ʼE Tou Maʼu Te Mālohi Moʼo Tauʼi He Faʼahiga ʼAhiʼahi Pē
ʼE Tou Maʼu Te Mālohi Moʼo Tauʼi He Faʼahiga ʼAhiʼahi Pē
“ ʼE au maʼu te mālohi kiā meʼa fuli, ʼuhi ko ia ʼaē ʼe ina foaki mai te mālohi.”—FILP. 4:13.
1. He koʼē ʼe tau te hahaʼi ʼa Sehova mo te ʼu faigataʼaʼia?
ʼE HOKO tuʼumaʼu pē ki te hahaʼi ʼa Sehova te ʼu faigataʼaʼia kehekehe. Ko ʼihi ʼahiʼahi ʼe tupu mai totatou ʼuhiga agahala peʼe ʼuhi ko te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī ʼaē ʼe tou māʼuʼuli ai. Pea ko ʼihi ʼahiʼahi ʼe tupu mai te fefehiʼaʼaki iā nātou ʼaē ʼe tauhi ki te ʼAtua pea mo nātou ʼaē ʼe mole tauhi kiā te ia. (Sen. 3:15) Talu mai te kamata ʼo te hisitolia ʼa te tagata, neʼe tokoni te ʼAtua ki tana ʼu kaugana agatonu ke natou ʼūtakiʼi te fakataga fakalotu, ke natou tekeʼi te fakaneke, pea ke natou kātakiʼi te ʼu faʼahiga faigataʼaʼia kehekehe fuli. Pea ʼe lava foaki mai e tona laumālie māʼoniʼoni te mālohi ke tou tauʼi mo tātou he faʼahiga ʼahiʼahi pē.
ʼE Tou Maʼu Te Tokoni Moʼo ’Ūtakiʼi Te Fakataga Fakalotu
2. Koteā te fakatuʼutuʼu ʼa te fakataga fakalotu, pea ʼe feala ke feafeaʼi tona ʼu agaaga?
2 Ko te fakataga fakalotu ʼe fakaʼuhiga ki he valoki peʼe ki he laukovi ʼe fai ʼaki he fakatuʼutuʼu ʼe kovi ki te hahaʼi, ʼuhi ko tanatou tui peʼe ko te ʼu akonaki ʼaē ʼe natou tui kiai. Ko te fakatuʼutuʼu ʼo te fakataga fakalotu, ke molehi te taʼi ʼu akonaki ʼaia, ke tāʼofi tonatou mafola, peʼe ke maumauʼi te agatonu ʼa te hahaʼi tui. Ko te fakataga ʼe feala ke ʼi ai tona ʼu agaaga kehekehe e lua, ko ʼihi ʼe fai fakahagatonu pea ko ʼihi ʼe fakakākā. ʼE fakatatau ʼi te Tohi-Tapu te ʼu ʼohofi ʼa Satana ki ʼaē ʼa he laione pea mo he gata.—Lau ia Pesalemo 91:13.
3. Koteā te agaaga ʼo te fakataga ʼaē ʼe fakatatau ki he laione pea ki he gata?
3 Ohagē he laione kaikai, ʼe ʼohofiʼi fakahagatonu e Satana te hahaʼi, ʼaki te agamālohi, peʼe pilisoniʼi nātou peʼe ina tapuʼi tanatou tauhi. (Pes. 94:20) ʼI te Annuaire des Témoins de Jéhovah, ʼaē ʼe talanoa ai ki te ʼu gāue ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi totatou temi, ʼe lahi te ʼu fakamatala ʼe tou maʼu ai ʼo ʼuhiga mo te taʼi ʼu fakataga ʼaia. Neʼe gaohi koviʼi te hahaʼi ʼa te ʼAtua ʼi te ʼu potu kehekehe ʼo te kele e te hahaʼi tokolahi ʼitaʼita, neʼe fakaneke e te ʼu takitaki lotu peʼe ko he ʼu takitaki politike tauhi fakavale. ʼI te ʼu ʼohofi ʼaia ʼaē ʼe hagē he laione, neʼe tokosiʼi nātou ʼaē neʼe natou tuku tanatou tauhi ʼaē kiā Sehova. Ohagē he gata, ko te Tēvolo ʼe ina toe ʼohofiʼi fakakākā te hahaʼi moʼo ʼulihi tonatou ʼatamai pea mo kākāʼi nātou ke natou fai ai ia tona finegalo. Ko te taʼi ʼohofi ʼaia ʼe fai moʼo fakavaivaiʼi peʼe moʼo ʼulihi ʼo tātou ʼi te faʼahi fakalaumālie. Kae ʼaki te laumālie māʼoniʼoni ʼo te ʼAtua, ʼe feala ke tou ʼūtakiʼi te ʼu faʼahiga fakataga ʼaia e lua.
4, 5. Koteā ʼaē ʼe lelei age ke tou fai moʼo teuteuʼi ʼo tātou ki te fakataga, pea koteā tona tupuʼaga? Kotou tuku mai he faʼifaʼitaki.
4 Ko hatatou fakakaukauʼi he ʼu fakataga ʼe feala ke hoko kiā tātou ʼi te kā haʼu, ʼe mole ko he faʼahi ia ʼe lelei moʼo teuteuʼi ʼo tātou kiai. ʼI tona fakahagatonu, ʼe mole tou lava ʼiloʼi peʼe koteā te fakataga ʼaē ʼe feala ke tau mo tātou, koia ʼe mole he ʼaoga ʼo hatatou tuʼania ʼo ʼuhiga mo he ʼu ʼaluʼaga ʼe lagi mole hoko anai. Kae koteā ʼaē ʼe feala ke tou fai? Tokolahi iā nātou ʼaē neʼe natou lava kātakiʼi te fakataga, neʼe natou metitāsioʼi te maʼuli ʼa te hahaʼi agatonu ʼa Sehova ʼaē ʼe tou maʼu ʼi te Tohi-Tapu, ʼo fēia mo te ʼu akonaki pea mo te faʼifaʼitaki ʼo Sesu. Neʼe feala ai ke natou fakaloloto tonatou ʼofa ʼaē kiā Sehova. Pea ko te ʼofa ʼaia, neʼe tokoni kiā nātou ke natou tekeʼi te ʼu ʼahiʼahi fuli pē ʼaē neʼe hoko kiā nātou.
5 Tou vakaʼi age muʼa te faʼifaʼitaki ʼo totatou ʼu tuagaʼane e toko lua ʼi Malawi. ʼI tonā fakalotoʼi ʼaē e te hahaʼi tokolahi pea mo agamālohi ke nā totogi hanā ʼu kate politike, neʼe natou tā nāua, mo natou huʼi tonā ʼu mutuʼi meʼa, pea mo natou faigaʼi ke natou fakaʼalikiʼi nāua. Pea neʼe natou loiʼi nāua ʼo natou ʼui age, māʼia pē lā mo te fāmili ʼo te Petele, neʼe natou toʼo te ʼu kate politike. Kae neʼe koteā te tali ʼa te ʼu tuagaʼane? “ ʼE mā tauhi pē māua kiā Sehova ʼAtua. Kapau neʼe totogi e te ʼu tehina ʼo te filiale hanatou ʼu kate, ʼe mole maʼuhiga ia kiā māua. ʼE mole mā fakafisi anai ki tamā tui, tatau aipē peʼe kotou matehi māua!” Koia ʼi tanā loto toʼa ʼaia, neʼe fakaʼāteaina ai nāua.
6, 7. ʼE foaki feafeaʼi e Sehova te mālohi ki tana ʼu kaugana ke natou tauʼi te fakataga?
6 Neʼe tohi e te ʼapositolo ko Paulo ko te kau Kilisitiano ʼi Tesalonika neʼe natou tali te logo ʼo te moʼoni “ ʼi te lotolotoiga ʼo te ʼu fakataga,” kae “ ʼaki te fiafia ʼo te laumālie māʼoniʼoni.” (1 Tes. 1:6) ʼE moʼoni, tokolahi te kau Kilisitiano ʼi te temi muʼa mo temi nei, ʼaē neʼe natou felāveʼi pea mo tauʼi te ʼu fakataga, ʼe natou fakamatala ʼi te temi ʼaē neʼe faigataʼa ʼaupitō ai tanatou ʼu ʼahiʼahi, neʼe natou logoʼi ʼi tonatou loto te tokalelei, ko he agaaga ʼaia ʼo te fua ʼo te laumālie māʼoniʼoni ʼo te ʼAtua. (Kal. 5:22) Pea ko te tokalelei ʼaia neʼe tokoni kiā nātou ke natou puipui tonatou ʼu loto pea mo tonatou ʼu ʼatamai. ʼEī, ʼe fakaʼaogaʼi e Sehova ia tona mālohi gāue moʼo foaki te mālohi ki tana ʼu kaugana ke natou tauʼi te ʼu ʼahiʼahi, pea mo natou aga fakapotopoto mokā hoko mai te ʼu faigataʼaʼia. a
7 Neʼe punamaʼuli te hahaʼi ʼi te lotomālohi ʼaē ʼa te hahaʼi ʼa te ʼAtua ke natou taupau ia tanatou agatonu māʼia ʼi te ʼu fakataga fakamataku. Neʼe hagē ia neʼe fonu te kau Fakamoʼoni ʼi te mālohi ʼaē ʼe fakalaka ʼi te mālohi fakatagata, pea ʼe mahino papau ia neʼe natou fonu ʼi te mālohi ʼaia. ʼE fakapapau fēnei mai e te ʼapositolo ko Petelo: “Kapau ʼe laukoviʼi koutou ʼuhi ko te huafa ʼo Kilisito, ʼe kotou fiafia, koteʼuhi ʼe nofo iā koutou te laumālie ʼo te kolōlia, ʼeī te laumālie ʼo te ʼAtua.” (1 Pet. 4:14) Ko te fakatagaʼi ʼaē ʼo tātou heʼe tou lagolago ki te ʼu lēkula faitotonu, ʼe hā ai ʼe leleiʼia tātou e te ʼAtua. (Mat. 5:10-12; Soa. 15:20) ʼE ko he toe fiafia lahi ʼe tou maʼu mai te fakamoʼoni ʼaia ʼo te tapuakina ʼa Sehova!
ʼE Tou Maʼu Te Tokoni Moʼo Tekeʼi Te Fakaneke ʼa ʼIhi
8. (a) Koteā ʼaē neʼe fakafealagia kiā Sosue pea mo Kalepe ke nā tekeʼi te fakaneke ʼa ʼihi? (b) Koteā ʼaē ʼe tou lava ako mai te faʼifaʼitaki ʼa Sosue pea mo Kalepe?
8 Ko te tahi agaaga fakakākā ʼo te fakafeagai ʼaē ʼe tonu ke kātakiʼi e te kau Kilisitiano, ʼe ko te fakaneke ʼa ʼihi. Kae, mai tona ʼaluʼaga ʼaē ko te laumālie ʼo Sehova ʼe mālohi age ia ʼi te laumālie ʼo te mālama, koia ʼaē ʼe feala ai ke tou tekeʼi te hahaʼi ʼaē ʼe natou vāʼi tātou, ʼaē ʼe natou fakamafola ni ʼu loi ʼo ʼuhiga mo tātou, peʼe ko nātou ʼaē ʼe natou fakamālohiʼi tātou ke tou mulimuli ki tanatou ʼu lēkula. Ohagē lā, neʼe koteā ʼaē neʼe ina fakafealagia kiā Sosue pea mo Kalepe ke mole nā mulimuli ki te ʼu manatu ʼa te toko hogofulu malomu ʼaē neʼe fekauʼi ki te fenua ʼo Kanaane? Neʼe fakatupu e te laumālie māʼoniʼoni iā nāua he “laumālie” ʼe kehe age, peʼe ko he fakakaukau ʼe kehe age.—Lau ia Faka au 13:30; 14:6-10, 24.
9. He koʼē ʼe tonu ki te kau Kilisitiano ke natou loto lelei ke natou kehe mo te hahaʼi?
9 ʼO toe fēia aipē, neʼe foaki e te laumālie māʼoniʼoni te mālohi ki te kau ʼapositolo ʼa Sesu ke natou fakalogo ki te ʼAtua, ʼi hanatou fakalogo kiā nātou ʼaē neʼe fakaʼapaʼapaʼi lahi, ʼaē neʼe ʼui ko nātou ko he kau faiako ʼo te lotu moʼoni. (Gāue 4:21, 31; 5:29, 32) Tokolahi te hahaʼi ʼe natou leleiʼia age te muliʼi ʼo te kaugamālie, heʼe mole natou fia fihi peʼe mole natou fia tokakovi mo te hahaʼi. Kae, ko te kau Kilisitiano moʼoni, ʼe natou lagolago tuʼumaʼu pē ki te meʼa ʼaē ʼe natou ʼiloʼi ʼe totonu. Koia ʼaki te mālohi ʼaē ʼe foaki age e te mālohi gāue ʼo te ʼAtua, ʼe mole natou mātataku ʼi tanatou kehe ʼaē mo te hahaʼi. (2 Tim. 1:7) Tou vakaʼi age muʼa he ʼaluʼaga ʼe mole tonu ai ke tou tō ki te fakaneke ʼa ʼihi.
10. Koteā te fihifihia ʼe feala ke tau mo ʼihi Kilisitiano?
10 Ko ʼihi tūpulaga ʼe lagi natou tau mo he fihifihia kapau ʼe natou ʼiloʼi neʼe fai e honatou kaumeʼa he aga ʼe fakafeagai ki te Tohi-Tapu. ʼE lagi natou manatu kapau ʼe natou kole ki te ʼu tagata ʼāfea ke natou tokoni ki tonatou kaumeʼa ʼaia pea ʼe mole natou toe kaumeʼa anai mo nātou, koia ʼaē ʼe mole natou fia palalau ai ʼo ʼuhiga te fihifihia ʼaia heʼe natou fia agatonu ki tonatou kaumeʼa logolā tana fai te aga ʼaē ʼe kovi. Ko he tahi neʼe agahala ʼe lagi ina toe fakaneke ia tona kaumeʼa ke ina fufū ia tana agahala. ʼE moʼoni ko te taʼi fihifihia ʼaia ʼe mole hoko pē ki te kau tūpulaga. ʼE toe faigataʼa pē foki ki te hahaʼi lalahi hanatou fakaovi ki te ʼu tagata ʼāfea ʼo te kōkelekāsio ʼo ʼuhiga mo he agahala neʼe fai e honatou kaumeʼa peʼe ko he tahi ʼo tonatou fāmili. Kae, ʼe tonu ke feafeaʼi te aga ʼa te kau Kilisitiano moʼoni ki te taʼi fakaneke ʼaia?
11, 12. Koteā ʼaē ʼe lelei age ke kotou fai mokā uga koutou e he tahi ʼo te kōkelekāsio ke mole kotou fakahā ia tana agahala, pea koteā tona tupuʼaga?
11 Kotou fakakaukauʼi age muʼa te ʼaluʼaga ʼaenī. Ko Alex, ko te tehina ʼe kei tūpulaga, neʼe ina ʼiloʼi ko Steve, ia tona kaumeʼa ʼi te kōkelekāsio, neʼe ko tana agamāhani te sioʼi ʼo te ʼu ʼata ʼaē ʼe ʼasi ai te ʼu felāveʼi fakasino heʼeʼaoga. Neʼe ʼui age e Alex kiā Steve ʼe lahi tana tuʼania ʼo ʼuhiga mo te meʼa ʼaē ʼe ina fai, kae neʼe mole faʼa tokaga ia Steve ki te ʼu palalau ʼa Alex. ʼI te temi ʼaē neʼe uga ai e Alex ia ia ke ʼalu ʼo palalau ki te ʼu tagata ʼāfea ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, neʼe tali fēnei age ia Steve: “Kapau ʼe tā kaumeʼa moʼoni, pea ʼe mole ke ʼalu anai ʼo tala taku hala ki te ʼu tagata ʼāfea.” ʼE tonu koa ke tuʼania ia Alex naʼa mole nā toe kaumeʼa anai? ʼE lagi feʼekeʼaki peʼe ko ai iā nāua ʼaē kā tui anai ki ai te ʼu tagata ʼāfea, mo kapau ʼe fakafisi ia Steve ki te ʼu meʼa ʼaē kā ina tala anai. Kae ʼe mole he fua lelei anai mo kapau ʼe mole palalau ia Alex ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia. ʼE mahino papau ia ʼe feala anai ke puli ai te ʼu felōgoi ʼaē ʼa Steve pea mo Sehova. ʼE lelei ke manatuʼi e Alex “ko te mataku ki te tagata, koʼenā te meʼa ʼaē ʼe liliu ko he hele, kae ko ia ʼaē ʼe falala kiā Sehova ʼe puipui anai ia.” (Taag. 29:25) Koteā ʼaē ʼe feala ke toe fai e Alex? ʼE lagi tonu ke toe fakaovi kiā Steve ʼaki te ʼofa pea mo fai palalau fakahagatonu mo ia ʼo ʼuhiga mo tana hala. ʼE tonu anai ke loto toʼa ia Alex moʼo fai te faʼahi ʼaia. Kae ʼe lagi tali lelei anai e Steve ʼi te temi ʼaia te faigamālie ʼaē ke palalau ʼo ʼuhiga mo tana hala. ʼE tonu kiā Alex ke ina toe fakalotomālohi ia Steve ke palalau ki te ʼu tagata ʼāfea pea mo ʼui age kapau ʼe mole ina fai te faʼahi ʼaia ʼi he temi nounou, pea ʼe ʼalu anai ia Alex ʼo tala ia tana hala ki te kau tagata ʼāfea.—Lev. 5:1.
12 Kapau ʼe kotou felāveʼi ʼi he ʼaho mo he ʼaluʼaga fēia, pea ʼi te kamata ʼe lagi mole leleiʼia anai e tokotou kaumeʼa ia takotou ʼu faiga ʼaē moʼo tokoni ki ai. Kae ʼe feala pē ʼaki te temi ke mahino kiā ia ko te meʼa ʼaē ʼe kotou fai ʼe ʼaoga kiā ia. Kapau ko ia ʼaē neʼe agahala ʼe ina tali te tokoni, pea ʼe lagi loto fakafetaʼi tuʼumaʼu atu anai kiā koutou ʼuhi ko takotou loto toʼa pea mo takotou agatonu. ʼI te tahi faʼahi, kapau ʼe liliu ia ʼo ʼita kiā koutou, pea ʼe ko te taʼi kaumeʼa moʼoni koa ʼaia ʼe kotou loto ki ai? Ko tatatou fakafiafia ia Sehova, totatou Kaumeʼa ʼaē ʼe lahi tokotahi, ʼe ko te fakatuʼutuʼu lelei ʼaia ʼe tonu ke tou fai ʼi te temi fuli pē. Kā tou fakamuʼamuʼa ia Sehova, pea ko nātou ʼaē ʼe ʼoʼofa kiā te ia ʼe natou fakaʼapaʼapa anai kiā tātou ʼuhi ko tatatou agatonu pea ʼe natou liliu anai ko he ʼu kaumeʼa moʼoni. ʼE mole tonu ke tou tuku he faigamālie ki te Tēvolo ke hū ki te kōkelekāsio Fakakilisitiano. Kapau ʼe hoko te faʼahi ʼaia, pea ʼe tou tāʼofi moʼoni anai te gāue ʼo te laumālie māʼoniʼoni ʼo Sehova. Kae ʼe tou gāue tahi mo te laumālie māʼoniʼoni, ʼi tatatou tōkakaga ʼaē ʼo taupau ke maʼa te kōkelekāsio Fakakilisitiano.—Efe. 4:27, 30.
ʼE Tou Maʼu Te Mālohi Moʼo Kātakiʼi Te ʼu Faigataʼaʼia Kehekehe Fuli Pē
13. Koteā te ʼu faigataʼaʼia kehekehe ʼaē ʼe tau nei mo te hahaʼi ʼa Sehova, pea he koʼē kua mafola te taʼi ʼu faigataʼaʼia ʼaia?
13 ʼE feala ke tou tau mo he ʼu faigataʼaʼia kehekehe, ohagē lā ko he ʼu fihifihia fakapaʼaga, te mole kei hatatou gāue, te ʼu tuʼutāmaki fakanātulā, te mate ʼo he tahi neʼe tou ʼoʼofa ai, he mahaki kovi, pea mo ʼihi atu ʼu faʼahi. Mai tona ʼaluʼaga ʼaē ʼe tou māʼuʼuli nei “i te ʼu temi maʼuhiga ʼaupitō,” koia, ʼe hoko mai anai te temi ʼaē ʼe tonu ai ke tou tauʼi fuli te taʼi ʼu ʼahiʼahi ʼaia. (2 Tim. 3:1) Kā hoko mai te faʼahi ʼaia, pea ʼe maʼuhiga ke mole tou mātataku. ʼE lava foaki mai e te laumālie māʼoniʼoni te mālohi ke tou kātakiʼi te ʼu faigataʼaʼia kehekehe pē.
14. Koteā ʼaē neʼe ina foaki te mālohi kiā Sopo ke ina kātakiʼi ia tona ʼu faigataʼaʼia?
14 Neʼe lahi te ʼu faigataʼaʼia ʼaē neʼe hoko kiā Sopo. Neʼe mole kei ʼi ai hana faga manu ʼaē neʼe maʼuhiga ki ai ʼi te faʼahi fakakoloa, mo hana fānau, mo hona ʼu kaumeʼa, neʼe mahaki, pea ko tona ʼohoana neʼe mole kei falala ia kiā Sehova. (Sopo 1:13-19; 2:7-9) Kae ko Sopo neʼe ina maʼu he fīmālie moʼoni iā Eliu. Neʼe hagē pē te ʼu palalau ʼa Eliu ko te faʼahi tāfito ʼo te ʼu folafola fuli ʼaē neʼe fai age e Sehova kiā Sopo, ʼo fēnei: “Tuʼu muʼa pea mo ke tokagaʼi te ʼu gāue fakaofoofo ʼa te ʼAtua.” (Sopo 37:14) Koteā ʼaē neʼe tokoni kiā Sopo ke ina kātakiʼi tona ʼu ʼahiʼahi? Pea koteā ʼaē ʼe lava tokoni mai kiā tātou ke tou kātakiʼi totatou ʼu ʼahiʼahi? Ko tatatou toe manatuʼi pea mo metitāsioʼi te ʼu gāue kehekehe ʼa te laumālie māʼoniʼoni ʼo Sehova pea mo tona mālohi. (Sopo 38:1-41; 42:1, 2) Lagi ʼe tou toe manatuʼi te ʼu temi ʼaē neʼe tou sio moʼoni ai ʼi totatou maʼuli ki te tokaga ʼaē ʼa te ʼAtua kiā tātou takitokotahi. Pea ʼe kei tokaga pē ia kiā tātou.
15. Koteā ʼaē neʼe ina fakalotomālohi te ʼapositolo ko Paulo ke ina kātakiʼi te ʼu fakataga?
15 Neʼe kātakiʼi e te ʼapositolo ko Paulo te ʼu faigataʼaʼia neʼe feala ai pē ke mate ʼuhi ko tana tui. (2 Ko. 11:23-28) Neʼe taupau feafeaʼi e Paulo he aga fakapotopoto pea mo he loto ʼe tokalelei ʼi te ʼu ʼaluʼaga faigataʼa ʼaia? Neʼe ina lavaʼi te faʼahi ʼaia ʼi tana falala kiā Sehova ʼi te faikole. ʼI te temi ʼaē neʼe kua kovi ʼaupitō ai ia tona fakataga ʼo lagi iku ai ki tona mate fakamaletile, neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “Neʼe tuʼu ovi iā te au te ʼAliki, ʼo ina fakafonu au ʼaki te mālohi, ke feala ʼaki ia au, ke kātoa te fakahoko ʼo te gāue fai fakamafola pea ke logo te ʼu puleʼaga fuli pē kiai, pea neʼe haofaki au mai te gutu ʼo te laione.” (2 Tim. 4:17) Koia, ʼaki te ʼu ʼaluʼaga ʼaē neʼe hoko ki ai, neʼe feala ai ki te ʼapositolo ko Paulo ke ina fakalotofīmālieʼi ia tona ʼu kaumeʼa ʼi te tui ke ʼaua naʼa natou “tuʼania ki he meʼa.”—Lau ia Filipe 4:6, 7, 13.
16, 17. Kotou tuku mai he faʼifaʼitaki ʼe hā ai peʼe foaki feafeaʼi e Sehova te mālohi ki tana hahaʼi ke natou tauʼi te ʼu faigataʼaʼia iā ʼaho nei.
16 Ko te pioniē kātoa ʼe higoa ko Roxana, neʼe sio ki te tokaga lelei ʼa Sehova ki tana hahaʼi. ʼI te temi ʼaē neʼe ina kole ai ki tona pātolō hona ʼu ʼaho mālōlō ke feala ai hana kau ki tatatou fakatahi, neʼe tali fakaʼita age e te pātolō kiā Roxana ʼo ina ʼui age kapau ʼe ʼalu, pea ʼe ina fakamavae anai ia ia. Kae neʼe ʼalu pē ia Roxana ki te fakatahi, pea neʼe faikole fakamālotoloto ke feala hana taupau ia tana gāue. ʼI tana ʼosi faikole, neʼe ina maʼu ai te loto tokalelei. Pea ʼi te Mōnite ʼi te hili ʼo te fakatahi, neʼe fakamavae ia Roxana e tona pātolō, ohagē pē ko tana ʼui age ki ai. Neʼe loto hoha ai ia Roxana, heʼe logolā te veliveli ʼo tona totogi kae neʼe ʼaoga ki ai te gāue ʼaia moʼo taupau ia tona kiʼi fāmili. Neʼe toe faikole ia Roxana pea mo fakakaukau ki te tokaga ʼaē ʼa Sehova kiā ia ʼi te faʼahi fakalaumālie ʼi te fakatahi ʼaia, koia ʼe mahino papau ia ʼe toe tokaga age pē anai ki ai ʼi te faʼahi fakasino. ʼI tana liliu lalo ʼaē kiō ia, neʼe sio ai ia Roxana ki te pepa kumi hahaʼi gāue, neʼe kumi he tahi ʼe poto ʼi te gāue ʼi te ʼu masini tui, pea neʼe ʼalu ia Roxana ki te matani gāue ʼaia. Neʼe mahino ki te pātolō ko Roxana neʼe heʼeki gāue ʼi te ʼu masini tui, kae neʼe ina foaki age pē ki ai te gāue, pea neʼe lahi age ia tona totogi. Neʼe logoʼi e Roxana neʼe tali age ia Sehova ki tana ʼu faikole. Kae, ko te tapuakina ʼaē neʼe lahi age, neʼe ko tana lava fakamafola ʼaē ʼo te logo lelei ki tona ʼu kaugā gāue e tokolahi. Neʼe ko te toko nima iā nātou neʼe natou tali te moʼoni ʼo kau ai mo te pātolō pea neʼe natou papitema.
17 ʼI ʼihi temi, ʼe hagē ʼe mole tali mai ia Sehova ki tatatou ʼu faikole, lagi mole ina tali mai ʼi te moʼi temi pē ʼaē ʼe tou faikole ai peʼe mole ʼalutahi mo te ʼaluʼaga ʼaē neʼe tou fakaʼamu kiai. Kapau koia, pea ʼe mahino ia ʼe ʼi ai tona tupuʼaga lelei. Ko Sehova ʼe ina ʼiloʼi te tupuʼaga ʼaia, kae ʼe lagi tou mahino lelei pē anai kiai ki muli age. Ko te meʼa ʼaē ʼe feala ke tou tui papau kiai, ko te ʼAtua ʼe mole ina liʼaki ia tana hahaʼi agatonu.—Hep. 6:10.
ʼE Tou Maʼu Te Tokoni Moʼo Tauʼi Te ʼu ʼAhiʼahi Pea Mo Te ʼu Fakahala
18, 19. (a) He koʼē ʼe tou tau anai mo he ʼu ʼahiʼahi pea mo he ʼu fakahala? (b) ʼE feafeaʼi hakotou lava tauʼi te ʼu ʼahiʼahi?
18 ʼE mole punamaʼuli te hahaʼi ʼa Sehova ʼi tanatou tau ʼaē mo te fakahala, mo te lotovaivai, mo te fakataga, pea mo te fakaneke ʼa ʼihi. Pea ko te mālamanei ʼe fakafeagai tāfito kiā tātou. (Soa. 15:17-19) Kae, ko te laumālie māʼoniʼoni ʼe lava tokoni mai ke tou tauʼi te ʼu fihifihia ʼaē ʼe feala ke hoko ʼi tatatou tauhi ʼaē ki te ʼAtua. Ko Sehova ʼe mole ina tuku anai ke fakahalaʼi tātou ʼo laka age ʼi te meʼa ʼaē ʼe tou lava kātakiʼi. (1 Ko. 10:13) Pea ʼe mole ina tuku anai peʼe ina liʼaki anai tātou ʼi he temi. (Hep. 13:5) Ko te fakalogo ʼaē ki te Folafola ʼa te ʼAtua ʼe ina puipui pea mo fakalotomālohi tātou. Tahi ʼaē, ko te laumālie māʼoniʼoni ʼo te ʼAtua ʼe feala ke ina uga te ʼu tehina mo tuagaʼane ke natou tokoni mai ʼi te temi ʼaē ʼe ʼaoga tāfito ai kiā tātou he tokoni.
19 ʼOfa pē ke tou haga kumi e tātou fuli te laumālie māʼoniʼoni ʼaki te faikole pea mo te ako ʼaē ʼo te Tohi-Tapu. Pea ke ‘fakamālohi tātou ʼaki te mālohi kātoa ʼi te fakafuafua ʼo te mālohi ʼaē ʼe tāu mo te kolōlia ʼo te ʼAtua ke feala ai ke kātoa tatatou ʼutaki pea ke tou faʼa kātaki aipē ʼaki he loto fiafia.’—Kol. 1:11.
[Nota]
a Ohagē lā, kotou vakaʼi Te Tule Leʼo ʼo te ʼaho 1 ʼo Maio 2001, ʼi te pāsina 16, pea mo te Réveillez vous ! ʼo te ʼaho 8 ʼo Fepualio 1993, ʼi te ʼu pāsina 21 mo te 22.
ʼE Kotou Tali Feafeaʼi Anai?
• ʼE lava feafeaʼi hakotou teuteuʼi ʼo koutou moʼo ʼūtakiʼi ʼo te fakataga?
• Koteā ʼaē ʼe tonu ke kotou fai mokā uga koutou e he tahi ke mole kotou fakahā hana agahala?
• Koteā ʼaē ʼe feala ke kotou falala kiai mokā kotou tau mo he ʼu faigataʼaʼia kehekehe?
[ʼU fehuʼi ʼo te ako]
[Paki ʼo te pasina 30]
Koteā ʼaē ʼe tou lava ako mai te faʼifaʼitaki ʼo Sosue pea mo Kalepe?
[Paki ʼo te pasina 31]
ʼE kotou lava tokoni feafeaʼi ki hokotou kaumeʼa ʼe ina fai he aga ʼe kovi?