ʼE Feafeaʼi Ia Te Agaaga ʼo Te Maʼuli Masiva Fakaʼofaʼofa?

KĀ MASIVA fakaʼofaʼofa he tahi, pea ʼe fakatupu kovi ki tona maʼuli. Ko tona fakaʼuhiga, ʼe mole feʼauga ia te meʼa kai, mo te vai, mo te masuti pea ʼe mole he nofoʼaga lelei, ʼe mole maʼu tokoni moʼo faitoʼo te ʼu mahaki, pea ʼe mole he ʼu faleako. Ko te toko lauʼi miliale hahaʼi ʼaē ʼe māʼuʼuli fakaʼofaʼofa, ʼe lava fakatatau tonatou kaugamālie ki te hahaʼi fuli ʼaē ʼe nonofo ʼi Amelika. Kae tokolahi ia nātou ʼaē ʼe nonofo ʼi te ʼu kolo ʼo te Potu ʼUesitē ʼo Eulopa pea mo te Potu Noleto ʼo Amelika, neʼe heʼeki natou sisio ki he tahi ʼe maʼuli masiva fakaʼofaʼofa. Kae tou vakaʼi age muʼa he ʼu ʼaluʼaga ʼo ʼihi.

Ko Mbarushimana, ʼe nofo mo tona ʼohoana pea mo tanā ʼu toe e toko nima, ʼi te kolo ʼo Afelika ko Rwanda. Pea ko tanā toe ʼaē neʼe tuʼulaga ono, neʼe mate ʼi te mahaki ʼaē ko te malaria. Neʼe ina ʼui fēnei: “Neʼe vahevahe e taku tamai ia tona moʼi kele iā mātou toko ono ʼaē ko tana fānau. ʼI te mole lahi ʼaē ʼo toku moʼi kele ʼi tona vahe ʼaia, neʼe tonu ai leva ke au ʼalu mo toku fāmili ki te tahi kolo. Ko tamā gāue taumātuʼa neʼe ko te fetuku ʼo te ʼu taga maka pea mo te ʼu taga ʼone. Neʼe mole ʼi ai he ʼu matapā fakamālama ʼi tomatou ʼapi. Neʼe matou ʼolo ʼo ʼohu vai ʼi te vai keli ʼe tuʼu ʼi te fale polisi. Neʼe matou kakai tuʼa tahi pē ʼi te ʼaho, pea ʼi te ʼu ʼaho ʼaē ʼe mole he gāue, ʼe mole matou kakai ʼi te ʼaho kātoa ʼaia. Pea ʼi te ʼu ʼaho ʼaia, ʼe au ʼalu ki tuʼa heʼe mole au fia logo ki te fetāgihi ʼaē ʼo taku fānau ʼi tanatou fia kakai.”

Ko Victor pea mo Carmen, ko tanā gāue ko te faʼu sūlie. ʼE nā māʼuʼuli pea mo tanā ʼu toe e toko nima ʼi te kolo ʼe tuʼu mamaʼo mai te tahi ʼu kolo ʼo Polivia. ʼE nā lue ia te koga fale ʼi te fale fata kua ʼāfea pea kua tutulu ia te ʼu taliave ʼo te ʼato pea ʼe mole he hila. Mai tona ʼaluʼaga ʼaē neʼe kaugamālie fau te tamaliki ʼi te faleako, ʼo mole feʼauga te ʼu pilo maʼa te tamaliki ako, koia neʼe haga ai leva ia Victor ʼo faʼu te kiʼi pilo ʼo tona ʼofafine ke feala hana kau ki te ako. Neʼe tonu ki te taumātuʼa ʼaia ke nā haʼele ʼi ni ʼu kilometa e 10, ʼo tā ʼakau mai moʼo fai ʼaki te fafie ʼaē ki te fakamoho ʼo tanatou meʼa kai pea mo fakapula te vai ʼaē kā natou ʼinu. ʼE ʼui fēnei e Carmen: “ ʼE mole homatou fale mamaʼo, koia ʼe tonu ai ke matou ʼolo ki te vaitafe, ʼaē ʼe toe fakaʼaogaʼi pē foki e te hahaʼi moʼo māʼanu pea mo laku kiai te ʼotaʼota. ʼE māhahaki tuʼumaʼu te tamaliki.”

Ko Francisco pea mo Ilídia ʼe nā māʼuʼuli ʼi te koga meʼa ʼo Mozambique. Ko tanā ʼu toe e toko fā ʼe kei māʼuʼuli kae ko tana tahi tamasiʼi neʼe mate ʼi te mahaki ʼaē ko te malaria, he neʼe mole tali e te lōpitali ke faitoʼo. ʼE nā tō fakafeʼauga pē te lāisi pea mo te kumala ʼi tonā kiʼi ʼōloto ke maʼu ai hanatou meʼa kai iā māhina e tolu. ʼE ʼui fēnei e Francisco: “ ʼI ʼihi temi ʼe mole ʼua peʼe kaihaʼa e te hahaʼi ia te lāisi ʼaē neʼe matou tō. Koia ʼe au ʼalu  ai leva ʼo tā kofe pea ʼe au fakatau te ʼu kofe ʼaia ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi ki te ʼu laga fale, ke au maʼu ai haku kiʼi foʼi falā. Pea iā hola e lua ʼe mā toe haʼele ʼi te ala foufou ki te vao matuʼa ʼo kumi fafie mai. Ko au pea mo toku ʼohoana ʼe mā tahi ʼāmoga mai tana tuʼuga fafie, ko te tahi vaega fafie moʼo fakamoho ʼaki ai te meʼa kai ʼaē ʼi te vāhaʼa, pea ko te tahi vaega fafie ʼe mā haga ʼo fakatau.”

Ki te tokolahi ʼe ko te faʼahiga maʼuli ʼaia ʼi te mālama ʼaenī ʼe kovi pea mo fakapalatahi, heʼe ʼi te toko 7 hahaʼi ʼe ko te tokotahi pē ʼe maʼuli ohagē ko Mbarushimana, mo Victor pea mo Francisco, kae ko te toko lauʼi miliale hahaʼi ʼe natou māʼuʼuli fīmālie pē nātou ʼi te faʼahi fakakoloa. ʼE talanoa anai te ʼalatike ʼaē kā hoa mai ki tanatou ʼu faiga ʼaē moʼo fakatokatoka te faʼahi ʼaia pea mo tanatou ʼu ʼamanaki.

[Paki ʼo te pāsina 3]

Ko Carmen pea mo tana ʼu toe e toko lua, ʼe natou ʼolo ʼo ʼohu vai mai te vaitafe