ʼE Tou Maʼu Te Mālohi Moʼo Tekeʼi Te Fai Fakahala Pea Mo Tauʼi Te Lotovaivai
ʼE Tou Maʼu Te Mālohi Moʼo Tekeʼi Te Fai Fakahala Pea Mo Tauʼi Te Lotovaivai
“ ʼE kotou maʼu anai te mālohi mokā hifo atu anai te laumālie māʼoniʼoni kiā koutou.”—GĀUE 1:8.
1, 2. Koteā te tokoni ʼaē neʼe fakapapau e Sesu ki tana kau tisipulo, pea he koʼē ʼe ʼaoga anai kiā nātou te tokoni ʼaia?
NEʼE ʼiloʼi e Sesu neʼe mole feala ki tana ʼu tisipulo ke natou fakahoko te ʼu gāue fuli ʼaē neʼe ina fakatotonu age ʼaki pē tonatou mālohi. ʼI te lahi ʼaē ʼo tanatou gāue fai fakamafola, mo te mālohi ʼo tonatou ʼu fili pea mo te vaivai ʼo te kakano, neʼe hā lelei ai neʼe ʼaoga kiā nātou he mālohi ʼe laka age ʼi te mālohi fakatagata. Koia, ʼi muʼa pē ʼo tana hake ki selō, neʼe fakapapau fēnei e Sesu ki tana ʼu tisipulo: “ ʼE kotou maʼu anai te mālohi mokā hifo atu anai te laumālie māʼoniʼoni kiā koutou pea ʼe kotou liliu anai ko haku kau fakamoʼoni ʼi Selusalemi, mo Sutea kātoa pea mo Samalia ʼo kaku ki te potu taupotu ʼo te kele.”—Gāue 1:8.
2 Neʼe kamata hoko te fakapapau ʼaia ʼi te Penikositē 33 ʼo totatou temi, ʼi te temi ʼaē neʼe foaki ai e te laumālie māʼoniʼoni te mālohi ki te kau tisipulo ʼa Sesu Kilisito, ke natou fakafonu ia Selusalemi ʼaki tanatou fai fakamafola. Neʼe mole he fakafeagai neʼe ina lava tāʼofi te faʼahi ʼaia. (Gāue 4:20) “ ʼI te ʼaho fuli pē, ʼo kaku ki te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī,” ʼe tonu anai ke maʼu e te kau tisipulo agatonu ʼa Sesu, ʼo kau ai mo tātou, te mālohi ʼaia ʼaē ʼe foaki e te ʼAtua.—Mat. 28:20.
3. (a) Kotou fakamahino te kehekehe ʼo te laumālie māʼoniʼoni pea mo te mālohi. (b) Koteā ʼaē ʼe tou lava fai ʼaki te mālohi ʼaē ʼe haʼu mai iā Sehova?
3 Neʼe fakapapau e Sesu ki tana kau tisipulo ‘ ʼe natou maʼu anai te mālohi mokā hifo age anai te laumālie māʼoniʼoni kiā nātou.’ Ko te ʼu kupu “mālohi” pea mo “laumālie” ʼe mole tatau tonā u fakaʼuhiga. Ko te laumālie ʼo te ʼAtua, ia tona mālohi gāue, ʼe ko he mālohi ʼe gāue pea ʼe gāue ki he ʼu hahaʼi peʼe ki he ʼu meʼa moʼo fakahoko te finegalo ʼo te ʼAtua. Kae ko te mālohi, ʼe feala ke fakaʼuhiga ki te “fealagia ʼaē ʼo te fai ʼo he meʼa peʼe ke ʼi ai hona fua.” ʼE feala ke nofo te mālohi ʼaia ʼi he tahi peʼe ʼi he meʼa, ʼo aʼu ki te temi ʼaē ʼe ʼaoga ai ke ina fakahoko he gāue. Koia, ʼe feala ke fakatatau te laumālie māʼoniʼoni ki te hila ʼaē ʼe faʼu e he foʼi maka hila, kae ko te mālohi ʼe feala ke fakatatau ki te mālohi ʼaē ʼe ʼi te foʼi maka. Ko te mālohi ʼaē ʼe foaki e Sehova ki tana ʼu kaugana ʼaki ia tona laumālie māʼoniʼoni, ʼe ina foaki mai kiā tātou takitokotahi te fealagia ʼaē ke tou fakahoko ia tatatou fakapapau Fakakilisitiano, pea ʼi te temi ʼaē ʼe ʼaoga ai, ke tou tekeʼi te ʼu mālohi ʼaē ʼe fakatupu tuʼutāmaki kiā tātou.—Lau ia Mikea 3:8; Kolose 1:29.
4. Koteā ʼaē kā tou vakaʼi anai ʼi te ʼalatike ʼaenī, pea koteā tona tupuʼaga?
4 ʼE hā feafeaʼi te mālohi ʼaē ʼe foaki mai e te laumālie māʼoniʼoni kiā tātou? Koteā te ʼu faʼahiga gāue ʼe tou lava fai mokā gāue te laumālie ʼaia kiā tātou? ʼI tatatou tauhi agatonu ʼaē kiā Sehova, ʼe lahi te ʼu faigataʼaʼia ʼe tau mo tātou, ʼe tupu mai iā Satana, peʼe mai tana tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī, peʼe mai totatou kakano agahala totonu pē. ʼE maʼuhiga ke tou tauʼi te taʼi ʼu faigataʼaʼia ʼaia ke feala ai hatatou kātaki ʼi totatou ʼuhiga Kilisitiano, mo tou kau tuʼumaʼu ki te gāue fai fakamafola, pea mo tou taupau he ʼu felōgoi lelei mo Sehova. Tou vakaʼi age muʼa peʼe tokoni feafeaʼi mai te laumālie māʼoniʼoni kiā tātou ke tou tekeʼi te fakahala pea mo tou tauʼi te gaʼegaʼe pea mo te lotovaivai.
ʼE Tou Maʼu Te Mālohi Moʼo Tekeʼi Te Fai Fakahala
5. ʼE tou lava maʼu feafeaʼi te mālohi mokā tou faikole?
5 Neʼe akoʼi e Sesu ki tana ʼu tisipulo ke natou faikole fēnei: “ ʼAua naʼa ke tuku mātou ki te [fai] fakahala, kae ke . . . fakamaʼuli mātou mai te agakovi.” (Mat. 6:13) Ko Sehova ʼe mole ina liʼaki anai ia tana ʼu kaugana agatonu ʼaē ʼe natou fai te kole ʼaia. ʼI te tahi lakaga, neʼe ʼui e Sesu ʼe “foaki [anai] e te Tamai ʼaē ʼi selō te laumālie māʼoniʼoni kiā nātou ʼaē ʼe natou kole kiā te ia.” (Luka 11:13) ʼI meʼa fakalotofīmālie te fakapapau ʼa Sehova ʼaē ke ina foaki mai te mālohi ʼaia kiā tātou ke tou fai te meʼa ʼaē ʼe totonu! ʼE mahino ia ʼe mole fakaʼuhiga leva ko Sehova ʼe ina tāʼofi anai ke mole fakahalaʼi tātou. (1 Ko. 10:13) Kae kā fakahalaʼi tātou, pea ʼe ko te temi ʼaia ke tou faikole fakamālotoloto ʼo lagi laka age ʼi tatatou fai māhani.—Mat. 26:42.
6. Koteā ʼaē neʼe fakatafito kiai e Sesu tana ʼu tali ki te ʼu fakahala ʼa Satana?
6 Moʼo tali ki te ʼu fai fakahala ʼa te Tēvolo, neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu te ʼu vaega ʼo te Tohi-Tapu. Neʼe ʼiloʼi lelei e Sesu te Folafola ʼa te ʼAtua ʼi te temi ʼaē neʼe ina tali fēnei ai: “ ʼE tohi fēnei. . . . ʼE toe tohi fēnei foki. . . . ʼAlu [kehe], Satana, heʼe tohi fēnei: ‘Ko Sehova, tou ʼAtua, ʼaē ʼe maʼua ke ke ʼatolasio ki ai, pea ʼe ko ia tokotahi pē ʼaē ʼe maʼua ke ke tauhi ki ai ʼaki he tauhi [taputapu].’ ” ʼE ko te ʼofa ʼa Sesu kiā Sehova pea mo tana Folafola ʼaē neʼe ina uga ai ia ia ke ina tekeʼi te ʼu meʼa matalelei ʼaē neʼe fakamamata age ki ʼona muʼa e Satana, te Fai Fakahala. (Mat. 4:1-10) ʼI te tekeʼi tuʼa lahi e Sesu te fai fakahala, neʼe tukunoaʼi ai ia ia e Satana.
7. ʼE tokoni feafeaʼi mai te Tohi-Tapu kiā tātou ke tou tekeʼi te fakahala?
7 Mai tona ʼaluʼaga ʼaē neʼe falala ia Sesu ki te Tohi-Tapu moʼo tekeʼi te ʼu fai fakahala ʼa Satana, ʼe mole tonu koa lā mo tātou ke tou fai te faʼahi ʼaia? ʼE moʼoni, ke tou lava tauʼi te Tēvolo pea mo tana hahaʼi gāue, ʼe tonu muʼa ke tou fakatotonu ke tou ʼiloʼi te ʼu lēkula ʼa te ʼAtua pea mo tou mulimuli kātoa kiai. Tokolahi te hahaʼi neʼe natou fia mulimuli ki te ʼu lēkula Fakatohi-tapu, ʼi tanatou ako te Tohi-Tapu pea mo natou mahino ki te poto pea mo te faitotonu ʼa te ʼAtua. Koia, ʼe mālohi “te folafola ʼa te ʼAtua” ʼo feala ke ina ʼiloʼi lelei “te ʼu manatu pea mo te ʼu fakatuʼutuʼu ʼo te loto.” (Hep. 4:12) Kapau ʼe lau pea mo metitāsioʼi tuʼumaʼu e he tahi te Tohi-Tapu, pea ʼe feala ke ina maʼu te ‘fakasiosio poto ʼi te agatonu ʼa Sehova.’ (Tan. 9:13) Koia, ʼe tonu ke tou metitāsioʼi te ʼu vaega Fakatohi-tapu ʼaē ʼe talanoa ki totatou ʼu vaivaiʼia.
8. ʼE tou lava maʼu feafeaʼi te laumālie māʼoniʼoni?
8 ʼO hilifaki ki tana ʼiloʼi te Tohi-Tapu, neʼe lava tekeʼi e Sesu te fai fakahala he neʼe “fonu ʼi te laumālie māʼoniʼoni.” (Luka 4:1) Ke tou maʼu mo tātou te mālohi ʼaia pea mo tou lava tekeʼi mo tātou te fai fakahala, ʼe tonu ke tou fakaovi kiā Sehova ʼo tou fakaʼaogaʼi kātoa te ʼu fakatuʼutuʼu fuli ʼaē neʼe ina fai moʼo fakafonu ʼo tātou ʼaki tona laumālie. (Sake 4:7, 8) ʼI te ʼu fakatuʼutuʼu ʼaia, ʼe kau ai te ako ʼo te Tohi-Tapu, te faikole pea mo te fakatahi ʼaē mo totatou ʼu tehina mo tuagaʼane. Neʼe toe maʼuhiga ki te tokolahi te ʼu lelei ʼaē ʼe natou maʼu mai tanatou maʼumaʼua ʼi te ʼu gāue Fakakilisitiano, ʼaē ʼe tokoni kiā nātou ke natou haga taupau tuʼumaʼu he ʼu manatu fakalaumālie.
9, 10. (a) Koteā te ʼu fakahala māhani ʼe hoko ʼi te koga meʼa ʼaē ʼe kotou nonofo ai? (b) ʼE kotou lava maʼu feafeaʼi te mālohi moʼo tekeʼi te fakahala mokā kotou metitāsio pea mo kotou faikole, māʼiapē lā ʼi te temi ʼaē ʼe kotou gaʼegagaʼe ai?
9 Koteā te ʼu fai fakahala ʼaē ʼe tonu ke kotou tekeʼi? Neʼe heʼeki kotou fia fakatahi koa mo he tahi ʼe mole ko tokotou ʼohoana? Mokā ʼe kei kotou nonofo selipatea, neʼe heʼeki kotou fia fakatuʼutuʼu koa mo he tahi ʼe mole tui ke kolua felāveʼi ʼi he koga meʼa? ʼE feala pē ke fia sisio te kau Kilisitiano ki he meʼa ʼe heʼemaʼa, ʼi te temi ʼaē ʼe natou televisio ai peʼe ʼi tanatou fakaʼaogaʼi te Neti. Neʼe kua hoko koa te faʼahi ʼaia kiā koutou, pea kapau koia, koteā ʼaē neʼe kotou fai? ʼE ko he aga poto hakotou metitāsio, kapau ʼe kotou fai he hala pē e tahi, pea kotou tō ai ki he tahi age hala pea ki he agahala mamafa leva. (Sake 1:14, 15) Kotou fakakaukauʼi te lotomamahi ʼa Sehova, mo te kōkelekāsio, pea mo tokotou fāmili mo kapau ʼe kotou fai he aga heʼe agatonu. ʼI te tahi age faʼahi, ʼe kotou maʼu he leʼo ʼo loto ʼe maʼa mokā kotou agatonu tuʼumaʼu ki te ʼu pelesepeto fakaʼatua. (Lau ia Pesalemo 119:37; Tāʼaga Lea 22:3.) ʼI te temi fuli pē ʼaē ʼe kotou felāveʼi ai mo te ʼu taʼi ʼahiʼahi ʼaia, kotou fakatotonu ke kotou faikole ke kotou maʼu te mālohi moʼo tekeʼi te ʼu ʼahiʼahi ʼaia.
10 ʼE ʼi ai te tahi meʼa ʼe tonu ke tou tāʼofi maʼu mai te ʼu fai fakahala ʼa te Tēvolo. Neʼe fakaovi ia Satana kiā Sesu ʼi te hili ʼaē ʼo tana sēsuniō iā ʼaho e 40 ʼi te toafa. ʼE mahino ia neʼe manatu e te Tēvolo neʼe ko te “temi faigamālie” tāfito ʼaia moʼo ʼahiʼahiʼi ʼo te agatonu ʼa Sesu. (Luka 4:13) ʼE kumi e Satana te ʼu temi faigamālie moʼo toe ʼahiʼahiʼi ʼo tatatou agatonu. Koia ʼaē ʼe maʼuhiga ke tou nonofo mālohi ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼI te agamāhani, ʼe ʼohofiʼi e Satana he tahi ʼi te temi ʼaē ʼe ina fakatokagaʼi ai kua vaivai. Koia ʼi te temi fuli pē ʼaē ʼe tou gaʼegagaʼe ai peʼe tou loto vaivavai ai, ʼe tonu ke tou lotomālohi ʼaupitō ʼo kole kiā Sehova ia tana tokoni ʼaē ʼe ina puipui ia tātou pea mo tona laumālie māʼoniʼoni.—2 Ko. 12:8-10.
ʼE Tou Maʼu Te Mālohi Moʼo Tauʼi Te Gaʼegaʼe Pea Mo Te Lotovaivai
11, 12. (a) He koʼē kua lotovaivai te hahaʼi tokolahi iā ʼaho nei? (b) ʼE lava feafeaʼi hatatou maʼu te mālohi moʼo tekeʼi te lotovaivai?
11 ʼI totatou ʼuhiga agahala, ʼe tou lotovaivai ʼi ʼihi temi. ʼE lagi moʼoni tāfito te faʼahi ʼaia iā ʼaho nei, heʼe ko te temi ʼaē ʼe tou māʼuʼuli nei ai ʼe lahi te lotohoha. ʼE tou tau nei mo te ʼu temi ʼaē ʼe lagi faigataʼa ʼaupitō age mole heʼeki hoko ki te mālamanei kātoa. (2 Tim. 3:1-5) ʼI te kua ovi mai ʼo Halamaketone, ʼe tuputupu te ʼu faigataʼaʼia fakaekonomika, mo te ʼu faʼahi ʼe fakatupu mamahi ki te loto pea mo ʼihi atu ʼu faigataʼaʼia. ʼE mole tou punamaʼuli ki te kua ʼāsili faigataʼa ki ʼihi hanatou fakahoko tonatou maʼua ʼaē ke natou taupau tonatou fāmili. ʼE natou gaʼegagaʼe, mo kinakina pea mo mafasia. Kapau ʼe hoko te faʼahi ʼaia ʼi tokotou maʼuli, pea ʼe feafeaʼi hakotou lava tauʼi te lotohoha?
12 Kotou manatuʼi, neʼe fakapapau e Sesu ki tana ʼu tisipulo ʼe ina foaki age anai kiā nātou he tokoni, ia te laumālie māʼoniʼoni ʼo te ʼAtua. (Lau ia Soane 14:16, 17.) ʼE ko te mālohi ʼaia ʼe lahi tokotahi ʼi te ʼatulaulau. ʼAki te mālohi ʼaia, ko Sehova ʼe ina lava foaki ʼo “fakalaka ʼi te meʼa fuapē” te mālohi ke tou kātakiʼi te ʼu ʼahiʼahi. (Efe. 3:20) Neʼe ʼui e te ʼapositolo ko Paulo, kapau ʼe tou falala ki te mālohi ʼaia, pea ʼe tou maʼu anai te “mālohi ʼaē ʼe fakalaka ʼi te mālohi māhani,” tatau aipē peʼe kua tou ‘taʼomia.’ (2 Ko. 4:7, 8) ʼE mole fakapapau mai e Sehova ʼe ina toʼo anai te lotohoha. Kae ʼe ina fakapapau mai ʼe ina foaki mai anai kiā tātou te mālohi ke tou tauʼi te lotohoha ʼaki tona laumālie māʼoniʼoni.—Filp. 4:13.
13. (a) Neʼe maʼu feafeaʼi e te kiʼi finemui te mālohi moʼo tauʼi te ʼaluʼaga faigataʼa? (b) ʼE kotou ʼiloʼi koa he ʼu faʼifaʼitaki fēia?
13 Tou vakaʼi age muʼa te faʼifaʼitaki ʼa Stephanie, ʼe pioniē kātoa pea ʼe tau 19. ʼI tona taʼu 12, neʼe pā te ua ʼi tona ʼuto pea neʼe maʼu iā ia te kōsea ʼo te ʼuto. Talu mai ai, neʼe tafa tuʼa lua ia Stephanie, neʼe fai ki ai te radiothérapie, pea neʼe toe pā tuʼa lua te ua ʼi tona ʼuto ʼo tupu ai te palalisia ʼo te faʼahi hema ʼo tona sino pea neʼe kovi ai mo tana sio. Neʼe taupau e Stephanie ia tona mālohi ke feala hana fai te ʼu meʼa ʼaē ʼe maʼuhiga ʼaupitō kiā ia, ohagē lā ko te ʼu fono Fakakilisitiano pea mo te fai fakamafola. Kae neʼe logoʼi e Stephanie te tokoni age ʼa te laumālie ʼo Sehova kiā ia ke ina faʼa kātakiʼi te ʼu ʼaluʼaga kehekehe. ʼI te temi ʼaē neʼe lotovaivai ai, neʼe lotomālohi ia Stephanie ʼaki te ʼu tohi Fakatohi-tapu ʼaē ʼe maʼu ai te ʼu fakamatala ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa neʼe hoko ki te ʼu tehina mo tuagaʼane. Neʼe lagolago te ʼu tehina mo tuagaʼane kiā Stephanie ʼo natou faitohi ki ai peʼe natou fai he ʼu palalau fakalotomālohi ki ai ʼi muʼa pea ʼi te hili ʼo te ʼu fono. Ko te hahaʼi ʼaē neʼe fia logo ki te logo lelei, neʼe natou toe fakahā mo nātou tanatou loto fakafetaʼi ki te ʼu meʼa ʼaē neʼe akoʼi age kiā nātou e Stephanie ʼi tanatou ʼolo kiō ia ke fai tanatou ako. Pea ki te ʼu tapuakina fuli ʼaia, neʼe fakafetaʼi lahi ia Stephanie kiā Sehova. ʼE ina leleiʼia te vaega ʼo Pesalemo 41:3, pea neʼe tui papau ia neʼe hoko te vaega ʼaia ʼi tona maʼuli.
14. Koteā ʼaē ʼe tonu ke tou tekeʼi ʼi te ʼu temi ʼaē ʼe tou lotovaivai ai, pea koteā tona tupuʼaga?
14 ʼI te ʼu temi ʼaē ʼe tou gaʼegagaʼe ai peʼe tou lotohoha, ʼaua naʼa tou manatu ʼe tonu ke tou fakasiʼisiʼi ifo te ʼu gāue fakalaumālie ke feala ai hatatou tauʼi te ʼu faigataʼaʼia ʼaia. ʼE fua kovi pē anai kiā tātou. Koteā tona tupuʼaga? Koteʼuhi ʼaki te taʼi ʼu gāue fakalaumālie ʼaia ohagē lā ko te ako takitokotahi pea mo te ako fakafāmili ʼo te Tohi-Tapu, mo te fai fakamafola pea mo te ʼu fono, ʼe tou maʼu ai te laumālie māʼoniʼoni ʼaē ʼe ina fakamālohi ia tātou. Pea ʼe fakalotomālohi tuʼumaʼu pē te ʼu gāue Fakakilisitiano. (Lau ia Mateo 11:28, 29.) Tuʼa fia te ʼomai gaʼegagaʼe ʼa te ʼu tehina mo tuagaʼane ki te ʼu fono, kae ʼi te temi ʼaē ʼe natou toe liliu ai ki tonatou ʼu ʼapi, ʼe hagē ia neʼe fakafoʼou tonatou mālohi!
15. (a) ʼE fakapapau koa e Sehova he maʼuli faigafua maʼa he Kilisitiano? Kotou fakamahino ʼaki te Tohi-Tapu. (b) Koteā ʼaē ʼe fakapapau mai e Sehova kiā tātou, pea koteā te fehuʼi ʼe lagaʼi ai?
15 ʼE mahino ia, ʼe mole tou fia ʼui leva ʼe faigafua te maʼuli ʼo te tisipulo Kilisitiano. ʼE tonu ke tou faiga mālohi ke tou liliu ko he Kilisitiano agatonu. (Mat. 16:24-26; Luka 13:24) Kae, ʼaki te laumālie māʼoniʼoni, ʼe lava foaki e Sehova te mālohi kiā ia ʼaē ʼe gaʼegaʼe. Neʼe tohi fēnei e te polofetā ko Isaia: “[Ko] nātou ʼaē ʼe natou falala kiā Sehova ʼe natou toe mālolohi anai. ʼE natou mahiki ake anai ʼaki he ʼu kapakau, ohagē ko te ʼu ʼakūila. ʼE natou feleleʼi anai pea ʼe mole natou vaivavai anai; ʼe natou haʼele anai pea ʼe mole natou gaʼegagaʼe anai.” (Isa. 40:29-31) Koia, ʼe lelei ke tou fai te fehuʼi ʼaenī kiā tātou: ‘Koteā te tupuʼaga moʼoni ʼo te gaʼegaʼe fakalaumālie?’
16. Koteā ʼaē ʼe tou lava fai ke pulihi ai te ʼu faʼahi ʼaē ʼe lagi tupu ai tatatou gaʼegaʼe peʼe ko tatatou lotovaivai?
16 ʼE uga tātou ʼi te Folafola ʼa Sehova ke tou “ ʼiloʼi papau te ʼu meʼa ʼaē ʼe maʼuhiga tāfito.” (Filp. 1:10) ʼI tana fakatatau te maʼuli Fakakilisitiano ki he lele manavā, neʼe ʼui fēnei e te ʼapositolo ko Paulo ʼaki te takitaki ʼa te laumālie: “Tou liʼaki te ʼu meʼa fuli pē ʼaē ʼe mamafa . . . , pea ke tou faʼa kātaki ʼo feleleʼi ʼi te lele ʼaē kua tuku mai kiā tātou.” (Hep. 12:1) Neʼe fakahā lelei e Paulo, ʼe tonu ke tou liʼaki te ʼu gāue peʼe ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe mole honatou ʼaoga, ʼaē ʼe feala ke tou gaʼegagaʼe ai. ʼE feala ke lahi fau te ʼu gāue ʼaē ʼe fia fai e ʼihi iā tātou. Koia kapau ʼe kotou gaʼegaʼe tuʼumaʼu pea mo lotohoha, ʼe lelei ke kotou toe vakavakaʼi peʼe feafeaʼi takotou fakaʼaogaʼi ia tokotou mālohi ki te gāue fakamālama, mo te ʼu temi ʼaē ʼe kotou fai folau ai, pea mo takotou kau ki te ʼu faigaoʼi peʼe ki ʼihi atu ʼu fakafiafia. Kapau ʼe tou aga fakapotopoto pea mo tou mahino ʼe ʼi ai te ʼu meʼa ʼe mole feala ke tou fai, pea ʼe tou ʼiloʼi ai anai totatou ʼu tuʼakoi pea mo tou faiga ke tou fakasiʼisiʼi ifo te ʼu gāue ʼaē ʼe mole honatou ʼaoga.
17. He koʼē ʼe lagi lotovaivai ʼihi, kae koteā te fakapapau ʼe foaki e Sehova ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia?
17 ʼE lagi ko te tokolahi iā tātou ʼe natou toe lotovaivai heʼe mole hoko vave mai te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī ohagē ko tanatou ʼamanaki kiai. (Taag. 13:12) Kae, ko nātou ʼaē ʼe manatu fēia, ʼe feala ke natou lotomālohi ʼaki te ʼu palalau ʼaē iā Hapakuke 2:3: “Ko te meʼa ʼaē [ʼe] hā ʼe kei tuku ia ki te temi ʼaē neʼe fakakatofa kiai, pea ʼe fakatupu lotohoha ia ʼo aʼu ki te fakaʼosi, pea ʼe mole loi anai ia. Tatau aipē peʼe tuai, haga talitali kiai; heʼe hoko moʼoni anai ia. ʼE mole tauhala anai ia.” ʼE tou maʼu te fakapapau ʼa Sehova ʼaē kā hoko anai te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī ʼi tona temi totonu!
18. (a) Koteā te fakapapau ʼaē ʼe ina foaki atu kiā koutou te mālohi? (b) ʼE fua lelei feafeaʼi anai kiā tātou te ʼalatike ʼaē kā hoa mai?
18 ʼE mahino papau ia, ko te ʼu kaugana agatonu fuli ʼa Sehova ʼe natou fakaʼamu ki te ʼaho ʼaē kā mole kei natou gaʼegagaʼe anai mo lotovaivai ai, pea mo te temi ʼaē ʼe maʼu ai anai e te hahaʼi fuli pē te “mālohi fakatūpulaga.” (Sopo 33:25) Māʼiapē lā ʼi te temi nei, ʼe feala ke mālohi totatou ʼuhiga ʼaē ʼi loto ʼaki te gāue ʼo te laumālie māʼoniʼoni, mo kapau ʼe tou kau ki te ʼu gāue fakalaumālie fakalotomālohi. (2 Ko. 4:16; Efe. 3:16) ʼAua naʼa kotou tuku tokotou gaʼegaʼe ke ina tāʼofi koutou mai takotou maʼu te ʼu tapuakina heʼegata. Ko te ʼu ʼahiʼahi fuli, pe neʼe tupu mai te fakahala, mai te gaʼegaʼe peʼe mai te lotovaivai, ʼe puli anai ia, kapau ʼe mole puli ʼi te temi nei pea ʼe puli anai ʼi te mālama foʼou ʼa te ʼAtua. ʼI te ʼalatike kā hoa mai, ʼe tou vakaʼi anai peʼe fakamālohi feafeaʼi e te laumālie māʼoniʼoni te kau Kilisitiano ke natou ʼūtakiʼi te fakataga, ke natou tekeʼi te ʼu fakaneke kovi ʼaē ʼa ʼihi pea ke natou kātakiʼi te tahi atu ʼu faigataʼaʼia.
ʼE Kotou Tali Feafeaʼi Anai?
• ʼE tou maʼu feafeaʼi te mālohi mokā tou lau te Tohi-Tapu?
• ʼE tou maʼu feafeaʼi te mālohi mokā tou faikole pea mo metitāsio?
• Koteā ʼaē ʼe tou lava fai ke pulihi ai te ʼu faʼahi ʼaē ʼe lagi tupu ai tatatou lotovaivai?
[ʼU fehuʼi ʼo te ako]