‘Siʼi Loloto ʼo Te Poto ʼo Te ʼAtua!’

“Siʼi loloto ʼo te koloaʼia pea mo te poto pea mo te ʼatamai mālama ʼo te ʼAtua! Ko ʼana fakamāu ʼe mole feala hona sivisivi pea ʼe mole feala ke maʼu tona ʼu ala!”—LOMA 11:33.

 1. Koteā ʼaē ʼe fakaʼuhiga e te kau Kilisitiano kua papitema ʼe ko honatou toe pilivilēsio lahi?

 KIĀ koutou lā, koteā te toe pilivilēsio lahi neʼe kua tuku atu kiā koutou? ʼE lagi ko he gāue neʼe tuku atu kiā koutou ke kotou fai, peʼe ko he faigamālie makehe neʼe foaki atu. Kae ki te kau Kilisitiano ʼaē kua papitema, ko te toe pilivilēsio lahi ʼaē ʼe natou maʼu, ʼe ko te fealagia ʼaē ke natou felōgoi lelei mo te ʼAtua moʼoni pē e tahi, ia Sehova. Pea ko he faʼahi ʼe feala ai ki te ʼAtua ke ‘ina ʼiloʼi ai tātou.’—1 Ko. 8:3; Kal. 4:9.

 2. He koʼē ʼe ko he toe pilivilēsio lahi te ʼiloʼi ʼaē ʼo Sehova pea mo tana ʼiloʼi ʼaē ia tātou?

² He koʼē ʼe ko he toe pilivilēsio lahi te ʼiloʼi ʼaē ʼo Sehova pea mo tana ʼiloʼi ʼaē ia tātou? Koteʼuhi ʼe ko ia ʼaē ʼe lahi tokotahi ʼi te ʼatulaulau pea ʼe ina toe Puipui ia nātou ʼaē ʼe ʼofa ai. Neʼe takitaki e te ʼAtua ia te polofetā ko Naume ke ina tohi te ʼu palalau ʼaenī: “Ko Sehova ʼe agalelei, ko he fale tali tau ʼi te ʼaho ʼo te mamahi pea ʼe ina ʼiloʼi ia nātou ʼaē ʼe natou kumi holaʼaga mai kiā te ia.” (Nau. 1:7; Pes. 1:6) ʼI tona fakahagatonu, ʼe fakalogo totatou maʼuli heʼegata ki tatatou ʼiloʼi ʼaē ia te ʼAtua moʼoni pea mo tona ʼAlo, ia Sesu Kilisito.—Soa. 17:3.

 3. Koteā ʼaē ʼe tonu ke tou mahino kiai ke feala ai hatatou ʼiloʼi ia te ʼAtua?

³ Ko tatatou ʼiloʼi ʼaē ia te ʼAtua ʼe mole fakaʼuhiga pē ke tou ʼiloʼi ia tona huafa. ʼE tonu ke tou ʼiloʼi ia ia ohagē ko hotatou Kaumeʼa, ke tou mahino ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe ina leleiʼia pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe fehiʼa kiai. Ko tatatou mulimuli ʼi totatou maʼuli ki te ʼatamai mālama ʼaia, ʼe toe maʼuhiga moʼo fakahā ai kua tou ʼiloʼi lelei ia te ʼAtua. (1 Soa. 2:4) Kae ʼe ʼi ai te tahi faʼahi ʼe tonu ke tou mahino kiai mo kapau ʼe tou loto moʼoni ke tou ʼiloʼi ia Sehova. ʼE mole tonu pē ke tou ʼiloʼi te ʼu gāue ʼaē neʼe ina fai, kae ke tou toe mahino foki pe neʼe ina fakahoko feafeaʼi tana ʼu gāue ʼaia pea koteā tona tupuʼaga. Kapau ʼe lahi tatatou mahino ki te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa Sehova, pea ʼe toe lahi ai anai mo tatatou mahino ki ‘te loloto ʼo te poto ʼo te ʼAtua.’—Loma 11:33.

Ko Sehova ʼe Ko Te ʼAtua ʼe ʼi Ai Tana Fakatuʼutuʼu

4, 5. (a) ʼI te Tohi-Tapu, koteā te fakaʼuhiga ʼo te kupu “fakatuʼutuʼu”? (b) Kotou fakaʼaogaʼi he fakatā moʼo fakahā ʼaki ai ia te lahi ʼaē ʼo te ʼu faʼahiga puleʼaki kehekehe moʼo fakahoko he fakatuʼutuʼu.

⁴ Ko Sehova ʼe ko te ʼAtua ʼe ʼi ai tana fakatuʼutuʼu, pea ʼe talanoa te Tohi-Tapu ki tana “fakatuʼutuʼu heʼegata.” (Efe. 3:10, 11) Koteā te fakaʼuhiga tāfito ʼo te kupuʼi palalau ʼaia? ʼI te Tohi-Tapu, ʼe fakaʼuhiga te kupu “fakatuʼutuʼu” ki te fakahoko ʼaē e he tahi hana meʼa ʼe loto kiai pea ʼe lahi tona ʼu faʼahiga puleʼaki kehekehe moʼona fakahoko.

⁵ Tou toʼo he fakatā: Ko he tahi ʼe fia ʼalu ki he koga meʼa, pea ko tana fakatuʼutuʼu anai ʼaē kā ina fai, ke aʼu ki te koga meʼa ʼaia. ʼE fakalogo kiā ia peʼe feafeaʼi anai hana ʼalu kiai pea mo te ala ʼaē kā ʼalu ai, heʼe lahi te ʼu faʼahi ʼe feala pē ke ina filifili. ʼI te ala ʼaē neʼe ina filifili ke ʼalu ai, ʼe lagi hoko ai anai he ʼu ʼaluʼaga neʼe mole ʼamanaki kiai, ohagē ko te tuʼu kovi ʼo te lagi, peʼe ko te fakapupu ʼa te ʼatu ʼu motokā, peʼe ko he ʼu ala neʼe tāʼofi, ʼo maʼua ai leva kiā ia ke ina fai he tahi age puleʼaki. Kae logolā te ʼu fetogi ʼaia kā ina fai, ʼe ina fakahoko pē anai tana fakatuʼutuʼu ʼi te temi ʼaē kā tau ai anai ki te koga meʼa ʼaē neʼe fia ʼalu kiai.

 6. Neʼe fakahā feafeaʼi e Sehova tana lotolelei ke ina fai he ʼu puleʼaki moʼo fakahoko tana fakatuʼutuʼu?

 ⁶ ʼO toe fēia pē mo Sehova, neʼe lotolelei ia ke ina fai he ʼu fetogi moʼo fakahoko ia tana fakatuʼutuʼu heʼegata. ʼI tana fakaʼapaʼapa ki te loto faʼitaliha ʼa te hahaʼi ʼaē neʼe ina fakatupu, neʼe fai atu aipē e Sehova te ʼu puleʼaki ki tana faʼahiga fakahoko ʼaē ʼo tana fakatuʼutuʼu. Ohagē lā, tou vakaʼi age muʼa pe neʼe fakahoko feafeaʼi e Sehova tana fakatuʼutuʼu ʼo ʼuhiga mo te Hako ʼaē neʼe ina fakapapauʼi mai. ʼI te kamata, neʼe ʼui fēnei e Sehova ki te ʼuluaki taumātuʼa: “Kolua fānaunau, pea kolua liliu ʼo hahaʼi, pea kolua fakafonu te kele, pea kolua puleʼi.” (Sen. 1:28) Ko te fakatuʼutuʼu ʼaenī ʼa Sehova neʼe ʼalunoa koa ia ʼi te agatuʼu ʼaē neʼe hoko ʼi te ʼōloto ʼo Eteni? Kailoa ia! ʼI te kua hoko leva ʼo te ʼaluʼaga foʼou ʼaia, neʼe foimo fai atu aipē e Sehova te ʼu fetogi, ʼo ina fai te tahi age puleʼaki moʼo fakahoko tana fakatuʼutuʼu. Neʼe ina fakakikite ʼe ʼi ai anai te “hako” kā ina molehi ia te ʼu fua kovi ʼaē neʼe tupu mai te hahaʼi agatuʼu.—Sen. 3:15; Hep. 2:14-17; 1 Soa. 3:8.

 7. Koteā ʼaē ʼe tou ako mai te fakamatala ʼaē ʼe fai e Sehova ʼo ʼuhiga mo ia totonu iā Ekesote 3:14?

⁷ Ko te lava fai ʼaē e Sehova ia he ʼu fetogi mokā hoko he ʼu ʼaluʼaga foʼou ʼi tana lolotoga fakahoko ʼaē ʼo tana fakatuʼutuʼu, ʼe ʼalutahi mo te ʼu palalau ʼaē neʼe ina fai ʼo ʼuhiga mo ia totonu pē. ʼI te temi ʼaē neʼe ʼui ai e Moisese kiā Sehova, ʼe mata faigataʼa kiā ia hana fakahoko te gāue ʼaē neʼe ina tuku age, neʼe fakalotofīmālieʼi ia ia e Sehova, ʼo ina ʼui fēnei age: “ ‘ ʼE au fakahā anai pe ko ai au.’ Pea neʼe ina toe ʼui fēnei: ‘Koʼenī te meʼa ʼaē kā ke ʼui anai ki te ʼu foha ʼo Iselaele: “ ʼE au fakahā anai pe ko ai au, ʼe ko ia ʼaē neʼe ina fekauʼi mai au kiā koutou.” ’ ” (Eke. 3:14) ʼEī, ʼe feala kiā Sehova ke liliu ko meʼa fuli pē ʼe ʼaoga moʼo fakahoko tana fakatuʼutuʼu kātoa! ʼE fakaʼaogaʼi e te ʼapositolo ko Paulo ʼi te kāpite 11 ʼo te tohi ʼo Loma te fakatā matalelei moʼo talanoa ki te faʼahi ʼaia. ʼI te kāpite ʼaia, ʼe talanoa ai ki he fuʼu oliveto fakatātā. Ko tatatou vakaʼi ia te fakatā ʼaia, ʼe lahi ai anai totatou loto fakafetaʼi ki te loloto ʼo te poto ʼo Sehova, tatau aipē peʼe tou ʼamanaki ke tou māʼuʼuli ʼi selō peʼe ke tou māʼuʼuli heʼegata ʼi te kele.

Te Fakatuʼutuʼu ʼa Sehova ʼo ʼUhiga Mo Te Hako ʼAē Neʼe Fakakikite Mai

8, 9. (a) Koteā te ʼu puani e fā ʼaē kā tokoni mai anai ke tou mahino ki te lea fakatātā ʼo te fuʼu oliveto? (b) Ko te tali ki te fehuʼi fea ʼaē ʼe fakahā ai te lotolelei ʼo Sehova ke ina fai he ʼu fetogi moʼo fakahoko tana fakatuʼutuʼu?

⁸ Ke feala hatatou mahino ki te lea fakatā ʼo te fuʼu oliveto, ʼe tonu muʼa ke tou ʼiloʼi te ʼu puani e fā ʼo ʼuhiga mo te fakaʼaluʼalu ʼaē ʼo te fakatuʼutuʼu ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo te hako ʼaē neʼe fakakikite mai. ʼUluaki, neʼe fakapapau ia Sehova kiā Apalahamo “ ʼe tapuakina moʼoni . . . anai te ʼatu puleʼaga fuli pē ʼo te kele” ʼaki tona hako, peʼe ko tona hōloga. (Sen. 22:17, 18) Lua, ko te puleʼaga ʼo Iselaele ʼaē neʼe ko te hōloga ʼo Apalahamo, neʼe foaki kiā nātou te ʼamanaki ʼaē ke natou faʼufaʼu “he puleʼaga fakapelepitelō.” (Eke. 19:5, 6) Tolu, ʼi te fakafisi ʼa te kau Iselaele tokolahi ki te Mēsia, neʼe filifili ai leva e Sehova te tahi age hahaʼi ke natou faʼufaʼu “he puleʼaga fakapelepitelō.” (Mat. 21:43; Loma 9:27-29) Pea fā leva, logolā ʼe ko Sesu te koga tāfito ʼo te hako ʼo Apalahamo, kae neʼe toe foaki ki ʼihi te pilivilēsio ʼaē ke natou kau ki te “hako” ʼaia.—Kal. 3:16, 23.

⁹ ʼO fakatafito ki te ʼu puani tāfito ʼaenī e fā neʼe tou vakaʼi, ʼe tou ako ʼi te tohi ʼo Fakahā ʼe ko te toko 144 000 hahaʼi ʼaē kā kaugā gāue anai mo Sesu ʼi tonatou tuʼulaga hau pea mo pelepitelō ʼi selō. (Fakh. 14:1-4) ʼE toe fakahigoaʼi nātou ʼaia ʼe ko “te ʼu foha ʼo Iselaele.” (Fakh. 7:4-8) ʼE ko te kau Iselaele fuli koa peʼe Sutea ʼaē kā natou faʼufaʼu anai te toko 144 000 ʼaia? Ko te tali ki te fehuʼi ʼaia ʼe hā ʼaki ai te lotolelei ʼaē ʼo Sehova ke ina fai he ʼu fetogi moʼo fakahoko tana fakatuʼutuʼu. Tou vakaʼi age muʼa ʼi te temi nei peʼe koteā te tali ʼaē kā tou maʼu ki te fehuʼi ʼaia, ʼi te tohi ʼaē neʼe fai e te ʼapositolo ko Paulo ki te kau Loma.

Ko “He Puleʼaga Fakapelepitelō”

10. Koteā te faigamālie makehe ʼaē neʼe maʼu e te puleʼaga ʼo Iselaele?

¹⁰ Ohagē ko tona fakahā ʼi muʼa atu, neʼe gata pē ki te kau Iselaele neʼe natou maʼu ia te faigamālie ʼaē ke natou faʼufaʼu ia “he puleʼaga fakapelepitelō pea . . . [mo] he puleʼaga māʼoniʼoni.” (Lau ia Loma 9:4, 5.) Kae koteā ʼapē kā hoko ʼi te  temi ʼaē kā hā ai te Mēsia ʼaē neʼe fakapapauʼi mai? ʼE maʼu anai koa ʼi te puleʼaga ʼo Iselaele ia te toko 144 000 kau Iselaele fakalaumālie, ʼaē kā liliu anai ko te lua koga ʼo te hako ʼo Apalahamo?

11, 12. (a) Ko te temi fea ʼaē neʼe kamata filifili ai ia nātou ʼaē kā natou faʼu ia te Puleʼaga ʼi selō, pea neʼe feafeaʼi te tokolahi ʼo te kau Sutea ʼaē neʼe māʼuʼuli ʼi te temi ʼaia? (b) Neʼe fakakātoa feafeaʼi e Sehova “te lahi” ʼo nātou ʼaē kā kau ki te hako ʼo Apalahamo?

¹¹ Lau ia Loma 11:7-10. Tokolahi ʼi te puleʼaga Sutea ʼo te ʼuluaki sēkulō neʼe mole natou tali ia Sesu. Koia lā ʼaē neʼe mole kei fakatuʼakoi ai pē kiā nātou ia te pilivilēsio ʼaē ke natou faʼufaʼu ia te hako ʼo Apalahamo. Kae ʼi te Penikositē ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi, ʼaē neʼe kamata filifili ai ia nātou ʼaē kā natou faʼu ia te “puleʼaga fakapelepitelō” ʼi selō, neʼe ʼi ai ʼihi kau Sutea agatonu neʼe natou tali lelei ia te faigamālie ʼaia. Ko te kaugamālie ʼo nātou ʼaia neʼe mole fakalaka pē lā ʼi te toko lauʼi afe, neʼe natou hagē pē ko he kiʼi “toegaʼi meʼa noa” mo kapau ʼe fakatatau ia nātou ki te kaugamālie ʼaē ʼo te kau Sutea kātoa.—Loma 11:5.

¹² Kae neʼe fakakātoa feafeaʼi e Sehova “te lahi” ʼo nātou ʼaē kā kau ki te hako ʼo Apalahamo? (Loma 11:12, 25) Kotou tokagaʼi ia te tali ʼaē neʼe fai e te ʼapositolo ko Paulo ʼi tana ʼui fēnei: “ ʼE mole ʼui leva neʼe mole he fua ʼo te folafola ʼa te ʼAtua. Heʼe mole ko nātou fuli ʼaē neʼe tutupu ake ko te kau Iselaele ʼaē ʼe natou ‘Iselaele.’ Logolā ʼe ko nātou ko te hako ʼo Apalahamo [tona hōloga], kae ʼe mole ko nātou fuli ʼaia ʼe ko [tana] ʼu fānau [te koga ʼo te hako ʼo Apalahamo] . . . [Heʼe] ko tona fakaʼuhiga ʼaenī: ko te ʼu fānau ʼi te kakano ʼe mole ko te ʼu fānau moʼoni ʼa te ʼAtua, kae ʼe ko te ʼu fānau ʼo te fakapapau ʼaē ʼe kau ki te hako.” (Loma 9:6-8) Koia neʼe mole kei fakamaʼua ki he tahi ke hifo mai iā Apalahamo moʼo fakahoko te fakatuʼutuʼu ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo te hako.

Te Fuʼu Oliveto Fakatā

13. Koteā ʼaē ʼe ina fakatā (a) ia te fuʼu oliveto, (b) ia tona aka, (c) ia te sinoʼi ʼakau, pea (d) mo tona ʼu vaʼa?

¹³ ʼE hoko atu e te ʼapositolo ko Paulo ʼo ina fakatatau ia nātou ʼaē ʼe kau ki te hako ʼo Apalahamo ki he ʼu vaʼa ʼo he fuʼu oliveto fakatātā. a (Loma 11:21) ʼE fakatā e te fuʼu ʼakau ʼaia, ia te fakahoko ʼo te fakatuʼutuʼu ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te fuakava ʼaē neʼe ina fai mo Apalahamo. Ko te aka ʼo te fuʼu ʼakau ʼaia ʼe māʼoniʼoni pea ʼe ina fakatā ia Sehova, heʼe ko ia ʼaē ʼe ina foaki te maʼuli ki te Iselaele fakalaumālie. (Isa. 10:10; Loma 11:16) Ko te sinoʼi ʼakau ʼe ina fakatā ia Sesu heʼe ko ia te koga tāfito ʼo te hako ʼo Apalahamo. Ko te ʼu vaʼa ʼe fakatā fakatahi “te lahi” ʼo nātou ʼaē ʼe kau ki te lua koga ʼo te hako ʼo Apalahamo.

14, 15. Ko ai ia nātou ʼaē neʼe “tuʼusi” mai te fuʼu oliveto ʼaē neʼe tō, pea ko ai ia nātou ʼaē neʼe fakapipiki atu kiai?

 ¹⁴ ʼI te lea fakatātā ʼo te fuʼu oliveto, ko te kau Sutea ʼaē neʼe natou liʼaki ia Sesu ʼe ko te ʼu vaʼa ʼo te fuʼu oliveto ʼaē neʼe “taʼaki.” (Loma 11:17) Neʼe mole kei feala kiā nātou ʼaia ke natou maʼu te pilivilēsio ʼaē ke natou kau ki te hako ʼo Apalahamo. Kae ko ai ʼaē kā natou fetogi ia nātou ʼaia? ʼI te manatu ʼa te kau Sutea ʼaē neʼe fiameʼameʼa he neʼe natou hifo mai tanatou kui ko Apalahamo, ʼe mole feala ke ʼi ai niʼihi age iā nātou ke kau ki te hako ʼaia. Kae ko Soane Patita neʼe kua ina fakatokaga age kiā nātou, kapau ʼe loto e Sehova, pea ʼe ko he meʼa noa pē kiā ia hana fakatupu ake mai te ʼu foʼi maka he ʼu fānau ʼa Apalahamo.—Luka 3:8.

¹⁵ Koteā lā ʼaē neʼe fai e Sehova moʼo fakahoko tana fakatuʼutuʼu? ʼE fakamahino e Paulo, moʼo fetogi te ʼu vaʼa ʼaē neʼe tuʼusi, neʼe fakapipiki ki te fuʼu oliveto ʼaē neʼe tō ia te ʼu vaʼa ʼo te fuʼu oliveto vao. (Lau ia Loma 11:17, 18.) Koia, ʼi hona ʼaluʼaga fakatātā neʼe fakapipiki atu ki te fuʼu oliveto fakatā ʼaia ia te kau Kilisitiano ʼo te ʼu puleʼaga ʼaē neʼe fakanofo ʼaki te laumālie, ohagē ko ʼihi ʼi te kōkelekāsio ʼo Loma. Neʼe natou liliu ai ʼo kau ki te hako ʼo Apalahamo. ʼI te kamata, neʼe natou hagē ko he ʼu vaʼa ʼo he fuʼu oliveto vao, neʼe mole natou kau ki te fuakava makehe ʼaia. Kae kua foaki age leva e Sehova kiā nātou te fealagia ʼaē ke natou liliu ko he kau Sutea fakalaumālie.—Loma 2:28, 29.

16. Neʼe fakamahino feafeaʼi e te ʼapositolo ko Petelo te faʼufaʼu ʼaē ʼo te puleʼaga fakalaumālie foʼou?

¹⁶ ʼE fakamahino fēnei e te ʼapositolo ko Petelo te ʼaluʼaga ʼaē neʼe hoko: “Koia ʼe maʼuhiga ai [ia Sesu Kilisito] kiā koutou [te kau Iselaele fakalaumālie, ʼo kau kiai te kau Kilisitiano Senitile], heʼe ko koutou ko te hahaʼi tui; kae kiā nātou ʼaē ʼe mole tui, ‘ ʼe ko te maka pē ʼaia ʼaē neʼe liʼaki e te kau tufuga kua liliu ko te ʼulu ʼo te agele’ pea ko ‘he maka ʼe fakatupu tūkia pea ko he maka fakatupu higa.’ . . . Kae ko koutou, ko te ‘faʼahiga hahaʼi kua fili, ko he kau pelepitelō fakahau, ko he puleʼaga māʼoniʼoni, ko he hahaʼi kua tuku ke liliu ko hona koloa makehe, ke kotou fakamafola te ʼu kalitātē’ ʼo ia ʼaē neʼe ina pāuiʼi koutou mai te fakapōʼuli ki tona mālama taulekaleka. Heʼe ʼi te temi  muʼa neʼe mole ko he hahaʼi ia koutou, kae ʼi te temi nei ko koutou ko te hahaʼi ʼa te ʼAtua; neʼe ko koutou ʼaē neʼe mole fakahoko ki ai te manavaʼofa, kae ʼi te temi nei ko koutou ʼaē kua fakahoko ki ai te manavaʼofa.”—1 Pet. 2:7-10.

17. He koʼē ko te meʼa ʼaē neʼe fai e Sehova neʼe “fakafeagai ki te nātulā”?

¹⁷ Lagi ʼi te manatu ʼa te tokolahi, ko te meʼa ʼaē neʼe fai e Sehova neʼe mole feala ke hoko. ʼE ʼui e Paulo ko te meʼa ʼaē neʼe hoko neʼe “fakafeagai ki te nātulā.” (Loma 11:24) Koteā tona tupuʼaga? ʼE mole ko he meʼa ʼe fai māhani, pea ʼe fakafeagai ki te nātulā, te fakapipiki ʼo he vaʼa ʼo he fuʼu ʼakau vao ki he fuʼu ʼakau neʼe tō; kae ʼi te ʼuluaki sēkulō ko he faʼahiga fai ia neʼe fai e ʼihi hahaʼi gāue kele. b ʼO toe fēia pē, neʼe fai e Sehova te meʼa fakaofoofo. ʼI te manatu ʼa te kau Sutea, ʼe mole feala anai ki te kau Senitile ke natou fakatupu he fua ʼe lelei. Kae ko Sehova neʼe ina haga ʼo fakaliliu ia nātou ʼaia, te kau Senitile, ke nātou kau ki “he puleʼaga” neʼe ina fakatupu te ʼu fua ʼo te Puleʼaga. (Mat. 21:43) Ko te faigamālie ʼaē ke fakapipiki ia nātou ʼaē ʼe mole Sutea ki te fuʼu oliveto fakatā, neʼe kamata ʼi te taʼu 36 ʼo totatou temi ʼaki te fakanofo ʼo Kolonelio ʼaki te laumālie, te ʼuluaki Senitile neʼe tafoki mai kiā Sehova kae neʼe mole silikosisioʼi.—Gāue 10:44-48. c

18. Ko te faigamālie fea ʼaē neʼe maʼu e te kau Sutea ʼi te ʼosi ʼo te taʼu 36 ʼo totatou temi?

¹⁸ Ko tona fakaʼuhiga koa hili te taʼu 36 ʼo totatou temi, neʼe mole kei feala ki te kau Sutea ke natou kau ki te hako ʼo Apalahamo? Kailoa ia. ʼE fakamahino fēnei e Paulo: “Mo nātou foki [te kau Sutea ʼi te kakano], kapau ʼe mole kei natou taupau tanatou mole tui, pea ʼe fakapipiki anai mo nātou [ki te fuʼu oliveto ʼaē neʼe tō]; heʼe feala pē ki te ʼAtua ke ina toe fakapipiki ia nātou [kiai]. Kapau lā neʼe tuʼusi moʼoni koe ʼi te fuʼu oliveto vao pea kapau neʼe fakapipiki koe ki te fuʼu oliveto ʼaē neʼe tō, ʼaē ʼe fakafeagai ki te nātulā, ʼe feafeaʼi age lā kiā nātou ʼaenī, te ʼu vaʼa totonu, ʼe toe fakapipiki anai mo nātou ki tonatou fuʼu oliveto totonu!” d—Loma 11:23, 24.

“ ʼE Haofaki Anai Ia Iselaele Kātoa”

19, 20. Koteā ʼaē ʼe fakahoko e Sehova ohagē ko tona fakatātā e te fuʼu oliveto fakatā?

¹⁹ ʼEī, ko te fakatuʼutuʼu ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo “te Iselaele ʼa te ʼAtua” ʼe lolotoga hoko nei ʼi hona ʼaluʼaga fakaofoofo. (Kal. 6:16) Ohagē ko tona ʼui e Paulo: “ ʼE haofaki anai ia Iselaele kātoa.” (Loma 11:26) ʼI te temi ʼaē kua fakakatofa ai e Sehova, ko “Iselaele kātoa,” te kau Iselaele fakalaumālie fuli, ʼe natou hau anai pea mo pelepitelō ʼi selō. ʼE mole he meʼa ʼe ina lava tāʼofi te fakahoko ʼo te fakatuʼutuʼu ʼa Sehova!

²⁰ Ohagē ko tona fakakikite, ko te “hako” ʼo Apalahamo, ia Sesu Kilisito pea mo te toko 144 000, ʼe natou tapuakina anai “te hahaʼi ʼo te ʼu puleʼaga.” (Loma 11:12; Sen. 22:18) ʼE maʼu ai anai e te hahaʼi fuli ʼa te ʼAtua te ʼu lelei ʼo te fakatuʼutuʼu ʼaia. ʼE mahino ia, ʼi tatatou vakavakaʼi te fakahoko ʼaē e Sehova ia tana fakatuʼutuʼu heʼegata, ʼe tou ʼofolele ki “te loloto ʼo te koloaʼia pea mo te poto pea mo te ʼatamai mālama ʼo te ʼAtua!”—Loma 11:33.

[ʼU nota]

ʼE Kei Kotou Manatuʼi Koa?

• Koteā ʼaē ʼe tou ako ʼo ʼuhiga mo Sehova mai tana faʼahiga fakahoko ʼaē ʼo tana fakatuʼutuʼu?

• Iā Loma kāpite 11, koteā ʼaē ʼe fakatā . . .

e te fuʼu oliveto?

e tona aka?

e tona sinoʼi ʼakau?

e te ʼu vaʼa?

• He koʼē ʼe “fakafeagai ki te nātulā” ia te fakapipiki ʼo he ʼu vaʼa ki he fuʼu oliveto?

[ʼU fehuʼi ʼo te ako]

[Talanoa/Paki ʼo te pasina 26]

 He Koʼē Neʼe Fakapipiki Ki Te Fuʼu Oliveto ʼAē Neʼe Tō Ia Te ʼu Vaʼa ʼo Te Fuʼu Oliveto Vao?

▪ Ko Lucius Junius Moderatus Columella neʼe ko te tagata sōlia Loma pea mo gāue kele neʼe maʼuli ʼi te ʼuluaki sēkulō ʼo totatou temi. ʼE ʼiloʼi lelei ia ia he neʼe ina tohi te ʼu tohi e 12 ʼo ʼuhiga mo te maʼuli ʼo tona fenua pea mo te gāue kele.

ʼI tana nima tohi, ʼe talanoa ki te tāʼaga lea ʼāfea ʼaenī: “Ko ʼaē ʼe ina tō te fuʼu oliveto, ʼe ina kole ke fua; ko ʼaē ʼe ina fakagako te kele ʼo te fuʼu oliveto, ʼe ina kolekole ke fua; ko ʼaē ʼe ina tuʼutuʼusi, ʼe ina fakakinauʼi ke fua.”

ʼI tana ʼosi fakamatalatala ia te ʼu fuʼu ʼakau ʼaē ʼe maʼuli lelei kae mole fua, ʼe ina foaki mai leva te tokoni ʼaenī: “ ʼE lelei ke fai he foʼi pū ʼi te ʼu fuʼu ʼakau ʼaia ʼaki he masini, pea ke ʼai ki te pū ʼaia he vaʼa mai he fuʼu oliveto vao; ʼe fua anai te fuʼu ʼakau ʼaia, heʼe ko te fakapipiki ʼaē kiai ʼo te vaʼa ʼo te fuʼu oliveto ʼe fua.”

[Paki ʼo te pasina 25]

ʼE kotou mahino koa ki te fakatā ʼo te fuʼu oliveto fakatā?