Ko Te “ ʼu Mata Gigila” ʼo Sehova ʼe Nā Sivisivi Ia Meʼa Fuli

‘Ko te ʼu mata gigila ʼo Sehova ʼe ina sivisivi te ʼu foha ʼo te tagata.’—PES. 11:4.

 1. Ko te faʼahiga hahaʼi feafeaʼi ʼaē ʼe tou fia fakaovi ki ai?

 KOTEĀ ʼaē ʼe kotou logoʼi mokā kotou sio ʼe tokaga moʼoni niʼihi kiā koutou? ʼE natou fakahā fakalelei atu tanatou manatu mokā ʼe kotou fia ʼiloʼi tanatou manatu ʼo ʼuhiga mo he meʼa. Kā ʼaoga kiā koutou he tokoni, pea ʼe natou lotolelei ke natou tokoni atu. Kā ʼaoga kiā koutou he tokoni, pea ʼe natou foaki fakaʼofa atu ia te tokoni ʼaia. (Pes. 141:5; Kal. 6:1) ʼE mole ko ni hahaʼi fēia koa lā ʼaē ʼe kotou fia fakaovi gafua ki ai? ʼE fēia ia Sehova pea mo tona ʼAlo. ʼI tona fakahagatonu, ko tanā tokaga ʼaē kiā koutou ʼe laka maumau age ia ʼi ʼaē ʼa te tagata, pea ʼe mole nā fai ia te faʼahi ʼaia ʼuhi ʼaē ke kotou liufaki age; ʼe nā fia tokoni moʼoni kiā koutou ke kotou “puke maʼu ia te maʼuli moʼoni.”—1 Tim. 6:19; Fakh. 3:19.

 2. ʼE feafeaʼi ia te tokaga ʼaē ʼa Sehova ki tana ʼu kaugana?

² Neʼe fakahā e te tagata fai pesalemo ko Tavite ia te loloto ʼo te tokaga ʼaē ʼa Sehova kiā tātou, ʼi tana ʼui ʼaenī: “ ʼE fakasiosio ia [te] ʼu mata [ʼo Sehova], ko tona ʼu mata gigila ʼe nā sivisivi te ʼu foha ʼo te tagata.” (Pes. 11:4) ʼEī, ko te ʼAtua ʼe mole haga sio mai pē kiā tātou, kae ʼe ina toe sivisivi tātou. Neʼe toe ʼui fēnei e Tavite: “Neʼe ke sivisivi toku loto, neʼe ke vakavakaʼi ʼi te pōʼuli . . . ʼe ke sio anai neʼe mole au fonofono ki he meʼa ʼe kovi.” (Pes. 17:3) ʼE mahino ia, neʼe ʼiloʼi e Tavite ia te loloto ʼo te tokaga ʼaē ʼa Sehova kiā te ia. Neʼe ina ʼiloʼi ʼe ina fakamamahiʼi anai ia Sehova pea ʼe tāu anai mo ia Tona hauhau mo kapau ʼe ina taupau ia he ʼu manatu heʼemaʼa peʼe ina fakatuputupu hona loto ʼe kovi. ʼE maʼuli moʼoni koa kiā koutou ia Sehova ohagē ko tona maʼuli moʼoni ʼaē kiā Tavite?

ʼE Sio Ia Sehova Ki Te Loto

 3. ʼE fakahā feafeaʼi e Sehova ia tana aga fakapotopoto ʼo ʼuhiga mo totatou ʼuhiga heʼe haohaoa?

³ Ko te faʼahi ʼaē ʼe tokagaʼi tāfito e Sehova ʼe ko te loto ʼo te hahaʼi—totatou ʼulugaaga moʼoni. (Pes. 19:14; 26:2) ʼAki te ʼofa, ʼe mole tuʼu pē tana sio ʼi te ʼu kihiʼi hala. Ohagē lā ko Sala ia te ʼohoana ʼo Apalahamo, ʼi te temi ʼaē neʼe mole ina fakahā fakahagatonu ai ia te moʼoni ki te ʼāselo ʼaē neʼe ina kofuʼi ia te sinoʼi tagata, neʼe fakatokagaʼi e te ʼāselo ia te mataku pea mo te ufiufi ʼaē ʼa Sala, koia neʼe mole fefeka ai ia tana fakatonutonuʼi ʼaē ia Sala. (Sen. 18:12-15) ʼI te temi ʼaē neʼe ʼui ai e te pāteliaka ko Sopo “ ʼe faitotonu age tona nefesi ʼi te ʼAtua,” neʼe mole toʼo e Sehova tana tapuakina mai iā te ia, he neʼe ina ʼiloʼi ko Sopo neʼe mamahi ʼaupitō ʼi te ʼu nima ʼo Satana. (Sopo 32:2; 42:12) ʼO toe fēia pē, neʼe mole ʼita ia Sehova ki te ʼu palalau fakahagatonu ʼaē neʼe fai e te finematuʼa vītua ʼo Salefate ki te polofetā ko Elia. Neʼe mahino ki te ʼAtua neʼe lotomamahi ʼaupitō ia te finematuʼa ʼaia ʼi te mate ʼo tana tama.—1 Hau 17:8-24.

4, 5. Neʼe fakahā feafeaʼi e Sehova ia tana loto mahino ʼi tana felōgoi ʼaē mo Apimeleke?

⁴ Mai tona ʼaluʼaga ʼaē ʼe sivisivi e Sehova ia te loto, koia ʼe ina toe tokagaʼi ai mo te loto ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe mole tauhi age kiā te ia. Tou vakaʼi age muʼa tana ʼu felōgoi ʼaē mo Apimeleke, ia te hau ʼo te kolo Filisitini ko Kela. Ko Apimeleke neʼe mole ina ʼiloʼi neʼe ko te taumātuʼa ia Apalahamo pea mo Sala, koia neʼe ina toʼo ai ia Sala ke liliu ko tona ʼohoana. Kae ʼi muʼa ʼo te fakahoko e Apimeleke ia te faʼahi ʼaia, neʼe ʼui age e Sehova kiā te ia ʼi tana moemisi: “ ʼE au ʼiloʼi neʼe ke fai ia te meʼa ʼaia ʼaki he loto ʼe maʼa, koia neʼe au tāʼofi ai koe ke ʼaua naʼa ke agahala mai kiā te au. Koia foki ʼaē neʼe mole au fakagafua ai ke ke fāfā ki te fafine. Kae ʼi te ʼaho nei, fakaliliu ia te fafine ki tona ʼohoana, heʼe ko he polofetā, pea ʼe kolekole anai ia maʼa koe. Ke ke maʼuli.”—Sen. 20:1-7.

 ⁵ ʼE mahino ia, neʼe feala pē ke ʼita ia Sehova kiā Apimeleke, te tagata neʼe tauhi ki te ʼu ʼatua hala. Kae ʼi te temi ʼaia neʼe sio ia te ʼAtua neʼe totonu te aga ʼa te tagata ʼaia. Neʼe mahino ia Sehova ki te meʼa ʼaē neʼe hoko, ʼo ina fakahā age ki te hau ia te meʼa ʼaē ke ina fai ke fakamolemole ai tana aga pea “ke maʼuli.” ʼE mole ko te taʼi faʼahiga ʼAtua lā ʼaē ʼe kotou fia tauhi ki ai?

 6. Ko te ʼu ʼaluʼaga fea ʼaē neʼe faʼifaʼitakiʼi ai e Sesu ia tana Tamai?

⁶ Neʼe faʼifaʼitaki lelei e Sesu ia tana Tamai, ʼo ina sioʼi pē ia te ʼu kalitātē ʼo tona ʼu tisipulo pea mo ina fakamolemole ia tanatou ʼu hala. (Mko. 10:35-45; 14:66-72; Luka 22:31, 32; Soa. 15:15) Neʼe ʼalutahi ia te aga ʼa Sesu mo tana ʼu palalau ʼaē iā Soane 3:17: “Neʼe mole fekauʼi mai e te ʼAtua tona ʼAlo ki te mālamanei, ke ina fakamāuʼi te mālamanei, kae ke haofaki te mālamanei ʼaki ia ia.” ʼIo, ʼe loloto pea mo tuʼumaʼu pē ia te ʼofa ʼaē ʼo Sehova pea mo Sesu kiā tātou. Pea ʼe hā tonā ʼofa ʼaia kiā tātou ʼi tanā loto ʼaē ke tou maʼu ia te maʼuli. (Sopo 14:15) Ko te taʼi ʼofa lā ʼaia ʼaē ʼe tupu ai te sivisivi ʼo tātou e Sehova, mo tana faʼahiga sio ʼaē kiā tātou, pea mo tana aga ʼaē ʼe ina fai kiā tātou ʼo mulimuli ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe ina fakatokagaʼi.—Lau ia 1 Soane 4:8, 19.

ʼE Ina Sivisivi Tātou ʼAki Te ʼOfa

 7. Koteā ia te tupuʼaga ʼaē ʼe sivisivi ai tātou e Sehova?

⁷ ʼE mole tonu ke tou manatu ko Sehova ʼe ko he polisi ʼe ina lamalama tātou mai te lagi, ohagē leva ʼe ina sioʼi ifo tātou ke ina puke tātou mokā tou agahala! Ko Satana ʼaē ʼe ina maʼu ia te taʼi faʼahiga sio ʼaia. (Fakh. 12:10) ʼE ina tukugākoviʼi pē lā ʼihi ʼi he ʼu ʼaluʼaga neʼe mole natou lakahala ai! (Sopo 1:9-11; 2:4, 5) ʼO ʼuhiga mo te ʼAtua, neʼe ʼui fēnei e te tagata fai pesalemo: “Kanapau lā neʼe ke lamalama te ʼu hala, Ê Sah, Ê Sehova, ko ai koa ʼaē ʼe feala anai ke tuʼu?” (Pes. 130:3) Ko te tali pē ki te fehuʼi ʼaia, ʼe mole he tahi ʼe lava tuʼu anai! (Tnk. 7:20) Kae ʼe sio mai Sehova kiā tātou ʼaki he loto manavaʼofa, ia te taʼi sio ʼaē ʼe maʼu e he tamai ʼofa heʼe ina fia puipui tana fānau ʼofaina mai he tuʼutāmaki. ʼI ʼihi temi, ʼe ina fakatokagaʼi mai totatou ʼu vaivaiʼaga pea mo totatou ʼuhiga heʼe haohaoa, ke ʼaua naʼa tou fakamamahiʼi pē ia tātou totonu.—Pes. 103:10-14; Mat. 26:41.

 8. ʼE akoʼi pea mo fakatonutonuʼi feafeaʼi e Sehova ia tana ʼu kaugana?

⁸ Ko te ʼofa ʼo te ʼAtua ʼe hā ʼi te ako pea mo te fakatonutonu ʼaē ʼe ina foaki mai ʼi te Tohi-Tapu pea mo te meʼa kai fakalaumālie ʼaē ʼe foaki mai e “te tagata kaugana agatonu mo poto.” (Mat. 24:45; Hep. 12:5, 6) ʼE toe tokoni mai Sehova ʼaki te kōkelekāsio pea mo te “ ʼu meʼa ʼofa ko he ʼu tagata.” (Efe. 4:8) Tahi ʼaē, ʼe sio mai Sehova peʼe tou tali feafeaʼi ia tana ako fakatamai ʼaē ʼe ina foaki mai kiā tātou, pea mo faiga aipē ke toe lahi age tana tokoni mai ʼaē kiā tātou. ʼE ʼui fēnei ʼi te Pesalemo 32:8: “E au fakaliliu anai koe ke ke fakasiosio poto pea mo au akoʼi anai koe ʼi te ala ʼaē ʼe tonu ke ke haʼele ai. ʼE au foaki atu anai he ʼu tokoni, ʼo au leʼoleʼo koe.” Koia ʼaē, ʼe maʼuhiga ai ke tou fakalogo tuʼumaʼu kiā Sehova! ʼE tonu ke tou agavaivai tuʼumaʼu ʼi ʼona muʼa, pea ke tou fakamoʼoni ʼe ko ia totatou Faiako ʼofa pea mo Tamai ʼofa.—Lau ia Mateo 18:4.

 9. Ko te ʼu aga fea ʼaē ʼe tonu ke tou tekeʼi, pea koteā tona tupuʼaga?

⁹ Tahi ʼaē, ʼofa pē ke mole tou liliu ʼo loto fefeka heʼe tou fiatuʼu, peʼe mole kei tou tui, peʼe ʼuhi ko “te kākā ʼo te mālohi ʼo te agahala.” (Hep. 3:13; Sake 4:6) ʼI te agamāhani, ʼe kamata maʼu e he tahi ia te ʼu agaaga ʼaia mokā ina fafaga tona ʼatamai ʼaki ni ʼu manatu pea mo ni ʼu holi heʼeʼaoga. ʼE  faifai pē anai pea ina fakafisi ia te ʼu tokoni ʼo te Tohi-Tapu. Tahi ʼaē meʼa ʼe kovi age ʼosi, ʼe feala pē ʼi te kua kovi ʼosi ʼo tana ʼu aga ke ina fakaliliu pē ia ia totonu ko he fili ʼo te ʼAtua, ʼaē ko he ʼaluʼaga ia ʼe fakamataku moʼoni ia! (Taag. 1:22-31) Tou vakaʼi age muʼa ia te faʼifaʼitaki ʼo Kaino, ia te ʼuluaki ʼo te fānau ʼa Atama mo Eva.

ʼE Sio Ia Sehova Kiā Meʼa Fuli Pea Mo Mulimuli Kiai Mokā Ina Fai He Meʼa

10. He koʼē neʼe fehiʼa ia Sehova ki te mōlaga ʼa Kaino, pea koteā ʼaē neʼe fai e Kaino?

¹⁰ ʼI te temi ʼaē neʼe fai ai e Kaino pea mo Apele tanā ʼu mōlaga kiā Sehova, neʼe mole gata pē ia te sio ʼaē ʼa te ʼAtua ki tanā ʼu mōlaga kae neʼe ina toe fakatokagaʼi mo te tupuʼaga ʼaē ʼo tanā fai ia te ʼu mōlaga ʼaia. ʼI te ʼiloʼi ʼaē e te ʼAtua ia te ʼu meʼa ʼaē ʼi tonā ʼu loto, neʼe ina leleiʼia age ia te mōlaga ʼa Apele, he neʼe fai ʼaki te tui, kae neʼe fehiʼa ia ki te mōlaga ʼa Kaino he neʼe mole ina fai ʼaki te tui. (Sen. 4:4, 5; Hep. 11:4) ʼO mole ʼui kiā Kaino ke ina tāʼofi ia te ako mai te meʼa ʼaia pea ke ina fetogi ai tana aga, kae neʼe ʼita lahi ia ki tona tehina.—Sen. 4:6.

11. Neʼe hā feafeaʼi iā Kaino neʼe kākā tona loto, pea koteā ia te ako kiā tātou?

¹¹ Neʼe sio Sehova ki te loto kovi ʼaia neʼe tuputupu iā Kaino pea neʼe palalau ai ki ai, ʼo ina fakahā age mo kapau ʼe ina fai ia te meʼa ʼaē ʼe lelei, ʼe fiafia ai anai. Kae neʼe mole tali e Kaino ia te tokoni ʼaē neʼe fai age e tona Tupuʼaga pea neʼe ina fakapō ai tona tehina. Neʼe toe hā lelei age ia te kovi ʼo te loto ʼo Kaino, ʼi tana mole tali fakaʼapaʼapa age ki te fehuʼi ʼaenī neʼe fai e te ʼAtua: “Kofea ia Apele tou tehina?” Neʼe tali age maʼa Kaino: “ ʼE mole au ʼiloʼi. ʼE ko au koa ko he tagata leʼo ʼo toku tehina?” (Sen. 4:7-9) ʼE feala pē ki te loto ke kākā, ʼo mole tou fia fakalogo ki te tokoni ʼa te ʼAtua! (Sel. 17:9) Koia, tou tāʼofi ia te ako mai te ʼu hisitolia ʼaia pea mo tou foimo liʼaki ia te ʼu manatu pea mo te ʼu holi ʼaē ʼe mole lelei. (Lau ia Sake 1:14, 15.) Kapau ʼe fai mai he tokoni Fakatohi-tapu, ʼofa pē ke tou leleiʼia, ʼo tou manatuʼi ko he fakamoʼoni ʼaia ʼo te ʼofa ʼo Sehova kiā tātou.

ʼE Mole He Agahala ʼe Feala Ke Fufū

12. Koteā ʼaē ʼe fai e Sehova ki te kau agakovi?

¹² Ko ʼihi ʼe natou manatu anai mo kapau ʼe mole sio he tahi ki tanatou agakovi, pea ʼe mole fakatūʼā anai nātou. (Pes. 19:12) ʼI tona fakahagatonu, ʼe mole he agahala ʼe tou fai ʼe feala ke fufū. “Ko meʼa fuli pē ʼe telefua pea mo ʼātea kiā mata ʼo ia ʼaē ʼe tonu ke ina fakamāuʼi tātou.” (Hep. 4:13) Ko Sehova ʼe ko he Tuʼi Fakamāu ʼe ina sivisivi te ʼu meʼa loloto ʼaē ʼi totatou loto, pea ko tana aga ʼaē ki te kau agakovi ʼe fakahā ai tana faitotonu haohaoa. ʼE ko ia te “ ʼAtua manavaʼofa, pea mo agaʼofa, tuai ʼi te ʼita pea mo mohu ʼi te lotoʼofa pea mo te moʼoni.” Kae kiā nātou ʼaē ʼe mole fakahemala, ʼe mole ina “fakahao anai mai te tūʼā” mokā ʼe “maʼuliʼi te agahala ʼaē ʼe . . . loto kiai” e te hahaʼi peʼe natou fakahā he aga ʼe kākā. (Eke. 34:6, 7; Hep. 10:26) Neʼe hā ia te faʼahi ʼaia ʼi te aga ʼaē ʼa Sehova kiā Akani, mo Ananiasi pea mo Safila.

13. Neʼe feafeaʼi ki he manatu ʼe kovi hana taki ia Akani ke ina fai ia te aga ʼe kovi?

¹³ Neʼe maumauʼi fakahagatonu e Akani ia te fakatotonu ʼa te ʼAtua, ʼo ina faʼao ia te koloa mai te kolo ʼo Seliko, ʼo ina fufū ʼi tona falelā, ʼaki te tokoni ʼo tona fāmili. ʼI te temi ʼaē neʼe hā ai tana agahala, neʼe ʼiloʼi e Akani ia te kovi ʼo te meʼa ʼaē neʼe ina fai, he neʼe ina ʼui fēnei: “Neʼe au agahala kiā Sehova.” (Sos. 7:20) Ohagē ko Kaino, neʼe fakatuputupu e Akani ia te loto ʼe kovi. ʼO ʼuhiga mo Akani, neʼe hoko te meʼa ʼaia he neʼe loto mānumānu, ʼo ina kākāʼi aipē ia ia totonu. Ko te koloa ʼaē mai Seliko neʼe ʼa Sehova, koia ʼaē neʼe ko te koloa ʼo te ʼAtua ʼaē neʼe kaihaʼa e Akani, pea ko he aga neʼe fua kovi ʼaupitō kiā ia pea mo tona fāmili.—Sos. 7:25.

14, 15. He koʼē neʼe matatonu ia te tauteaʼi e te ʼAtua ia Ananiasi mo Safila, pea koteā ia te ako kiā tātou?

¹⁴ Ko Ananiasi pea mo tona ʼohoana ko Safila  neʼe nā kau ʼi te ʼuluaki kōkelekāsio ʼaē ʼi Selusalemi. ʼI te ʼosi ʼo te Penikositē ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi, neʼe tānaki ia te falā moʼo tokoni ki te maʼuli fakasino ʼo te kau Kilisitiano foʼou ʼo te ʼu fenua mamaʼo ʼaē neʼe kei nonofo ʼi Selusalemi. Neʼe maʼu te falā ʼaia ʼaki te ʼu meʼa ʼofa. Neʼe fakatau e Ananiasi ia te kele, pea neʼe ina foaki ia te tahi koga ʼo te falā ʼe ko he meʼa ʼofa. Kae ʼaki pē te lagolago ʼa Safila he neʼe ina ʼiloʼi lelei pē ia te tau ʼo te falā, neʼe ʼui e Ananiasi neʼe ina foaki kātoa ia te falā. ʼE mahino ia, neʼe loto e te taumātuʼa ʼaia ke nā maʼu ia he fakavikiviki ʼi te loto kōkelekāsio. Kae ko tanā aga neʼe kākā. Koia neʼe fai e Sehova he milakulo, ʼo ina fakahā ai ia te kākā ki te ʼapositolo ko Petelo, ʼaē neʼe ina kumi kiā Ananiasi pe koʼē neʼe loi. ʼOsi pē ʼaia, pea tō Ananiasi pea mate ai. Ki muli age, neʼe toe mate mo Safila.—Gāue 5:1-11.

¹⁵ Neʼe mole tō ia Ananiasi mo Safila ki te hele ʼi he temi neʼe nā vaivai ai. Neʼe kua nā fakakaukauʼi fakatomuʼa ia tanā aga ʼaia pea neʼe nā loi ke nā kākāʼi ia te kau ʼapositolo. Ko te meʼa ʼaē neʼe toe kovi age ʼosi, he neʼe nā ‘faigaʼi ke nā kākāʼi ia te laumālie māʼoniʼoni pea mo te ʼAtua.’ ʼAki te tautea ʼaē neʼe fai e Sehova, ʼe ina fakahā fakalelei ai tana puipui aipē ia te kōkelekāsio mai te hahaʼi mālualoi. ʼE mahino ia, “ ʼe ko he meʼa fakamataku ia te tō kiā nima ʼo te ʼAtua maʼuli”!—Hep. 10:31.

Tou Agatonu ʼi Te Temi Fuli Pē

16. (a) ʼE feafeaʼi ia te faigaʼi ʼaē e Satana ke ina kākāʼi ia te hahaʼi ʼa te ʼAtua? (b) Koteā ia te ʼu puleʼaki ʼe fai e te Tēvolo moʼo kākāʼi ia te hahaʼi ʼi tokotou fenua?

¹⁶ ʼE faigaʼi mālohi e Satana ke ina kākāʼi ia tātou, pea ke mole tou toe maʼu ia te ʼofa ʼo Sehova. (Fakh. 12:12, 17) Ko te ʼu fakatuʼutuʼu kovi ʼa te Tēvolo ʼe hā lelei ʼi te mālamanei, ʼaē ʼe manatu pē ki te ʼu aga heʼeʼaoga ʼi te ʼu felāveʼi fakasino pea mo te agamālohi. Kua faigafua pē ʼi te temi nei hatatou sisio ki te ʼu aga heʼeʼaoga ʼi te ʼu olotinatea peʼe ʼi te televisio. Tou tōkakaga naʼa tou tō ki te ʼu fakahala ʼa Satana. Kae ke hagē totatou loto ko te tagata fai pesalemo ko Tavite, ʼaē neʼe ina tohi fēnei: “ ʼE au fia aga fakaʼeteʼete, mo agatonu. . . . ʼE au haʼele anai ʼi te agatonu ʼo toku loto, ʼi toku loto fale.”—Pes. 101:2.

17. (a) He koʼē ʼe fakahā e Sehova ʼi tona temi totonu ia te ʼu agahala ʼaē neʼe fai fakafufū? (b) Koteā ʼaē ʼe tonu ke tou fakatotonu ke tou fai?

¹⁷ Iā ʼaho nei, ʼe mole kei fakahā fakamilakulo e Sehova ia te ʼu agahala pea mo te ʼu aga fakakākā ohagē ko tana fai ʼi ʼihi temi ʼi te temi muʼa. Koia, ʼe sio ia kiā meʼa fuli pea ʼi tona temi totonu ʼe ina fai anai ke hā mai ia te ʼu meʼa ʼaē neʼe fai fakafufū. Neʼe ʼui fēnei e Paulo: “Ko te ʼu agahala ʼa ʼihi tagata ʼe ʼasi ki te kaugamālie, ʼo iku fakahagatonu ki te fakamāu; kae ko ʼihi tagata, ʼe toe hā pē anai mo tanatou ʼu agahala ki muli age.” (1 Tim. 5:24) Ko te ʼofa ʼo Sehova ʼaē ʼe tupu tāfito ai ia tana fakahā ia te ʼu aga ʼaē ʼe kovi. ʼE ʼofa ia ki te kōkelekāsio pea ʼe ina fia puipui tona maʼa. Tahi ʼaē meʼa, ʼe ina fakahā ia tona manavaʼofa kiā nātou ʼaē neʼe agahala, kae kua natou fakahemala moʼoni. (Taag. 28:13) Koia, tou faiga tuʼumaʼu ke tou taupau ia he loto ʼe kātoa ki te ʼAtua pea mo tou tekeʼi ia te ʼu fakahala fuli.

 Tou Taupau Ia He Loto ʼe Kātoa

18. Koteā ʼaē neʼe loto kiai e te Hau ko Tavite ke fai e tona foha ʼo ʼuhiga mo te ʼAtua?

¹⁸ Ki tona foha ko Salomone, neʼe ʼui fēnei e te Hau ko Tavite: “Ke ke ʼiloʼi te ʼAtua ʼo tau tamai pea mo ke tauhi kiā te ia ʼaki he loto ʼe kātoa pea mo he nefesi fiafia, heʼe ko Sehova ʼe ina sivi te ʼu loto fuli pea ʼe ina ʼiloʼi te ʼu faleleʼaga fuli pē ʼo te ʼu fakakaukau.” (1 Fkma. 28:9) Neʼe loto e Tavite ke lahi age te ʼu gāue ʼo tona foha ki te ʼAtua kae ke mole gata ʼaki pē ia tana tui. Neʼe loto ia ke loto fakafetaʼi ia Salomone ki te tokaga lahi ʼaē ʼa Sehova ki Tana ʼu kaugana. ʼE kotou loto fakafetaʼi koa lā ki te tokaga ʼaia ʼa Sehova?

19, 20. Iā Pesalemo 19:7-11, koteā ʼaē neʼe tokoni kiā Tavite ke fakaovi ki te ʼAtua, pea ʼe feafeaʼi hatatou faʼifaʼitakiʼi ia Tavite?

¹⁹ ʼE ʼiloʼi e Sehova ko te hahaʼi agatonu ʼe ʼomai anai kiā te ia pea ko tanatou mahino ki tona ʼu kalitātē ʼe tupu ai hanatou fia fakaovi age kiā te ia. Koia, ʼe loto ai e Sehova ke tou ʼiloʼi ia ia pea ke tou mahino lelei ki tona ʼulugaaga taulekaleka. ʼO feafeaʼi? ʼAki te ako ʼo tana Folafola pea mo maʼu ia tana ʼu tapuakina ʼi totatou maʼuli.—Taag. 10:22; Soa. 14:9.

²⁰ ʼE kotou leleiʼia koa ia te lau ʼo te Folafola ʼa te ʼAtua ʼi te ʼaho fuli, pea mo faikole ke kotou maʼuliʼi? ʼE kotou mahino koa ki te maʼuhiga ʼo takotou maʼuliʼi ia te ʼu pelesepeto Fakatohi-tapu? (Lau ia Pesalemo 19:7-11.) Kapau koia, pea ʼe tuputupu aipē anai ia takotou tui ʼaē kiā Sehova pea mo tokotou ʼofa ʼaē kiā te ia. Pea ko ia ʼe fakaovi atu anai kiā koutou, ʼo kaugā haʼele mo koutou. (Isa. 42:6; Sake 4:8) ʼEī, ʼe fakahā atu anai e Sehova tona ʼofa kiā koutou ʼaki tana tapuakiʼi ʼo koutou, pea mo puipui koutou ʼi te faʼahi fakalaumālie ʼi takotou haʼele ʼi te ala ʼaē ʼe ina taki koutou ki te maʼuli.—Pes. 91:1, 2; Mat. 7:13, 14.

ʼE Kotou Tali Feafeaʼi Anai?

• He koʼē ʼe sivisivi tātou e Sehova?

• Koteā ʼaē neʼe tupu ai ia te liliu ʼa ʼihi ko te ʼu fili ʼo te ʼAtua?

• ʼE feafeaʼi hatatou fakahā ʼe maʼuli moʼoni ia Sehova kiā tātou?

• ʼE feafeaʼi hatatou taupau ia he loto ʼe kātoa ʼo ʼuhiga mo te ʼAtua?

[ʼU fehuʼi ʼo te ako]

[Paki ʼo te pasina 9]

ʼE sio feafeaʼi Sehova kiā tātou ohagē ko he tamai ʼofa?

[Paki ʼo te pasina 10]

Koteā te ako ʼe tou tāʼofi mai te aga ʼaē ʼa Ananiasi?

[Paki ʼo te pasina 11]

Koteā ʼaē kā tokoni mai anai ke hoko atu ia tatatou tauhi ʼaē kiā Sehova mo he loto ʼe kātoa?