʼo te tagata peʼe fua anai peʼe kailoa ia te pulapula. (Mko. 4:3-9) ʼI te lea fakatātā ʼa te tagata tūtū pulapula ʼaē ʼe moe, neʼe fakahā lelei e Sesu ko te tagata gāue kele ʼe mole mahino kātoa ia ki te temi ʼaē ʼe homo ai te pulapula. Koteʼuhi ʼe fakalogo te tuputupu ki te mālohi ʼo te ʼAtua, kae mole ki te ʼu faiga ʼa te tagata. (Mko. 4:26-29) Tou vakaʼi age muʼa ia te tahi age ʼu lea fakatātā ʼa Sesu e tolu—te tegaʼi sinapi, te meʼa fakatupu, pea mo te kupega. a

Te Lea Fakatātā ʼo Te Tegaʼi Sinapi

3, 4. Ko te lea fakatātā ʼo te tegaʼi sinapi ʼe ina fakahā lelei ia te ʼu ʼaluʼaga fea ʼo ʼuhiga mo te logo lelei ʼo te Puleʼaga?

³ Ko te lea fakatātā ʼo te tegaʼi sinapi, ʼaē ʼe toe talanoa kiai iā Maleko kāpite fā, ʼe ina fakahā lelei mai ia te ʼu puani e lua: te tuputupu fakaofoofo ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga; lua, te puipui ʼaē ʼe foaki kiā nātou ʼaē ʼe natou tali ia te logo lelei. Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “ ʼE tou fakatatau anai te puleʼaga ʼo te ʼAtua kiteā, peʼe ko te lea fakatātā fea ʼaē kā tou fakatātā ʼaki? ʼE tatau ia mo he tegaʼi sinapi, ʼi te temi ʼaē neʼe tūtū ai ki te kele, neʼe fua veliveli tokotahi ʼi te ʼu pulapula fuli ʼaē ʼe ʼi te kele—kae ʼi tona ʼosi tūtū, neʼe tupu ake ia ʼo lahi tokotahi ʼi te ʼu ʼakau fuli ʼo te ʼōloto pea tuputupu tona ʼu vaʼa lalahi, ʼo feala ai ke haʼu kiai te faga manulele ʼo te lagi ʼo nonofo ʼi tona malumalu.”—Mko. 4:30-32.

⁴ ʼE tou maʼu ʼi te lea fakatātā ʼaenī, ia te tuputupu ʼo “te Puleʼaga ʼo te ʼAtua” ohagē ko tona fakahā ʼi te mafola ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga pea mo te tuputupu ʼo te kōkelekāsio Fakakilisitiano talu mai ia te Penikositē ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi. Ko he tegaʼi sinapi ʼe ko he kihiʼi pulapula ʼe feala ke fakatā ki he kihiʼi meʼa veliveli. (Vakaʼi ia Luka 17:6.) Kae ʼe feala ki he tegaʼi sinapi ke tuputupu ʼo meta 3 peʼe meta 5, pea mo maʼu tona ʼu vaʼa mālohi, ʼo feala pē ke ʼui mokā tou sio kiai, kua liliu ko he fuʼu ʼakau.—Mat. 13:31, 32.

 5. Koteā te tuputupu ʼaē neʼe hoko ki te kōkelekāsio Fakakilisitiano ʼo te ʼuluaki sēkulō?

⁵ ʼI te kamata tuputupu ʼa te kōkelekāsio Fakakilisitiano ʼi te taʼu 33 ʼo totatou temi neʼe natou tokosiʼi, ʼi te temi ʼaē neʼe fakanofo ai ia te toko 120 tisipulo ʼaki te laumālie māʼoniʼoni. ʼI he kiʼi temi nounou, ko te kihiʼi kōkelekāsio ʼaia ʼo te ʼu tisipulo neʼe hilifaki kiai ia te toko lauʼi afe kau ʼatolasio. (Lau ia Gāue 2:41; 4:4; 5:28; 6:7; 12:24; 19:20.) Iā taʼu e 30, neʼe kua kaugamālie ʼaupitō ia te ʼu tagata tānaki taʼukai, ʼo feala ai ke ʼui e te ʼapositolo ko Paulo ki te kōkelekāsio ʼo Kolose, ko te logo lelei neʼe kua “fakamafola ki te ʼu fakatupu fuapē ʼi te lalo lagi.” (Kol. 1:23) ʼI tuputupu fakaofoofo leva!

6, 7. (a) Koteā te tuputupu ʼaē neʼe hoko talu mai te taʼu 1914? (b) Koteā te tahi age tuputupu kā hoko anai?

⁶ Talu mai te fakatuʼu ʼo te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼi selō ʼi te taʼu 1914, ko te ʼu vaʼa ʼo te “fuʼu ʼakau” ʼo te tegaʼi sinapi kua mafola ʼaupitō ia, ʼo laka age ʼi te meʼa ʼaē neʼe natou ʼamanaki kiai. Kua feala pē ke tou ʼui, neʼe fakahoko e te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua ia te lea fakapolofetā ʼaenī ʼa Isaia: “Ko te tokosiʼi ʼe liliu anai ko te lauʼi afe, pea ko ia ʼaē  ʼe veliveli ʼe liliu anai ko te puleʼaga mālohi.” (Isa. 60:22) Ko te kiʼi kūtuga ʼo te kau Kilisitiano fakanofo ʼaē neʼe kau ki te gāue fai fakamafola ʼi te kamataʼaga ʼo te 20 sēkulō, neʼe mole natou ʼamanaki ʼi te taʼu 2008 ko te kau Fakamoʼoni ʼaē kā kau anai ki te gāue ʼaia iā fenua e 230 tupu, ʼe teitei pē ko te toko fitu miliona. ʼI tuputupu fakaofoofo leva, ohagē pē ko te tegaʼi sinapi ʼo te lea fakatātā ʼa Sesu!

⁷ Kae ʼe gata aipē koa ia te tuputupu ʼaia? Kailoa ia, heʼe mafola anai ʼi te kele kātoa ia te hahaʼi ʼaē kā fakalogo anai ki te takitaki ʼa te Puleʼaga ʼo te ʼAtua. ʼE fakaʼauha anai ia te hahaʼi fuli ʼaē ʼe fakafeagai ki te puleʼaga ʼaia. Ko te faʼahi ʼaia ʼe hoko anai ʼuhi ko te tokaga mai ʼaē ʼa te Tuʼi ʼAliki ko Sehova ʼo fakatokatoka ia te ʼu fihifihia ʼo te kele, kae mole hoko anai ia ʼuhi ko te ʼu faiga ʼa te tagata. (Lau ia Taniela 2:34, 35.) Pea ʼe tou mamata ai anai ki te fakahoko fakaʼosi ʼo te tahi lea fakapolofetā neʼe fai e Isaia: “[ʼE] fonu moʼoni anai te kele ʼi te ʼatamai mālama ʼo ʼuhiga mo Sehova ohagē ko te ʼuʼufi ʼo te tai e te ʼu vai.”—Isa. 11:9.

 8. (a) Ko ai ʼaē ʼe fakatātā kiai ia te faga manulele ʼo te lea fakatātā ʼa Sesu? (b) ʼE puipui tātou ʼi te temi nei mai teā?

⁸ Neʼe ʼui e Sesu, ko te faga manulele ʼo te lagi ʼe natou lava maʼu honatou nonoʼaga ʼi te malumalu ʼo te Puleʼaga ʼaia. Ko te faga manulele ʼaia ʼe mole natou fakatā te ʼu fili ʼo te Puleʼaga ʼaē ʼe natou faiga ke natou kai te ʼu pulapula lelei, ohagē ko te faga manulele ʼo te lea fakatātā ʼo te tagata ʼaē ʼe tūtū pulapula ki te ʼu faʼahiga kele kehekehe. (Mko. 4:4) Kae ʼi te lea fakatātā ʼaia, ko te faga manulele ʼe natou fakatā te hahaʼi agatonu ʼaē ʼe kumi haofaki ki te loto kōkelekāsio. Tatau aipē lā mo te temi nei, ko nātou ʼaia ʼe puipui nātou mai he ʼu agamāhani ʼe feala ke ʼulihi ai ia nātou ʼi te faʼahi fakalaumālie pea mo te ʼu aga heʼemaʼa ʼo te tuʼu agakovi ʼaenī. (Vakaʼi ia Isaia 32:1, 2.) ʼE mahino ia, neʼe fakatatau e Sehova ia te Puleʼaga ʼo Te Mēsia ki he fuʼu ʼakau pea neʼe ina fakakikite fēnei: “ ʼI te moʼuga ʼo te māʼoluga ʼo Iselaele ʼe au tō ai anai, pea ʼe mahino papau ia ʼe ʼi ai anai tona ʼu vaʼa, ʼe fua anai pea ʼe liliu anai ko he fuʼu setele māʼoluga. ʼE nonofo moʼoni ai leva anai te faga manulele fuli; pea ʼe natou nonofo anai ʼi te malumaluga ʼo tona ʼu lau.”—Esk. 17:23.

Te Lea Fakatātā ʼo Te Meʼa Fakatupu

9, 10. (a) Ko te puani fea ʼaē neʼe fakahā lelei e Sesu ʼi te lea fakatātā ʼo te meʼa fakatupu? (b) ʼI te Tohi-Tapu, koteā ʼaē ʼe fakatā tuʼumaʼu kiai ia te meʼa fakatupu, pea ko te fehuʼi fea ʼo ʼuhiga mo te talanoa ʼaē ʼa Sesu ki te meʼa fakatupu ʼe tou vakaʼi anai?

⁹ ʼI te agamāhani, ʼe mole sio mata te tagata ki te tuputupu. ʼI tana tahi lea fakatātā, neʼe fakahā lelei e Sesu ia te puani ʼaia. Neʼe ina ʼui fēnei: “Ko te puleʼaga ʼo selō ʼe fakatatau ki he meʼa fakatupu neʼe toʼo e he fafine ʼo ina fufū ʼi he ʼu fua falena lalahi e tolu, ʼo kaku ki te tupu ʼo te falena kātoa.” (Mat. 13:33) Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te meʼa fakatupu ʼaia, pea koteā tona pikipikiga mo te tuputupu ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga?

¹⁰ ʼI te Tohi-Tapu, ʼe fakaʼuhiga tuʼumaʼu ia te meʼa fakatupu ki te agahala. Pea neʼe fakaʼuhiga fēia e te ʼapositolo ko Paulo ia te meʼa fakatupu ʼi tana palalau ʼaē ki te agahala ʼa te tagata ʼe  fakatupu kovi ki te kōkelekāsio ʼo Kolonito. (1 Ko. 5:6-8) ʼI te temi leva ʼaenī, ʼe fakaʼaogaʼi koa e Sesu ia te meʼa fakatupu moʼo fakatā ʼaki ia te tuputupu ʼo he meʼa ʼe kovi?

11. Koteā ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi kiai ia te meʼa fakatupu ʼi Iselaele?

¹¹ ʼI muʼa ʼo te tali ki te fehuʼi ʼaia, ʼe tou vakaʼi anai ia puani tāfito e tolu. ʼUluaki, logolā ko Sehova neʼe mole ina fakagafua ke fakaʼaogaʼi he meʼa fakatupu ʼi te temi ʼaē ʼe fai ai te Pāsikate, kae ʼi te tahi ʼu temi neʼe ina tali te ʼu sākilifisio neʼe fakaʼaogaʼi ai te meʼa fakatupu. Neʼe fakaʼaogaʼi ia te meʼa fakatupu ʼo ʼuhiga mo te ʼu mōlaga fakafetaʼi ʼo te logo tahi, pea ko ia ʼaē ʼe ina fai te mōlaga ʼe ina fai mo tona lotolelei moʼo fakahā ia tona loto fakafetaʼi ki te ʼu tapuakina lahi mai iā Sehova. Ko te taumafa ʼaia ʼe fakatupu fiafia anai kiā nātou ʼaē ʼe kau kiai.—Lev. 7:11-15.

12. Koteā te ako ʼe tou lava maʼu mai te faʼahiga fakaʼaogaʼi ʼaē ʼi te Tohi-Tapu ʼo te ʼu fakatā?

¹² Lua, logolā ko he fakatā ʼe feala ʼi ʼihi temi ʼi te Tohi-Tapu ke fakaʼaogaʼi ki he meʼa ʼe mole lelei, kae ʼi he tahi age ʼaluʼaga ko te fakatā pē ʼaia ʼe feala anai ke fakaʼaogaʼi ki he meʼa ʼe lelei. Ohagē lā iā 1 Petelo 5:8, ʼe fakatātā ai ia Satana ki he laione, ʼe fakamataku, pea mo kākā. Kae iā Fakahā 5:5, neʼe fakatatau ai Sesu ki he laione—“Te Laione ʼo te telepī ʼo Suta.” ʼI tona fakaʼuhiga lua, ʼe fakaʼaogaʼi te laione moʼo fakatā ia te faitotonu lototoʼa.

13. Koteā ʼaē ʼe hā mai ʼi te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo te meʼa fakatupu ʼo ʼuhiga mo te tuputupu fakalaumālie?

¹³ Tolu, ʼi te lea fakatātā ʼa Sesu, neʼe mole ina ʼui ko te meʼa fakatupu neʼe fakatupu kovi ki te falena kātoa, ʼo mole kei lelei ai hona fakaʼaogaʼi. Neʼe talanoa pē ia ki tona fakaʼaogaʼi māhani ʼaē moʼo fai ia te pane. Neʼe tonu ki te fafine ʼo te loto fale ke ina ʼai ia he meʼa fakatupu ki te falena, pea neʼe lelei ʼosi pē ia. Ko te meʼa fakatupu neʼe ū ia ʼi te falena kātoa. Koia, ko te gāue ʼaē kā fai anai e te meʼa fakatupu neʼe mole sio te fafine ia kiai. Ko he faʼahi ʼe ina fakamanatuʼi mai ia te tagata ʼaē ʼe ina tō te pulapula pea ʼe moe ia ʼi te pōʼuli. Neʼe ʼui e Sesu “ko te pulapula ʼe homo pea mo tuputupu ake, ʼo mole . . . ʼiloʼi pē lā [e te tagata], peʼe neʼe hoko feafeaʼi.” (Mko. 4:27) ʼE ko he fakatātā lelei foki moʼo fakamahino ia te tuputupu fakapulipuli ʼaē ʼe hoko ʼi te faʼahi fakalaumālie! ʼE mole feala ke tou sio mata ki te tuputupu ʼaē ʼe hoko ʼi te kamata, kae ʼe mahino ia ʼe tou sio ki tona ʼu fua.

14. Ko te faʼahi fea ʼo te gāue fai fakamafola ʼe fakatā ʼaki te gāue ʼaē ʼe fai e te meʼa fakatupu ki te falena kātoa?

¹⁴ ʼE mole feala ke tou sio mata ki te tuputupu ʼaia, kae ʼe hoko moʼoni ia ʼi te mālamanei kātoa. ʼE ko he tahi faʼahi maʼuhiga ʼaia ʼe fakahā lelei ʼi te lea fakatātā ʼo te meʼa fakatupu. ʼE fakatupu e te meʼa fakatupu ia te falena kātoa, ‘te ʼu fua falena lalahi ʼaia e tolu.’ (Luka 13:21) Ohagē ko te meʼa fakatupu, ʼaki te fakamafola ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga neʼe kaugamālie ai ia te ʼu tisipulo, pea ko te logo lelei ʼo te Puleʼaga kua “kaku [nei] ki te potu taupotu ʼo te kele.” (Gāue 1:8; Mat. 24:14) ʼI pilivilēsio taulekaleka leva ia te kau ki te fakamafola fakaofoofo ʼaia ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga!

Te Kupega

15, 16. (a) Kotou fakamatala fakanounou ia te lea fakatātā ʼo te kupega. (b) Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te kupega, pea ko te faʼahi fea ʼo te tuputupu ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼaē ʼe talanoa kiai ia te lea fakatātā ʼaia?

¹⁵ Ko te meʼa ʼaē ʼe maʼuhiga age ki te kaugamālie ʼo nātou ʼaē ʼe natou ʼui ko he ʼu tisipulo ʼa Sesu Kilisito, ʼe ko te fakahā e te ʼu tisipulo  ʼaia ko nātou ko te ʼu tisipulo moʼoni ʼa Sesu Kilisito. Neʼe talanoa ia Sesu ki te faʼahi ʼaia ʼo te tuputupu ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼi tana tahi lea fakatātā, ʼe talanoa ai ʼo ʼuhiga mo te kupega. Neʼe ina ʼui fēnei: “Ko te puleʼaga ʼo selō ʼe toe fakatatau ki he kupega toho neʼe ʼaʼau ʼi te tai pea ina tānaki te ʼu faʼahiga ika kehekehe.”—Mat. 13:47.

¹⁶ Ko te kupega ʼaē ʼe ina fakatā te fakamafola ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga, ʼe ina tānaki ia te ʼu faʼahiga ika kehekehe. Neʼe toe ʼui fēnei e Sesu: “ ʼI [te] kua fonu [ʼo te kupega], neʼe toho ki te mataʼone e te kau tautai, pea ʼi tanatou kua nonofo ki lalo, neʼe natou tānaki ki te ʼu kato te ʼu ika ʼaē ʼe lelei, kae natou laku te ʼu ika ʼaē ʼe mole feala ke fakaʼaoga. Pea ʼe toe fēia pē anai ʼi te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī: ʼE ʼomai anai te kau ʼāselo pea ʼe natou vaheʼi kehe anai te kau agakovi mai te lotolotoiga ʼo te kau agatonu, ʼo natou laku anai te kau agakovi ki te gutuʼumu kakaha. Pea ʼe ko te potu ʼaia kā ʼi ai anai ʼanatou tagi pea mo ʼanatou makiki nifo.”—Mat. 13:48-50.

17. ʼE hoko ʼi te temi fea ia te vaevae ʼaē ʼe talanoa kiai ia te lea fakatātā ʼo te kupega?

¹⁷ ʼE talanoa koa ia te vaevae ʼaia ki te fakamāu fakaʼosi ʼo te ʼu ovi pea mo te ʼu tao ʼaē neʼe ʼui e Sesu ʼe hoko anai ʼi te temi ʼaē kā haʼu ai ʼi tona kolōlia? (Mat. 25:31-33) Kailoa ia, heʼe hoko anai ia te fakamāu fakaʼosi ʼaia mokā haʼu anai ia Sesu lolotoga te mamahi lahi. Kae ko te vaevae ʼaē ʼe talanoa kiai ia te lea fakatātā ʼo te kupega, ʼe hoko ia lolotoga “te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī.” b Ko te temi ʼaenī ʼaē ʼe tou māʼuʼuli ai nei—te ʼu ʼaho ʼaē kā aʼu ki te mamahi lahi. Koia ʼe hoko feafeaʼi ia te vaevae ʼaia ʼi te temi nei?

18, 19. (a) ʼE hoko feafeaʼi ia te vaevae ʼi te temi nei? (b) Koteā ʼaē ʼe tonu ke fai e te hahaʼi ʼaē ʼe natou kumi moʼoni ia te ʼAtua? (Vakaʼi mo te kiʼi nota ʼi te lalo pāsina 32.)

¹⁸ Ohagē pē ko te ʼu ika ʼaē ʼe toʼo mai te ʼu tai, ʼe toe fēia pē ko te ʼu toko lauʼi miliona hahaʼi mai te mālamanei kua natou ʼomai ki te kautahi ʼa Sehova ʼo te temi nei. Ko ʼihi ʼe natou ʼomai ki te ʼAho Fakamanatu, ko ʼihi ki te ʼu fono ʼaē ʼe fai ʼi te vāhaʼa fuli, pea ko te tahi hahaʼi ʼe natou fiafia ʼi te ako ʼo te Tohi-Tapu mo tātou. Kae ko nātou fuli ʼaia ʼe natou liliu koa ko he ʼu Kilisitiano moʼoni? ʼE lagi “neʼe toho [mai nātou] ki te mataʼone,” kae ʼe ʼui mai e Sesu ʼe gata pē ki ‘te ʼu ika ʼaē ʼe lelei’ ʼe tānaki ki te ʼu kato, ʼaē ʼe  fakatātā e te ʼu kōkelekāsio. ʼE liʼaki ia te ʼu ika fakatātā ʼaē ʼe kovi, ʼe laku nātou ki te afi kakaha fakatātā, ko tona fakaʼuhiga ʼe ko te fakaʼauha ʼaē kā hoko ʼi te temi kā haʼu.

¹⁹ Ohagē pē ko te ʼu ika kovi, tokolahi ʼaē neʼe kua natou ako te Tohi-Tapu mo te hahaʼi ʼa Sehova kua tuku tanatou ako. Ko ʼihi ʼaē neʼe tutupu ake ko tanatou ʼu mātuʼa ʼe ko te ʼu Fakamoʼoni, ʼi tanatou lahilahi ake neʼe mole natou fia liliu ko ni ʼu tisipulo ʼa Sesu. Neʼe mole fia tauhi nātou kiā Sehova, peʼe kapau neʼe natou tauhi ki ai ʼi he temi kae ki muli age neʼe natou tuku tanatou tauhi ʼaia kiā te ia. c (Esk. 33:32, 33) Kae logolā te ʼu ʼaluʼaga ʼaia, ʼe tonu kiā nātou fuli ʼaē ʼe natou kumi moʼoni ia te ʼAtua ke taki mai nātou ki te ʼu kōkelekāsio ʼi muʼa ʼo te ʼaho fakamāu fakaʼosi pea mo natou nonofo maʼu ʼi te ʼu holaʼaga ʼaia.

20, 21. (a) Koteā te ako neʼe tou tāʼofi mai tatatou vakaʼi ia te ʼu lea fakatātā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te tuputupu ʼo te gāue fai fakamafola? (b) Koteā ʼaē kā kotou fakatuʼutuʼu anai ke kotou fai?

²⁰ Koteā te ako neʼe tou tāʼofi mai tatatou vakaʼi fakanounou ia te ʼu lea fakatātā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te tuputupu ʼo te gāue fai fakamafola? ʼUluaki, ohagē ko te tuputupu ʼo te tegaʼi sinapi, ʼe ʼi ai te tuputupu fakatalakitupua ʼi te hahaʼi ʼaē ʼe natou tali ia te logo lelei ʼo te Puleʼaga. ʼE mole he meʼa ʼe ina lava tāʼofi ia te mafola ʼo te gāue ʼa Sehova! (Isa. 54:17) Tahi ʼaē meʼa, ʼe maʼu ia te puipui fakalaumālie e nātou ʼaē neʼe ʼolo ʼo ‘nonofo ʼi te malumalu ʼo te fuʼu ʼakau.’ Lua, ʼe ko te ʼAtua ʼaē ʼe ina fakatuputupu ia te gāue. Ohagē pē ko te meʼa fakatupu ʼaē ʼe mole tou sio kiai kae ʼe ina fakatupu ia te falena kātoa, ʼe toe fēia pē mo te tuputupu ʼo te gāue fai fakamafola, ʼi te agamāhani ʼe mole tou ʼiloʼi te temi totonu ʼaē ʼe fua ai tatatou gāue peʼe mole tou mahino lelei kiai, kae ʼe tuputupu moʼoni ia! Tolu leva, ʼe mole ko te hahaʼi fuli anai ʼaē kā natou tali lelei ia te logo lelei ʼaē kā tuha anai mo te maʼuli. Ko ʼihi neʼe natou hagē ko te ʼu ika kovi ʼaē ʼi te lea fakatātā ʼa Sesu.

²¹ Kae ʼe ko he meʼa fakalotomālohi ia hatatou sio ki te hahaʼi tokolahi ʼaē ʼe tuha mo nātou ia te maʼuli heʼegata neʼe taki mai nātou e Sehova ki te maʼuli heʼegata! (Soa. 6:44) Neʼe ko he toe tuputupu lahi neʼe hoko ʼi te ʼu fenua kehekehe. Pea ko te fakakolōlia kātoa ki te tuputupu ʼaia ʼe tāu mo feʼauga ke fai kiā Sehova ʼAtua. ʼI tatatou kua sio mata ki te ʼu fua ʼo te tuputupu ʼaia, ʼe tonu kiā tātou fuli ke tou fakalogo ki te tokoni ʼaenī neʼe fai kua hili nei kiai ni ʼu sēkulō: “ ʼI te ʼuhu tūtū tau pulapula . . . , heʼe mole ke ʼiloʼi pe kofea te potu ʼaē kā fua ai anai, peʼe ko henī, peʼe ko hē, peʼe nā tauʼaki lelei anai.”—Tnk. 11:6.

[ʼU nota]

ʼE Kotou Tali Feafeaʼi Anai?

• Koteā te ako ʼe tou tāʼofi mai te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo te tegaʼi sinapi ʼo ʼuhiga mo te tuputupu ʼo te fakamafola ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga pea mo te puipui fakalaumālie?

• Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te meʼa fakatupu ʼi te lea fakatātā ʼa Sesu, pea koteā te meʼa ʼe hoko moʼoni ʼo ʼuhiga mo te tuputupu ʼo te fakamafola ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼaē neʼe fakamaʼuhigaʼi e Sesu?

• Ko te faʼahi fea ʼo te tuputupu ʼo te fakamafola ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼe fakahā mai ʼi te lea fakatātā ʼo te kupega?

• ʼE feafeaʼi hatatou ʼiloʼi papau ʼe tou kau iā nātou ʼaē neʼe ‘tānaki ki te ʼu kōkelekāsio’?

[ʼU fehuʼi ʼo te ako]

[Paki ʼo te pasina 29]

Koteā te ako ʼe tou tāʼofi mai te lea fakatātā ʼo te tegaʼi sinapi ʼo ʼuhiga mo te tuputupu ʼo te fakamafola ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga?

[Paki ʼo te pasina 30]

Koteā te ako ʼe tou tāʼofi mai te lea fakatātā ʼo te meʼa fakatupu?

[Paki ʼo te pasina 31]

Koteā ʼaē ʼe fakatātā ʼi te vaevae ʼo te ʼu ika lelei mai te ʼu ika kovi?