Koteā Ia Te Laumālie Māʼoniʼoni?

ʼI TE tahi ʼaho, neʼe fehuʼi fēnei e Sesu ki tana ʼu tisipulo: “Ko ai te tamai ʼaē iā koutou, kapau ʼe kole age kiā te ia e tona foha he ika, pea ina ʼavage anai kiā te ia he gata kae mole ko he ika? Peʼe kapau, ʼe ina kole age kiā te ia he foʼi [fuaʼi] moa, pea ina ʼavage anai kiā te ia he sekolopio?” (Luka 11:11, 12) Ko te ʼu tamaliki ʼo Kalilea neʼe natou fia kakai ki he ʼu foʼi fuaʼi moa pea mo he ika; neʼe natou ʼiloʼi ia te meʼa kai ʼaē neʼe natou loto kiai.

Neʼe ʼui e Sesu ʼe tonu ke tou haga kole tuʼumaʼu ia te laumālie māʼoniʼoni, ohagē ko he tamasiʼi ʼe ina kole hana meʼa kai heʼe fia kai. (Luka 11:9, 13) Ko tatatou mahino ki te ʼuhiga ʼo te laumālie māʼoniʼoni, ʼe feala ai anai ke tou mahino ki te maʼuhiga ʼaē ke tou maʼu ia te laumālie ʼaia. Koia tou ʼuluaki vakaʼi muʼa pe koteā ʼaē ʼe akoʼi mai ʼi te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te laumālie māʼoniʼoni.

“Te Mālohi ʼo Te Māʼoluga ʼAupitō”

ʼE fakahā lelei ʼi te Tohi-Tapu ko te laumālie māʼoniʼoni ʼe ko te mālohi ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi e te ʼAtua moʼo fakahoko ia tona finegalo. ʼI te temi ʼaē neʼe tala ai e te ʼāselo ko Kapeliele kiā Malia ʼe ina fuafatuʼi anai he tama logolā tana kei tāupoʼou, neʼe ʼui fēnei age e te ʼāselo: “ ʼE hifo anai te laumālie māʼoniʼoni kiā te koe, pea ko te mālohi ʼo te Māʼoluga ʼAupitō ʼe ina ʼūgaki anai koe ʼaki tona malumalu. Koia ʼaē, ko te tamasiʼi ʼaē kā tupu ʼe ʼui anai ʼe māʼoniʼoni, ʼAlo ʼo te ʼAtua.” (Luka 1:35) ʼO mulimuli ki te ʼu palalau ʼa Kapeliele, ʼe ʼi ai te pikipikiga ʼo te laumālie māʼoniʼoni pea mo “te mālohi ʼo te Māʼoluga ʼAupitō.”

ʼE tou toe maʼu ia te manatu fēia ʼi te tahi age ʼu vaega ʼo te Tohi-Tapu. Neʼe ʼui fēnei e te polofetā ko Mikea: “Ko au kua au fonu ʼi te mālohi, ʼaki te laumālie ʼo Sehova.” (Mikea 3:8) Neʼe fakapapau fēnei e Sesu ki tana ʼu tisipulo: “ ʼE kotou maʼu anai te mālohi mokā hifo atu anai te laumālie māʼoniʼoni kiā koutou.” (Gāue 1:8) Pea neʼe talanoa ia te ʼapositolo ko Paulo ki “te mālohi ʼo te laumālie māʼoniʼoni.”—Loma 15:13, 19.

Koteā ʼaē ʼe feala ke tou mahino kiai ʼi te ʼu vaega ki muʼa atu? ʼE ʼi ai te pikipikiga ʼo te laumālie māʼoniʼoni pea mo te mālohi ʼo te ʼAtua. ʼE fakaʼaogaʼi e Sehova ia te laumālie māʼoniʼoni moʼo fakahā ia tona mālohi. ʼI tona fakanounou, ko te laumālie māʼoniʼoni ʼe ko te mālohi gāue ʼo te ʼAtua. Pea ʼe ko he toe mālohi lahi! ʼE mole tou lava mahino ki te toe mālohi ʼaē neʼe ʼaoga moʼo fakatupu ia te ʼatulaulau kātoa. ʼAki ia te polofetā ko Isaia, neʼe kole mai e Sehova ke tou fakakaukauʼi ia te faʼahi ʼaenī: “Hiki ake ʼokotou mata ki ʼoluga pea ke kotou  sio. Ko ai koa ʼaē neʼe ina fakatupu te ʼu meʼa ʼaia? Ko Ia ʼaē neʼe ina fakaʼasi mai ki tuʼa ʼonatou kautau ʼo fai pē ki tona tokolahi, pea ina pāui fuli nātou ʼi ʼonatou higoa. ʼI te lahi ʼo te mālohi, heʼe toe mālohi foki ia ʼi tona māfimāfi, ʼe mole puli he tahi ia nātou.”—Isaia 40:26.

Koia ʼe fakahā ʼi te Tohi-Tapu ʼe fakaʼaluʼalu lelei ia meʼa fuli ʼi te ʼatulaulau kātoa ʼuhi ko te “mālohi” ʼo te ʼAtua Māfimāfi. ʼE hā lelei mai, ko te mālohi gāue ʼo te ʼAtua ʼe lahi ʼaupitō, pea ko totatou maʼuli ʼe fakalogo kiai.—Vakaʼi ia te fakamatala ʼaē ʼe ʼātakai, ko tona kupu tāfito: “Te ʼu Gāue ʼo Te Laumālie Māʼoniʼoni.”

ʼE lava fakaʼaogaʼi e Sehova ia tona laumālie māʼoniʼoni moʼo fai he ʼu toe gāue lalahi, ohagē ko te fakatupu ʼo te ʼatulaulau. Kae ʼe ina toe lava fakaʼaogaʼi moʼo tokoni ki te tagata. ʼE lahi te ʼu faʼifaʼitaki ʼi te Tohi-Tapu ʼe fakahā ai pe neʼe foaki feafeaʼi e te mālohi gāue ʼo te ʼAtua ia te mālohi ki tana ʼu kaugana ʼi te kele.

 “ ʼE Nofo Te Laumālie ʼo Sehova Iā Te Au”

ʼAki te minisitelio ʼa Sesu, ʼe tou lava mahino ai peʼe foaki feafeaʼi e te laumālie māʼoniʼoni ʼo te ʼAtua ia te mālohi ki tana ʼu kaugana. Neʼe ʼui fēnei e Sesu ki te hahaʼi ʼo Nasaleti: “Ko te laumālie ʼo Sehova ʼe iā te au.” (Luka 4:18) Koteā ʼaē neʼe fakahoko e Sesu ʼi tana maʼu ia “te mālohi ʼo te laumālie”? (Luka 4:14) Neʼe ina fakamālōlō ia te ʼu mahaki kehekehe, neʼe ina fakagona ia te tai neʼe tokakovi, neʼe ina fafaga ia te ʼu lauʼi afe hahaʼi ʼaki he ʼu moʼi pane pea mo he ʼu ika, pea neʼe ina toe fakatuʼuake ia te kau mate. Neʼe ʼui e te ʼapositolo ko Petelo ʼo ʼuhiga mo Sesu, neʼe ko “te tagata ʼaē neʼe fakahāhā e te ʼAtua ʼaki te ʼu gāue mālohi pea mo te ʼu fakakikite pea mo te ʼu fakaʼiloga ʼaē neʼe fai e te ʼAtua ʼaki ia ia.”—Gāue 2:22.

Iā ʼaho nei, ʼe mole kei fai e te laumālie māʼoniʼoni ia he ʼu milakulo fēia. Kae ʼe feala ke ina fai he ʼu meʼa fakatalakitupua maʼa tātou. ʼE lotolelei Sehova ke ina foaki ia tona laumālie māʼoniʼoni ki tana kau ʼatolasio, ohagē ko tona fakapapau e Sesu ki tana ʼu tisipulo. (Luka 11:13) Koia, neʼe feala ke ʼui fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “ ʼE au maʼu te mālohi kiā meʼa fuli, ʼuhi ko ia ʼaē ʼe ina foaki mai te mālohi.” (Filipe 4:13) ʼE feala koa ke gāue fēia ia te laumālie māʼoniʼoni ki tokotou maʼuli? ʼE tali anai ia te fehuʼi ʼaia ʼi te ʼalatike ʼaē kā hoa mai.

[Talanoa ʼo te pasina 5]

He koʼē ko te laumālie māʼoniʼoni ʼe mole ko he tahi?

ʼI te Tohi-Tapu, ʼe fakatatau ia te laumālie māʼoniʼoni ki he vai. ʼI tana fakapapau ki tana hahaʼi ia te ʼu tapuakina ki te temi kā haʼu, neʼe ʼui fēnei e te ʼAtua: “ ʼE au liligi anai he vai kiā ia ʼaē ʼe fia ʼinu, pea mo he ʼu kiʼi vaitafe ʼi te koga meʼa ʼaē ʼe magemage. ʼE au liligi anai toku laumālie ki tou hako, mo taku tapuakina ki tou hōloga.”—Isaia 44:3.

ʼI te temi ʼaē ʼe liligi ai e te ʼAtua ia tona laumālie ki tana ʼu kaugana, ʼe natou “fonu ʼi te laumālie māʼoniʼoni,” peʼe natou “fonu ʼaki te laumālie māʼoniʼoni.” Ko Sesu, mo Soane Patita, mo Petelo, mo Paulo, mo Palenapa, pea mo te tahi ʼu tisipulo ʼaē neʼe natou fakatahitahi ʼi te ʼaho ʼo te Penikositē ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi, ʼe ʼui neʼe natou fonu fuli ʼi te laumālie māʼoniʼoni.—Luka 1:15; 4:1; Gāue 4:8; 9:17; 11:22, 24; 13:9.

Kotou tokagaʼi ia te faʼahi ʼaenī: ʼE feala koa ke ‘liligi’ he tahi ki he ʼu hahaʼi kehekehe pea mo tokolahi? ʼE kotou ʼui anai koa ʼe feala ki he tahi ke ina ‘fakafonu’ he ʼu hahaʼi tokolahi? ʼE mata faikehe ia te taʼi manatu ʼaia. ʼE talanoa ʼi te Tohi-Tapu ki he ʼu hahaʼi neʼe fonu ʼi te poto, ʼi te mahino, peʼe ʼi te ʼatamai mālama totonu, kae ʼe mole he temi ʼe ʼui ai ko he tahi neʼe fakafonu ʼaki he tahi.—Ekesote 28:3; 1 Hau 7:14; Luka 2:40; Kolose 1:9.

Ko te kupu Fakakeleka ʼaē neʼe fakaliliu ʼaki te kupu “laumālie māʼoniʼoni” ʼe ko te kupu pneuma, ʼaē ʼe toe maʼu ai ia te manatu ʼo he mālohi fakapulipuli. Ohagē ko tona tuʼu ʼi te tohi ʼo te tagata ko Vine (Expository Dictionary of New Testament Words), ko te kupu pneuma “ ʼe ʼuluaki fakaʼuhiga ki te matagi . . . mo te mānava; pea tāfito leva ki te laumālie, ʼaē ʼe hagē ko te matagi, ʼe fakapulipuli, ʼe mālohi pea ʼe mole kakano.”

Koia ʼe hā lelei mai ko te laumālie māʼoniʼoni ʼe mole ko he tahi. a

[Nota]

[Haʼuʼaga ʼo te paki 5]

Photodisc/SuperStock