Te ʼu Tali Kiā Fehuʼi e Fā ʼo ʼUhiga Mo Te Fakaʼosi
Te ʼu Tali Kiā Fehuʼi e Fā ʼo ʼUhiga Mo Te Fakaʼosi
NEʼE fakakikite e Sesu Kilisito ʼe ʼi ai anai te ʼaho ʼi te kā haʼu, ‘ ʼe hoko mai ai anai te fakaʼosi.’ ʼI tana talanoa ʼo ʼuhiga mo te temi ʼaia, neʼe ina ʼui fēnei: “[ʼE] ʼi ai anai te mamahi lahi, ʼe mole hona tatau kua hoko talu mai te kamataʼaga ʼo te mālamanei ʼo kaku mai ki te temi nei, kailoa, pea ʼe mole toe hoko anai he tahi mamahi fēia.”—Mateo 24:14, 21.
Ko te talanoa ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te fakaʼosi, ʼo fēia mo te ʼu palalau ʼi te tahi atu ʼu vaega Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, ʼe lagaʼi ai ia te ʼu fehuʼi maʼuhiga. He koʼē ʼe mole kotou ʼavahi takotou Tohi-Tapu pea mo lau peʼe koteā ʼaē ʼe tuʼu ai moʼo tali ki te ʼu fehuʼi ʼaenī?
1 Koteā ʼAē Kā Fakaʼauha Anai?
ʼE mole akoʼi mai ʼi te Tohi-Tapu ʼe maumauʼi anai totatou kele. Neʼe tohi fēnei e te tagata fai pesalemo: “Neʼe . . . fakatuʼu [e te ʼAtua] te kele ki ʼona fakatafito; pea ʼe mole toe gaūgaūe anai ʼo aʼu ki he ʼu temi ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga, peʼe talu ai.” (Pesalemo 104:5) ʼE mole toe akoʼi mai ʼi te Tohi-Tapu ʼe molehi kātoa anai te maʼuli ʼaki he tau ʼe hoko anai ʼi te mālamanei kātoa. (Isaia 45:18) Neʼe fakahā e Sesu totonu ʼe hao anai ʼihi ʼi te fakaʼosi. (Mateo 24:21, 22) ʼO mulimuli ki te Tohi-Tapu, koteā ʼaē kā fakaʼauha anai?
ʼE fakaʼauha anai ia te ʼu puleʼaga fakatagata ʼaē ʼe mole fua lelei tanatou takitaki. Neʼe takitaki e te ʼAtua ia te polofetā ko Taniela ke ina tohi fēnei: “Ko te ʼAtua ʼo te lagi ʼe ina fakatuʼu anai he puleʼaga ʼe mole pulihi anai ʼi he temi. Pea ko te puleʼaga ʼaia ʼe mole tuku anai ki he tahi hahaʼi. ʼE ina laliki anai pea mo fakagata anai te ʼu puleʼaga fuli ʼaia, pea ko ia totonu ʼe tuʼu anai ʼo aʼu ki he ʼu temi ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga.”—Taniela 2:44.
ʼE fakagata anai ia te ʼu tau pea mo te ʼulihi ʼo te kele. ʼI tana fakamatala te ʼu gāue ʼaē kā fai anai e te ʼAtua, ʼe ʼui fēnei iā Pesalemo 46:9: “Neʼe ina fakagata te ʼu tau ʼo aʼu ki te potu taupotu ʼo te kele. ʼE ina fasifasiʼi te nahau pea mo maumauʼi te tao; ʼe ina tutu te ʼu sāliote ʼi te afi.” ʼE toe akoʼi mai ʼi te Tohi-Tapu ko te ʼAtua ʼe ina ‘fakaʼauha anai ia nātou ʼaē ʼe natou maumauʼi te kele.’—Fakahā 11:18.
ʼE fakagata anai ia te fai fakapō pea mo te heʼe faitotonu. ʼE fakapapau fēnei ʼi te Folafola ʼa te ʼAtua: “Ko te hahaʼi agatonu ʼe ko nātou ʼaia ʼaē kā natou nonofo anai ʼi te kele, pea ko nātou ʼaē ʼe Tāʼaga Lea 2:21, 22.
mole hanatou lakahala ʼe ko nātou ʼaia ʼaē kā natou nonofo ai anai. ʼO ʼuhiga mo te hahaʼi agakovi, ʼe toʼo anai ia nātou ʼi te kele; pea ki te hahaʼi kākā ʼe taʼaki anai nātou mai ai.”—2 Ko ʼĀfea ʼAē Kā Hoko Mai Ai Te Fakaʼosi?
Kua ʼi ai “te temi . . . kua fakakatofa” e Sehova ʼAtua moʼo fakagata ia te agakovi pea mo fakatuʼu ia tona Puleʼaga. (Maleko 13:33) Kae ʼe fakahā lelei ʼi te Tohi-Tapu ʼe mole feala ke tou lau te temi ke tou ʼiloʼi ai te ʼaho totonu ʼaē kā hoko mai ai te fakaʼosi. Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “Ki te ʼaho ʼaia mo te hola ʼaia, ʼe mole he tahi ʼe ina ʼiloʼi, pe ko te kau ʼāselo ʼo te lagi pe ko te ʼAlo, kae gata pē ki te Tamai.” (Mateo 24:36) Kae ko Sesu pea mo tana ʼu tisipulo neʼe natou fakakikite te ʼu meʼa ʼaē kā hoko ki te kele ʼi muʼa ʼo te fakahoko e te ʼAtua te fakaʼosi. ʼE kua ovi mai anai ia te fakaʼosi ʼi te temi ʼaē kā hoko fuli anai ia te ʼu meʼa ʼaenī ʼi te temi pē e tahi pea ʼi te kele kātoa.
ʼE hoko te ʼu tokakovi ʼi te faʼahi fakapolitike, ʼi te kele, ʼi te hahaʼi neʼe mole heʼeki hoko he meʼa fēia ʼi te maʼuli ʼo te tagata. ʼI tana tali ki te ʼu fehuʼi ʼa te ʼu tisipulo ʼo ʼuhiga mo te fakaʼosi, neʼe ʼui fēnei e Sesu: “[ʼE] tuʼu ake anai he fenua ʼo fakafeagai ki he tahi fenua pea mo he puleʼaga ʼo fakafeagai ki he tahi puleʼaga, pea ʼe ʼi ai anai mo te ʼu mafuike ʼi he potu ki he tahi potu, pea ʼe ʼi ai anai mo te ʼu hoge. Ko te ʼu meʼa ʼaia ʼe ko te kamataʼaga ʼo te ʼu mamahi.” (Maleko 13:8) Neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “ ʼI te ʼu ʼaho fakamuli ʼe ʼi ai anai te ʼu temi maʼuhiga ʼaupitō mo faigataʼa. Heʼe ko te hahaʼi ʼe kaumeʼa pē anai mo nātou totonu, kaumeʼa mo te paʼaga, fiatuʼu, fialahi, fasituʼu ki te ʼAtua, talagataʼa ki te ʼu mātuʼa, maʼuli galo, heʼe agatonu, heʼeʼofa, logogataʼa, fasituʼu, heʼe fakatātāʼofi, fekai, mole manako ki te meʼa ʼaē ʼe lelei, kākā, fiatuʼu, fonu ʼi te fialahi, kaumeʼa mo te ʼu fakafiafia kae mole kaumeʼa mo te ʼAtua.”—2 Timoteo 3:1-5.
ʼE fakahoko ia te gāue fai fakamafola ʼi te mālamanei kātoa, ʼi te ʼu lea fuli pē. Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “Ko te logo lelei ʼaenī ʼo te puleʼaga ʼe fakamafola anai ʼi te kele kātoa, ko he meʼa fakamoʼoni ia ki te ʼu puleʼaga kātoa; pea hoko mai ai leva te fakaʼosi.”—Mateo 24:14.
3 Hili Ia Te Fakaʼosi, Koteā ʼAē Kā Hoko Anai?
ʼE mole akoʼi mai ʼi te Tohi-Tapu ko te hahaʼi agalelei fuli ʼe toʼo anai nātou mai te kele ke natou ʼolo ʼo māʼuʼuli heʼegata ʼi selō. Kae neʼe akoʼi e Sesu ko te fakatuʼutuʼu ʼa te ʼAtua ʼi te kamataʼaga maʼa te mālamanei ʼe fakahoko anai. Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “Fiafia ia nātou ʼaē ʼe agamalū, heʼe natou maʼu anai te kele.” (Mateo 5:5; 6:9, 10) Kiā nātou ʼaē ʼe mamate ʼi muʼa ʼo te hoko mai ʼo te fakaʼosi, ʼe tou maʼu ʼi te Tohi-Tapu ia te fakapapau ki te fakatuʼuake ʼo te kau mate. (Sopo 14:14, 15; Soane 5:28, 29) Hili ia te fakaʼosi, koteā ʼaē kā hoko anai?
ʼE pule anai Sesu mai te lagi, ʼi tona ʼuhiga Hau ʼo te Puleʼaga ʼo te ʼAtua. Neʼe tohi fēnei e te polofetā ko Taniela: “Neʼe au haga sioʼi te ʼu meʼa ʼaē neʼe hā ʼi te pōʼuli, pea koʼenī ʼaki te ʼu ʼao ʼo te lagi, neʼe haʼu te tahi ʼe hagē ko he foha ʼo he tagata [ko Sesu kua fakatuʼuake]; pea neʼe ʼalu ia ʼo aʼu ki te Matuʼa ʼo te ʼu ʼAho [ko Sehova ʼAtua], pea neʼe fakaovi ia ia kiā te Ia. Pea neʼe foaki kiā te ia [kiā Sesu] te pule, pea mo te fakaʼaliʼaliki, pea mo te puleʼaga, koteʼuhi ke tauhi kiā te Ia te hahaʼi, pea mo te ʼu fenua, pea mo te ʼu faʼahiga lea kehekehe. Ko tana pule ʼe ko he pule ia ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga, ʼe mole tuku anai ia, pea ko tona puleʼaga ʼe mole fakaʼauha anai.”—Taniela 7:13, 14; Luka 1:31, 32; Soane 3:13-16.
Ko te hahaʼi ʼaē kā natou fakalogo ki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼe natou haohaoa anai, mo maʼu he fīmālie heʼegata pea mo māʼuʼuli ʼo heʼegata. Neʼe tohi fēnei e te polofetā ko Isaia: “ ʼE mahino papau ia, ʼe natou laga anai ni ʼu fale pea ʼe natou nofoʼi anai; pea ʼe mahino papau ia ʼe natou tō anai he ʼu fuʼu vite pea mo natou kai anai tonatou ʼu fua. ʼE mole natou laga anai ke nofoʼi e he tahi kehe; pea ʼe mole natou tō anai ke kai e he tahi kehe.” (Isaia 65:21-23) Neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Soane ʼo ʼuhiga mo te temi ʼaia: “Koʼenī, ko te fale fehikitaki ʼo te ʼAtua ʼe nofo mo te hahaʼi, pea ʼe nofo anai mo nātou, pea ʼe natou liliu anai ko tana hahaʼi. Pea ko te ʼAtua totonu ʼe nofo anai mo nātou. Pea ʼe ina holoholoʼi anai te ʼu loʼimata fuli pē ʼi ʼonatou mata, pea ko te mate ʼe puli anai ia; ʼe mole toe ʼi ai anai he putu, he lāuga, he mamahi. Ko te ʼu meʼa ʼāfea kua puli ia.”—Fakahā 21:3, 4.
4 Koteā ʼAē ʼe Tonu Ke Kotou Fai Ke Kotou Hao Ai ʼi Te Fakaʼosi?
Neʼe ʼiloʼi e te ʼapositolo ko Petelo ko ʼihi iā nātou ʼaē kā māʼuʼuli ʼi te temi ʼo te fakaʼosi, ʼe natou vāʼi anai te ʼui ʼaē ʼe fakagata anai e te ʼAtua te ʼu gāue ʼa te tagata pea mo fakaʼauha ia te agakovi ʼi te kele. (2 Petelo 3:3, 4) Logolā te aga ʼaia, kae ʼe fakalotomālohiʼi e Petelo nātou ʼaē ʼe māʼuʼuli ʼi totatou temi ke natou fai ia te meʼa ʼaenī.
Kotou ako mai te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko ʼi te hisitolia. Neʼe tohi e Petelo, ko te ʼAtua “neʼe mole ina tāʼofi tana tauteaʼi te mālama ʼāfea, kae neʼe ina haofaki ia Noe, tagata fakamafola faitotonu, mo te toko fitu, ʼi tana fakatō te tulivio ki te mālama agahala.” (2 Petelo 2:5) ʼO ʼuhiga mo nātou ʼaē ʼe vāvā, neʼe ʼui fēnei e Petelo: “Ohagē pē ko tonatou holi, ʼe puli kiā nātou te meʼa ʼaenī: neʼe ʼi ai te ʼu lagi ʼi te ʼu temi ʼāfea, pea mo he kele ʼe māʼopoʼopo lelei ʼe ʼasi mai te vai pea ʼe nofo ʼi te lotomālie ʼo te vai ʼaki te folafola ʼa te ʼAtua; pea ʼaki te ʼu meʼa ʼaia neʼe fakaʼauha ai te mālama ʼo te temi ʼaia, ʼi te temi ʼaē neʼe lōfia ai ʼi te vai. Kae ʼaki te folafola pē ʼaia, ko te ʼu lagi pea mo te kele a ʼo te temi ʼaenī, kua tānaki maʼa te afi pea kua tāʼofi nātou ki te ʼaho ʼo te fakamāu pea mo te fakaʼauha ʼo te hahaʼi aga heʼe lotu.”—2 Petelo 3:5-7.
Kotou mulimuli ki te ʼu lēkula ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te aga ʼaē ʼe tonu ke fai. Neʼe tohi e Petelo ko nātou ʼaē ʼe fia hao ʼi te fakaʼosi, ʼe natou fai anai te ʼu “aga fakamāʼoniʼoni pea mo te ʼu gāue ʼaē ʼe fakaʼiloga ʼaki [tanatou] pipiki ki te ʼAtua.” (2 Petelo 3:11) Kotou tokagaʼi neʼe talanoa tāfito ia Petelo ki te ʼu “aga fakamāʼoniʼoni” pea mo “te ʼu gāue ʼaē ʼe fakaʼiloga ʼaki [te] pipiki ki te ʼAtua.” Koia ʼe mole feʼauga pē te ʼui ʼaē ʼe tou tui, peʼe ko he fetogi fakavilivili ʼo te maʼuli ke tupu ʼaki ai hotatou haofaki ʼi te fakaʼosi.
Koteā te ʼu aga pea mo te ʼu gāue ʼaē ʼe leleiʼia e te ʼAtua? He koʼē ʼe mole kotou vakavakaʼi te meʼa ʼaia ʼe kotou ʼiloʼi pea mo te manatu ʼaē ʼi te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia? ʼE fiafia anai te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi hanatou tokoni atu kiā koutou. Kotou kole age kiā nātou ke natou fakahā atu ʼi takotou Tohi-Tapu te ʼu vaega ʼaē ʼe natou fakatafito kiai tanatou ʼu tali. Kapau ʼe kotou fai ia te faʼahi ʼaia, ʼe tokoni atu anai ke kotou sio ki te kā haʼu ʼaki he lototoʼa pea mo he loto falala, logolā te ʼu ʼaluʼaga fakamataku ʼaē ʼe hoko ʼi te temi nei.
[Nota]
a ʼI henī, ʼe fakaʼaogaʼi e Petelo ia te kupu kele ohagē ko he fakatātā ki he meʼa. Neʼe toe fēia mo te tagata faitohi ko Moisese, neʼe ina fakaʼaogaʼi te kupu kele ohagē ko hana palalau fakatātā. Neʼe ina tohi fēnei: “Neʼe palalau ʼi te kele kātoa ki te lea e tahi pea mo te ʼu kupu ʼe tatau.” (Senesi 11:1) ʼE mole feala ki te kele ke palalau ki “he lea e tahi,” koia ʼaē ʼe mole feala ke ʼui ai ʼe ko te kele ʼaē kā fakaʼauha anai. Kae ohagē ko tona ʼui e Petelo, ko te hahaʼi ʼaē ʼe aga heʼe lotu ʼaē kā fakaʼauha anai.
[Fakamatala ʼo te pasina 7]
ʼE mole ko te kele ʼaē kā fakaʼauha anai, kae ko nātou ʼaē ʼe natou maumauʼi te kele ʼaē kā fakaʼauha