Neʼe Takitaki e Te Laumālie ʼo Te ʼAtua Te ʼu Kilisitiano ʼo Te ʼUluaki Sēkulō Pea Fēia Mo Te Temi Nei
Neʼe Takitaki e Te Laumālie ʼo Te ʼAtua Te ʼu Kilisitiano ʼo Te ʼUluaki Sēkulō Pea Fēia Mo Te Temi Nei
“Ko te Laumalie e tahi ae e ina fai te u mea fuli aia.”—1 KO. 12:11.
1. Koteā ʼaē kā tou vakaʼi anai ʼi te ʼalatike ʼaenī?
KĀ TOU palalau ki te Penikositē, ʼe tou manatuʼi te ʼu ʼaluʼaga fakaofoofo ʼaē neʼe hoko ai! (Gaue 2:1-4) Ko te tuku ifo ʼaia ʼo te laumālie māʼoniʼoni ʼi te ʼuluaki sēkulō, neʼe fakaʼiloga ai he fetogi lahi ʼi te felōgoi ʼa te ʼAtua mo tana ʼu kaugana. ʼI te ʼalatike ʼaenī kua ʼosi ifo, neʼe tou vakaʼi ai te ʼu faʼahi neʼe feala ke fai e te kau agatonu ʼo te temi muʼa ʼaki te laumālie ʼo te ʼAtua, moʼo fakahoko kātoa tanatou ʼu gāue faigataʼa. Kae koteā ʼaē ʼe kehekehe ai te gāue ʼo te laumālie ʼa te ʼAtua ki tana ʼu kaugana ʼi muʼa ʼo te tupu ʼa Kilisito pea mo te ʼuluaki sēkulō? Pea ʼe fua lelei feafeaʼi ki te kau Kilisitiano iā ʼaho nei te gāue ʼo te laumālie māʼoniʼoni ʼo te ʼAtua? Tou vakaʼi te ʼu faʼahi ʼaia.
“Ko Au Ko Te Fafine Faifekau a Te Aliki”
2. Neʼe sio feafeaʼi Malia ki te gāue ʼo te laumālie māʼoniʼoni?
2 Neʼe nofo Malia ʼi te koga fale fata ʼi Selusalemi ʼi te temi ʼaē neʼe tuku ifo ai te laumālie māʼoniʼoni ʼaē neʼe fakapapauʼi kiā nātou. (Gaue 1:13, 14) Kae ʼi te ʼu taʼu e tolugofulu ki muʼa atu, neʼe sio Malia ki te gāue fakaofoofo ʼo te laumālie ʼo Sehova. Neʼe tuku ifo e Sehova te maʼuli ʼo tona ʼAlo mai te lagi ki te kele, ʼo faitama ai Malia kae neʼe kei tāupoʼou. Ko te tupu ʼa te tamasiʼi ʼi tona falega fānau neʼe hoko “mai te Laumalie Maonioni.”—Mat. 1:20.
3, 4. Neʼe feafeaʼi te aga ʼa Malia, pea ʼe tou lava faʼifaʼitakiʼi feafeaʼi ia ia?
3 He koʼē neʼe maʼu e Malia te toe pilivilēsio makehe ʼaia? ʼI te ʼosi fakamahino age e te ʼāselo kiā Malia te finegalo ʼo Sehova ʼo ʼuhiga mo ia, neʼe tali fēnei e Malia: “Ko au ko te fafine faifekau a te Aliki; ke fai kia au o mulimuli ki tau folafola!” (Luka 1:38) ʼI tana ʼu palalau ʼaia, neʼe fakahā e Malia te meʼa neʼe ʼi tona loto ʼaē neʼe kua tokagaʼi e te ʼAtua. ʼE hā ʼi tana foimo tali lelei ʼaia, neʼe lotolelei ke ina fakahoko te finegalo ʼo Sehova. Neʼe mole tuʼania ia ʼo ʼuhiga mo te manatu ʼa te hahaʼi mokā faitama anai, peʼe ʼo ʼuhiga mo tana ʼu felōgoi mo te tagata ʼaē neʼe tonu ke nā ʼohoana. ʼI tana ʼui ʼaē ko ia ko te fafine faifekau, neʼe fakahā e Malia neʼe falala kātoa kiā Sehova, ko ia Tona Pule.
4 Neʼe kua hagē koa kiā koutou ʼe faigataʼa fau takotou ʼu gāue peʼe ko takotou ʼu maʼua ʼi te tauhi ki te ʼAtua? ʼE lelei ke tou tahi fai te ʼu fehuʼi ʼaenī: ‘ ʼE au falala kātoa koa kiā Sehova moʼo fakahoko te ʼu gāue ʼo mulimuli pē ki tona finegalo? ʼE au fakahā moʼoni koa taku lotolelei ʼaē ke au fai tona finegalo?’ Ke kotou ʼiloʼi papau ʼe foaki e te ʼAtua tona laumālie kiā nātou ʼaē ʼe falala kiā te ia ʼaki tonatou loto kātoa pea mo natou fakalogo ki te finegalo ʼo te Tuʼi ʼAliki.—Gaue 5:32.
Neʼe Tokoni Te Laumālie Māʼoniʼoni Kiā Petelo
5. ʼI muʼa atu ʼo te Penikositē ʼi te taʼu 33 ʼo totatou temi, ko te ʼu ʼaluʼaga fea ʼaē neʼe sio ai Petelo ki te gāue ʼo te laumālie māʼoniʼoni?
5 Ohagē ko Malia, neʼe sio mata te ʼapositolo ko Petelo ki te mālohi gāue ʼo te laumālie māʼoniʼoni ʼa te ʼAtua ʼi muʼa atu ʼo te Penikositē ʼi te taʼu 33 ʼo totatou temi. Neʼe foaki age e Sesu kiā ia pea mo ʼihi atu ʼapositolo te pule ʼaē ke natou kapu te ʼu temonio. (Mko. 3:14-16) Pea tatau aipē peʼe mole tou maʼu ʼi te Tohi-Tapu he tahi age ʼu fakamahino, kae ʼe mahino ia neʼe fakaʼaogaʼi e Petelo te pule ʼaia. Neʼe toe gāue te mālohi ʼo te ʼAtua, ʼi te temi ʼaē neʼe fakaafe ai e Sesu ia Petelo ke haʼele age kiā te ia ʼi te fuga Tai ʼo Kalilea, pea neʼe fakalogo Petelo. (Lau ia Mateo 14:25-29.) ʼE hā lelei mai, ko Petelo neʼe falala ki te laumālie māʼoniʼoni moʼo tokoni kiā ia ke ina fai he ʼu gāue lahi. Mole tuai, pea neʼe fai e Petelo pea mo tona ʼu tehina te tahi age ʼu gāue ʼaki te laumālie.
6. ʼAki te laumālie ʼo te ʼAtua, koteā ʼaē neʼe feala ke fai e Petelo lolotoga pea hili te Penikositē ʼi te taʼu 33 ʼo totatou temi?
6 ʼI te ʼAho Lahi ʼo te Penikositē ʼi te taʼu 33 ʼo totatou temi, neʼe foaki fakamilakulo kiā Petelo pea mo ʼihi atu ia te fealagia ʼaē ke natou palalau ʼi te ʼu lea ʼaē neʼe palalau kiai te hahaʼi folau ʼaē neʼe ʼi Selusalemi. Ki muli age, neʼe faiakonaki Petelo ʼi muʼa ʼo te kaugamālie. (Gaue 2:14-36) ʼEī, ko te tagata ʼaia ʼaē neʼe hoko ʼoho pe neʼe mataku ʼi muʼa atu, neʼe fonu ia ʼi te lototoʼa moʼo fai fagonogono logolā tona fakamatakuʼi pea mo fakatagaʼi. (Gaue 4:18-20, 31) Neʼe feala ke mahino Petelo ki ʼihi ʼaluʼaga he neʼe fakahā age e te ʼAtua. (Gaue 5:8, 9) Pea neʼe ina toe maʼu te mālohi ʼaē ke ina fakahoko he fakatuʼuake.—Gaue 9:40.
7. Ko te ʼu akonaki ʼa Sesu fea ʼaē neʼe mahino leva kiai Petelo ʼi tana kua ʼosi fakanofo?
7 ʼI muʼa atu ʼo te Penikositē, neʼe kua mahino ia Petelo ki te ʼu moʼoni ʼaē neʼe akoʼi e Sesu. (Mat. 16:16, 17; Soa. 6:68) Kae neʼe toe ʼi ai foki mo he ʼu faʼahi ʼo te ʼu akonaki ʼa Sesu neʼe kei fakapōʼuli kiā ia. Ohagē lā, neʼe mole mahino Petelo ʼe fakatuʼuake anai ia Kilisito ko he laumālie ʼi te tolu ʼaho; pea neʼe mahino Petelo ko te Puleʼaga ʼe tuʼu anai ʼi selō. (Soa. 20:6-10; Gaue 1:6) Ko te manatu ʼaē ʼe ʼolo anai ni hahaʼi ki selō ʼo pule ʼi te Puleʼaga ʼo selō, neʼe mole ʼiloʼi ia e Petelo. ʼI te temi leva ʼaē neʼe papitema ai ʼaki te laumālie māʼoniʼoni pea mo ina maʼu te ʼamanaki ʼaē ke maʼuli ʼi selō, neʼe feala ai ke mahino ki te ʼu akonaki ʼa Sesu ʼaē neʼe talanoa ki te ʼu faʼahi ʼaia.
8. Koteā te ʼatamai mālama ʼaē ʼe feala ke maʼu e te kau fakanofo pea mo te “tahi ʼu ovi”?
8 Hili te tuku ifo ʼo te laumālie māʼoniʼoni, neʼe feala leva ki te ʼu tisipulo ʼa Sesu ke natou mahino ki he ʼu faʼahi neʼe fakapōʼuli kiā nātou ʼi muʼa atu. ʼAki te takitaki ʼa te ʼAtua, neʼe tohi e te ʼu tagata faitohi ʼo te Koga Tohi-Tapu Fakakeleka te ʼu faʼahi fakatalakitupua ʼo te fakatuʼutuʼu ʼa Sehova, ʼe ʼaoga kiā tātou. (Efe. 3:8-11, 18) Iā ʼaho nei, ʼe kai fakatahi te kau fakanofo pea mo te “tahi ʼu ovi” ʼi te faʼahi fakalaumālie, ʼe tatau te ʼu moʼoni ʼaē ʼe natou ako. (Soa. 10:16, MN) ʼE maʼuhiga koa kiā koutou te ʼatamai mālama pea mo takotou mahino ki te Folafola ʼa te ʼAtua ʼaē ʼe feala ke kotou maʼu ʼaki te laumālie māʼoniʼoni?
Neʼe Liliu Paulo ʼo “Fonu i Te Laumalie Maonioni”
9. Koteā ʼaē neʼe feala ke fai e Paulo ʼaki te laumālie māʼoniʼoni?
9 Hili te lagi taʼu kātoa ki te Penikositē ʼi te taʼu 33 ʼo totatou temi, neʼe maʼu e te tahi tagata te laumālie māʼoniʼoni, te meʼa ʼofa ʼo te ʼAtua. Ko te tagata ʼaia neʼe ko Saulo, ʼaē ki muli age neʼe higoa ko Paulo. Neʼe gāue te laumālie kiā ia ʼi te ʼu faʼahi ʼe feala ke ʼaoga kiā tātou iā ʼaho nei. Neʼe takitaki e te ʼAtua ia te ʼapositolo ko Paulo ke ina tohi te ʼu tohi e 14 ʼo te Tohi-Tapu. Pea ohagē pē ko Petelo, ʼaki te tokoni ʼo te laumālie ʼa te ʼAtua, neʼe feala ke mahino Paulo pea mo faitohi ke matala lelei ʼo ʼuhiga mo te ʼamanaki ki te maʼuli tuputupua pea mo heʼe popo ʼi te lagi. ʼAki te laumālie māʼoniʼoni, neʼe fakamālōlō e Paulo te ʼu mahaki, neʼe ina kapu te ʼu temonio, pea mo ina toe fakatuʼuake te kau mate! Kae ko te mālohi ʼaē neʼe maʼu e Paulo ʼaki te laumālie māʼoniʼoni, neʼe feala ai ke ina fai he faʼahi neʼe maʼuhiga age, pea ʼe ko he faʼahi ʼe fakahoko e te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua iā ʼaho nei, kae ʼe kehe age te gāue ʼa te laumālie māʼoniʼoni kiā tātou.
10. Neʼe tokoni feafeaʼi te laumālie māʼoniʼoni kiā Paulo ke poto ʼi te palalau?
10 Ko Paulo, ʼaē neʼe “fonu i te Laumalie Maonioni,” neʼe palalau ʼaki he lototoʼa ki te tagata gaohi meʼa fakatemonio. Neʼe punamaʼuli ai te kōvanā ʼo Sipele, ʼaē neʼe logo kātoa ki te fai palalau! Neʼe tali e te kōvanā ʼaia te moʼoni, “he kua lave ia ia te akonaki a te Aliki.” (Gaue 13:8-12) ʼE mahino ia, neʼe ʼiloʼi lelei e Paulo te maʼuhiga ʼo te laumālie māʼoniʼoni ʼo te ʼAtua mokā tonu ke palalau ʼo ʼuhiga mo te moʼoni. (Mat. 10:20) Ki muli age, neʼe ina kole mamahi ki te kōkelekāsio ʼo Efeso ke natou hūfakiʼi ia ia ke ina maʼu “te poto palalau.”—Efe. 6:18-20, MN.
11. Neʼe takitaki feafeaʼi e te laumālie ʼo te ʼAtua ia Paulo?
11 Neʼe mole fakafealagia pē e te laumālie māʼoniʼoni kiā Paulo ʼi te palalau, kae ʼi ʼihi temi, neʼe ina tapuʼi age te palalau ʼaē ʼi ʼihi fenua. ʼI tana ʼalu vaka ʼaē ʼi tana ʼu folau misionea, neʼe takitaki Paulo e te laumālie ʼo te ʼAtua. (Gaue 13:2; lau ia Gaue 16:6-10.) ʼE kei takitaki pē e Sehova te gāue fai fakamafola ʼaki tona laumālie. Ohagē ko Paulo, ko te ʼu kaugana fakalogo fuli ʼa Sehova ʼe natou faiga ke natou tala te moʼoni ʼaki he lototoʼa pea mo he faʼafai. Logolā ʼe mole tou sio mata iā ʼaho nei ki te takitaki ʼa te ʼAtua ohagē ko tona hā ʼi te temi ʼo Paulo, kae ʼe feala ke tou tui papau ko Sehova ʼe ina fakaʼaogaʼi tona laumālie māʼoniʼoni ke logo te hahaʼi fakamālotoloto ki te moʼoni.—Soa. 6:44.
Ko “Te u Gaue Kehekehe”
12-14. ʼE tatau koa te gāue ʼo te laumālie ʼa te ʼAtua ki tana ʼu kaugana fuli? Kotou fakamahino.
12 Ko te ʼu fakamatala ʼo ʼuhiga mo te tapuakinaʼi e Sehova ia te kau fakanofo ʼo te kōkelekāsio ʼi te ʼuluaki sēkulō, ʼe fakalotomālohi koa ki te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua iā ʼaho nei? ʼE mahino papau ia. Kotou manatuʼi te ʼu palalau ʼaē neʼe fai e Paulo ʼaki te takitaki ʼa te ʼAtua ki te kōkelekāsio ʼo Kolonito, ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼofa fakamilakulo ʼo te laumālie ʼaē neʼe foaki ki te kau Kilisitiano ʼo tona temi. Neʼe ina ʼui fēnei: “Pea koeni, e i ai te u meaofa kehekehe, kae ko te Laumalie pe e tahi; mo te u tauhi kehekehe, kae ko te Aliki pe e tahi; mo te u gaue kehekehe, kae ko te Atua pe e tahi ae e ina fai te u mea fuli i te tagata fuli.” (1 Ko. 12:4-6, 11) ʼE moʼoni, ʼe feala ke gāue te laumālie māʼoniʼoni ʼi he ʼu ʼaluʼaga kehekehe ki te ʼu kaugana kehekehe ʼa te ʼAtua moʼo fakahoko he fakatuʼutuʼu. Koia, ko te “kii fagaovi” ʼa Kilisito pea mo tana “tahi ʼu ovi” ʼe feala ke natou maʼu ia te laumālie māʼoniʼoni. (Luka 12:32; Soa. 10:16, MN) Kae ʼe mole tatau tana gāue ki te hahaʼi takitokotahi ʼo te kōkelekāsio.
13 Ohagē lā ko te kau tagata ʼāfea, neʼe hinoʼi nātou ʼaki te laumālie māʼoniʼoni. (Gaue 20:28) Kae ko nātou ʼaē neʼe fakanofo ʼaki te laumālie ʼe mole ko nātou fuli ko he ʼu tagata ʼāfea ʼi te kōkelekāsio. Koteā tatatou mahino mai ai? ʼE kehekehe te gāue ʼa te laumālie ʼo te ʼAtua ki te hahaʼi ʼo te kōkelekāsio.
14 Ko te laumālie ʼaē ʼe ina fakatupu ʼi te kau fakanofo “he Laumalie o te vahei,” peʼe natou liliu ko he ʼu foha ʼo te ʼAtua, ʼe ko te laumālie ʼaia ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi e Sehova moʼo fakatuʼuake tona ʼAlo ʼulu tokotahi mai te mate ki te maʼuli tuputupua ʼi selō. (Lau ia Loma 8:11, 15.) ʼE ko te laumālie ʼaia ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi e Sehova moʼo fakatupu te ʼatulaulau. (Sen. 1:1-3) ʼAki te laumālie māʼoniʼoni ʼaia, neʼe foaki e Sehova te poto kiā Petesaleele ke ina fakahoko he gāue makehe maʼa te tapenakulo. Neʼe maʼu e Samisoni te mālohi ʼaki te laumālie ʼaia moʼo fai he ʼu gāue neʼe maʼua kiai he toe mālohi lahi, pea neʼe feala kiā Petelo ke haʼele ʼi te fuga tai. Koia ko te takitaki ʼo he tahi ʼaki te laumālie ʼa te ʼAtua ʼe kehekehe ia mo te fakanofo ʼo he tahi ʼaki te laumālie ʼa te ʼAtua. Ko te fakanofo ʼo he tahi ʼaki te laumālie ʼe ko he gāue makehe ʼo te laumālie. ʼE ko Sehova ʼaē ʼe ina filifili he tahi ke fakanofo ʼaki te laumālie.
15. ʼE hoko atu anai koa ʼo talu ai te papitema ʼaki te laumālie māʼoniʼoni? Kotou fakamahino.
15 Ko te laumālie māʼoniʼoni ʼo te ʼAtua neʼe gāue ʼi he ʼu ʼaluʼaga kehekehe ki tana ʼu kaugana agatonu talu mai fualoa, ʼeī talu mai ni ʼu taʼu e lauʼi afe ki muʼa atu ʼo te kamata fakanofo ʼo te kau Kilisitiano ʼaki te laumālie. ʼI te Penikositē ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi, neʼe kamata te gāue foʼou ʼaia, kae ʼe mole hoko atu anai ʼo talu ai. ʼE gata anai te papitema ʼaki te laumālie, kae ʼe hoko atu pē anai te gāue ʼa te laumālie māʼoniʼoni ki te hahaʼi ʼa te ʼAtua ke feala hanatou fakahoko tona finegalo ki he ʼu temi ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga.
16. Koteā ʼaē ʼe lolotoga fai e te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua iā ʼaho nei ʼaki tona laumālie?
16 Koteā ʼaē ʼe lolotoga hoko tāfito iā ʼaho nei ʼi te kele ʼaki te laumālie māʼoniʼoni ʼo Sehova? ʼE tali fēnei iā Apokalipisi 22:17: “Nee ui leva e te Laumalie mo te fafine ohoana: Hau. Pea ke ui e ia ae e logo ki ai: Hau. Pea ke hau ae e fia inu; ko ae e loto ke too te vai o te mauli hala totogi.” ʼAki tonatou uga e te laumālie ʼo te ʼAtua, ko te kau Kilisitiano iā ʼaho nei ʼe natou tala te fakaafe ʼa Sehova ʼaē ʼe ina foaki te maʼuli, ki “ae e loto” ke ina tali te vai ʼo te maʼuli. ʼE takitaki e te kau Kilisitiano fakanofo ia te gāue ʼaia. Kae ko te tahi ʼu ovi ʼe natou fakatahi kiā nātou moʼo toe tala te fakaafe ʼaia. ʼE felagolagoʼaki te ʼu kalasi ʼaia e lua ʼaki te laumālie māʼoniʼoni e tahi moʼo fakahoko te gāue ʼaia. Ko nātou ʼo te ʼu kalasi ʼaia e lua neʼe natou fakahā tanatou kua foaki tonatou maʼuli kiā Sehova ,ʼaki tanatou papitema “i te huafa o te Tamai, mo te Alo pea mo Laumalie Maonioni.” (Mat. 28:19) Pea ko nātou fuli ʼaia ʼe natou tuku ke gāue te laumālie ʼo te ʼAtua ʼi tonatou maʼuli, ke tuputupu tona fua iā nātou. (Kal. 5:22, 23) Ohagē ko te kau fakanofo, ʼe tali e te tahi ʼu ovi te tokoni ʼo te laumālie ʼa te ʼAtua. ʼAki tana tokoni, ʼe natou faiga ke natou mulimuli ki te ʼu fakatotonu ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo te maʼuli maʼa.—2 Ko. 7:1; Apk. 7:9, 14.
Tou Haga Kole Te Laumālie Māʼoniʼoni
17. ʼE tou lava fakahā feafeaʼi ʼe tou maʼu te laumālie ʼo te ʼAtua?
17 Tatau aipē peʼe kotou ʼamanaki māʼuʼuli ʼo heʼegata ʼi te kele peʼe ʼi te lagi, kae ʼe feala ke foaki atu e Sehova “te malohi lahi” ke kotou nonofo agatonu pea mo maʼu tokotou fakapale. (2 Ko. 4:7) ʼE feala ke manukiʼi koutou ʼi takotou haga fakamafola ia te logo lelei ʼo te Puleʼaga. Kae kotou manatuʼi “kapau e laukovii koutou o uhi ko te huafa o Kilisito, e kotou manuia, koteuhi e nofo ia koutou te Laumalie o te kololia, te Laumalie o te Atua.”—1 Pet. 4:14.
18, 19. ʼE tokoni feafeaʼi atu anai Sehova ʼaki tona laumālie māʼoniʼoni, pea koteā ʼaē kā kotou fai anai ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia?
18 Ko te laumālie māʼoniʼoni ʼe ko he meʼa ʼofa mai te ʼAtua kiā nātou ʼaē ʼe natou fia maʼu te laumālie ʼaia. ʼE feala ke ina hikihiki takotou ʼu fealagia pea mo takotou loto ke kotou fai te meʼa ʼaē ʼe kotou lavaʼi ʼi tana tauhi. “Ko te ʼAtua ʼi tona lotolelei, ʼe gāue ʼi ʼokotou ʼu loto koteʼuhi ke kotou fia fai pea mo kotou gāue ai.” ʼAki te meʼa ʼofa maʼuhiga ʼaē ko te laumālie māʼoniʼoni pea mo tatatou ʼu faiga lahi ʼaē ke tou “pipiki maʼu ki te folafola ʼo te maʼuli,” ʼe feala anai ke tou “haga gāue ki [totatou] maʼuli ʼaki te manavasiʼi pea mo te tuʼania.”—Filp. 2:12, 13, 16, MN.
19 ʼAki takotou falala kātoa ki te laumālie ʼo te ʼAtua, kotou fakahoko ʼaki tokotou loto kātoa he gāue neʼe hinoʼi atu, mo kotou liliu ʼo popoto ʼi te fai ʼo te gāue ʼaē neʼe foaki atu, pea mo kotou kumi te tokoni ʼa Sehova. (Sakp. 1:5) ʼE ina foaki atu anai te meʼa ʼaē ʼe ʼaoga kiā koutou ke kotou mahino ki tana Folafola, ke kotou tauʼi tokotou ʼu fihifihia, pea ke kotou fakamafola te logo lelei. “Koutou kole, pea e foaki atu anai kia koutou; koutou kumi, pea e kotou mau anai; koutou fisifisi, pea e avahi atu anai kia koutou,” pea ʼe kau kiai te foaki atu ʼo te laumālie māʼoniʼoni. (Luka 11:9, 13) Koia, kotou haga kole mamahi kiā Sehova ke kotou hagē ko te hahaʼi agatonu ʼaia, ʼaē neʼe takitaki nātou e te laumālie māʼoniʼoni ʼo te ʼAtua.
ʼE Feala Koa Hakotou Fakamahino?
• Ohagē ko Malia, koteā te aga ʼe tou lava fakahā pea mo tou maʼu ai he ʼu tapuakina?
• Neʼe takitaki feafeaʼi e te laumālie ʼo te ʼAtua ia Paulo?
• ʼE takitaki feafeaʼi e te laumālie māʼoniʼoni ia te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua iā ʼaho nei?
[ʼU fehuʼi ʼo te ako]
[Paki ʼo te pāsina 26]
ʼAki te laumālie ʼo te ʼAtua, neʼe feala kiā Paulo ke ina tauʼi te ʼu laumālie agakovi
[Paki ʼo te pāsina 28]
Iā ʼaho nei, ʼe feala ke tokoni te laumālie māʼoniʼoni ki te kau Kilisitiano, tatau aipē peʼe koteā tonatou ʼamanaki
